Latvijas ekonomika varētu pasliktināties

Gada otrajā pusē situācija Latvijas ekonomikā varētu pasliktināties, un tuvākie gadi solās būt izaicinoši, vērtē banku analītiķi.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka situācija Latvijas ekonomikā joprojām ir laba un, neskatoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 6,7% salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo ceturksni.

Ceturkšņa laikā Latvijas IKP pieauga par 3,6%, un šobrīd Latvijas ekonomika ir par 4,6% lielāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas. Ņemot vērā cenu kāpumu, eiro izteiksmē Latvijas IKP ir par 20% lielāks nekā 2019.gada nogalē. Āboliņš skaidro, ka tas ir ļoti straujš pieaugums, un labā ziņa ir tā, ka arī aprīlī un maijā situācija ekonomikā nav būtiski mainījusies.

Ekonomists norāda, ka iedzīvotāju tēriņi aug, Covid-19 ierobežojumi pakalpojumu nozarēs ir atcelti, ārējais pieprasījums rūpniecībā ir spēcīgs, mājsaimniecībām ir uzkrājumi un energoresursu cenu kāpumu līdz aprīļa beigām kompensēja valsts. Vienlaikus darba tirgū samazinās bezdarbs, aug algas un negatīvu ietekmi no kara Ukrainā pagaidām nejūt.

Tomēr riski ekonomikas izaugsmei pēdējos mēnešos ir ievērojami palielinājušies un tuvākie gadi Latvijas ekonomikā būs izaicinoši.

Lai arī šī gada pirmajos mēnešos joprojām spēkā bija dažādi Covid-19 ierobežojumi, Latvijas ekonomika ir ne tikai lielāka kā pirms Covid-19 pandēmijas, bet pirmajā ceturksnī ir augušas gandrīz visas nozares. Salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo ceturksni izmitināšanas un ēdināšanas nozare augsi par 87,2%, mākslas un izklaides – par 26,8%, savukārt profesionālo pakalpojumu – par 21,3%. Vienlaikus apstrādes rūpniecība augusi par 8,3%, un transporta nozare – 8,2%.

Āboliņš skaidro, ka izmitināšana, izklaides un transporta nozarēs pieaugums gan ir saistīts ar relatīvi zemākiem Covid-19 ierobežojumiem šogad, un aktivitāte šajās nozarēs joprojām atpaliek no 2019.gada. Tikmēr būvniecībā un ieguves rūpniecībā pirmajā ceturksnī izlaide samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Lasiet arī: Latvijas IKP 1.ceturksnī kāpis par 6,7%

«Diemžēl gada otrajā pusē situācija Latvijas ekonomikā varētu būt mazāk iepriecinoša nekā tā ir šobrīd. Dēļ Krievijas iebrukuma Ukrainā, kā arī straujā cenu kāpumā, martā un aprīlī ir strauji pasliktinājies patērētāju noskaņojums, savukārt algu kāpums atpaliek no cenu pieauguma,» pauž Āboliņš.

Viņš skaidro, ka rūpniecībā ārējais pieprasījums joprojām ir spēcīgs un jaunie rūpniecības pasūtījumi Baltijas valstīs 2022.gada otrajā ceturksnī turpina augt, taču jaunu metālu, ķīmisko produktu un citu izejvielu piegādātāju atrašana prasīs laiku un palielinās izmaksas.

Tikmēr globālajā ekonomikā bremzēšanās pazīmes kļūst arvien vairāk un ietekmi no ekonomisko attiecību pārtraukšanas ar Krieviju, visticamāk, vairāk sāksim just gada otrajā pusē, prognozē Āboliņš. Viņaprāt, arī inflācijas pilno ietekmi izjutīsim tikai gada otrajā pusē, kad sāksim saņemt apkures rēķinus, lai arī šeit noteikti ir gaidāms valsts atbalsts.

Visbeidzot, procentu likmju kāpums sāk atvēsināt ASV tehnoloģiju sektoru un kopš aprīļa ir sācis augt jaunuzņēmumos atlaisto darbinieku skaits.

Tomēr Āboliņš uzskata, ka šobrīd nav pamata uztraukumam par informācijas tehnoloģiju (IT) nozari Latvijā un tās pakalpojumu eksports jau 12 gadus aug par vairāk nekā 15% gadā, taču globālās tendences nozarē vismaz daļēji ietekmē arī Latviju. Tādēļ recesijas riski Baltijas valstīs tuvākā gada vai pusotra laikā ir augsti, un pēc Āboliņa prognozēm Latvijas IKP šogad varētu augt par aptuveni 3%, savukārt 2023.gadā izaugsme varētu būt tikai ap 1%.

Luminor Bank ekonomists Pēteris Strautiņš akcentē, ka beidzot Latvijas ekonomika aug daudz straujāk nekā Lietuvas un Igaunijas. Pirmajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu pieauga par 6,7%. Igaunijā un Lietuvā šie skaitļi bija attiecīgi 4,3% un 4,6%. Tie ir sezonāli neizlīdzināti dati – izlīdzinātajos datos kaimiņvalstīs viss bija gandrīz tāpat, vienīgi otrādi – attiecīgi 4,7% un 4,3% aiz Latvijas ziemeļu un dienvidu robežas. Latvijā, šādi rēķinot, ekonomika gada laikā pieauga par 6,4%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu pieaugums bija 3,6%. Strautiņš norāda, ka tas ir ļoti iespaidīgs skaitlis, un šādu panākumu veicināja pērnā gada rudens mājsēdes ietekme uz ceturtā ceturkšņa rezultātu. Igaunijā ceturkšņa griezumā izaugsme gandrīz apstājusies (0,1%), savukārt Lietuvā tā bija 1%. Strautiņš piebilst, ka straujo kāpumu ceturkšņa griezumā galvenokārt veidoja produktu nodokļu iekasēšanas pieaugums par piekto daļu, pievienotā vērtība pret pērnā gada beigām auga par 0,7%.

Ekonomists skaidro, ka pirmā ceturkšņa rezultātu gada griezumā, pirmkārt, nosaka nevis īslaicīgas svārstības, bet būtiskais ekonomikas progress, kas atspoguļojas kā reālā eksporta pieaugums par 8,6%. Gala patēriņa izdevumi gada griezumā auga vēl straujāk – par 11,2%, bet jāņem vērā arī salīdzinājuma bāze, kas patēriņam bija ļoti zema, bet eksportam – drīzāk augsta, jo tas pirms gada jau bija diezgan labi atguvies no pandēmijas pirmā trieciena.

Strautiņš uzsver, ka viesnīcu un restorānu nozares pieaugums par 83,3% ir bāzes efekts un situācija nozarē joprojām ir sarežģīta. Taču apstrādes rūpniecības pieaugums par 8,3%, informācijas un sakaru – par 8,6%, komercpakalpojumu par 16,6% ir turpinājums pandēmijas gandrīz nepārtrauktam panākumu stāstam, pauž ekonomists.

Savukārt uz iekšzemes pieprasījumu vērstajās nozarēs aina ir ļoti dažāda.

Vislielākā no šīm nozarēm – tirdzniecība – auga par iespaidīgiem 8%. Turpretim milzu vilšanās, lai arī vairs ne pārsteigums datu saņemšanas brīdī, ir celtniecības pievienotās vērtības samazināšanās par 8,4%, norāda Strautiņš, piebilstot, ka naudas investīcijām ir ļoti daudz, tomēr tās apgūšanu traucē dažādas organizatoriskas problēmas un augošās materiālu cenas. Neskatoties uz izmaksu kāpumu, Igaunijā būvniecība reālā izteiksmē auga par 14%.

Līdz ar to, aplūkojot IKP no izlietojuma puses, ieguldījumi pamatlīdzekļos jeb paliekošās vērtībās gada laikā Latvijā auga par nieka 1,9%, informē Strautiņš. Vislielākais kritums – par 12,7% – bija nozarē cita rūpniecība, kas ir galvenokārt enerģētika. Siltuma pieprasījumu samazināja siltā ziema, bet elektrības ražošanu nelabvēlīgi ietekmēja augstās gāzes cenas.

Strautiņš vērš uzmanību, ka šoreiz neparasti interesanti ir ne tikai nozaru, bet arī IKP ienākumu puses dati. Kopējais algu fonds pirmajā ceturksnī pieauga par 13,2%, tai skaitā algas, neskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – par 12,8%. Strautiņš skaidro, ka, lai gan vidējā alga par nostrādāto stundu pirmajā ceturksnī pieauga par 6,8%, bet patēriņa cenas kāpa par 9,22%, nostrādātā laika kāpuma dēļ strādājošo pirktspēja tomēr ir nedaudz pieaugusi.

Ekonomists piebilst, ka šogad veikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) efektīvās likmes samazināšanās (neapliekamā minimuma kāpums) un bērnu pabalstu palielināšana, tātad mājsaimniecību ienākumi auga vēl straujāk. Turklāt arī uzņēmējiem un pašnodarbinātajiem ienākumu komponente – bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums, kas aptuveni atspoguļo viņu labklājības izmaiņas – auga par 23,8%.

Uzņēmumiem šobrīd ir daudz problēmu, bet nespēja palielināt cenas nav starp tām.

Vienlaikus Strautiņš uzsver, ka pirmā ceturkšņa IKP rezultāts ir daudz labāks par to, kas gaidāms šogad kopumā. Strautiņš prognozē, ka IKP pieaugums šogad būs ap 2%, kas salikumā ar gada sākuma iespaidīgo sasniegumu ietver pieļāvumu par mīnusu gada nogalē, kad patēriņu stipri «spiedīs» pieaugušās cenas, bet eksportu varētu apcirpt ļoti ticamā recesija eirozonā, kā arī izteikta izaugsmes bremzēšanās ASV, kur arī ir iespējama recesija.

Tāpat Strautiņš norāda, ka labais sniegums uz Baltijas fona lielā mērā ir iepriekšējās lēnākās izaugsmes spoguļattēls. Lietuvā valdība pandēmijas laikā ļoti veiksmīgi stimulēja patēriņu, Igaunijā pērn strauji ienācās eksporta nozaru attīstībā ilgākā laikā ieguldītā darba augļi, bija arī gaistoši veiksmes faktori (pensiju naudas apēšana), līdz ar to šis gads varētu būt pieticīgāks. Strautiņa ieskatā tuvākajos pāris gados Latvijai var palīdzēt labāk izskatīties tas, ka mūsu kaimiņvalstu mājokļu tirgi ir nedaudz pārkarsuši, bet Latvija joprojām ir drīzāk tirgus attīstības cikla sākumā, kas gan ir ļoti ieildzis stāvoklis.

Lasiet arī: Igaunijas ekonomika augusi par 4,3%

«Izmantot salīdzinoši labvēlīgos īslaicīgos faktorus var un vajag, taču, lai panāktu konverģenci jeb ienākumu izlīdzināšanos ar Baltiju, ir jāizdara daudz vairāk. Ir jānovērš būtiskie ekonomiskās politikas defekti, pirmkārt, maksimāli samazinot politiskus un administratīvus šķēršļus pievienoto vērtību radošām aktivitātēm, piemēram, vēja parkiem, rūpnīcu, biroju būvei. Tāpat būtu nepieciešams radīt vienlaikus ambiciozu un īstenojamu eksporta specializācijas stratēģiju, kā Lietuvai izdevās, kļūstot par finanšu tehnoloģiju attīstības centru,» norāda Strautiņš.

Swedbank galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece norāda, ka IKP pieaugums par 6,7% ir vēl labāks rezultāts, nekā rādīja IKP ātrais novērtējums pirms mēneša. Vīrusa risku mazināšanās un attiecīgi mazāk stingri pandēmijas ierobežojumi gan salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo, gan pēdējo ceturksni ļāva ekonomikas aktivitātei atsperties.

Buceniece skaidro, ka ekonomikas izaugsmi pirmajā ceturksnī visbūtiskāk veicināja mājsaimniecību patēriņa izdevumi, kas gada laikā palielinājās par 15,1%, turklāt šis rādītājs ir salīdzināmajās cenās, tātad izslēdz tiešo inflācijas ietekmi. Iedzīvotāji daudz aktīvāk tērēja izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī atpūtas un kultūras pasākumiem, kas, protams, sekmēja šo nozaru izaugsmi. Arī ar tūrismu saistītās nozares, tai skaitā, pasažieru gaisa pārvadājumi, gadu iesāka uz pozitīvas nots. Gan tūrisma, gan transporta, gan arī citu pakalpojumu kāpums palīdzēja celt pakalpojumu eksportu.

Ceturksnis bija labs arī preču eksportētājiem un ražotājiem, uzsver Buceniece.

Kopējie eksporta apjomi, izslēdzot cenu efektu, palielinājās par 8,6%. Pieaugot mājsaimniecību tēriņiem, audzis ir arī importa apjoms – par 15,6%. Savukārt investīciju aktivitāte atpaliek, jo kāpums ir vien par 1,9%. Buceniece skaidro, ka tas saistīts ar kritumu būvniecības nozarē, kuru bremzēja gan nelabvēlīgie laikapstākļi, gan augstās būvniecības izmaksas, gan arī dažādu materiālu trūkums. Divus no šiem trim faktoriem ietekmēja sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā un Krievijai un Baltkrievijai piemērotās sankcijas. 

Buceniece uzsver, ka ar būvniecību nesaistītās investīcijas gada sākumā palielinājās un tā ir laba ziņa. Vēl lēnāk par investīcijām auga valdības tēriņi, kas būtībā saglabājās iepriekšējā gada līmenī, pieaugot par 0,3%. Pandēmijas riskiem vismaz uz laiku mazinoties, attiecīgās izdevumu pozīcijas bez papildu budžeta resursiem var pārvirzīt mazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalstam ārkārtīgi straujā cenu kāpuma pārvarēšanai.

Bucenieces ieskatā lielākie izaicinājumi Latvijas ekonomikai šobrīd ir augošās cenas un lielā nenoteiktība, tai skaitā attiecībā uz energoresursu importa pieejamību. Tāpat ekonomiste atzīst, ka laiku un naudu prasīs arī piegāžu ķēžu pārorientēšana un ieiešana jaunos eksporta tirgos, aizstājot Krievijas un Baltkrievijas sadarbības partnerus. Pēdējo mēnešu dati rāda, ka ekonomikas aktivitāte vēl turpina turēties diezgan labi, palīdz arī pandēmijas laikā attīstītā spēja pielāgoties.

Ekonomiste atgādina, ka uzlabojumi pavasara mēnešos vērojami arī darba tirgū – bezdarbs sarūk, nodarbinātība aug un vakanču skaits ir liels. 

Banku karšu dati rāda, ka, spītējot inflācijai, mājsaimniecības turpina aktīvi tērēt, arvien vairāk uz savu uzkrājumu rēķina. Buceniece pieļauj, ka vasaras mēneši ekonomikai vēl būs labvēlīgi. Sagaidāms, ka atsāks augt būvniecības nozare, kuru balstīs Eiropas Savienības līdzfinansētie projekti. Lielākās bažas ir par rudeni, kad var asāk izjust Krievijas sankciju blakus efektus un, tas ir arī laiks, kad strauji augs ar mājokli saistītie izdevumi. Tāpat Buceniece vērš uzmanību, ka Covid-19 uzvedība rudenī ir vēl viens potenciālais risks ekonomikas izaugsmei. Neskaidrība un negatīvie riski gan ir augsti, tāpēc ir iespējami ļoti dažādi ekonomikas attīstības scenāriji.

Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2022.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 6,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – 2021.gada ceturto ceturksni – Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 3,6%.

2022.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 8,136 miljardi eiro.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas