bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 09.04.2020 | Vārda dienas: Alla, Valērija, Žubīte
LatviaLatvija

Latvijas iedzīvotāju radīto atkritumu apjoms pēdējā piecgadē audzis par 21%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eurostat dati liecina, ka 2017.gadā Latvijas mājsaimniecības radījušas 851 000 tonnu sadzīves atkritumu, kas ir par 21% vairāk nekā 2013.gadā, kad mājsaimniecības radīja 704 000 atkritumu, informē AS Latvijas Zaļais punkts.

No kopējā apjoma 23,3% tika pārstrādāti, kamēr vidēji ES pārstrādē nonāk 46,3% sadzīves atkritumu. Tas apliecina, ka jaunajā valsts atkritumu apsaimniekošanas plānā jāparedz kompleksi risinājumi atkritumu apjoma samazināšanai un pārstrādes veicināšanai, komentē Latvijas Zaļajā punktā.

«Sabiedriskās aptaujas rāda, ka Latvijā arvien pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro atkritumus, pieaug arī šķiroto atkritumu savāktie apjomi un arvien populārākas kļūst bezatkritumu dzīvesveida kustības. Taču mūsu kopējais patēriņš un attiecīgi radīto atkritumu daudzums aug straujāk,» stāsta Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis. «Vienlaikus Latvija ir apņēmusies līdz 2025.gadam pārstrādāt vismaz 50% no mājsaimniecību sadzīves atkritumiem. Tāpēc nepieciešami visaptveroši risinājumi, kas vērsti ne vien uz atkritumu šķirošanu, bet arī atkritumu neradīšanu un to pārstrādes iespējām. Svarīgi ir gan savākt un sašķirot vairāk, gan arī nodrošināt, lai sašķirotie atkritumi ir pārstrādājami jaunās izejvielās. Apglabājot atkritumus poligonos, mēs būtībā apglabājam arī savus resursus, naudu un ekonomikas izaugsmes potenciālu.»

Zakulis arī norāda, ka aptuveni ceturto daļu atkritumu apjomā veido iepakojums, no kura vidēji 60% jau šobrīd tiek pārstrādāti vai nodoti atkārtotai izmantošanai.

Saskaņā ar Eurostat datiem ES viens iedzīvotājs gadā vidēji rada 488 kilogramus sadzīves atkritumu. Pēdējo piecu gadu laikā Latvija ir pietuvojusies vidējam rādītājam, 2017.gadā vienam Latvijas iedzīvotājam radot 438 kilogramus atkritumu pret 350 kilogramiem 2013.gadā. Kopš 2013.gada Latvijas iedzīvotāju radītais atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par 25%. Tas skaidrojums gan ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, gan ar to, ka līdz ar ekonomikas izaugsmi palielinājusies arī cilvēku rocība un attiecīgi pieaudzis patēriņš, norāda Latvijas Zaļajā punktā.

Zakuļa skatījumā atkritumu apsaimniekošanas politikas veidošanā nedrīkst koncentrēties uz kādu šauru atkritumu grupu, bet jāveido kompleksi risinājumi, kas samazina kopējo atkritumu plūsmu un nodrošina pēc iespējas plašākas tās pārstrādes iespējas. Attiecībā uz iepakojumu, svarīgi ir valsts līmenī definēt, ka pārstrādājamam iepakojumam ir zemāka apsaimniekošanas maksa, bet nepārstrādājamam iepakojumam tiek noteikta augstāka maksa, tādējādi veicinot pāreju uz pārstrādājama iepakojuma izmantošanu.

Vēl Zakulis, domājot par dzērienu pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu, iesaka veidot depozīta sistēmu, kas atbilst daudzveidīgākam iepakojumu klāstam, kā arī attīstīt iedzīvotājiem pieejamu un ērtu atkritumu šķirošanas infrastruktūru. Tāpat jau laikus jāanalizē risinājumi bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanai, kas jāsāk no 2021.gadā, kā arī tekstila atkritumiem, kuru dalīta vākšana jānodrošina no 2025.gada.

Tāpat Latvijas Zaļais punkts uzsver, ka svarīgi turpināt veidot visā Latvijā pieejamu šķirošanas infrastruktūru iepakojumam, izlīdzinot atšķirības starp dažādiem Latvijas reģioniem. Piemēram, Rīgā, kas šobrīd rada 40% visu Latvijas atkritumu, ir viena no vissliktāk attīstītajām šķirošanas infrastruktūrām Latvijā. Tāpēc šķirošanas infrastruktūras un kultūras iedzīvināšana Rīgā ir svarīgs jautājums visas Latvijas mērogā, lai sasniegtu ES izvirzītos mērķus pārstrādē.

Latvijas Zaļais punkts ir dibināts 2000.gada 11.janvārī, un tas rūpējas par izlietotā iepakojuma, nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu.


Pievienot komentāru

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Latvijā gada inflācija martā bijusi 1,4%

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada martā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8%, bet pakalpojumiem – par 14%.

Lietuvā ļauj valdībai regulēt cenas

Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

BNN SKAIDRO | Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

Arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Pieejamais atbalsts COVID-19 krīzes ierobežošanai sasniedzis četrus miljardus

«Līdzekļu pietiek, lai varētu atbalstīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai un stimulētu ekonomiku pēc krīzes,» uzsvēra finanšu ministrs.

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!