Latvijas Bankas peļņa pērn – 20,908 miljoni eiro

Latvijas Bankas 2021.gada peļņa bija 20,908 miljoni eiro, kas ir par 21,5% mazāka nekā 2020.gadā, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

No pērn gūtās peļņas 70% jeb 14,6 miljoni eiro ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa – Latvijas Bankas rezerves kapitālā. Latvijas Bankas pēdējo piecu gadu kopējā peļņa ir sasniegusi 113,2 miljonus eiro, no kā 78 miljoni eiro ieskaitīti valsts ieņēmumos.

Gada beigās Latvijas Bankas ieguldījumu portfeļu kopējais apjoms bija 6,2 miljardi eiro. Latvijas Banka finanšu aktīvus iegulda galvenokārt Eiropas Savienības valstu valdību un ASV valdības, to aģentūru un starptautisko organizāciju emitētos parāda vērtspapīros, ar aktīviem nodrošinātos parāda vērtspapīros un banku un komercsabiedrību emitētos augstas kvalitātes parāda vērtspapīros, attīstības valstu valdības parāda vērtspapīros, kā arī attīstīto un attīstības valstu akciju indeksos ietverto uzņēmumu akcijās.

2021.gada pārskatā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver, ka

pērn Latvijas Bankai ir izdevies paveikt daudzas paliekošas un nozīmīgas lietas, kā arī sākt virkni jaunu darbu, kas veidos spēcīgāku finanšu sektoru nākotnē.

Tostarp Saeima pieņēmusi jaunu un modernizētu Latvijas Bankas likumu, kas noteiks regulējumu, kā vienotā institūcijā no 2023.gada 1.janvāra strādās centrālā banka un finanšu sektora uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Latvijas Bankas un FKTK integrācijas procesa priekšdarbi tika sākti jau 2021.gadā.

Pērn veiktas nozīmīgas pārmaiņas centrālās bankas vadības modelī, izbeidzot valdes darbību un pārejot uz viena augstākā līmeņa pārvaldību. Tādējādi tiek turpināta politika nodrošināt efektīvu un jaudīgu centrālās bankas darbību, ar tiem pašiem vai mazākiem resursiem izdarot vairāk un labāk.

Latvijas Bankas darbības jomās paveikti vairāki nozīmīgi darbi, piemēram, turpināts attīstīt zibmaksājumu infrastruktūru, ieviešot modernus un inovatīvus tehnoloģiskus risinājumus un 2022.gada sākumā piesaistot jaunus finanšu tirgus dalībniekus, arī Valsts kasi.

Skaidrās naudas jomā panākta sabiedrības drošībai būtiska vēsturiska vienošanās ar finanšu sektoru par skaidrās naudas pieejamības saglabāšanu.

Arī turpmākajos gados Latvijas Banka pievērsīs pastiprinātu uzmanību šim jautājumam, nodrošinot, lai sabiedrībai būtu izvēles iespējas norēķinos. To veicinās arī jauna naudas veida – digitālā eiro – ieviešana jau pārskatāmā nākotnē. Darbs šajā visas eiro zonas projektā notiek aktīvi, un tajā iesaistīti arī Latvijas finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvji, norāda Latvijas Banka.

Kazāks norāda, ka arvien nozīmīgāka loma darba kārtībā ir ilgtspējības jautājumiem. Eirozonas līmenī to veicinās monetārās politikas stratēģijas pārskatīšana, iekļaujot tajā faktorus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Savukārt nacionālajā līmenī Latvijas Bankā pirmo reizi pieņemta Ilgtspējības stratēģija, kas iezīmē plānotos darbības virzienus ilgtspējības jomā, proti – ilgtspējīga monetārā politika, finanšu sistēma, naudas aprite, ārējo rezervju un pārējo finanšu ieguldījumu pārvaldīšana un ilgtspējīga institūcija kopumā.

Latvijas Banka atzīst, ka šogad jārisina gan monetārās politikas izaicinājumi, gan jāīsteno priekšdarbi sekmīgai FKTK integrācijai.

 Mērķis ir nodrošināt tādu abu institūciju integrāciju, lai 2023.gada 1.janvārī šīs nozīmīgās pārmaiņas notiktu raiti un nemanāmi.

Latvijas Banka uzņēmēju un iedzīvotāju ikdienā arvien plašāk ieviesīs inovatīvas maksājumu iespējas un zibprasījumus un skaidrās naudas jomā rūpēsies par tās pieejamību visā Latvijas teritorijā. Tāpat Centrālā banka turpinās attīstīt ekonomikas pētniecību, kā arī veicinās jaunā statistisko datu veida – kartēm piesaistīto maksājumu datu – plašāku izmantošanu tautsaimniecības norišu analīzē, tādējādi palīdzot ekonomikas politikas īstenotājiem pārdomātāku lēmumu pieņemšanā, uzsver Kazāks.

Latvijas Banka 2020.gadā guva 26,646 miljonu eiro peļņu.

Latvijas Bankas padome apstiprinājusi Latvijas Bankas 2021.gada pārskatu, kas papildus finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam sniedz pārskatu par Latvijas un eirozonas ekonomisko vidi un tautsaimniecības attīstību pagājušajā gadā, kā arī informāciju par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas