bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 19.02.2020 | Vārda dienas: Zane, Zuzanna
LatviaLatvija

Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas NBS, bet vismazāk – Saeimai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Aizsardzība, uzticēšanās, NBS, Saeima, Valsts prezidents, armija, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmija,

Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Valsts prezidentam, savukārt vismazāk uzticas Saeimai, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.

Pētījumā ir pievērsta uzmanība tam, kāda kopsakarība pastāv starp uzticēšanos institūcijām un gribu aizstāvēt valsti. Līdz ar valsts institūcijām un pašvaldībām šajā pētījumā tiek analizēta arī uzticēšanās NBS, jo pētījumā par faktoriem, kas nosaka Baltijas valstu iedzīvotāju gribu aizstāvēt valsti, ir konstatēts, ka līdztekus nacionālajam lepnumam tikpat nozīmīgi faktori ir politiskā uzticēšanās un uzticēšanās bruņotajiem spēkiem.

Visaugstākā uzticēšanās starp pētījumā iekļautajām institūcijām ir NBS, kam uzticas 63% respondentu. Kā uzsver pētnieki, šajā ziņā gan jāpievērš uzmanība tam, ka pastāv būtiskas atšķirības etniskajā griezumā, jo bruņotajiem spēkiem uzticas 78% respondentu, kas ģimenē lieto latviešu valodu, un tikai 34% respondentu, kas ģimenē lieto krievu valodu.

Ņemot vērā, ka uzticēšanās bruņotajiem spēkiem ietekmē gribu aizstāvēt valsti, iespējams, tas ir vēl viens no iemesliem, kas skaidro, kāpēc Latvijas mazākumtautību vidū ir zemāka gatavība aizstāvēt valsti, norādīts pētījumā.

«Tomēr neatbildēts paliek jautājums, kāpēc Latvijas mazākumtautībām ir tik zema uzticēšanās NBS. Lai uz to varētu atbildēt, jāgūst padziļināts ieskats tajā, kādi vēstījumi par Latvijas NBS dominē krievu valodas informatīvajā telpā un kā tiek veidotas civilmilitārās attiecības ar Latvijas mazākumtautībām, taču šie jautājumi ir ārpus dotā pētījuma robežām,» teikts pētījumā.

Līdzīgas tendences ir redzamas saistībā ar uzticēšanos Valsts prezidentam, kuram kopumā uzticas 52% respondentu, taču to vidū, kuri ģimenē lieto latviešu valodu, uzticēšanās prezidentam ir gandrīz divas reizes lielāka nekā starp respondentiem, kuri ģimenē lieto krievu valodu, – attiecīgi 60% pret 34%.

Puse respondentu atzīst, ka uzticas savai pašvaldībai, un šajā ziņā nav vērā ņemamas atšķirības etniskajā griezumā.

Ja analizē visas pētījumā iekļautās institūcijas, tad respondenti, kas ģimenē lieto krievu valodu, visvairāk uzticas tieši pašvaldībām. Uzticēšanās iemeslus pašvaldībām atklāj dziļajās intervijās iegūtā informācija, kas rāda, ka pašvaldību politiķi tiek minēti kā tādi, kuri ir tuvāk iedzīvotājiem, vieglāk sasniedzami, kā arī viņu darba augļi ikdienā ir labāk redzami pilsētas attīstības veidolā, norāda pētnieki.

Uzticēšanās valdībai un parlamentam ir kopumā zemāka – attiecīgi 30% un 27%.

Pētījumā tika mērīta arī sabiedrības uzticēšanās dažādām institūcijām krīzes situācijā. Rezultāti liecina, ka 94% respondentu uzticētos ģimenei un draugiem, 81% – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), 70% Valsts policijai (VP), bet NBS un Zemessardzei attiecīgi 68% un 64%.

Ja iegūtos rezultātus analizē no etniskā viedokļa, tad redzams, ka respondentu grupā, kuri ģimenē lieto latviešu valodu, NBS uzticētos 81%, Zemessardzei – 79%, VUGD – 85%, policijai – 81%. Savukārt respondentu grupā, kuri ģimenē lieto krievu valodu, NBS uzticētos tikai 42%, bet Zemessardzei – 33% respondentu.

Pētījumā vērsta uzmanība arī tam, ka krīzes situācijā būtiski zemāka uzticēšanās nekā spēka struktūrām būtu valdībai – 44 % un pašvaldībām – 49 %, turklāt šajā ziņā nav konstatējamas būtiskas atšķirības etniskajā griezumā.

Tas nozīmē, ka visaptverošas valsts aizsardzības attīstībā kā risināma problēma ir jāidentificē arī nepietiekama valsts un pašvaldību komunikācija ar iedzīvotājiem un šo institūciju prasme pārliecināt Latvijas sabiedrību par savu spēju uzņemties līderību krīzes situācijās, secina pētnieki.

Jau ziņots, ka Latvijā tikai 31% iedzīvotāju militāra iebrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, taču krietni lielāks iedzīvotāju skaits valsti aizstāvētu nemilitārā veidā, noskaidrots minētajā pētījumā.

Tā autori atgādina, ka 2016.gadā 33% respondentu pilnībā un drīzāk piekrita apgalvojumam, ka nepieciešamības gadījumā būtu gatavi cīnīties ar ieročiem rokās.

Pētījumā secināts, ka 55% respondentu, tajā skaitā 61% latviešu valodu ģimenē lietojošo un 42% krievu valodu ģimenē lietojošo, ir gatavi aizstāvēt Latviju nemilitārā veidā, sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem.

Lasiet arī: Armijas nākamā gada budžets ir minimums spēju uzturēšanai un attīstībai

Gatavība sniegt palīdzību cietušiem cilvēkiem ir vēl augstāka, proti, to būtu gatavi darīt 69% iedzīvotāju.

Trešdaļa jeb 30% respondentu norādījuši, ka militāra konflikta gadījumā pamestu valsti. Šajā ziņā nepastāv būtiskas atšķirības etniskajā griezumā.

Pētījuma laikā tika veiktas 26 dziļās intervijas ar Liepājas iedzīvotājiem, no kuriem 12 ģimenē lieto latviešu valodu, bet 14 – krievu valodu.

Tāpat pētījumā analizētas respondentu atbildes uz tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras Latvijas Fakti realizēto aptauju, kurā tika intervēti 1 075 respondenti vecumā no 16 līdz 74 gadiem.


Pievienot komentāru

ANO: Klimata pārmaiņas apdraud bērnu nākotni visās valstīs

Neviena valsts pasaulē nedara gana, lai pasargātu tās bērnus no klimata pārmaiņu ietekmes – ar šādu skarbu secinājumu nākts klajā pētījumā, ko kopīgi veidojušas ANO organizācijas Pasaules Veselības organizācija, Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds un medicīnas žurnāls The Lancet, vēsta DW.

Plāno paredzēt bargākus sodus par smēķēšanas ierobežojumu pārkāpumiem

Par likuma prasībām neatbilstošu telpu ierādīšanu smēķēšanai juridiskajām personām varētu palielināt sodu no 1 000 līdz 2 500 eiro līdzšinējo 210 līdz 350 eiro vietā.

Igaunijā vēja ģeneratoru parka zemi pārdod par 51,4 miljoniem eiro

Igauņu energokoncerns Eesti Energia sīvā izsolē uzvarējis cīņā par vēja ģeneratoru parka zemes gabalu, nosaucot augstāko cenu 51,5 miljonus eiro, ziņo ERR.

Saeimas komisija atbalsta lēmumu atteikties no atturēšanās iespējas balsojumos

«Šāda kārtība maldina sabiedrību par deputāta patieso nostāju pret balsojamo priekšlikumu» grozījumu nepieciešamību pamatoja Kaimiņš.

Putins atsakās no kaimiņvalstu destabilizēšanas polittehnologa Surkova

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir atbrīvojis no amata savu palīgu Vladislavu Surkovu, kurš vadījis Kremļa sadarbību ar Maskavas atbalstīto separātistu reģioniem Gruzijā un Ukrainā, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

Citskovskis: Trīs gadu laikā valsts pārvaldes štats samazināts par 3 000 cilvēku

2017.gadā valdībā apstiprinātais valsts pārvaldes reformu plāns paredzēja tuvāko gadu laikā valsts pārvaldes štatu samazināt par 6%. 

Eiropas Centrālā banka anulē AS PNB Banka licenci

FKTK pērn 12.septembrī iesniedza šādu priekšlikumu ECB izskatīšanai, ņemot vērā  Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 12.septembra lēmumu pasludināt PNB Banku par maksātnespējīgu.

Latvijā janvārī par 5% vairāk jaundzimušo nekā pērn

Pēdējos četrus gadus dzimstība samazinās, tomēr gada ietvaros ir atsevišķi mēneši, kad dzimušie reģistrēti vairāk. 2020.gada janvārī reģistrēti 1,6 tūkstoši  jaundzimušo, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.

Spānijas valdība apstiprina digitālo pakalpojumu nodokli

Eiropas valstīm meklējot iespējas, kā gūt ieņēmumus no interneta lieluzņēmumu veiksmīgā biznesa, Spānijas valdība ir apstiprinājusi digitālo pakalpojumu nodokli, kas var attiekties uz tādiem milžiem kā Facebook un Google, raksta portāls The Guardian.

Pērn labklājības nozarē likvidētas 133 darba vietas

Pēc divu VSAC administrāciju apvienošanas piecu centru vietā būs četri – Rīga, Kurzeme, Zemgale un Latgale, kā arī samazināsies darbinieku skaits.

