bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 22.11.2019 | Vārda dienas: Aldis, Aldris, Alfons
LatviaLatvija

Latvijas eksports jūnijā krities par 10,3%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas eksports jeb ārējās tirdzniecības apgrozījums 2019.gada jūnijā veidoja 2,19 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 8,2%, bet importa vērtība – par 11,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 982,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,21 miljardu eiro.

Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 13,83 miljardus eiro – par 336,1 miljonu eiro jeb 2,5% vairāk nekā 2018.gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 6,18 miljardus eiro (palielinājums par 20,6 milj. eiro jeb 0,3%), bet importa – 7,65 miljardus eiro (pieaugums par 315,5 milj. eiro jeb 4,3%).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019.gada jūnijā salīdzinājumā ar 2018.gada jūniju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,4% mazāka un importa – par 7,2%, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 0,1%, bet importa vērtība samazinājās par 12,2%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2019.gada jūnijā, salīdzinot ar 2018.gada jūniju:

– pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 7,3 milj. eiro jeb 8,8%,

– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 40,1 milj. eiro jeb 20%,

– parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 20,8 milj. eiro jeb 20,4%,

– koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 17,5 milj. eiro jeb 9%,

– augu valsts produktu eksports mazāks par 6,2 milj. eiro jeb 9%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2019.gada jūnijā, salīdzinot ar 2018.gada jūniju:

– minerālproduktu imports lielāks par 17,8 milj. eiro jeb 13,5%,

– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 79,2 milj. eiro jeb 25,2%,

– satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 66,3 milj. eiro jeb 34,8%,

– parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 21,9 milj. eiro jeb 19,4%,

– koka un tā izstrādājumu imports mazāks par 6,7 milj. eiro jeb 12,8%.

Jūnijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,8% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,5%), Vācija (6,7%) un Zviedrija (6,6%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,4% no importa kopapjoma), Vācija (11,4%), Polija (9,4%) un Igaunija (9,2%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūnijā veidoja 8,5%, bet importā – 8,3%.

2019.gada jūnijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018.gada jūniju palielinājās kopējā eksporta vērtībā par 4,7 procentpunktiem un importa vērtībā – par 5,9 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars palielinājās par 0,4 procentpunktiem eksportā un par 2,8 procentpunktiem importā.

2019.gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 124 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā izrādījās tirdzniecībā ar 40 valstīm.

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2019.gada jūnijā salīdzinājumā ar 2018.gada jūniju nodrošināja sašķidrinātas dabasgāzes eksports 5,9 milj. eiro vērtībā (šī prece pirms gada netika eksportēta). Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports samazinājās, izpaliekot turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksportam (2018.gada jūnijā šī prece tika eksportēta 36,6 milj. eiro vērtībā).

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2019.gada jūnijā salīdzinājumā ar 2018.gada jūniju ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 27,8 milj. eiro jeb 4,3 reizes. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču importa samazinājumu visvairāk ietekmēja turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju importa kritums par 64,8 milj. eiro jeb 99,8%.


Pievienot komentāru

Lielbritānijai prognozē lejupslīdi arī organizēta Brexit gadījumā

Lielbritānijas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā saruks par vienu procentu arī tad, ja valsts izvairīsies no izstāšanās no Eiropas Savienības bez savstarpēja nolīguma, tā aplēsusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

Lietuvā diskutē par valsts komercbankas izveidi

Lai risinātu situāciju ar konkurences trūkumu Lietuvas banku sektorā, valsts augstākajā līmenī atbalstu guvusi ideja par valsts komercbankas izveidi.

Veca mīlestība nerūs. Jauno Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu izsludina pēc iepriekšējiem noteikumiem

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir izsludinājis jaunu atklātu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, vienlaikus plānojot sarunu procedūru pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līdz tā beigām.

Aktualizē Dzelzceļa pārvadājumu likumu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Dzelzceļa pārvadājumu likumā, no tā svītrojot novecojušas tiesību normas.

Saeima nosoda Krievijas organizētās vēlēšanas anektētajā Krimā

Saeima pieņēmusi paziņojumu par Krievijas Federācijas organizētajām, tā dēvētajām vēlēšanām Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē.

BATL valdes loceklis: Latvijai jāpiedāvā baltkrievu partneriem pievilcīgs darījums

«Jaunā likuma iecere par dzelzceļa pierobežas posma atvēršanu visiem dzelzceļa kravu pārvadātājiem ir spēcīgs signāls, lai stiprinātu Latvijas un Baltkrievijas sadarbību.»

Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš būs pieci gadi

Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš turpmāk būs pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Bankas likumā.

OECD Latvijai iesaka ieguldīt pētniecībā un attīstībā

Jaunākajā globālās ekonomikas apskatā OECD Latvijai ieteikusi investēt pētniecībā un attīstībā, lai turpinātu ekonomikas attīstību un veicinātu tās konkurētspēju.

Turpmāk kriminālprocesos iesaistītajiem būs jāpierāda mantas izcelsme

Saeima pieņēmusi grozījumus, kas paredz sekmēt efektīvāku finanšu un ekonomisko noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu.

Tiesa pārmetumos par Maxima traģēdijas lietas vilcināšanu saskata atsevišķu personu vēlmi vairot savu atpazīstamību

Tiesa noliedz atsevišķu personu publiski pausto kritiku par gauso Maxima traģēdijas krimināllietas virzību, turklāt tiesas ieskatā šīs personas mēģina vairot savu pozitīvo publicitāti uz cietušo personu rēķina, tādējādi maldinot sabiedrību.

Facebook, Google biznesa modeļi «apdraud cilvēktiesības», uzskata Amnesty International

Cilvēktiesību organizācija Amnesty International pētījumā secinājusi, ka interneta lieluzņēmumu Facebook un Google «uzņēmējdarbības modelis, kas balstīts uz izsekošanu» nav savienojams ar tiesībām uz privātumu.

Saeima pilnveido kārtību atlīdzības par darbspēju zaudējumu aprēķināšanai

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu.

Pērn Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauguši par 11,5%

Izdevumi slimības un veselības aprūpei pieauga par 20,2%, atbalstam ģimenei un bērniem – par 9,8%, bezdarbnieku atbalsta pasākumiem– par 9,7%.

Latvijas tiekšanās uz klimatneitralitāti varētu prasīt miljardiem eiro

Latvija vēl nav aplēsusi virzības uz klimatneitralitāti izmaksas, tomēr tās būs mērāmas miljardos eiro, atzinusi VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Pašvaldību reformas komisijā ievēl Dombravu, Valaini un Ašeradenu

Saeima ceturtdien, 21.novembrī, atbalstījusi Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sastāvu.

Igaunijā žurkas pārtrauc e-pakalpojumu pieejamību

Igaunijā, kas sevi pozicionē kā e-pārvaldības lielvalsts, teritorijā ap Tallinu neplānoti pārtraukta virknes e-pakalpojumu sniegšana. Incidenta iemesls bijis žurkas, kuras sabojājušas datu kabeli pazemē.

Vīķe-Freiberga: Šī Saeima nav vainīga pie iepriekšējā sasaukuma «dzeguzes olām»

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka 13.Saeimas atlaišanai nav pamata.

Grieķija slēgs pārpildītas migrantu nometnes

Grieķijā pārpildītas atvērta tipa nometnes, kur mīt ap 33 000 patvēruma meklētāju, tiks slēgtas un aizstātas ar slēgtiem centriem, tā lēmusi Grieķijas valdība.

Ja Rīgas dome neatrisinās atkritumu apsaimniekošanas jautājumu, VARAM varētu rosināt tās atlaišanu

Ja Rīgas dome līdz 11.decembrim nebūs radusi risinājumu atkritumu apsaimniekošanas jomā, VARAM visticamāk iniciēs tās atlaišanu, teicis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Saeima nosaka stingrākas prasības ĢMO kontrolei

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības ģenētiski modificēto organismu uzraudzībai un kontrolei.

Investējot 10 miljonus, Krustpils novadā atver finiera rūpnīcu

Investējot 10 miljonus eiro, Krustpils novadā darbu uzsākusi kokapstrādes rūpnīca AmberBirch, kur no vietējām izejvielām ražos tehnisko finieri.

Saeimas deputāti: bioekonomika ir būtisks Latvijas stratēģiskās attīstības virziens

Bioekonomika ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem attīstības virzieniem, un Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam ir jāietver bioekonomikai veltīta sadaļa.

Tiesa norāda uz Ryanair bagāžas maksas pārmērību

Eiropas lielākā lidsabiedrība Ryanair sodīta ar naudassodu, tiesai Spānijā secinot, ka maksas iekasēšana par rokasbagāžu ir pārmērīga. Tiesā vērsusies pasažiere, kurai lidsabiedrība likusi maksāt sodu par somas ņemšanu salonā, nepērkot tai īpašu biļeti.

Cērps: Latvijas Bankas prioritātei jābūt finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai

Latvijas Bankas būtiskākajai prioritātei ir jābūt atbildībai par finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu, izteicies potenciālais Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts, bijušais FKTK priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Seržants, Šlāpins un vēl 15 pretendenti pieteikušies vakantajiem amatiem NEPLP

Konkursā uz NEPLP locekļa amatu kandidatūras pieteikuši kopskaitā 17 pretendenti, tai skaitā arī bijušais Saeimas deputāts Kārlis Seržants, žurnālists Jānis Eglītis un filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!