bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 19.11.2019 | Vārda dienas: Betija, Elizabete, Liza, Līze
LatviaLatvija

Latvijas dzelzceļa padome Saeimas komisijai neatklāj bijušajiem uzņēmuma vadītājiem izmaksāto kompensāciju apmēru

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 1 balsojumi)

LDz, Satiksmes ministrija, padome, Jānis Lange

Bijušais LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš

VAS Latvijas dzelzceļa (LDz) padome un Satiksmes ministrija kā uzņēmuma kapitāldaļu turētāja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai nav atklājusi bijušajiem uzņēmuma vadītājiem izmaksāto kompensāciju apmēru.

Komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) otrdien, 5.novembra sēdē, minēja, ka publiskajā telpā ir parādījusies informācija par to, ka bijušais LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš un valdes loceklis Aivars Strakšas saņēmuši kompensācijas 150 000 eiro apmērā.

«Komisija uzrakstīja pieprasījumu LDz padomes priekšsēdētājam Jānim Langem atklāt kompensāciju apmērus, taču Lange atbildēja ka nevar sniegt šādu informāciju, jo tas aizskar privātu personu datus. Tādēļ komisija lūdza Saeimas Juridiskajam birojam skaidrojumu, cik pamatots ir atteikums sniegt šo informāciju,» sacīja Ģirģens.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis komisijas sēdē norādīja, ka gan Satversme, gan Saeimas Kārtības rullis nepārprotami nosaka Saeimas tiesības pieprasīt visas nepieciešamās ziņas, tās var attiekties arī uz valsts kapitālsabiedrību datiem.

«To nosaka arī Augstākās tiesas 2014.gada spriedums, kad privātpersona iesniedza pieprasījumu airBaltic par uzņēmuma preču zīmi. Spriedums nosaka, ka šī informācija ir jāatklāj. Protams, informācijai var būt ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc komisijai jārīkojas, lai nodrošinātu šīs informācijas aizsardzību,» teica Juridiskā biroja pārstāvis.

Lange deputātiem norādīja, ka parakstītā vienošanās ar Bērziņu un Strakšas viņam liedz bez otras puses piekrišanas atklāt šo informāciju. Tāpat viņš sacīja, ka gan Bērziņa, gan Strakšas amatpersonu deklarācijas jau ir publiskotas, tāpēc deputāti varot paši izrēķināt kompensāciju apmēru.

«Bērziņa alga bija 12 000 eiro mēnesī, pareiziniet to ar 7,5 mēnešiem, atņemiet no deklarācijā uzrādītās kopējās summas un redzēsiet kompensācijas apmēru. Neko neslēpju, tikai gribu rīkoties likuma ietvaros,» sacīja Lange.

Deputāte Juta Strīķe (JKP) norādīja Langem, ka deputātiem nav jānodarbojas ar rēķināšanu, bet jāsaņem pieprasītā informācija. «Bez algas var būt arī dažādas atvaļinājumu kompensācijas, slimības pabalsti un citi maksājumi, tāpēc šāda rēķināšana neparāda patieso situāciju,» viņa teica.

«Nesaprotu, kas LDz padomei un Satiksmes ministrijai liedz atklāt pieprasīto informāciju. Augstākās tiesas 2014.gada spriedums attiecas tieši uz Satiksmes ministrijas pārvaldībā esošiem uzņēmumiem, tāpēc patlaban tā ir klaja necieņas izrādīšana Saeimas komisijai,» uzsvēra Strīķe.

Arī Datu valsts inspekcijas direktore Daiga Avdejanova komisijas sēdē sacīja, ka datu aizsardzības regula neliedz informācijas pieprasīšanu un apstrādi, tāpat pēc pieprasījuma ir izsniedzama arī ierobežotas pieejamības informācija.

Lasiet arī: LDz ritošā sastāva serviss valdi pametuši Stalidzāns un Karpačovs

Uz to Lange vēlreiz atkārtoja, ka nemēģina neko slēpt, tikai vēlas «rīkoties saskaņā ar likumu».

Ģirģens uzsvēra, ka komisijai ir līdzīga problēma arī ar Rīgas domi, tāpēc komisija meklēs veidus, kā to risināt.

Komisijas sēdē bija plānots uzklausīt informāciju par LDz un tā meitassabiedrību darbības pārskatu par laika periodu no 2017.līdz 2019.gadam, tomēr jau pirms komisijas sēdes Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Džineta Innusa norādīja, ka LDz sagatavotā prezentācija satur finanšu datus, kas esot ierobežotas pieejamības informācija.

«Šī gada aktuālie dati nav publiskas pieejamības informācija, jo vēl nav revidēti. Tāpēc daļu no komisijas sēdes būtu jāpasludina par slēgtu,» sacīja Innusa.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs Saeimas komisijas sēdes publiskajā daļā iepazīstināja deputātus ar LDz struktūru, kā arī sniedza informāciju par to, ka LDz kopējā aktīvu vērtība ir 877,5 miljoni eiro.

Pēc tam Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde tika pasludināta par slēgtu.


Pievienot komentāru

Honkongā apcietina vairākus simtus protestētāju

Ķīnas metropolē Honkongā varasiestādes apcietinājušas vairākus simtus protestētāju, kuri kādā universitātē trīs dienas iebarikādējušies, turpinot protesta akciju vilni ar mērķi panākt Honkongā demokrātiskas reformas.

Raidījums: Latvijas sporta organizācijas – papildu darbavieta daudziem politiķiem

No vadošajām sporta organizācijām visvairāk politiķu redzami Latvijas Basketbola savienībā un Latvijas Olimpiskās komitejas vadībā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Kundziņsalas pārvada būvniecība sašķeļ Rīgas brīvostas valdi karteļa lietas dēļ

Rīgas brīvostas valde pagājušajā nedēļā nolēmusi slēgt gandrīz 40 miljonus eiro vērtu līgumu par Kundziņsalas satiksmes pārvada būvniecību ar uzņēmumiem, kuriem ir cieša saikne ar tā dēvētajā «būvnieku karteļa» lietā iesaistītām personām

Krievija atdod Ukrainai atņemtos kuģus

Krievijas varasiestādes ir atdevušas trīs Ukrainas karakuģus, kas tika sagrābti sadursmē Kerčas jūras šaurumā 2018.gadā.

Šonedēļ joprojām gaidāms silts laiks, nedēļas beigās – pamatīgi mīnusi

Gaisa temperatūra nakts stundās saglabāsies pozitīva, bet dienās vietām sasniegs pat +10 grādus pēc Celsija.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

«Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties,» reiz teicis viens no izcilākajiem latviešu dzejniekiem Imants Ziedonis.

BNN nedēļas apkopojums: Budžets 2020. Latvijas kino izcilnieki. Ārstu neapmierinātība turpinās

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Budžets 2020, Strīdīgie grozījumi, Paziņojums, Lēmums, Cīņa, Lepnums.

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!