Latvijas Banka samazina valsts ekonomikas izaugsmes prognozes

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 5,3% līdz 4,6%, pavēstīja Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi Latvijas ekonomikas pieauguma prognozi 2022.gadam no septembrī prognozētā 5,1% līdz 4,2%, bet 2023.gadā Latvijas IKP pieaugums lēsts 4% apmērā, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 3,8%. Savukārt 2024.gadā Latvijas IKP pieaugumu Latvijas Banka prognozē 3,3% apmērā.

Latvijas Bankas norāda, ka Latvijas IKP pieauguma prognozes 2021. un 2022.gadam samazinātas, atspoguļojot pandēmijas ietekmi uz tautsaimniecību.

«Īstermiņa ekonomisko izaugsmi negatīvi ietekmē jauni Covid-19 uzliesmojumi, īpaši Eiropā, jauni vīrusa paveidi un pastiprinātie vīrusa izplatību ierobežojošie pasākumi. Tautsaimniecības izaugsmi kavē arī materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkums, kā arī izmaksu, īpaši enerģijas cenu, kāpums,» pauž Latvijas Bankas pārstāvji.

Tāpat Latvijas Bankā min, ka vadošās centrālās bankas, tostarp Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina atbalstošu monetāro politiku. Lai gan inflācija ir pakāpusies sen neredzētos līmeņos, to lielā mērā nosaka energoresursu sadārdzināšanās un citi pārejoši faktori. Tāpēc strauja monetārās politikas atbalsta mazināšana, joprojām pastāvot ar pandēmiju saistītai nenoteiktībai, nav tautsaimniecībai vēlama. Šajos apstākļos nepieciešami mērķēti fiskālās politikas atbalsta pasākumi.

Pēc Latvijas Bankā paustā, Latvijas tautsaimniecības izaugsme gada nogalē palēninājusies epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās dēļ, ko bankas eksperti paredzēja arī septembra prognozēs, taču papildus īstenojās mājsēde un stingrie ierobežojumi.

2021.gada trešajā ceturksnī privātais patēriņš atguvās, tomēr palielinās tēriņi ārvalstu ceļojumos bez pienesuma Latvijas tautsaimniecībai.

Būvmateriālu un iekārtu sadārdzināšanās pārsniedz investīciju plānu lēstās izmaksas un bremzē aktivitāti. Eksportu joprojām iegrožo pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi.

«Arī vēl nākamā gada sākumā tautsaimniecība atradīsies pandēmijas ēnā. Papildus būs jārēķinās ar Covid-19 sertifikāta prasību klātienē strādājošajiem saspringtā darba tirgus apstākļos, kā arī epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos un ierobežojumiem Eiropā,» uzsver Latvijas Bankas eksperti.

Vienlaikus, pēc Latvijas Bankā minētā, izaugsmi kavējošie faktori nākamgad rimsies.

«Gaidāms, ka tādi globālie faktori kā energoresursu cenu kāpums un piegāžu traucējumi būtiski mazināsies nākamā gada otrajā pusgadā,» min Latvijas Bankā, piebilstot, ka Latvijā uzņēmumi izejmateriālu problēmas izjūt mazāk sāpīgi nekā citās Eiropas valstīs.

Tāpat Latvijas Bankas eksperti norāda, ka investīcijām būs svarīga loma izaugsmē, ko veicinās apjomīgais NextGenEU finansējums un dzelzceļa Rail Baltica būvniecība.

Pat ja būvmateriālu cenu pieaugums var kavēt ieguldījumus un uzņēmumu kreditēšana joprojām ir vāja, kvalificēta darbaspēka trūkums veicina automatizācijas procesus.

«Mazinoties nenoteiktībai, ierobežojumu laikā uzkrātie līdzekļi tiks tērēti, pastiprinot privātā patēriņa kāpumu. Eksporta attīstību noteiks ārējā pieprasījuma atveseļošanās, pieņemot, ka izmaksu konkurētspēja nemazinās Latvijas eksporta tirgus daļas pasaulē,» atzīmē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā arī norāda, ka bezdarba pieaugumu ļauj ierobežot pielāgošanās darbam attālināti un valsts atbalsts par ierobežojumu periodu. Tomēr prasība pēc Covid-19 sertifikātiem klātienē strādājošajiem, visiem nevakcinējoties, papildinās bezdarbnieku rindas.

«Darba roku pieejamībai mazinoties, pastiprinās spiediens uz algām. Darba algas pieauguma prognoze 2023.gadam ir palielināta un atspoguļo darbaspēka trūkumu un valsts pārvaldes atalgojuma reformas plānu,» norāda Latvijas Bankas eksperti, piebilstot, ka pandēmija iezīmēja būtiskas ienākumu dinamikas atšķirības zemāk un augstāk atalgoto darbinieku vidū, aktualizējot ienākumu nevienlīdzības un sociālā atbalsta jautājumus. 

Pēc Latvijas Bankas prognozētā, 2021.gadā Latvijā nominālā bruto alga augs par 8,9%, 2022.gadā – par 7,5%, 2023.gadā – par 6,1%, bet 2024.gadā – par 5,9%.

Tāpat Latvijas Bankas eksperti min, ka vispārējās valdības budžeta deficīts aug, jo tautsaimniecības izaugsme palēninās, savukārt valdība palielina izdevumus Covid-19 seku mazināšanai. Šie izdevumi 2021.gadā vairāk nekā 2,5 reizes pārsniedz 2020.gada apjomu.

Latvijas Banka sagaida, ka 2021.gadā budžeta deficīts veidos 8,2% no IKP, 2022.gadā – 4,1% no IKP, 2023.gadā – 1,3% no IKP, bet 2024.gadā – 0,4% no IKP.

«Latvijas Bankas budžeta deficīta sarukuma prognoze iekļauj tikai pašlaik pieņemtos valdības lēmumus,» uzsver Latvijas Bankā.

 

 

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas