bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 20.08.2019 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss, Rojs
LatviaLatvija

Latvijas Aizsardzības ministrijai 2017.gads bijis straujas izaugsmes laiks

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šogad aizsardzības budžets sasniedza 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ļāva īstenot vairākus nozīmīgus iepirkumus un būvniecības projektus, tādējādi paaugstinot Nacionālo bruņoto spēku spējas aizsargāt Latviju un palielinot atturēšanas potenciālu, tai skaitā, uzņemot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā, vēsta Aizsardzības ministrijā (AM).

«Šis gads ir bijis ne tikai straujas izaugsmes laiks, bet arī nopietns pārbaudījums tam, cik ātri un profesionāli varam attīstīties, maksimāli efektīvi investējot nozarei atvēlētos līdzekļus valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Ar patiesu lepnumu un pārliecību varu teikt, ka mums tas ir izdevies. Paldies arī Latvijas cilvēkiem, kas izprata un atbalstīja lēmumu par to, ka 2018.gadā aizsardzības nozarei tiek atvēlēti nepieciešamie 2% no IKP,» uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

AM atgādina, ka turpinot pilnveidot bruņoto spēku kaujas spējas, Latvijas karavīri un zemessargi šogad ir intensīvi piedalījušies militārajās mācībās Latvijā un ārvalstīs.

Attīstot militāro infrastruktūru, šogad ir uzlaboti karavīru dienesta un sadzīves apstākļi un vienlaikus palielināta bruņoto spēku efektivitāte.

Šogad Latvija dažādos veidos ir sniegusi ieguldījumu arī reģionālajā un starptautiskajā drošībā, tostarp, stiprinot Baltijas valstu sadarbību, pievienojoties Eiropas Savienības Pastāvīgajam strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaram drošībā un aizsardzībā un piedaloties starptautiskajās operācijās, uzsver ministrijā.

Latvijā uzņemta NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa

Saskaņā ar pērn NATO samitā Varšavā pieņemto lēmumu šogad Baltijas valstīs un Polijā tika izvietotas daudznacionālas bataljona līmeņa kaujas grupas, lai veicinātu NATO īstenoto atturēšanu un stiprinātu alianses aizsardzību. Tādējādi viena no aizsardzības nozares šī gada prioritātēm bija nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā, atgādina AM.

Šī gada jūnijā Ādažu bāzē notika NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija. Augusta beigās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupa sasniedza pilnu operacionālo gatavību, tādējādi apliecinot savu spēju pildīt uzdoto misiju – atturēt potenciālo pretinieku un nepieciešamības gadījumā aizstāvēt Latviju.

Tāpat ministrijā norāda, ka daudznacionālās kaujas grupas klātbūtne Latvijā šogad deva iespēju pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar sabiedrotajiem, kopīgi piedaloties militārajās mācībās, piemēram, starptautiskajās militārajās mācībās Sudraba Bulta 2017, kas Latvijā norisinājās oktobrī. Kaujas grupas karavīru izmitināšanai Ādažu bāzē tika savlaicīgi nodrošināta nepieciešamā infrastruktūra, kas tiks izmantota arī Latvijas karavīru vajadzībām.

Latvijā izvietoto kaujas grupu vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Kanādas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas. Nākamgad NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā papildinās arī Čehija un Slovākija.

Turpināta Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstība

BNN jau ziņoja, ka šogad aizsardzības budžetu veidoja 1,7% no IKP jeb 450 miljoni eiro, no kura lielākais finansējums tika piešķirts Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībai – Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijai, pretgaisa aizsardzības spējas un kaujas inženieru spējas attīstībai, kā arī Zemessardzes un speciālo uzdevumu spēju stiprināšanai. Vienlaikus tika uzsākta netiešās uguns atbalsta spējas attīstība.

AM norāda, ka mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekts ietver nepieciešamā bruņojuma, tai skaitā, ložmetēju, prettanku raķešu SPIKE, sakaru līdzekļu, komandvadības, infrastruktūras, apmācības un nodrošinājuma sistēmas izveidi.

Mehanizācijas projekta ietvaros Latvija no Lielbritānijas šogad saņēma 31 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu, un pavisam Latvijai jau ir piegādātas 73 no 123 bruņutehnikas vienībām. Plānots, ka visas 123 bruņumašīnas Latvijai būs piegādātas līdz 2020.gadam, turpina ministrijā.

Attīstot pretgaisa aizsardzības spējas, paredzēts uzlabot gaisa telpas novērošanas radaru pārklājumu un komandvadības spējas, kā arī paaugstināt esošo pretgaisa aizsardzības sistēmu kaujas spējas un iegādāties jaunas sistēmas. Viens no būtiskākajiem šo spēju attīstības virzieniem ir arī agrās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšana, lai spētu laicīgi reaģēt uz jebkura veida apdraudējumu.

Sekmējot pretgaisa aizsardzības spējas attīstību, Latvija šogad parakstīja divpusēju līgumu ar Dāniju par Dānijas bruņoto spēku rīcībā esošo pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu Stinger iegādi. Pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas Stinger iegāde ietver pretgaisa aizsardzības raķetes un to palaišanas iekārtas, un plānots, ka tās tiks piegādātas Latvijai 2018.gada pirmajā pusē, norāda AM.

Tāpat šogad noslēgušās 2015.gadā uzsāktās Mk2 raķešu piegādes no Zviedrijas uzņēmuma SAAB Dynamics AB. Šīs raķetes paredzētas tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmām RBS-70.

Uzlabojot gaisa telpas novērošanas spējas, šogad uzsākta arī Latvijā uzstādīto radiolokatoru AN/TPS-77 modernizācija un veikti rūpnīcas pieņemšanas testi daudzfunkcionālo TPS-77 Multi-Role Radar radaru sistēmām, kuras Latvijai piegādās nākamgad.

AM norāda: «Kaujas inženieru spējas attīstības plāns paredz dažādu mobilitātes un pretmobilitātes spēju attīstību, spēku pārvietošanos un aizsardzību, kavējot pretinieka spēku virzīšanos un sniedzot atbalstu civilajai sabiedrībai».

Šogad uzsāktais projekts ietver pasākumu kopumu kaujas inženieru spējas attīstībai, paaugstinot Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku un Zemessardzes mobilitātes, pretmobilitātes un izdzīvošanas kaujas spējas. Šogad arī veikta inženiertehniskā transporta, kā arī individuālā un kolektīvā ekipējuma iegāde, turpina ministrijā.

Sekmējot Zemessardzes spēju attīstību, šogad izveidota 1. Rīgas brigāde, kurā iekļauti Studentu bataljons, 17. kaujas atbalsta bataljons, 19. nodrošinājuma bataljons un divi jauni bataljoni Bauskā un Rīgā.

Šogad turpināta arī paaugstinātas gatavības vienību sagatavošana Zemessardzes bataljonos. Šīs vienības veidos dažādu specialitāšu pārstāvji, un šobrīd uzsākta mīnmetēju un prettanku, inženieru, pretgaisa aizsardzības un snaiperu spēju attīstīšana. Pirmo paaugstinātās gatavības vienību sertifikācija notiks militāro mācību “Namejs 2018” laikā.

Šī gada decembrī valdībā apstiprinātais Zemessardzes attīstības plāns 2018. – 2027. gadam paredz skaidru modeli Zemessardzes turpmākai attīstībai, stiprinot šo Nacionālo bruņoto spēku lielāko struktūru un teritoriālās aizsardzības pamatu.

AM atgādina, ka 2017.gadā izveidota Speciālo operāciju pavēlniecība, apvienojot vairākas speciālo operāciju spējas vienotā elementā un tādējādi palielinot spēju integrāciju un savietojamību. Tāpat šogad uzsākta speciālo uzdevumu grupu izveide Zemessardzes ietvaros.

Šogad tika parakstīts divpusējs līgums starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju par M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu iegādi, tai skaitā uguns vadības un apmācības platformu iegādi. Pašgājējhaubiču sistēmas iegādātas, lai pilnveidotu Latvijas bruņoto spēku netiešās uguns atbalsta spēju, kā arī uzlabotu Latvijas spēju pilnvērtīgi integrēties NATO operācijās un mācībās. Šogad Latvijai tika piegādātas pirmās pašgājējhaubiču sistēmas, un visas iegādātās 47 kaujas tehnikas vienības plānots saņemt līdz 2018. gada beigām.

Nākamgad plānotais aizsardzības budžeta kopējais apmērs ir 576, 34 miljoni eiro, no kuriem spēju attīstībā plānots investēt 220, 27 miljonus eiro. Spēju attīstības projekti, kam 2018. gadā atvēlēts lielākais finansējums, ir infrastruktūras attīstība, gaisa telpas novērošana un pretgaisa aizsardzības spējas, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekts, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, kaujas un reaģēšanas spēju attīstība.

Militārajās mācībās un vingrinājumos pilnveidotas militārās iemaņas un sadarbība ar sabiedrotajiem

AM atgādina, ka Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīri šogad ir piedalījušies vairāk nekā 100 militārajās mācībās un vingrinājumos, no kuriem trešdaļa notika Latvijā. Savukārt Zemessardzē notikušas 1945 apmācības un militārās mācības. Šogad galvenais uzsvars militārajās mācībās tika likts uz komandvadības un operāciju plānošanas spēju pilnveidošanu.

Šis bija trešais gads Nacionālo bruņoto spēku četru gadu apvienoto militāro mācību ciklā, kas noslēgsies 2018.gadā ar Latvijā līdz šim lielākajām militārajām mācībām Namejs.

AM uzsver, ka vērienīgākās militārās mācības Latvijā šogad bija lauka taktisko mācību cikls Mazais Namejs 2017, kurā piedalījās vairāk nekā 2 700 zemessargu un karavīru no visām Zemessardzes vienībām, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, rezerves karavīri, kā arī zemessargi un karavīri no Lietuvas, Dānijas, ASV un Igaunijas. Mācībās tika pilnveidotas bataljona kaujas grupu prasmes aizkavēšanas un aizsardzības operāciju veikšanā, komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā.

Dalība Latvijā organizētajās starptautiskajās militārajās mācībās Summer Shield XIV, Saber Strike 2017 un Sudraba bulta 2017 karavīriem deva iespēju pilnveidot militārās iemaņas starptautiskā vidē, veicot uzdevumus kopā ar sabiedroto spēku karavīriem.

BNN jau ziņoja, ka starptautiskās mācības Summer Shield XIV norisinājās Ādažu poligonā un pieguļošajās teritorijās ar mērķi trenēt kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spēju integrēšanu bataljona un brigādes līmeņa aizsardzības operācijās. Šogad mācībās tika trenētas plaša spektra kaujas atbalsta spējas – artilērijas, pretgaisa aizsardzības, izlūkošanas, aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem, kaujas inženieru un konstrukcijas inženieru un prettanku spējas. Mācībās prasmes uzlaboja arī apvienotā uguns atbalsta priekšējie novērotāji un gaisa atbalsta kontrolieri, kā arī Medicīnas rota un transportēšanas apakšvienības. Tajās piedalījās vairāk nekā 1 800 karavīru no Latvijas, ASV, Bulgārijas, Igaunijas, Kanādas, Lietuvas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Rumānijas, Slovākijas un Vācijas.

ASV spēku Eiropā vadītajās ikgadējās Apvienotajās sauszemes un gaisa spēku militārajās mācībās Saber Strike 2017 vadošā valsts bija Latvija, un tajās piedalījās vairāk nekā 2 000 karavīru no Latvijas, Lietuvas, Itālijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Polijas un Slovākijas, kā arī ASV karavīri un jūras kājnieki. Mācību dalībvalstu militāro un atbalsta vienību uzņemšana visā Latvijas teritorijā notika, izmantojot lidostas, kā arī dzelzceļa un ostu infrastruktūru. Mācībās tika uzlabota dalībvalstu sadarbība, gatavības un kaujas spējas, pārvietošanās brīvība visā reģionā, kā arī demonstrēta sabiedroto spēja ātri reaģēt un pārvietot spēkus, atgādina AM.

Militārajās mācībās Saber Strike 2017 darbība pirmo reizi tika izvērsta ārpus Ādažu poligona. Bataljona līmeņa vienības, pārvietojoties ar bruņutehniku, veica militārus uzdevumus ar zemju īpašniekiem saskaņotās teritorijās Amatas, Mālpils, Ogres, Ropažu, Salaspils un Stopiņu novados.

Starptautiskās militārās mācības Sudraba Bulta 2017 norisinājās Ādažu poligonā, Apes, Gulbenes un Alūksnes novados, un tajos piedalījās vairāk nekā 3n500 karavīru no Albānijas, ASV, Igaunijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lielbritānijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas. Mācībās piedalījās aptuveni 200 zemessargu un 30 rezerves karavīru, lai pilnveidotu un uzturētu zemessargu un rezerves karavīru zināšanas un iemaņas. Šo mācību mērķis bija pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar sabiedrotajiem, kā arī trenēt vienību spējas plānot un īstenot aizsardzības operācijas ar kaujas nodrošinājuma elementu integrāciju.

Savukārt ASV Armijas Eiropā vadītās starptautiskās militārās mācības Allied Spirit VI, kas notika Vācijā, jāmin kā mācības ārvalstīs ar līdz šim lielāko Nacionālo bruņoto spēku iesaisti. Šajās mācībās piedalījās ap 500 Latvijas karavīru ar 130 militārās tehnikas vienībām, tai skaitā ar 30 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnām. Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes štābs mācību laikā veica daudznacionālas brigādes, ko veidoja 2 700 karavīri no 10 valstīm, komandvadību.

Starptautiskās jūras spēku mācības Open Spirit 2017 rotācijas kārtībā notiek kādā no Baltijas valstīm, un šogad tās notika Latvijā. Šo mācību mērķis ir iznīcināt no Pirmā un Otrā pasaules kara laikiem palikušos sprādzienbīstamos priekšmetus, uzlabojot kuģošanas drošību Baltijas jūrā. Šogad mācībās piedalījās 15 kuģi un piecas ūdenslīdēju atmīnētāju komandas no desmit valstīm, un to laikā tika atrasti un neitralizēti 58 sprādzienbīstami priekšmeti.

AM uzsver, ka nozīmīga bija Nacionālo bruņoto spēku dalība starptautiskajās jūras spēku mācībās “Baltops 2017”, kuru ietvaros Ventspils novada Vārves pagastā tika veikta ASV jūras kājnieku desantēšanās operācija krastā ar amfībijām.

Šogad Latvija bija uzņemošā valsts arī NATO Gaisa spēku pavēlniecības rīkotajām mācībām “Ramstein Dust II-17”, kuru laikā NATO pārvietojamā Gaisa operāciju vadības un kontroles centra elementi tika izvietoti Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē, pilnveidojot spējas izvērst centra darbību ārpus tā pastāvīgā izvietojuma Itālijā un sekmējot gaisa spēku integrāciju kopējā Baltijas un Polijas bruņoto spēku komandvadības struktūrā.

Uzlabots karavīru atalgojums, sadzīves un dienesta apstākļi

Turpinot 2014.gadā uzsākto karavīru atlīdzības reformu, kuras mērķis ir panākt karavīru atlīdzības konkurētspēju darba tirgū un samazināt atvaļināšanās tendenci, no šī gada 1. oktobra visu karavīru un virsnieku atalgojums tika paaugstināts par 50 eiro, atzīmē ministrijā.

Šogad militārās infrastruktūras attīstībai paredzētais finansējums sasniedza 57, 2 miljonus eiro, ļaujot realizēt jaunus projektus, lai palielinātu Nacionālo bruņoto spēku efektivitāti, uzlabotu karavīru dienesta un sadzīves apstākļus un sniegtu uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēkiem.

AM norāda, ka 2017.gadā tika nodotas ekspluatācijā četras modernas kazarmu ēkas. Aprīlī tika atklāta pirmā kazarmas ēka Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē, kas paredzēta līdz 310 karavīru izvietošanai. Augustā durvis vēra divas jaunas kazarmas Ādažu bāzē, un katrā no tām var izvietot līdz 304 karavīrus. Savukārt decembrī tika atklāta Speciālo uzdevumu vienības jaunā daudzfunkcionāla kazarmas ēka, kurā ir ne tikai atpūtas telpas karavīriem, bet arī sporta zāle un apmācību telpas.

Tāpat šogad veikta Ādažu garnizona tehniskā parka pārbūve, to pielāgojot Latvijas bruņoto spēku un NATO sabiedroto spēku bruņutehnikas izvietošanai, apkopei un uzturēšanai. Ādažos arī pabeigta karavīru uzņemšanai paredzēta telšu laukuma būvniecība, un ASV Eiropas iedrošināšanas iniciatīvas projektu ietvaros pilnveidota mācību infrastruktūra.

2017.gadā veiksmīgi īstenota Ādažu poligona paplašināšana, poligona teritoriju palielinot par 5259 hektāriem, ko Aizsardzības ministrija pārņēmusi īpašumā no Zemkopības ministrijas un A/S Latvijas Valsts meži. Pašreizējā Ādažu poligona teritorijas platība ir 13 043 hektāri, un to plānots paplašināt par vēl 270 hektāriem, atzīmē ministrijā.

Poligona paplašināšana notikusi, lai īstenotu vērienīgākus un sarežģītākus vingrinājumus, pielāgotu un attīstītu militāro infrastruktūru, nodrošinot atbilstošu Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas spējas, paaugstinātu personāla sagatavotību, nodrošinātu atbalsta ieroču un kaujas spēju integrēšanu mācībās, kā arī sekmētu Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto valstu bruņoto spēku kaujas spēju attīstīšanu.

2018.gadā militārās infrastruktūras attīstībai plānotais finansējums ir 50, 3 miljoni eiro. Turpinot attīstīt ar uzņemošās valsts atbalsta sniegšanu saistīto infrastruktūru, Ādažu bāzē plānots pabeigt vēl vienas kazarmas būvniecību un attīstīt noliktavu kompleksu, kā arī uzsākt jaunas kazarmas būvniecību Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē. Tāpat tiks turpināta vairāku Zemessardzes bataljonu bāzu rekonstrukcija un attīstība. Attīstot mācību infrastruktūru reģionos, plānots uzsākt nepieciešamās infrastruktūras būvniecību poligonā LāčusilsAlūksnes novadā un poligonā Meža Mackeviči Daugavpils novadā.

Papildus nacionālajam finansējumam būtisku ieguldījumu militārajā infrastruktūrā Latvijā sniedz gan NATO, gan Amerikas Savienotās valstis, kas ir mūsu stratēģiskais sadarbības partneris.

Latvija sniegusi ieguldījumu starptautiskās drošības stiprināšanā

2017.gadā Latvija stiprināja Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā, ieņemot Baltijas valstu aizsardzības Ministru komitejas prezidējošās valsts statusu, atgādina AM.

Tāpat ministrijā uzsver, ka šogad Baltijas valstu sadarbība iezīmējās ar operacionālās sadarbības stiprināšanu, sekmējot Speciālo uzdevumu vienību sadarbību un uzsākot kopīgās Baltijas bataljona lieluma vienības gatavošanu dežūrai NATO Reaģēšanas spēkos 2020.gadā. Tāpat tika turpināts darbs pie sabiedroto spēku robežšķērsošanas procedūru vienkāršošanas Baltijas valstu telpā, kas ir aktuāls jautājums starptautisko militāru mācību norisē.

Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā ļauj attīstīt valstu nacionālās aizsardzības struktūras, veicina efektīvāku spēju attīstību un izmantošanu, savietojamību ar sabiedrotajiem, kā arī nodrošina sekmīgāku sadarbību miera uzturēšanas un krīžu vadības operācijās.

BNN jau ziņoja, ka šī gada novembrī Latvija pievienojās Eiropas Savienības Pastāvīgajam strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaram drošībā un aizsardzībā. PESCO ir virknes Eiropas Savienības dalībvalstu brīvprātīga vienošanās stiprināt sadarbību Eiropas drošības un aizsardzības jautājumos. PESCO dalībvalstis apņemas veikt atbilstošas finanšu investīcijas aizsardzībā, tostarp ekipējuma iegādei, koordinēt aizsardzības plānošanu, lai novērstu spēju iztrūkumu un uzlabotu spēku pieejamību krīžu risināšanai ārpus Eiropas Savienības.

PESCO uzsākšana ir nozīmīgs solis Eiropas Savienības dalībvalstu militāro spēju stiprināšanā. Tas papildinās NATO spējas un sekmēs Eiropas Savienības un NATO praktisko sadarbību.

Nacionālie bruņotie spēki šogad ir stiprinājuši starptautisko drošību, piedaloties sešās starptautiskajās operācijās – NATO apmācības operācijā Resolute Support Afganistānā, Pret teroristisko organizāciju Daesh vērstās starptautiskās koalīcijas Apvienoto spēku militārajā operācijā Inherent Resolve Irākā, Eiropas Savienības Apmācības misijā Mali, Eiropas Savienības Jūras spēku Vidusjūrā EUNAVFOR Med militārajā operācija Sophia, ANO vadītajā Visaptverošajā integrētajā stabilizācijas operācijā Mali Minusma un Eiropas Savienības pretpirātisma operācijā Atalanta.

Ref:224.000.103.3304


Pievienot komentāru

Iekļaujot Rīgas satiksmi valsts budžeta deficītā, fiskālā telpa samazinās par 72 milj.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kā to nosaka Eiropas Savienības kritēriji, ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrijā.

Rīgas valdošās partijas atradušas kopsaucēju, vienojušās par koalīcijas līgumu

Rīgas Domē partijas Saskaņa un Gods kalpot Rīgai! ir pārvarējušas domstarpības un parakstījušas koalīcijas līgumu, pirmdien pēc abu domes frakciju kopsēdes norādīja partiju pārstāvji.

VARAM nesaskata šķēršļus Rīgas atkritumu apsaimniekošanas līgumam uz 20 gadiem

Rīgas domes iecere noslēgt jaunu līgumu par atkritumu apsaimniekošanu uz 20 gadiem nepārkāpj normatīvos aktus, tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Latvijas krājbankas administrators jūlijā atguvis 542 400 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūlijā atguvis 542 444 eiro, kas ir par 75% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Līdz Rail Baltica būvdarbu uzsākšanai tiks atsavināti 123 īpašumi

Uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas – sagatavojis atsavināšanai privātpersonām un pašvaldībai piederošus 123 īpašumus.

Par kāzu teroraktu Afganistānā atbildību uzņemas «Islāma valsts»

Par teroraktu Afganistānā, kur aizvadītajā nedēļas nogalē nogalināti 63 cilvēki, atbildību uzņēmies teroristiskais grupējums «Islāma valsts».

Rīgas domes ārkārtas sēde par mēra ievēlēšanu pārcelta uz vēlāku laiku

Paredzētā Rīgas domes ārkārtas sēde, lai vēlētu galvaspilsētas mēru, pārcelta uz pulksten 13.00, informē domē.

Britu sagrābtais Irānas kuģis atstāj Gibraltāra ostu

Ostu Gibraltārā pametis Irānas naftas tankkuģis, kas bijis aizturēts kopš jūlija sākuma uz aizdomu pamata par naftas piegādāšanu Sīrijai. Lielbritānijai piederošais Gibraltārs kuģi atbrīvojis, nepakļaujoties lūgumam to atkal aizturēt no Amerikas Savienoto Valstu puses.

Administratīvajos centros pēc reformas iedzīvotāju skaits variēs no 2 000 līdz 632 000

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reformas ieviešanas pašvaldību administratīvo centru lielums variēs no 2 000 iedzīvotāju līdz 632 000 iedzīvotāju.

Šajā nedēļā gaidāms silts, taču arī lietains laiks

Nedēļas pirmajā pusē gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, pa laikam uzspīdēs saule, tomēr Latvijas austrumu rajonos gaidāms arī lietus.

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

Nedēļa Lietuvā: Nausēda tiekas ar Merkeli. Skvernelim operācija. Grib atstādināt korumpētus tiesnešus

Aizvadītajā nedēļā Lietuvas prezidents Gitans Nausēdatikās ar Vācijas kanceli Angelu Merkeli, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis pirmo atvaļinājuma dienu pavadīja operāciju zālē.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Neatkarīgo deputātu frakcija parakstījusi sadarbības līgumu ar Gods kalpot Rīgai!

Neatkarīgo deputātu frakcija parakstījusi sadarbības līgumu ar Gods kalpot Rīgai!, tādējādi solot Oļegam Burovam savu atbalstu pirmdien, 19.augustā, gaidāmajās Rīgas domes priekšsēdētāja vēlēšanās.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.


-->