Latvijas Bankas ekonomists: Mazajos uzņēmumos aptuveni 64% darbinieku saņem neoficiālas piemaksas

Mazajos uzņēmumos ar nodarbināto skaitu līdz 20 strādājošajiem darbiniekiem aptuveni 64% saņem dažādas neoficiālas piemaksas, secināts Latvijas Bankas pētījumā, kuru pirmdien, 13.decembrī, diskusijā Aplokšņu algu ēna pandēmijā krīt divreiz prezentēja Latvijas Bankas ekonomists Konstantīns Beņkovskis.

Savukārt vidēja izmēra uzņēmumos šis īpatsvars ir zem vienas trešdaļas, bet lielajos – tikai par 8,2% darbinieku pastāv liecības par «aplokšņu algām», stāstīja Beņkovskis.

Izsakot aplokšņu maksājumus pret oficiālo neto darba algu jeb algu, ko darbinieks saņem «uz »rokas, Latvijas Bankas pētījumā secināts, ka mazajos uzņēmumos aplokšņu maksājumi veido aptuveni 21% no oficiālās algas. Liela un vidēja izmēra uzņēmumos šis rādītājs ir būtiski zemāks.

Sekas augstai aplokšņu algu sastopamībai neaprobežojas ar nenomaksātajiem nodokļiem vien, teica Beņkovskis, norādot, ka vēl viena aplokšņu algu blakne ir konkurences kropļošana. Izvairīšanās no nodokļiem ļauj uzņēmumam samazināt ražoto preču un sniegto pakalpojumu cenas un iegūt priekšrocību pār konkurentiem, kas no nodokļu nomaksas neizvairās.

Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem uz aplokšņu algu rēķina pavisam mazie uzņēmumi (no viena līdz deviņiem darbiniekiem) ietaupa 6,9% no darbaspēka izmaksām.

 Vidējiem uzņēmumiem šis rādītājs ir 2,4%, bet lielajiem uzņēmumiem šis rādītājs ir 0,8%. Beņkovskis skaidroja, ka tādējādi aplokšņu algu dēļ starp šīm uzņēmumu grupām veidojas būtiskas atšķirības darbaspēka izmaksās un tiek kropļota konkurence.

Aplokšņu algu saņēmēju īpatsvars ir izteikti lielāks mazo algu saņēmējiem, informēja Beņkovskis. Ja aptuveni divas trešdaļas darbinieku no grupas, kurā ir iekļauti 20% darbinieku ar viszemākajām oficiālām algām, saņem neoficiālu piemaksu, tad grupā, kurā iekļauti 20% darbinieku ar visaugstākajām algām, šis īpatsvars nokrīt zem 40%.

Beņkovskis uzsvēra, ka par aplokšņu algu saņēmēju skaitu svarīgāks rādītājs ir «aploksnes» apjoms – zemāko ienākumu saņēmējiem aploksne veido aptuveni 32% no oficiālās algas, kamēr salīdzinoši augstu ienākumu saņēmējiem šis rādītājs ir ap 6%.

Latvijas Bankas aprēķini liecina – ja darbinieks oficiāli saņem minimālo algu (vai nedaudz virs tās), tad aptuveni 70% gadījumu tam seko arī neoficiāls aplokšņu maksājums.

Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme diskusijā atzina, ka pēc VID datiem izvairīšanās no nodokļu nomaksas mazo uzņēmumu segmentā ir relatīvi izplatītāka nekā lielo uzņēmumu segmentā.

Jaunzeme stāstīja, ka mazo uzņēmumu nedeklarētās nodokļu saistības ir relatīvi nelielas, taču lielākā daļa uzņēmumu ietilpst šajā kategorijā.

Valsts atbalstu Covid-19 seku pārvarēšanai ir saņēmuši gan godīgi nodokļu maksātāji, gan tādi, kuriem ir nodokļu nedeklarēšanas riski, teica Jaunzeme. Teikto viņa pamatoja ar VID datiem par dīkstāves atbalsta sadalījumu pēc apmēra – laikā no 2020.gada 12.marta līdz 30.jūnijam, kad izmaksātais atbalsts bija atkarīgs no veiktajiem nodokļu maksājumiem, 21% no izmaksātā atbalsta bija zem 200 eiro, bet 35,8% – no 200 līdz 430 eiro. Savukārt vēl 23,2% izmaksātā atbalsta bija no 430 līdz 690 eiro.

Laikā no 2020.gada 9.novembra līdz 2021.gada 30.jūnijam, kad bija noteikta minimālā izmaksājamā summa 500 eiro apmērā, kategorijā no 430 līdz 690 eiro apmērā tika izmaksāti jau 56,2% dīkstāves atbalstu.

«Tas nozīmē, ka šo atbalstu saņēma arī daudzi uzņēmumu darbinieki, par kuriem nodokļi tādā apmērā nekad nav maksāti,» teica Jaunzeme.

Kopumā VID uzņēmumiem un iedzīvotājiem par periodu līdz 2021.gada 30.jūnijam ir izmaksājis atbalstu kopumā 693,314 miljonu eiro apmērā, informēja Jaunzeme.

Tostarp dīkstāves pabalstos no 2020.gada 12.marta līdz 30.jūnijam izmaksāti 51,46 miljoni eiro. Savukārt otrajā atbalsta periodā no 2020.gada 9.novembra līdz 2021.gada 30.jūnijam dīkstāves atbalstā izmaksāti 116,764 miljoni eiro, bet 23,36 miljoni eiro izmaksāti kā algas subsīdijas darbiniekiem, kas pandēmijas dēļ strādājuši nepilnu darba laiku. Savukārt 501,732 miljoni eiro izmaksāts krīzē cietušajiem uzņēmumiem kā granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas