bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 25.05.2019 | Vārda dienas: Anšlavs, Junora
LatviaLatvija

Latvijas filmu apmeklējums pērn trīskāršojies; pelnošākā filma – KEF

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas kino vēsturē 2018.gads ieies kā īpašs skatītāju intereses kāpinājums. Kopumā Latvijas filmu «tirgus daļa», salīdzinot ar 2017.gadu, skatītāju skaita ziņā ir trīskāršojusies, Latvijas filmas 2018.gadā ir apmeklējuši vairāk nekā 550 000 skatītāju, apkopojis Nacionālais Kino centrs.

Nacionālā Kino centra programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei ir sasniegusi un pat pārsniegusi cerētos rezultātus, aktivizējot visu Latvijas filmu nozari ne tikai filmu ražošanas segmentā, bet arī kinoteātru izplatīšanā un nekomerciālajā izrādīšanā. Atkarībā no datu vākšanas metodoloģijas precīzi skaitļi var mainīties, bet proporcija ir neapstrīdama – kopumā Latvijas filmas 2018.gadā apmeklējuši vairāk nekā 550 000 skatītāji (gandrīz trīsreiz vairāk, salīdzinot ar 194 083 apmeklējumiem 2017.gadā), tāpēc arī tā sauktā Latvijas filmu «tirgus daļa» skatītāju statistikā pieaugusi gandrīz trīskārt – no 7,84% pērn līdz 22,07% šogad (kopējais kino apmeklējumu skaits 2018.gadā, ieskaitot Eiropas filmas, ASV un citu valstu produkciju, ir vairāk nekā 2 530 000).

Līdz ar to revolucionāras izmaiņas notikušas kinoteātros apmeklētāko filmu sarakstā, kur desmitniekā pēdējo 25 gadu laikā nav bijis vairāk par divām Latvijas filmām, bet šogad ir piecas – tūlīt pēc tradicionāli populārās Holivudas pilnmetrāžas animācijas (šogad – Viesnīca Transilvānija 3: Mošķu brīvdienas ar 93 778 apmeklētāju) seko veselas trīs Latvijas filmas attiecīgi saraksta otrajā, trešajā un ceturtajā vietā – režisores Annas Vidulejas Simtgades filma Homo novus (91 561 apmeklētāji), Aigara Graubas Nameja gredzens (82 285) un Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds (81 526). 2018.gada topā iekļuvušas vēl divas Simtgades filmas – režisores Ināras Kolmanes Bille (7.vieta un 60 215 skatītāji) un režisores Madaras Dišleres Paradīze ’89 (9.vieta un 57 307 skatītāji).

Apmeklētāko Latvijas filmu tops zināmā mērā revidē dažādus stereotipiskus pieņēmumus par kinoskatītāju prognozējamo pieprasījumu – pēc piecām iepriekšminētajām filmām seko režisora Dāvja Sīmaņa Simtgades spēlfilma Tēvs Nakts (40 632), tikai tad nāk divas komerciāli orientētas komēdijas (režisora Māra Martinsona Jaungada taksometrs ar 39 842 un Andreja Ēķa Blēži ar 29 660), bet topa devīto un desmito vietu ieņem divas Simtgades dokumentālās filmas – brāļu Ābeļu Baltu ciltis un Ivara Selecka Turpinājums, kuru sasniegtie apmeklējuma rādītāji ir dokumentālajam kino ļoti augsti (attiecīgi 16 109 un 11 453 skatītāji).

Gandrīz neatpaliekot no klasiķa Ivara Selecka darba, augstu vietu 2018.gada topā sasniegusi arī pirmā Simtgades animācijas filma Saule brauca debesīs – jau 11 381 apmeklētājs, lai gan filma pirmizrādi piedzīvoja tikai novembrī un uz aizvadītā gada statistiku attiecas tikai divi mēneši no tās kinorepertuāra dzīves. Šādu un līdzīgu iemeslu dēļ Nacionālais Kino centrs vēl neapkopo galīgo Simtgades filmu statistiku, kurā būs iekļaujamas arī trīs 2017.gadā pirmizrādītās filmas un vēl divas, kas uz ekrāniem nonāk 2019.gadā. Starpziņojuma statusā var piefiksēt, ka 2018.gada ietvaros Simtgades filmas ir skatījušies nu jau vairāk nekā 300 000 skatītāju 7 398 seansos, bet kopā ar 2017.gada filmām – apmēram 390 000 skatītāju.

Tradicionālajos statistikas datos ietilpst arī filmu kases ieņēmumu aprēķināšana, lai gan jāpatur prātā, ka tie nekad nav nedalāmi producenta ieņēmumi, bet gan tiek proporcionāli sadalīti starp visiem filmu komercizrādīšanas procesa dalībniekiem – producējošo studiju, kinoteātri un filmas izplatītāju. Kases ieņēmumu ziņā Latvijas filmu tirgus daļa 2018.gadā sasniegusi 18,83%, un pārsteidzošs ir fakts, ka kases ieņēmumu līderis 2018.gadā ir Latvijas filma – Kriminālās ekselences fonds (461 564,08 eiro), kas apsteidz gan populārās animācijas filmas Viesnīca Transilvānija un Grinčs, gan citas TOP 10 filmas – Bohēmista rapsodija, Džonijs Anglis 3 un Brīvība piecdesmit nokrāsās.