Saeimā visai lielā vienprātībā virzās uz lēnāku akcīzes likmes kāpumu alkoholam

Savukārt alum akcīzes nodoklis par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem augs nedaudz straujāk nekā iepriekš paredzēts – nevis no 7,4 eiro uz 8,1 eiro par 100 litriem, bet gan no 7,4 eiro līdz 8,2 eiro.

Igaunijas policija narkotikās atrod žurku indi un veļas pulveri

Igaunijā policija informējusi, ka narkotikās ir atrastas vielas, kā, piemēram, žurku inde un veļas pulveris, kas cilvēka veselībai var būt bīstamākas par pašām narkotikām, vēsta ERR.

SPRK: Būtiski samazinājies sūdzību skaits ūdenssaimniecības nozarē

Izskatot saņemtās sūdzības, SPRK ir secinājis, ka astoņas no 12 nav bijušas SPRK kompetencē, savukārt četras – izteiktas nepamatoti.

Latvijai nepieciešami teju 300 miljoni Rail Baltica īstenošanai

Latvijai  nepieciešamais finansējums Rail Baltica projekta īstenošanai ir 297 620 500 eiro apmērā.

Ukrainā saasinās karadarbība; EDSO aicina apturēt uguni

Ukrainas austrumos šonedēļ pastiprinājusies karadarbība. Kaujā laupītas dzīvības četriem separātistu kaujiniekiem un vienam ukraiņu karavīram, vēsta ASV medijs Radio Brīvā Eiropa.

Diennakts laikā dzēsti trīs kūlas ugunsgrēki

Jēkabpilī sausā zāle dega 1000 m2 platībā,  Jelgavā – 300 m2, savukārt Dobelē – 600 m2 platībā. 

Kariņš: Kliedzoši, ka tik ilgi bija jāgaida pirmās instances tiesas spriedums Maxima traģēdijas lietā

Tas ir kliedzoši, ka līdz pirmās instances tiesas spriedumam Maxima traģēdijas lietā bija jāgaida vairāk nekā seši gadi kopš pašas traģēdijas.

No amata atsauc Piejūras slimnīcas valdes locekli Eviju Siliņu

Pārbaudē konstatēts, ka slimnīcas valdes sēdēs ir apstiprināts amatu apmaksas saraksts un šajā sarakstā ir iekļauti arī amati, kurus pilda un par kuriem atlīdzību saņem valdes locekle Siliņa – bērnu psihiatrs un psihiatrs dežūrārsts.

Komisija trešajā lasījumā atbalsta izmaiņas ģenerālprokurora izraudzīšanas kārtībā

Rosinātās izmaiņas paredz paplašināt ģenerālprokurora amata kandidātu loku, nosakot, ka par ģenerālprokurora amata kandidātu turpmāk varētu kļūt arī 40 gadus sasniegusi persona, kurai ir 15 gadu darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.

Lielbritānija pēc Brexit nevēlas dot vīzas nekvalificētiem eiropiešiem

Lielbritānijas valdība ir nākusi klajā ar tās imigrācijas plānu attiecībā uz laiku pēc valsts pilnīgas izstāšanās no Eiropas Savienības. Tas paredz nepiešķirt vīzas nekvalificētam darbspēkam, ziņo raidorganizācija BBC.

Rīgas satiksmes jaunajai valdei vēl nav skaidrības par potenciālo līguma laušanu ar Rīgas karti

«Esam pasūtījuši finanšu izvērtējumu un pieņemu, ka martā vai aprīlī varēsim ar to iepazīstināt,» stāstīja Innusa, skaidrojot, ka pašreiz pietrūkst informācijas, lai izvērtētu tālāko rīcību un ir jāsaprot, kāds lēmums būtu finansiāli izdevīgāks.

Kijevā atklāj piemiņas vietu Irānā notriektās lidmašīnas upuriem

Kijevas Borispiļas starptautiskajā lidostā atklāts memoriāls, lai pieminētu janvārī notikušo Ukrainas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Irānā, vēsta ASV medijs Radio Brīvā Eiropa.

Valdība pārņem Nacionālās operas ēku

Valdība lēma Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku bez atlīdzības pārņemt valsts īpašumā un nodot Kultūras ministrijas valdījumā.

Bildēs: Vētra Lielbritānijā atnes pēdējo gadu smagākos ziemas plūdus

Vētra Deniss Lielbritānijā atnesusi smagākos plūdus pēdējo gadu laikā. Vētras nestās lietavas skārušas plašus valsts reģionus, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Par netiklām darbībām ar mazgadīgo Rīgā aizturēts vīrietis; policija lūdz atsaukties cietušos

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa kriminālpolicija 15.februārī Rīgā aizturēja 1976.gadā dzimušu vīrieti par netiklu darbību veikšanu ar mazgadīgu bērnu.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!