bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 31.03.2020 | Vārda dienas: Atvars, Gvido
LatviaLatvija

Latvijas Banka šogad Latvijā sagaida IKP kritumu par 6,5%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

IKP, iekšzemes kopprodukts, ekonomikas lejupslīde, Latvijas Banka, prognozes, koronavīruss, Covid-19,

Latvijas Banka šogad Latvijā prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 6,5%, bet gada vidējā inflācija lēsta 0,5% apmērā, informē bankā.

«Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, tostarp koronavīrusa COVID-19 ietekmi, Latvijas Banka prognozē, ka Latvijas IKP 2020.gadā samazināsies par 6,5%,» pauda Latvijas Bankā, atzīmējot, ka vēl pagājušā gada beigās Latvijas ekonomikā šajā gadā tika prognozēts pieaugums 2,6% apmērā.

Vienlaikus Latvijas Bankā uzsvēra, ka jaunākās prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ja pasaule negūs panākumus COVID-19 izplatīšanās ierobežošanā, kas ir nozīmīgs priekšnosacījums, lai gada otrajā pusē ekonomiskā atsāktos izaugsme.

Pēc Latvijas Bankas ekonomistu vērtējuma, COVID-19 straujā izplatīšanās rada augstu nenoteiktību un krasu tirgus dalībnieku noskaņojuma kritumu globālajā vidē, kā arī nozīmīgus uzņēmējdarbības traucējumus, kas pastiprina globālās recesijas iespējamību.

«Ietekme uz pasaules tautsaimniecību lielā mērā būs atkarīga no koronavīrusa izplatīšanās un tā apkarošanai noteikto ierobežojumu apmēra un ilguma, šos negatīvos efektus daļēji kompensējot izziņotajām apjomīgajām valstu fiskālās politikas iniciatīvām vienlaikus ar ļoti atbalstošu centrālo banku monetāro politiku,» norādīja Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā minēja, ka starptautiskie novērtējumi par COVID-19 seku ietekmi uz pasaules tautsaimniecību un valstu tautsaimniecībām ir atšķirīgi, taču tie uzrāda būtisku ekonomiskās aktivitātes sašaurināšanos un kļūst arvien negatīvāki. Aplēses svārstās ļoti lielā diapazonā atkarībā no ekspertu pieņēmumiem par to, cik strauji izdosies ierobežot koronavīrusa izplatīšanos. Tostarp Starptautiskais Valūtas fonds šogad prognozē negatīvu izaugsmi pasaulē, un samazinājums gaidāms vismaz globālās finanšu krīzes līmenī.

Turklāt jaunākās tirgus dalībnieku prognozes par izaugsmi eirozonā svārstās no –5% līdz –1,7%.

«Šāds ļoti nelabvēlīgs un visaptverošs globālais šoks īstermiņā rada problēmas uzņēmumiem nodrošināt naudas plūsmu kārtējo saistību pildīšanai, apdraudot uzņēmumu maksātspēju. Mērķētie Latvijas valdības atbalsta pasākumi ir izšķirīgs solis krīzes ietekmes mazināšanai, lai īstermiņa saimnieciskās darbības pārrāvumi neradītu būtisku tautsaimniecības kapacitātes samazinājumu, kas aizkavētu atveseļošanos brīdī, kad koronavīrusa izplatīšanās tiktu apturēta, tādējādi radot paliekošu negatīvu ietekmi uz ekonomisko aktivitāti. Vienlaikus svarīgi sniegt atbalstu dīkstāvē nonākušajiem un bez ienākumiem palikušajiem iedzīvotājiem, nepieļaujot būtisku sociālo problēmu saasināšanos un iekšzemes pieprasījuma sarukumu,» uzsvēra Latvijas Bankā.

Latvijas Bankā arī norādīja, ka pašlaik izziņotie valdības pasākumi ir solis pareizā virzienā, tomēr tiem pēc apjoma jābūt atbilstošiem nozīmīgajam krīzes apmēram, mērķētiem uz krīzes smagāk skartajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, aptverot plašu tautsaimniecības jomu loku, un ierobežotiem uz krīzes laiku.

Tāpat centrālajā bankā minēja, ka Eiropas Komisija nākusi klajā ar paziņojumu par fiskālo noteikumu apturēšanu ar mērķi krīzes situācijā dot iespēju valdībām krīzes negatīvo seku mazināšanai rīkoties elastīgi attiecībā uz budžeta finansēm. Tāpat Eiropas Savienības noteikumi par valsts atbalstu ļauj dalībvalstīm ātri un efektīvi sniegt finansiālo atbalstu uzņēmumiem.

«Latvija salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm ir bijusi fiskāli atbildīga, nodrošinot samērā zemu valsts parāda līmeni, kas tagad krīzes apstākļos ļauj sniegt tautsaimniecībai nepieciešamo atbalstu. Turklāt pašreizējā situācija kardināli atšķiras no 2008.-2009.gada krīzes, kad valstij bija jāsamazina izdevumi. Šoreiz, pateicoties iepriekšējos gados ievērotajai fiskālajai disciplīnai, kā arī līdzsvarotai tautsaimniecības attīstībai un makroekonomisko nelīdzsvarotību neesamībai, valstij ir iespējas aizņemties, lai atbalstītu ekonomiku,» uzsvēra Latvijas Bankā.

Tāpat Latvijas Bankā uzsvēra, ka izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes atspoguļo tautsaimniecības attīstības scenāriju ar koronavīrusa negatīvo ietekmi pirmajā pusgadā, pieņemot, ka ekonomiskā aktivitāte pēc tam samērā strauji atjaunojas.

«Gan Latvijā, gan citās valstīs izsludinātā ārkārtējā situācija un ieviestie sociālās distancēšanās pasākumi, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu COVID-19 izplatīšanos, jau tagad nozīmīgi lejupvērsti ietekmē tautsaimniecību. Ierobežojošie pasākumi tiešā veidā slāpē vairāku nozaru darbību Latvijā. Taču negatīvā ietekme skar faktiski visas tautsaimniecības nozares, darbojoties gan piedāvājuma puses šokiem (loģistikas un starppatēriņa piegādes ķēžu pārrāvumi un izmaksu kāpums), gan ārējā un iekšējā pieprasījuma un noskaņojuma šokiem,» pauda Latvijas Bankā.

Latvijas Bankā arī norādīja, ka aplēse par ekonomikas kritumu šajā gadā par 6,5% balstās uz pieņēmumu, ka koronavīrusa izplatīšanās tiek samērā veiksmīgi ierobežota, proti, ietekme uz tautsaimniecību būs īslaicīga.

«Prognozēts, ka koronavīrusa ietekmē tautsaimniecība ir sarukusi jau 2020.gada pirmajā ceturksnī, un kritums būtiski pastiprinājies otrajā ceturksnī. Savukārt otrajā pusgadā tautsaimniecība sākusi atveseļoties, gan atjaunojoties globālajam pieprasījumam pēc precēm, gan pakāpeniski atjaunojoties atliktajam iekšzemes patēriņam, bet investoru piesardzība varētu saglabāties ilgāk,» skaidroja Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā minēja, ka publisko pasākumu aizliegums un pulcēšanās un mobilitātes ierobežojumi tieši un uzreiz aptur aktivitāti vairākās nozarēs. Izmitināšanas un ēdināšanas nozares un atpūtas un izklaides pakalpojumu nozares pievienotās vērtības kritums otrajā ceturksnī lēšams tuvu 70%, bet 2020.gadā kopumā šajās nozarēs – aptuveni par 30%.

Transporta pakalpojumu nozari būtiski ietekmē starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšana, kā arī autotransporta pārvadājumu nozares kritums piesardzības pasākumu ievērošanas un konteineru kravu pārvadājumu kavēšanās dēļ. Tādējādi gadā kopumā Latvijas Banka šajā nozarē prognozē aptuveni 20% kritumu.

Latvijas Bankā arī uzsvēra, ka COVID-19 nelabvēlīgi ietekmēs plašu nozaru loku. Arī apstrādes rūpniecība piedzīvos kritumu sākotnēji piegādes ķēžu pārtraukumu un sekojoša pieprasījuma sarukuma dēļ. Pieprasījuma pieaugums ir vērojams tikai atsevišķās šaurās jomās, tāpēc paredzams, ka nozarē cietīs gan uz iekšzemes noietu vērstie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, gan eksports. Gada otrajā pusē, globālajam pieprasījumam atjaunojoties, paredzama preču ražošanas strauja atsākšanās, ņemot vērā arī krājumu izsīkumu krīzes periodā un nepieciešamību tos atjaunot.

Pēc Latvijas Bankas ekspertu prognozētā šogad eksports samazināsies par 8%, bet imports – par 9,4%.

Latvijas Bankā norādīja, ka tādas lielas tautsaimniecības nozares kā tirdzniecības kritumu noteiks gan mazumtirdzniecības sarukums līdz ar ierobežojumu ieviešanu, iedzīvotāju ienākumu un patēriņa paredzamo mazināšanos, neraugoties uz pārtikas produktu pieprasījuma saglabāšanos, kas veido tikai aptuveni 40% no mazumtirdzniecības apgrozījuma. Nozari ietekmēs arī vairumtirdzniecības attīstības problēmas jau minēto konteineru kravu pārvadājumu un kopējā pieprasījuma krituma dēļ.

Savukārt investoru piesardzība, pēc Latvijas Bankā prognozētā, atspoguļosies arī nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru kritumā. Šīs nozares ietekmē arī citi faktori, piemēram, būvmateriālu piegādes kavēšanās un nelabvēlīga ienākumu un kredītu pieejamības dinamika.

«Nelabvēlīgā ietekme uz plašu nozaru loku krasi pasliktinās situāciju arī darba tirgū,» norādīja Latvijas Bankā, piebilstot, ka tomēr, ņemot vērā valdības atbalstu uzņēmēju izmaksu atslogošanai, tostarp paredzot dīkstāves pabalstus un scenārijā paredzēto būtisko, bet īslaicīgo ekonomiskās izaugsmes kritumu, ietekme uz bezdarba pieaugumu vērtējama būtiski mazāka par to, kāda tā bija iepriekšējās globālās krīzes laikā.

Vienlaikus Latvijas Bankā prognozēja, ka daudzi uzņēmumi optimizēs izmaksas, tostarp darbaspēka izmaksas, apstādinot darba algu izaugsmi gada skatījumā. Tas kopā ar nodarbinātības kritumu un aplēsēm par 20 000 bezdarbnieku skaita pieaugumu krīzes ietekmē atspoguļosies patēriņa kritumā, ko var pastiprināt ar augsto nenoteiktību saistītā patērētāju piesardzība.

«Prognozējams, ka inflācija noslīdēs tuvu nullei, īpaši otrajā pusgadā, jo būtisku cenas samazinošu ietekmi rada naftas cenu sarukums vispirms koronavīrusa izplatīšanās un prognozētā globālā pieprasījuma krituma dēļ, martā tam būtiski pastiprinoties tā saucamā naftas cenu karu ietekmē,» minēja Latvijas Bankā.

Pēc Latvijas Bankā skaidrotā, iekšzemes cenu kritums gaidāms zemākas ekonomiskās aktivitātes un ienākumu samazināšanās dēļ. Lai gan varētu būt vērojams augšupvērsts spiediens uz rūpniecisko preču cenām Latvijas importa no Ķīnas aizvietošanas un piegādes ķēžu traucējumu dēļ, tomēr tas ne tuvu nekompensēs cenu samazināšanos vājā pieprasījuma dēļ.

Vienlaikus Latvijas Bankā arī uzsvēra, ka koronavīrusa izplatīšanās apkarošanai ieilgstot, redzējums par ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās izredzēm būtiski pasliktinātos, un izaugsmes riski ir lejupvērsti.

«Tomēr, ņemot vērā, ka tautsaimniecības dinamika līdz šim bija veselīga un bez hroniskām makroekonomiskajām problēmām salīdzinājumā ar iepriekšējās globālās krīzes laiku, valdības atbalsta pasākumu īstenošana ar krīzes radītajām problēmām samērojamā apmērā ļaus mazināt COVID-19 krīzes nozīmīgo kaitējumu tautsaimniecībai,» atzina Latvijas Bankā.

Jau vēstīts, ka līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar COVID-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu.

 

 


Pievienot komentāru

Lietuvā: Izārstēto ir maz, jo analīzes taupa jauniem pacientiem

Lietuvā, kopš 28.februāra ir apstiprināts viens izveseļošanās gadījums no COVID-19, bet inficēto cilvēku skaits tuvojas 500. Kādēļ oficiālajos datos ir tikai viens atlabušais, to skaidroja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

31.martā stāsies spēkā stingrākās sociālās distancēšanās prasības kafejnīcās

No 31.marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi.

Satiksmes intensitāte kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas ir kritusies par 18%

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28.martam bija par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15.līdz 28.februārim.

IeM vēlas 20% piemaksu policistiem un robežsargiem COVID-19 krīzes laikā

Piemaksas paredzētas tikai tām Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām, kuras tiešā veidā iesaistītas ārkārtējās situācijas pasākumos.

Nošķirtība kļūst grūtāka; svarīgi saglabāt dienas ritmu – tā igauņu psiholoģe

Psiholoģe Igaunijā, kur ārkārtējā situācijā aizvadītas desmit dienas, brīdinājusi, ka izturēt nošķirtību mājās daudziem kļūs grūtāk un svarīgi ir ievērot dienas ritmu un atrast fiziskas nodarbes, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Pērnā gada 2.pusgadā ievērojams apaļkoku iepirkumu cenu samazinājums

Lielākais cenu kritums bija melnalkšņa zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā, mazākais – apses zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā.

Neskatoties uz reputācijas problēmām, KPV LV par priekšsēdētāja vietnieku ieceļ Nemiro

Partijas KPV LV jaunieceltās valdes pirmajā tiešsaistes sēdē par partijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova vietniekiem tika iecelti Ralfs Nemiro un Ēriks Pucens.

Ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām COVID-19 analīzēm

Turpmāk ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 analīzēm.

ASV paildzina pārvietošanās ierobežojumus; valstī inficējušies 140 000

ASV, kur reģistrēts pasaulē lielākais apstiprināto COVID-19 gadījumu skaits, valdība ir paildzinājusi valsts mēroga pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus līdz 30.aprīlim, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

CSP: 116 000 Latvijas iedzīvotāju ir elpošanas ceļu hroniskās slimības

Par minētajām elpošanas ceļu veselības problēmām biežāk sūdzas vecāka gadagājuma iedzīvotāji.

Rīgas kapsētās bēru ceremonijas notiks tikai ārā

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir slēdzis pašvaldības kapsētās esošās kapličas.

Raidījumā: Latvijas krievus dezinformē par COVID-19 nekaitīgumu 

Sašķelta informācijas telpa visu laiku bijis Latvijas drošības drauds. Faktu vietā krieviski runājošie saņem informāciju, ka koronavīruss ir līdzvērtīgs iesnām un ka tas ir ASV radīts bioloģisks ierocis.

Kāpēc Girģens tā raujas uz valsts galvenā futbolista posteni?

Lai arī Ģirģenam visa enerģija šobrīd jāvelta savu tiešo pienākumu veikšanai un pasākumiem COVID-19 ierobežošanai, viņš tomēr kandidēs uz Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatu.

Spānijā dienas laikā no COVID-19 miruši 838 cilvēki

Spānijā diennakts laikā līdz svētdienai, 29.martam, no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir miruši 838 cilvēki. Tikmēr Itālijā otro dienu pēc kārtas sarucis letālo saslimšanas gadījumu skaits, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Rīgas satiksme atceļ lielāko daļu atlaižu uz ārkārtas situācijas laiku

Pasažieru braukšanas maksas atvieglojumus paredz atcelt visiem, kam iepriekš tika piešķirta atlaide, izņemot cilvēkus ar 1. un 2.grupas invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem.

Krievija slēdz sauszemes robežas; kravu transports turpinās

Krievija no pirmdienas, 30.marta, ievieš pagaidu ierobežojumus valsts robežas šķērsošanai, lai valstī mazinātu jaunā koronavīrusa izplatību. Ierobežojumi neattieksies uz kravas furgonu kustību pāri robežai, ziņo Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk.

Atgriezīsies vēss un nokrišņiem bagāts laiks

Darba nedēļas gaitā daudzviet gaidāms slapjš sniegs un sniegs, tomēr, pakāpeniski paaugstinoties gaisa temperatūrai, nokrišņi pāries galvenokārt lietū.

Koronavīruss Baltijā. Latvijā – 347, Lietuvā – 437 , Igaunijā – 679

Igaunijā ziņo, ka divi saslimušie ir miruši COVID-19 izraisīto komplikāciju dēļ un 20 cilvēki ir izveseļojušies no šī koronavīrusa.

Nedēļa Lietuvā: Vīruss uzveic piekto pacientu, Nausēda aicina ES nopietnāk cīnīties pret pandēmiju

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija pirmo piecu cilvēku nāve no COVID-19 komplikācijām, prezidenta Gitana Nausēdas aicinājums ES dalībvalstīm izvērst nopietnāku cīņu pret pandēmijas izplatību un Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums pārcelt 13.janvāra krimināllietas izskatīšanu.

BNN nedēļas apkopojums: Uz Tokiju nākamgad. Muižnieks rektora amatā. Draudzīgā degvielas cena

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Ārkārtas situācija, Amats, Prognoze, Risinājumi, Vienošanās, Viedoklis un Cenu kritums.

COVID-19 konstatēta Stradiņa slimnīcas onkoloģei

Saslimšana ar jaunā koronavīrsa izraisīto slimību COVID-19 konstatēta vienai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mediķei.

Martā bezdarbnieku skaits audzis par vairāk nekā 2 500 cilvēkiem

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 2 557 personām, un kopumā šāds statuss patlaban piešķirts 60 804 iedzīvotājiem.

Vēl vienam Rēzeknes slimnīcas darbiniekam konstatē saslimšanu ar koronavīrusu

Saslimšana konstatēta pēc tam, kad paņemtas analīzes pārējiem darbiniekiem, atklājot bērnu ķirurga saslimšanu ar COVID-19.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!