Filma Kriminālās ekselences fonds ievērojama arī ar to, ka uzstādījusi repertuāra dzīves rekordu – kopš pirmizrādes 2018.gada 2.februārī filma jau veselu gadu atrodama kinoteātra Kino Citadele repertuārā (filmas izplatītājs ir Forum Cinemas), un ar to arī daļēji skaidrojami tās kases ieņēmumu panākumi – citur, īpaši reģionos ārpus Rīgas, Latvijas filmas bieži tiek izrādītas par lētākām biļetēm. Arī šis Latvijas filmu izrādīšanas segments 2018.gadā ir ievērojami aktivizējies, jo enerģisku aprūpi Simtgades filmu izrādīšanai nodrošina apvienība Kinopunkts, kam par to ir vienošanās ar Nacionālo Kino centru.

Sagaidāms, ka arī 2019.gadā statistikas ziņas būs iepriecinošas, jo vairākas no TOP 10 filmām joprojām ir kinoteātru repertuārā, turklāt, sākot ar janvāra beigām, kinoteātros strauji ienāk jaunas Latvijas filmas ar dažādiem finansējuma avotiem.

No 1.februāra kinorepertuārā nonāk piecpadsmitā Simtgades filma – Edmunda Jansona pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmī un runājošie suņi, bet pēdējā filma programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei būs Gata Šmita spēlfilma 1906 (no 15.marta). Februārī gaidāma arī Igaunijas Simtgades filmu programmā finansētā un Berlināles konkursā iekļautā animācijas filma Lote un pazudušie pūķi (no 22.februāra), gan Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītas jaunu režisoru debijas filmas – Jāņa Ābeles 7 miljardi gadu pirms pasaules gala (no 2.februāra) un Alises Zariņas Blakus (no 1.marta). Vēl citi finansējuma avoti izmantoti ģimenes filmai Vecā dārza noslēpums (repertuārā no 25.janvāra), kuras tapšanai saņemts arī Latvijas Televīzijas atbalsts; bez valsts atbalsta top režisora Andreja Ēķa jaunā adaptētā komēdija Klases salidojums (uz ekrāniem no 15.februāra)

Zināms, ka arī rudenī gaidāmas vismaz triju Nacionālā Kino centra konkursos atbalstītu spēlfilmu pirmizrādes – septembrī Juris Kursietis pirmizrādīs spēlfilmu Oļegs, oktobra vidū šogad jau otro pirmizrādi svinēs režisors Jānis Ābele, nododot skatītāju vērtējumam Jāņa Joņeva romāna Jelgava ’94 ekranizāciju, bet oktobra beigās Andris Gauja būs pabeidzis savu ambiciozo projektu Nekas mūs neapturēs. Savukārt novembrī, Latvijas 101.jubilejas laikā, kinoteātros nonāks režisora Dzintara Dreiberga vērienīgā spēlfilma Dvēseļu putenis, kam finansējums tika piešķirts ar īpašiem Saeimas lēmumiem (pirmizrāde 11.novembrī).

Visa gada garumā tiks pirmizrādītas arī jaunas un kvalitatīvas dokumentālās filmas, rudenī solīta režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas ļoti personiskā un autobiogrāfiskā pilnmetrāžas filma Mans mīļākais karš – animācijas un dokumentālā kino apvienojums.


Pievienot komentāru

EP vēlēšanas noritējušas mierīgi; CVK jau kaļ plānus par Saeimas vēlēšanu uzlabošanu

Vēlētāju līdzdalība vēlēšanu dienā ir mazāka nekā iepriekšējās dienās, savukārt, salīdzinot ar 2014.gadu, vēlēšanu dienā aktivitāte ir mazliet lielāka.

EP vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 32,21%

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 32,21% jeb 454 861 balsstiesīgais iedzīvotājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Latvijā līdz šim saņemti divi signāli par iespējamu balsu pirkšanu EP vēlēšanās

VDD norādīja, ka dienests kopumā saņēmis divus signālus par iespējamu tā dēvēto balsu pirkšanu, kur vienā gadījumā informācija neapstiprinājās, bet vienā gadījumā pārbaude vēl turpinās.

«Izcili apgrūtinošs» vēlēšanu process – iemesls kūtrajai latviešu aktivitātei ārvalstīs, skaidro eksperts

Zemā vēlētāju aktivitāte ārvalstīs varētu būs skaidrojama ar «izcili apgrūtinošo» vēlēšanu procesu ārzemēs – cilvēkam aptuveni mēnesi iepriekš bija jāreģistrējas, lai vēlētu citā zemē ārpus Latvijas, saka biedrības Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

«Latvijai potenciāls pārsniegt iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti». EP vēlēšanas bildēs

Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitātei ir potenciāls pārsniegt aktivitāti iepriekšējā balsošanas reizē pirms pieciem gadiem. Tā pieļāvis politologs Filips Rajevskis.

