bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte

Latvijas eiroparlamentārieši pārliecināti, ka briti no ES izstāsies bez vienošanās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Cerības par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) ar vienošanos ir zudušas un ir visai ticami, ka 31.oktobrī Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, šādu viedokli pauduši vairāki Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.

Politiķis Andris Ameriks (GKR/S) stāstīja, ka pastāvēja cerības, ka ES un Lielbritānija atradīs kompromisu, tomēr, ja britu premjerministrs Boriss Džonsons (Boris Johnson) ieturēs savu pozīciju par izstāšanos, ES būs lielas pārmaiņas. Eiroparlamentārietis norāda, ka Lielbritānijas izstāšanās izmaksās ļoti dārgi ne tikai britiem, bet arī ES. ES ir mēģinājusi panākt Brexit vienošanos, tomēr, ņemot vērā britu premjerministra neprognozējamību, ir pieaugušas bažas, ka Džonsons uzstās uz Lielbritānijas aiziešanu no ES bez jebkādām vienošanām, teica politiķis.

«Būs jāatjauno robežas, jāievieš muitas procedūras, brīvās tirdzniecības līgumi būs jāpieņem no jauna. Šobrīd Lielbritānijai ir tāds premjerministrs, kurš ir tikpat neprognozējams kā ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump),» vērtēja Ameriks, «oktobra beigās viņš pacels cepuri un pateiks «uz redzēšanos!», un pēc tam – kaut vai ūdens plūdi! Eiropai tas ir ļoti bīstami. Tāpat tas atstās ļoti nopietnu ietekmi uz Latviju. Džonsons ir tāds pats kā Tramps – rīt ieliks Twitter kādu jaunu paziņojumu un visi varēs to apspriest.»

Jautāts, vai Brisele varētu pārskatīt līdz šim pieņemtās vienošanās, Ameriks norādīja, ka tam nepieciešama abpusēja vienošanās. «Šobrīd Džonsons kā huligāns taisās izstāties. Ne velti pēc stāšanās amatā Eiropadomes prezidents Donalds Tusks (Donald Tusk) pieprasīja no Džonsonu skaidru plānu, kāds būs viņa piedāvātais risinājums. Pašreiz šķiet, ka Lielbritānija pametīs ES bez vienošanās un pēc tam visi domās, kā salīmēt kopā trauku, kas nomests uz zemes,» teica eiroparlamentārietis.

Cer uz saprātīgumu abās pusēs

Politiķis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) norādīja, ka Džonsona kļūšana par britu premjerministru nav pārsteigums, ņemot vērā viņa popularitāti Lielbritānijas konservatīvajā partijā. «Skaidrs, ka viņš ir intelektuāli ļoti spēcīga personība ar ļoti labu izglītību, daudz valodu zināšanām. Taču, protams, ar pretrunīgi vērtētu tēlu, kā panākt rezultātu politikā. Varbūt premjerministra amatā viņš piepildīs savu politisko darbību ar labu rezultātu,» izteicās Zīle.

Zīle neuzskata, ka Džonsons ir «cietā» Brexit piekritējs. Britu premjerministrs mēģinās panākt, ka ES puse ieviesīs izmaiņas līgumā, un panāks vienošanos par to, kā noritēs sadarbība pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, lēsa Zīle, kura pārstāvētajā EP Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā darbojās britu konservatīvie. Šo jautājumu, kā uzskata politiķis, ES «nekustina».

Politiķis sagaida, ka Eiropas Padome dos Eiropas Komisijas (EK) Brexit sarunu delegācijas vadītājam Mišelam Barnjē (Michel Barnier) mandātu uz «saprātīgu kompromisu, varbūt ne pārāk lielām izmaiņām, bet ar zināmu racionālu un labu sadarbības priekšlikumu», kā ES veidos savu sadarbību ar Lielbritāniju nākotnē. «Tas, savukārt, ļautu Džonsonam teikt, ka šādam līgumam mēs parlamentā piekrītam,» teica Zīle.

Pēc politiķa vārdiem, ES esot skaidrs, ka Džonsons nepieņems vienošanos, kurās nebūs viestas izmaiņas.

«Ja ES ir gatava iet kā boksā – nosist nosacīto pretinieku uz dēļiem un būt uzvarētāji, parādot saviem vēlētājiem, cik viņi ir stipri – rezultāts būs ļoti apšaubāms. Pilsoņi abās Lamanša jūras šauruma pusēs būs neapmierināti ar tādu situāciju. Es ceru uz saprātīgumu abās pusēs,» teica eiroparlamentārietis.

Zīle uzskata, ka ES ir jānāk pretim Lielbritānijai, īpaši saistībā ar tā saucamo nākotnes sadarbības attiecību līgumu. Tas paredz, ka jānoslēdz ietvars par nākotnes sadarbību pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES. «Jāparāda, ka abas puses var saviem vēlētājiem pateikt, ka šķiršanās ir notikusi draudzīgi un varbūt tas nav pārāk izdevīgi abām pusēm, bet tas nerada ne ES, ne Lielbritānijai sociālas un politiskas neskaidrības, saglabājot labu sadarbību šajās jomās pēc juridiskās izstāšanās,» sacīja politiķis.

Gaidāmais neskaidrības periods

Eiroparlamentāriete Inese Vaidere (JV) lēsa, ka prognozēt, kādas būs ES un Lielbritānijas turpmākās attiecības, ir sarežģīti. Pašreiz izskatoties skaidrs, ka briti paredzētajā datumā, proti, 31.oktobrī, izstāsies no ES, turklāt ticami, ka tas būs bezvienošanās Brexit.

«Lielbritānijas pozīcija ir bijusi visai nepiekāpīga. Manuprāt, vienošanās, kas izstrādāta ES Barnjē vadībā, strādājot kopā ar nu jau bijušo britu premjerministri Terēzu Meju (Theresa May), bija saprātīgs kompromisa variants, kas īsti neapmierināja ne vienu, ne otru pusi, jo Eiropai tas izmaksātu ļoti dārgi,» vērtēja politiķe.

Vaidere stāstīja, ka pašreiz ir jāgaida, ko piedāvās jaunais britu premjerministrs, kurš līdz šim asi kritizējis ES. Viņasprāt, ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, tad jaunu vienošanos izstrādāšana būs jāsāk no nulles. Tas būšot garš un finansiāli dārgs process.

Runājot par to, kā Džonsona nākšana pie varas ietekmēs Latvijas pilsoņus un uzņēmējus Lielbritānijā, Vaidere domā, ka viņiem noteikti būs grūtāk, jo nav skaidrs, kādi būs nosacījumi.

«Es nedomāju, ka Latvijas iedzīvotājiem, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē būtu jāsatraucas, ka viņus, piemēram, kāds deportēs. Bet var mainīties dažādas sociālās lietas. Mēs, protams, iestāsimies par savu pilsoņu tiesībām. Mēs nepametīsim viņus likteņa varā, bet jārēķinās, ka neskaidrības periods būs ļoti garš,» stāstīja Vaidere.

Vaiderei Džonsons atstāj populistiska politiķa iespaidu, bet dažkārt, nonākot ļoti atbildīgā amatā, šādi cilvēki savu pozīciju maina un rīkojas saprātīgi.

Savukārt eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka (LKS) pauda bažas par Latvijas pilsoņu statusu Lielbritānijā pēc Brexit. Bezvienošanās Brexit gadījumā ES pilsoņiem varētu piešķirt uzturēšanās atļaujas. Tomēr politiķe saskata riskus, ka uzturēšanās atļaujas var anulēt.

«Bezvienošanās Brexit sekas varētu būt tādas, ka mūsu pilsoņiem, kas dzīvo Lielbritānijā, var pazemināt statusu. Ja netiks panākta vienošanās, nebūs nekādu saistošu norunu, nedz likumu. Kādus lēmumus briti pieņems attiecībā uz ES pilsoņiem, tādus arī pieņems. Un visai ticami, ka briti ieviesīs uzturēšanos atļauju sistēmu,» pieļāva Ždanoka.

Tāpat politiķe salīdzināja bezvienošanās Brexit ar laulāta pāra šķiršanos, kur puses nevar vienoties nedz par kopīgās mantas sadali, nedz par bērniem.

Strauja virzība

Savukārt eiroparlamentāriete Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) uzskata, ka jaunā Lielbritānijas premjerministra ievēlēšana amatā nozīmē to, ka Brexit process strauji virzīsies uz priekšu.

«Es pieņemu, ka ES sarunas ar Lielbritāniju kļūs asākas, un Lielbritānija pieturēsies pie stingrākām pozīcijām. Visai ticami, ka Brexit tomēr notiks. Ja pirms laika vēl bija ilūzijas, ka termiņu pagarinās un Lielbritānija neizstāsies no ES, manuprāt, jaunam premjerministram ir stingra pozīcija, ka Lielbritānijai ES ir jāpamet,» vērtēja Melbārde.

Politiķe uzsvēra, ka ES ir ieinteresēta panākt vienošanos ar Lielbritāniju, paužot cerību, ka abas puses darīs visu, lai vienošanos panāktu. Tāpat Melbārde atklāja, ka britu politika pašreiz ir diezgan neprognozējama un «pārsteigumi mūs var piemeklēt jebkurā brīdī».

Eiroparlamentāriete Sandra Kalniete (JV) norādīja, ka Brexit procesa virzība pašreiz ir Džonsona rokās. Viņam vajadzētu saprast, ka vienošanās, kas šobrīd ir panākta ar bijušo premjerministri Meju, nemainīsies, jo tā ir ES kopējā nostāja, teica Kalniete. «Ja viņš to nesapratīs, viņš ies ar pieri sienā, un 31.oktobrī būs Lielbritānijas aiziešana no ES bez vienošanās, kas nodarīs lielu kaitējumu Lielbritānijai pašai gan ekonomiski, gan politiski. Protams, tas atstās pēdas arī ES. Un arī Latvija gatavojas tam, ka Lielbritānija no ES izstāsies,» pastāstīja politiķe.

Kalniete norādīja, ka viena no pašreizējām Džonsona politiskās karjeras izpausmēm ir bijusi lēkāšana no vienas galējības otrā. Viņasprāt, ir grūti pateikt, cik bezprincipiāli viņš rīkosies, jo konsekvence neesot viņa stiprā puse.

Politiķe uzskata, ka jaunu vienošanos neizstrādās, bet, iespējams, var vienoties papildināt abu pušu politisko deklarāciju. Ja Lielbritānija aiziet no ES ar vienošanos, tad tas ir sakārtots process, kur katrā posmā ir zināms, kas notiks. Ja piepildās bezvienošanās Brexit scenārijs, ES dalībvalstīm ir jābūt gatavām amortizēt sekas. Kalniete norādīja, ka Latvijas valdība tam gatavojas.

Cerības par vēl vienu referendumu

Eiroparlamentārietis Ivars Ijabs (AP), komentējot Džonsona kļūšanu par britu premjerministru, aicināja atcerēties, ka uz Džonsona pleciem balstās 2016.gada referenduma balsojuma rezultāti par Lielbritānijas izstāšanos no ES. «Tas ir loģiski, ka viņš mēģina būt klāt, kad viņa atbalstītais lēmums tiek ieviests dzīvē. Kā tas izvērsīsies?! Domāju, ka nekas gluds tur nebūs. ES nav noskaņota piekāpties un radikāli mainīt noteikumus, kādus panāca Meja, tikai tādēļ, ka Džonsons ir kļuvis par premjeru,» uzskata politiķis.

Ijabs norādīja, ka Džonsons šobrīd ir ļoti bravūrīgs, stāstot, ka dosies uz Briseli un iegūs labākus darījuma nosacījumus. «Briselē neviens nav noskaņots viņam ieriebt. Sarunas notiks, bet tālākais ir diezgan neskaidrs, ņemot vērā Lielbritānijas parlamenta iepriekšējo rīcību, kad tas noraidīja Mejas panākto vienošanos ar Briseli par izstāšanās nosacījumiem. Es neredzu pamatu domāt, ka Džonsonam jebkādam savam lēmumam izdosies panākt vairākumu britu parlamentā,» vērtēja Ijabs.

Politiķis uzskata, ka, iespējams, vajadzētu īstenot to Brexit scenāriju, par kuru runā britu proeiropeiskie spēki – izstāšanās termiņu vajadzētu atlikt, sarīkot vēl vienas parlamenta vēlēšanas, lai sarīkotu vēl vienu referendumu par izstāšanos no ES.

«Tas nebūtu nedemokrātiski, ka britu tautai pajautātu vēl vienu reizi, vai patiešām viņi vēlas izstāties. Ja jā, tad, kādā formā,» teica Ijabs.

Kā ziņots, Lielbritānijas Konservatīvās partijas līdera vēlēšanās uzvarēja bijušais ārlietu ministrs Boriss Džonsons, kurš automātiski kļuva arī par Lielbritānijas premjerministru un amatā nomainīja Meju.

Džonsons pēc stāšanās premjerministra amatā solīja «bez jebkādiem ja vai bet» Brexit līdz 31.oktobrim un pierādīt, ka visi tie, kas šaubās un paredz drūmus scenārijus, kļūdās.

Stāvot pie premjera rezidences Dauningstrītā, Džonsons paziņoja, ka panāks jaunu vienošanos ar ES.


Pievienot komentāru

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.

Nodokļu reformas atskaņas: Budžeta izdevumus aicina samazināt par 94 miljoniem

Nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ padome uzskata, ka maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājies par 1,5%

Salīdzinot ar jūniju, jūlijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Toties salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju kāpums ir 1,5%.

Iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju pieteikušies 37 uzņēmumi

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7,13 miljardi

Valsts pamValsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7 132,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

KNAB aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, notiek kratīšana

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta rītā aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, tā Kariņš

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

Ieviesīs «nulles birokrātijas» principu

Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uz uzņēmējiem, informē Valsts kancelejā.

Aptur Lemberga bijušā advokāta Krastiņa darbību advokatūrā

Latvijas Zvērinātu advokātu padom apmierinājusi smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra bijušā advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu apturēt viņa darbību advokatūrā.

Burovs un Bergmanis tiek pie amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien, 20.augustā, Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.


-->