bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 20.11.2019 | Vārda dienas: Anda, Andīna, Vigo
LatviaLatvija

Latvijas dzelzceļa padome Saeimas komisijai neatklāj bijušajiem uzņēmuma vadītājiem izmaksāto kompensāciju apmēru

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 1 balsojumi)

LDz, Satiksmes ministrija, padome, Jānis Lange

Bijušais LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš

VAS Latvijas dzelzceļa (LDz) padome un Satiksmes ministrija kā uzņēmuma kapitāldaļu turētāja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai nav atklājusi bijušajiem uzņēmuma vadītājiem izmaksāto kompensāciju apmēru.

Komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) otrdien, 5.novembra sēdē, minēja, ka publiskajā telpā ir parādījusies informācija par to, ka bijušais LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš un valdes loceklis Aivars Strakšas saņēmuši kompensācijas 150 000 eiro apmērā.

«Komisija uzrakstīja pieprasījumu LDz padomes priekšsēdētājam Jānim Langem atklāt kompensāciju apmērus, taču Lange atbildēja ka nevar sniegt šādu informāciju, jo tas aizskar privātu personu datus. Tādēļ komisija lūdza Saeimas Juridiskajam birojam skaidrojumu, cik pamatots ir atteikums sniegt šo informāciju,» sacīja Ģirģens.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis komisijas sēdē norādīja, ka gan Satversme, gan Saeimas Kārtības rullis nepārprotami nosaka Saeimas tiesības pieprasīt visas nepieciešamās ziņas, tās var attiekties arī uz valsts kapitālsabiedrību datiem.

«To nosaka arī Augstākās tiesas 2014.gada spriedums, kad privātpersona iesniedza pieprasījumu airBaltic par uzņēmuma preču zīmi. Spriedums nosaka, ka šī informācija ir jāatklāj. Protams, informācijai var būt ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc komisijai jārīkojas, lai nodrošinātu šīs informācijas aizsardzību,» teica Juridiskā biroja pārstāvis.

Lange deputātiem norādīja, ka parakstītā vienošanās ar Bērziņu un Strakšas viņam liedz bez otras puses piekrišanas atklāt šo informāciju. Tāpat viņš sacīja, ka gan Bērziņa, gan Strakšas amatpersonu deklarācijas jau ir publiskotas, tāpēc deputāti varot paši izrēķināt kompensāciju apmēru.

«Bērziņa alga bija 12 000 eiro mēnesī, pareiziniet to ar 7,5 mēnešiem, atņemiet no deklarācijā uzrādītās kopējās summas un redzēsiet kompensācijas apmēru. Neko neslēpju, tikai gribu rīkoties likuma ietvaros,» sacīja Lange.

Deputāte Juta Strīķe (JKP) norādīja Langem, ka deputātiem nav jānodarbojas ar rēķināšanu, bet jāsaņem pieprasītā informācija. «Bez algas var būt arī dažādas atvaļinājumu kompensācijas, slimības pabalsti un citi maksājumi, tāpēc šāda rēķināšana neparāda patieso situāciju,» viņa teica.

«Nesaprotu, kas LDz padomei un Satiksmes ministrijai liedz atklāt pieprasīto informāciju. Augstākās tiesas 2014.gada spriedums attiecas tieši uz Satiksmes ministrijas pārvaldībā esošiem uzņēmumiem, tāpēc patlaban tā ir klaja necieņas izrādīšana Saeimas komisijai,» uzsvēra Strīķe.

Arī Datu valsts inspekcijas direktore Daiga Avdejanova komisijas sēdē sacīja, ka datu aizsardzības regula neliedz informācijas pieprasīšanu un apstrādi, tāpat pēc pieprasījuma ir izsniedzama arī ierobežotas pieejamības informācija.

Lasiet arī: LDz ritošā sastāva serviss valdi pametuši Stalidzāns un Karpačovs

Uz to Lange vēlreiz atkārtoja, ka nemēģina neko slēpt, tikai vēlas «rīkoties saskaņā ar likumu».

Ģirģens uzsvēra, ka komisijai ir līdzīga problēma arī ar Rīgas domi, tāpēc komisija meklēs veidus, kā to risināt.

Komisijas sēdē bija plānots uzklausīt informāciju par LDz un tā meitassabiedrību darbības pārskatu par laika periodu no 2017.līdz 2019.gadam, tomēr jau pirms komisijas sēdes Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Džineta Innusa norādīja, ka LDz sagatavotā prezentācija satur finanšu datus, kas esot ierobežotas pieejamības informācija.

«Šī gada aktuālie dati nav publiskas pieejamības informācija, jo vēl nav revidēti. Tāpēc daļu no komisijas sēdes būtu jāpasludina par slēgtu,» sacīja Innusa.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs Saeimas komisijas sēdes publiskajā daļā iepazīstināja deputātus ar LDz struktūru, kā arī sniedza informāciju par to, ka LDz kopējā aktīvu vērtība ir 877,5 miljoni eiro.

Pēc tam Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde tika pasludināta par slēgtu.


Pievienot komentāru

Saeimas komisija: Mazo valsts iestāžu reorganizāciju nenes gaidītos rezultātus

«Mazo valsts iestāžu izvērtēšana un reorganizācija pagaidām nesniedz gaidītos rezultātus, jo nav vērojams samazinājums valsts iestāžu darbinieku skaitā un finansējuma apjomā,» paudis Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens.

Naftas cenas krītas, valdot neskaidrībai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Naftas cenas kritušās, bet akciju tirgos bija dažādas tendences, jo investoru noskaņojumu ietekmēja neskaidrība par ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu gaitu.

Pēc Baraņņika atcelšanas no vicemēra amata Burovs sāk revidēt viņa pārraudzītās kapitālsabiedrības

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs ir nolēmis atcelt pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdi.

Hipotēku procentlikmes Lietuvā krietni augstākas par eirozonas vidējām

Lietuvas Banka pavēstījusi, ka valstī kopš 2015.gada ir būtiski kāpušas procentlikmes mājokļu kredītiem un pašlaik par 0,5% pārsniedz eirozonas vidējo līmeni.

Valdība atbalsta inovāciju centru izveidi Cēsīs, Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā

Četru gadu laikā iecerēts izveidot inovāciju centrus Cēsīs, Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā kopumā 7,06 miljonu eiro vērtībā, to paredz valdības atbalstītais Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais noteikumu projekts.

Viņķele: Mediķu spiediens ir nepieciešams, bet nav skaidrs LVSADA protesta vēstījums

Arī turpmāks mediķu spiediens ir nepieciešams, tomēr nav skaidrs Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības protesta vēstījums, tā veselības ministre Ilze Viņķele.

Ģirģens piekristu kļūt par Futbola federācijas prezidentu; Kariņš skeptisks par ministra iespēju savienot divus amatus

Ģirģenam ir plašs un izaicinājumiem pilns darbs iekšlietu ministra amatā, turklāt premjeram nav saprotams, kā būtu iespējams savienot ministra darbu ar sporta federācijas vadītāja amatu.

ES vienojas par ES budžetu 2020.gadam 169 miljardu eiro apmērā

Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Parlaments ir panācis vienošanos par bloka budžetu 2020.gadam. Kā prioritārās tēriņu jomas izvirzīta izaugsme, konkurētspēja, klimata saudzēšana un migrācijas pārvaldība.

Aizdomās par kukuļošanu aiztur trīs VUGD amatpersonas

Aizdomās par kukuļošanu aizturēts VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšnieks un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas lektors.

airBaltic apņemas palielināt sieviešu pārstāvniecību augstākā līmeņa amatos

airBalticpievienojusies vairāk nekā 20 aviokompānijām, parakstot Starptautiskās gaisa transporta asociācijas apņemšanos, kas paredz līdz 2025.gadam palielināt sieviešu pārstāvniecību augstākā līmeņa amatos.

Cīņa ar naudas atmazgāšanu: SEB saņem aizdomīgu Baltijas klientu sarakstu

Zviedru pētnieciskie žurnālisti, kuri pēta izspējamu naudas atmazgāšanu, iesnieguši banku uzņēmumam SEB sarakstu ar 194 juridiskām personām, kurus žurnālisti nosaukuši kā bankas klientus, pavēstījis uzņēmums.

Plāno noteikt papildu drošības prasības plaši apmeklētiem pasākumiem

Valdībā atbalstīts likumprojekts, kas paredz - lai nodrošinātu plaša mēroga publisko pasākumu apmeklētāju drošību, šo pasākumu organizatoriem būs jāizstrādā īpašs drošības plāns.

Vienā no Smiltenes vidusskolas ēkām ar vīrusu izraisītu zarnu infekciju saslimuši 57 bērni

Vienā no Smiltenes vidusskolas ēkām ar vīrusu izraisītu zarnu infekciju saslimuši 57 bērni, apstiprinājusi Smiltenes vidusskolas direktores vietniece Inese Raiskuma.

Valdība lemj slimnīcu peļņu novirzīt infrastruktūras uzlabošanai

Slimnīcas, kurās VM ir kapitāla daļu turētāja, 2018.gada peļņu varēs novirzīt infrastruktūras uzlabošanai.

Mediķi piesaka vēl vienu protestu, prasot Saeimas un Viņķeles atkāpšanos

LVSADA 28.novembrī nolēmusi rīkot protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu, izsakot neuzticību veselības ministrei Ilze Viņķelei un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu.

Latvija janvārī – oktobrī starp 14 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – oktobrī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 8,4%, tai esot starp 14 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

VDD rosina sākt kriminālvajāšanu pret personu, kura noliegusi Latvijas okupāciju

Valsts drošības dienests 11.novembrī rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu pret Latvijas pilsoni par Latvijas Republikas okupācijas publisku noliegšanu un PSRS īstenoto kara noziegumu slavināšanu.

«Nekad nav bijis piemērots vicemēra amatam.» Baraņņiks zaudē amatu domes vadībā

Ar opozīcijas deputātu atbalstu Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks tika atstādināts no vicemēra amata.

Tuskam nācies ES atgādināt par Krieviju kā «stratēģisku problēmu», nevis partneri

Aizejošais Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, atskatoties uz pieciem gadiem amatā, atzinis, ka viņam nācies bieži atgādināt Eiropas Savienības dalībvalstīm, ka Krievija nav Eiropas «stratēģiskais partneris», bet gan «stratēģiskā problēma».

Kopš 1990.gada Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums audzis par desmit gadiem

Lai gan visās ES valstīs kopš 1990.gada ir novērojams iedzīvotāju vidējā vecuma pieaugums, iedzīvotāju novecošana visizteiktākā ir Itālijā un Portugālē.

Latvijas Raidorganizāciju apvienība aicina apsvērt «digitālā nodokļa ieviešanu»

Latvijas Raidorganizāciju apvienība, lai atbalstītu Latvijas mediju vidi, aicina izvērtēt «digitālā nodokļa ieviešanu».

Honkongā apcietina vairākus simtus protestētāju

Ķīnas metropolē Honkongā varasiestādes apcietinājušas vairākus simtus protestētāju, kuri kādā universitātē trīs dienas iebarikādējušies, turpinot protesta akciju vilni ar mērķi panākt Honkongā demokrātiskas reformas.

Raidījums: Latvijas sporta organizācijas – papildu darbavieta daudziem politiķiem

No vadošajām sporta organizācijām visvairāk politiķu redzami Latvijas Basketbola savienībā un Latvijas Olimpiskās komitejas vadībā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Kundziņsalas pārvada būvniecība sašķeļ Rīgas brīvostas valdi karteļa lietas dēļ

Rīgas brīvostas valde pagājušajā nedēļā nolēmusi slēgt gandrīz 40 miljonus eiro vērtu līgumu par Kundziņsalas satiksmes pārvada būvniecību ar uzņēmumiem, kuriem ir cieša saikne ar tā dēvētajā «būvnieku karteļa» lietā iesaistītām personām


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!