Lielākā aktivitāte EP vēlēšanās lielo pilsētu vidū līdz pēcpusdienai bijusi Valmierā

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz šim starp lielākajām pilsētām lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Valmierā, bet mazākā – Daugavpilī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz pēcpusdienai EP vēlēšanās nobalsojuši jau 27,38% balstiesīgo

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst. 16.00 nobalsojuši kopumā 386 552 vēlētāju jeb 27,38% no kopējā vēlētāju skaita.

Policija sākusi divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu

Valsts policija līdz plkst. 15.00 sākusi tikai divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu.

Lielu vēlētāju aktivitāti Saulkrastu novadā mērs skaidro ar vasaras sezonas sākumu

Daudzi, tostarp politiķi, ir sākuši vasaras sezonu savās vasarnīcās, un darbus dārzā apvieno ar vēlēšanām.

Iedzīvotāji CVK sūdzas par nespēju atrast savu iecirkni

Lai arī kopumā Eiropas Parlamenta vēlēšanas sestdien, 25.maijā, norit mierīgi un bez starpgadījumiem, daži iedzīvotāji tomēr sūdzas par iespējamu aģitāciju, kā arī nespēju atrast savu iecirkni.

Līdz pusdienlaikam kopumā Latvijā EP vēlēšanās nobalsojuši 20,24% vēlētāju

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst.12 nobalsojuši kopumā 285,8 tūkstoši vēlētāju jeb 20,24% no kopējā vēlētāju skaita.

Muižnieku ievēlu uz otru termiņu LU rektora amatā

Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē piektdien, 24.maijā, par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Indriķis Muižnieks.

Pirmajās EP vēlēšanu dienās nobalsojuši 11,15% Latvijas balsstiesīgo

Pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienās, no 22. līdz 24.maijam, nobalsojuši 11,04% jeb 155 881 Latvijas balsstiesīgais vēlētājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Saņemti pirmie signāli par iespējamiem pārkāpumiem EP vēlēšanu norisē

Valsts drošības dienests ir saņēmis pirmos signālus par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē.

Pārtikas ražotāji neredz problēmas ES direktīvas ieviešanā ar mērķi ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses

Latvijas pārtikas ražotāji nesaredz problēmas sekmīgi Latvijā pārņemt prasības, ko nosaka Eiropas Savienības direktīva pret negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnijā

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnija sākumā, un to plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjaunošanas darbiem uzvarējušās Lietuvas kompānijas Vitras-S vadītājs Mihails Ļipkins.

VNĪ sāks ieviest koncepciju Nākotnes birojs

Arī valsts pārvalde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā privātais sektors: kā efektīvāk izlietot līdzekļus, kā nodrošināt darba vidi, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus.

Statistika: Jo vecāks, jo vientuļāks

2018.gadā 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā ir jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt gados jaunāki cilvēki šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk.

Daļa vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka piektdien, 24.maijā, iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā.

RTAB «jauna» valde – par priekšsēdētāju iecelts tās līdzšinējais loceklis Grīnvalds

Par Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāju ievēlēts Guntars Grīnvalds, kurš līdz šim RTAB darbojās kā valdes loceklis.

Video: Britu premejere Meja paziņo par atkāpšanos emocionālā uzrunā

Par demisiju paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, atzīstot, ka viņas valdībai nav izdevies atrisināt Brexit strupceļu. Atvadu uzrunā viņa to nosaukusi par britu valdību «lielāko izaicinājumu miera laikos».

Viedoklis: Oligarhu maks šoreiz nenostrādās – pirmās atklātās prezidenta vēlēšanas

Latvijas Valsts prezidents varētu būt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga iespēja uz apžēlošanu gadījumā, ja tiesa pēc vairākiem gadiem pasludina notiesājošu spriedumu viņa lietā. Tomēr, lai arī cik biezs būtu oligarhu maks, ZZS virzītais prezidenta kandidāts tiesībsargs Juris Jansons, visticamāk, netiks ievēlēts par nākamo Latvijas Valsts prezidentu – atklātais balsojums šo procesu apgrūtinās.

Igaunijas elektrotīklu operators apzīmogo pievienošanos Eiropas tīklam

Igaunijas elektrotīklu pārvaldes uzņēmums Elering ir parakstījis līgumu par pievienošanos sinhronizētajam kontinentālās Eiropas elektrotīklam, kas plānota kopā ar Latviju un Lietuvu.

Apsūdzēti divi vīrieši par cigarešu kontrabandu vairāk nekā miljona vērtībā

Abi apsūdzētie kāda uzņēmuma legālā cigarešu ražotnē nelikumīgi saražoja un glabāja 7 110 380 cigaretes Richman bez akcīzes nodokļa markām 1 137 660 eiro apmērā.

Pēc kopīgas alkohola lietošanas vīrietis sadur sievieti

Sievietei konstatēta durta brūce kājas augšstilbā un viņa nogādāta medicīnas iestādē.