bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 22.07.2019 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

Latvijas iedzīvotāju radīto atkritumu apjoms pēdējā piecgadē audzis par 21%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eurostat dati liecina, ka 2017.gadā Latvijas mājsaimniecības radījušas 851 000 tonnu sadzīves atkritumu, kas ir par 21% vairāk nekā 2013.gadā, kad mājsaimniecības radīja 704 000 atkritumu, informē AS Latvijas Zaļais punkts.

No kopējā apjoma 23,3% tika pārstrādāti, kamēr vidēji ES pārstrādē nonāk 46,3% sadzīves atkritumu. Tas apliecina, ka jaunajā valsts atkritumu apsaimniekošanas plānā jāparedz kompleksi risinājumi atkritumu apjoma samazināšanai un pārstrādes veicināšanai, komentē Latvijas Zaļajā punktā.

«Sabiedriskās aptaujas rāda, ka Latvijā arvien pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro atkritumus, pieaug arī šķiroto atkritumu savāktie apjomi un arvien populārākas kļūst bezatkritumu dzīvesveida kustības. Taču mūsu kopējais patēriņš un attiecīgi radīto atkritumu daudzums aug straujāk,» stāsta Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis. «Vienlaikus Latvija ir apņēmusies līdz 2025.gadam pārstrādāt vismaz 50% no mājsaimniecību sadzīves atkritumiem. Tāpēc nepieciešami visaptveroši risinājumi, kas vērsti ne vien uz atkritumu šķirošanu, bet arī atkritumu neradīšanu un to pārstrādes iespējām. Svarīgi ir gan savākt un sašķirot vairāk, gan arī nodrošināt, lai sašķirotie atkritumi ir pārstrādājami jaunās izejvielās. Apglabājot atkritumus poligonos, mēs būtībā apglabājam arī savus resursus, naudu un ekonomikas izaugsmes potenciālu.»

Zakulis arī norāda, ka aptuveni ceturto daļu atkritumu apjomā veido iepakojums, no kura vidēji 60% jau šobrīd tiek pārstrādāti vai nodoti atkārtotai izmantošanai.

Saskaņā ar Eurostat datiem ES viens iedzīvotājs gadā vidēji rada 488 kilogramus sadzīves atkritumu. Pēdējo piecu gadu laikā Latvija ir pietuvojusies vidējam rādītājam, 2017.gadā vienam Latvijas iedzīvotājam radot 438 kilogramus atkritumu pret 350 kilogramiem 2013.gadā. Kopš 2013.gada Latvijas iedzīvotāju radītais atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par 25%. Tas skaidrojums gan ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, gan ar to, ka līdz ar ekonomikas izaugsmi palielinājusies arī cilvēku rocība un attiecīgi pieaudzis patēriņš, norāda Latvijas Zaļajā punktā.

Zakuļa skatījumā atkritumu apsaimniekošanas politikas veidošanā nedrīkst koncentrēties uz kādu šauru atkritumu grupu, bet jāveido kompleksi risinājumi, kas samazina kopējo atkritumu plūsmu un nodrošina pēc iespējas plašākas tās pārstrādes iespējas. Attiecībā uz iepakojumu, svarīgi ir valsts līmenī definēt, ka pārstrādājamam iepakojumam ir zemāka apsaimniekošanas maksa, bet nepārstrādājamam iepakojumam tiek noteikta augstāka maksa, tādējādi veicinot pāreju uz pārstrādājama iepakojuma izmantošanu.

Vēl Zakulis, domājot par dzērienu pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu, iesaka veidot depozīta sistēmu, kas atbilst daudzveidīgākam iepakojumu klāstam, kā arī attīstīt iedzīvotājiem pieejamu un ērtu atkritumu šķirošanas infrastruktūru. Tāpat jau laikus jāanalizē risinājumi bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanai, kas jāsāk no 2021.gadā, kā arī tekstila atkritumiem, kuru dalīta vākšana jānodrošina no 2025.gada.

Tāpat Latvijas Zaļais punkts uzsver, ka svarīgi turpināt veidot visā Latvijā pieejamu šķirošanas infrastruktūru iepakojumam, izlīdzinot atšķirības starp dažādiem Latvijas reģioniem. Piemēram, Rīgā, kas šobrīd rada 40% visu Latvijas atkritumu, ir viena no vissliktāk attīstītajām šķirošanas infrastruktūrām Latvijā. Tāpēc šķirošanas infrastruktūras un kultūras iedzīvināšana Rīgā ir svarīgs jautājums visas Latvijas mērogā, lai sasniegtu ES izvirzītos mērķus pārstrādē.

Latvijas Zaļais punkts ir dibināts 2000.gada 11.janvārī, un tas rūpējas par izlietotā iepakojuma, nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu.


Pievienot komentāru

Dati: Ceļu satiksmes negadījumos ar neapdrošinātiem auto visvairāk pie vainas spēkrati vecumā no 11 līdz 15 gadiem

Pērn ceļu satiksmes negadījumos, kuri izraisīti ar neapdrošinātu auto, visbiežāk pie vainas bijuši auto vecumā no 11 līdz 15 gadiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja statistika.

Igaunijas prezidente nobrauc 135 kilometrus amatieru Tour de France

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, rādīdama sportiska dzīvesveida piemēru, piedalījusies Francijas velobrauciena Tour de France amatieru braucienā.

Lai atbalstītu cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, izmēģinās individuālā budžeta modeli

Labklājības ministrija izmēģinās jaunu pieeju sociālo pakalpojumu nodrošināšanā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas ārvalstīs pazīstams arī kā «individuālā budžeta modelis».

Estonia upuru radiniekiem vilšanās par Francijas tiesas lēmumu

Francijas tiesas lēmums lietā par kompensāciju prāmja Estonia upuru radiniekiem ir liela vilšanās, tā vērtējis advokāts, kurš pārstāv 1994.gada katastrofas upuru tuviniekus.

Revīzija: Trūkst atklātas un atbildīgas pieejas ZM fondu finansējuma izlietojumā

Biedrībām pietuvinātas personas, kas, esot padomē, izvērtē naudas sadalījumu pašām biedrībām, braucieni uz Spāniju un Itāliju bez skaidra mērķa –Valsts kontrole vērtē līdzekļu izlietojumu Zemkopības ministrijas fondos.

Lai finansētu ceļus, Linkaits neizslēdz akcīzes nodokļa celšanu dīzeļdegvielai

Lai gūtu finansējumu ceļu remontam, nav izslēgta arī akcīzes nodokļa celšana dīzeļdegvielai, izteicies satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Sākas remontdarbi uz Ventspils šosejas – jārēķinās ar papildu 45 minūtēm braukšanai

Sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām.

Vēlēšanās Ukrainā gaidāma Zelenska Tautas kalpa uzvara

Ukrainā aizvadītajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās ir uzvarējusi jaunā prezidenta Volodimira Zelenska partija, iegūstot rekordlielu balsu vairākumu, tā liecina rezultāti aptaujām pie vēlēšanu iecirkņiem.

Uz Irānas aizturētā britu tankkuģa ir viens Latvijas valstspiederīgais

Uz Irānas aizturētā britu tankkuģa ir viens Latvijas valstspiederīgais, teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Nedēļas sākumā gaidāms spēcīgs lietus, taču nogalē pat +29 grādi

Nedēļas sākumā laikapstākļus noteiks zema spiediena ieplaka un pāri Latvijas teritorijai virzīsies  mākoņu un lietus zonas.

VK: Lauksaimniecības sektorā «slēgts NVO klubiņš» gadiem ilgi bauda privilēģijas

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā.

Nedēļa Lietuvā: Noliedz Swedbank Sīrijas saiknes, Skvernelis mainīs dažus ministrus

Pagājušajā nedēļā Lietuvā noliegtas ziņas par Swedbank Lietuvas atzara saistību ar Sīrijas ķīmiskiem ieročiem. Tikmēr kaimiņiem ir plāni Rīgā ieguldīt 200 miljonus eiro, bet lietuviešu izsūtījumu vietu meklētājiem nākas doties uz Kazahstānu.

BNN nedēļas apkopojums: Pīraga dalīšana. Minimālā alga. Bīstamās spēlītes

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Kauna traips, Minimālā alga, Pīrāga dalīšana, Bīstamās spēlītes, Kāzu zvani, Lielās cerības un Finansējums.

Starp pārkāpumiem Muižnieka vēlēšanās uzsver dalībnieku skaita neprecizitātes

IKVD veiktās pārbaudes ziņojumā par konstatētajiem pārkāpumiem LU rektora vēlēšanās lielāks akcents tiek likts uz neprecizitātēm par reģistrēto dalībnieku skaitu pirms un pēc vēlēšanām.

Latvijai starp Baltijas valstīm pirmajā ceturksnī lielākais budžeta deficīts

Latvijā pirmajā ceturksnī vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret IKP bijis lielāks nekā ES vidēji, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.

Augstākā tiesa negroza lēmumu neizmaksāt pensiju personai, kura nedzīvo Latvijā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments lēmis negrozīt tiesas spriedumu, ar kuru atteikts piešķirt vecuma pensiju tādēļ, ka viņa nedzīvo Latvijā.

Rīgas satiksmes padomi vadīs Normunds Narvaišs

Par Rīgas satiksmes padomes priekšsēdētāju piektdien, 19.jūlijā, ievēlēts Normunds Narvaišs, bet viņa vietnieks būs Ainārs Ozols, informē uzņēmumā.

Ušakovs samaksā tiesas piespriesto sodu – Ķirsis atgūst 1 000 eiro

Šī gada jūnijā spēkā stājies bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam nelabvēlīgais tiesas spriedums strīdā ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija godu un cieņu aizskaroši, liecina publiski pieejamā informācija.

Igauņu jaunuzņēmums Transferwise piesaista Netflix finanšu direktoru

Igauņu uzņēmēju dibinātais finanšu pakalpojumu jaunuzņēmums Transferwise tā vadībai piesaistījis speciālistu, kurš iepriekš bijis finanšu direktors amerikāņu kinofilmu un televīzijas seriālu straumēšanas pakalpojumā Netflix.

Bērziņa karjeras līkloči. No Kuģniecības afērām uz silto krēslu LDz valdē

Kas īsti slēpjas aiz Latvijas dzelzceļa šefa «nevainojamās» reputācijas?

Aizdomas par kukuļņemšanu – KNAB aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

KNAB aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,4%

Salīdzinot ar maiju, 2019.gada jūnijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4%, liecina CSP dati.

Tēva krēslā – pēc LU kukuļu skandāla Skonto grupa vadību uzņemas Rāvja dēls

Skonto grupas uzņēmumu vadību pārņēmis Rihards Rāvis. Tāpat viņš kļuvis arī par grupas uzņēmumu kapitāla daļu turētāju.

Nausēda grib, lai Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju atbild īpašs ES koordinators

Lietuvas prezidents ierosinājis iecelt īpašu Eiropas Savienības koordinatoru, kas rūpētos par Baltijas valstu elektrotīklu atslēgšanu no postpadomju sistēmas un sinhronizēšanu ar Eiropas elektrotīkliem.

Ukraina pēc Putina pasu piedāvājuma gatavo reformu pilsonības piešķiršanā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis licis pārveidot Ukrainas pilsonības piešķiršanas kārtību, tā reaģējot uz Kremļa rīkojumu, ar ko Krievija paplašina to ukraiņu loku, kuri var pieteikties Krievijas pasu saņemšanai paātrinātā kārtībā.


-->