bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 28.03.2020 | Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
LatviaLatvija

Latvijas IKP pieaugums pērn bijis 2,2%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

IKP, iekšzemes kopprodukts, CSP

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2019.gadā turpinājās ekonomikas augšupeja, iekšzemes kopproduktam (IKP) palielinoties par 2,2% salīdzinājumā ar 2018.gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 30,5 miljardi eiro.

2019.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 3.ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājās par 0,1%.

Ražošanas aspekts

(2019.gads pret 2018.gadu, salīdzināmajās cenās)

Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2019.gadā bija pieaugums par 12,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas apjomu pieaugums augkopībā un lopkopībā – par 23,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē – par 5,9%, bet samazinājums vērojams zivsaimniecības nozarē. 2019.gadā augkopības nozares attīstībai bija ļoti labvēlīgi laika apstākļi, kas veicināja Latvijas vēsturē lielākās graudu kopražas iegūšanu (3,2 milj, tonnu) un nodrošināja augkopības produkcijas pieaugumu pret iepriekšējo gadu par 46,4%. Savukārt lopkopības produkcijas apjoms samazinājās par 1,1% (lopkopības produkcijas cenas gada laikā pieaugušas par 3,9%).

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 2,1% (pieaugums bija vērojams desmit nozarēs no 22). Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē (koksnes un koka izstrādājumu ražošana) produkcijas izlaide saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Pieaugums vērojams gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 13,6%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (9,3%), elektrisko iekārtu ražošanā 16,0%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (7,5%). Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā – par 0,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 2,1%, mēbeļu ražošanā – par 2,8%.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms samazinājās par 4,4%, tajā skaitā elektroenerģijas ražošanā un padevē bija kritums par 3,2% un tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā samazinājums – par 10,3%.

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 2,9%. Ēku būvniecības apjoms gada laikā pieauga par 7,8%, inženierbūvniecības apjoms pieaudzis par 1%, savukārt specializētie būvdarbi veikti par 0,2% vairāk.

Mazumtirdzniecība 2019.gada laikā palielinājās par 2,4%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 1,1% , bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 4,2%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 6,2%, bet vairumtirdzniecība – par 5,3%.

Transporta un uzglabāšanas nozarē bija vērojams samazinājums par 4,0% ko ietekmēja kritums kravu pārvadājumos par 6,0%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās – par 7,5%, pasažieru pārvadājumu palielināšanās – par 7,7%, pasta un kurjeru darbībās palielinājums – par 17,8%.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi palielinājušies par 8,0%, tajā skaitā izmitināšanā – par 1,2%, ēdināšanā – par 11,2%.

Informācijas un komunikāciju nozaru pakalpojumu apjomi pieauguši par 2,0%, tai skaitā datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 9,1%. Savukārt apjomu samazinājums vērojams informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 0,3% un telekomunikāciju pakalpojumos – par 5,8%.

2019.gadā finanšu un apdrošināšanas nozarē bija kritums par 8,8%, ko noteica 10,9% samazinājums finanšu pakalpojumu darbībās un 17,8% sarukums finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības papildinošo darbību nozarē. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozares pieaugumu 4,6% apmērā nodrošināja atlīdzību prasību un cenu samazinājums. Finanšu pakalpojumu nozarē kritumu sekmēja kredītiestāžu pārējo administratīvo izdevumu pieaugums (īpaši, izdevumi par informācijas pakalpojumiem un datorpakalpojumiem un izdevumi par pārējiem pakalpojumiem), kā arī komisijas naudas ieņēmumu un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazinājums. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbībās samazinājās neto apgrozījums citām finanšu pakalpojumus papildinošām darbībām, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, kā arī apdrošināšanas aģentu un brokeru darbībai. Samazinājās arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrību (pārvalda 2. un 3.pensiju līmeņu plānus) komisijas naudas ienākumi.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozaru apjomu palielināšanos par 7,5% sekmēja pieaugums visās nozarēs. Ievērojamākie pieaugumi lielākajās nozarēs bija centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās – par 17,4%, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos – par 8,7%, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā – par 8,0%, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā – par 6,1%, arhitektūras un inženiertehniskajos pakalpojumos, tehniskajā pārbaudē un analīzē – par 4,3%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares 2019.gadā palielinājušās par 6,5%, ko veicināja ievērojamais pieaugums (par 24,3%) darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarē un pieaugums par 6,6% būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumu sniegšanā. Savukārt apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos vērojams samazinājums par 3,9%.

Pieaugums par 5,8% vērojams mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, ko visbūtiskāk ietekmēja 7,9% palielinājums azartspēļu un derību nozarē.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2019.gadā pieaudzis par 0,2%.

Izlietojuma aspekts
(2019.gads pret 2018.gadu, salīdzināmajās cenās)

2019.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 4,9%. Par 9,6% palielinājušies mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un par 6,9% vairāk mājsaimniecības tērējušas atpūtas un kultūras pasākumiem. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 0,9%, bet izdevumi par mājokli pieauguši 2,0% apmērā. Šīs ir galvenās mājsaimniecību patēriņa grupas un veido 57,8% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,6%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 3,1%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 2,8% un mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 2,0%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 11,6%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 2,0%, tai skaitā preču eksporta – par 0,4% bet pakalpojumu eksporta – par 5,7%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles) un elektriskās iekārtas un to detaļas. 2019.gadā palielinājies transporta pakalpojumu, citas saimnieciskās darbības pakalpojumu (pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi), datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksports. Kritums vērojams ar tūrismu saistīto pakalpojumu un finanšu starpniecības pakalpojumu eksportā.

Preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 2,3%, tai skaitā par 2,2% – preču imports un par 2,7% – pakalpojumu imports. Galvenokārt tiek importētas mašīnas, mehānismi un elektriskās ierīces un transporta līdzekļi un farmaceitiskie produkti. Palielinājies transporta, informācijas un datorpakalpojumu un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu imports. Samazinājies ar tūrismu saistīto pakalpojumu, telesakaru un finanšu pakalpojumu importa apjoms.

Ienākumu aspekts

(2019.gads pret 2018.gadu, faktiskajās cenās)

2019.gadā kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 8,6%, tai skaitā kopējā darba alga – par 8,3% un darba devēju sociālās iemaksas – par 9,9%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā – par 13,5% un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 9,8%. Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 0,8%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 3,5%.


Pievienot komentāru

Martā bezdarbnieku skaits audzis par vairāk nekā 2 500 cilvēkiem

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 2 557 personām, un kopumā šāds statuss patlaban piešķirts 60 804 iedzīvotājiem.

Vēl vienam Rēzeknes slimnīcas darbiniekam konstatē saslimšanu ar koronavīrusu

Saslimšana konstatēta pēc tam, kad paņemtas analīzes pārējiem darbiniekiem, atklājot bērnu ķirurga saslimšanu ar COVID-19.

Britu premjers Džonsons inficējies ar jauno koronavīrusu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons inficējies ar jauno koronavīrusu, tā pievienojoties vairāk nekā 11 600 cilvēku, kuriem valstī ir konstatēta vīrusa klātbūtne organismā, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Eiropols brīdina par strauju noziedzības pieaugumu koronavīrusa pandēmijas laikā

Ziņojumā teikts, ka kopš krīzes sākuma ievērojami palielinājusies tirdzniecība ar viltotām precēm, tostarp sejas maskām, dezinfekcijas līdzekļiem un medikamentiem.

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas Latvijā atgriezušies vismaz 1 500 cilvēku

Pēc 27.marta regulāri Latvijas valstspiederīgo repatriācijas reisi vairs netiek plānoti, ja vien nebūs neparedzētas situācijas.

Eksperti skaidro | Neuzķeries uz internetā nopērkamajām tievēšanas tabletēm – tādu nav!

Lai neuzķertos uz klajiem meliem, apskatīts konkrēts produkts, ko ļoti vienkāršā veidā var iegādāties internetā. Tas ir uztura bagātinātājs Africanmango900.

Krievija aicina atcelt sankcijas, vēršas ANO ar Ķīnu, Ziemeļkoreju

Krievija, kura ir pakļauta ar sankcijām par tās agresiju Ukrainā un Krimas sagrābšanu, ir nākusi klajā ANO ar aicinājumu atcelt sankcijas COVID-19 pandēmijas apstākļos. Aicinājums iesniegts kopā ar citām sankciju skartām valstīm.

Elektroenerģijas cena mājsaimniecībām samazinās

Pielāgojot patēriņu cenu svārstībām biržā, kur parasti cena ir zemāka brīvdienās un vēlās nakts stundās, ir iespēja ietaupīt.

Igaunija no Ķīnas pasūta vīrusa aizsargaprīkojumu par 10 mlj. eiro

Igaunija no kāda Ķīnas uzņēmuma ir pasūtījusi pretvīrusa aizsardzības un medicīnas aprīkojumu par 10,35 miljardiem eiro. Valsts vajadzīgo meklējusi Ķīnā, jo, valsts pārvaldes ministra vārdiem, Eiropa šobrīd ir slēgta, tā ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Provizoriski dīkstāves pabalstos tiks izmaksāti 130 miljoni eiro

Provizoriski dīkstāves pabalstos tiks izmaksāti 130 miljoni eiro 465 000 darba ņēmēju, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija.

ES vienojas kopīgiem spēkiem pārvarēt vīrusa izplatību un ekonomisko krīzi

ES dalībvalstu un valdību vadītāji neklātienes sanāksmē ir vienojušies kopīgiem spēkiem savaldīt vīrusa uzliesmojumu bloka teritorijā, veicinot medicīnas aprīkojuma nodrošinājumu un darbu ar COVID-19 vakcīnas izstrādi, paziņoja ES Padome.

BNN jautā | Replika par «paniku» koronavīrusa SARS-CoV-2 dēļ

Vēlos vērst lasītāju uzmanību uz to, ka panika, iespējams, nav labākais apzīmējums masu noskaņojumiem, kas jaunā koronavīrusa ietekmē pieņemas spēkā daudzviet pasaulē un pēdējās nedēļās arī Latvijā. 

ASV izvirzās vadībā ar pasaulē lielāko COVID-19 inficēto skaitu

ASV ir reģistrēts pasaulē lielākais apstiprināto COVID-19 gadījumu skaits, vīrusa uzliesmojumam apsteidzot Ķīnas oficiālos datus. Ziemeļamerikas valstī ir apstiprināti vairāk nekā 85 000 saslimšanas gadījumu, ziņo amerikāņu ziņu aģentūra AP.

Sestdien būs +15 grādus silts

Piektdien, 27.martā, un sestdien bieži spīdēs saule, kā arī nokrišņi nav gaidāmi. Dienas laikā gaiss iesils līdz +10…+15 grādiem, bet nakts un rīta stundās gaisa temperatūra būs 0…–6 grādu robežās.

Rēzeknes slimnīcā saslimšanu ar COVID-19 konstatē ārstam

Rēzeknes slimnīcā saslimšana ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību COVID-19 konstatēta ārstam, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Lietuvā vīrusa postā saskata arī gaišo pusi

Tas pat nav jāsaka – Lietuvu ir smagi skāris COVID-19. Karantīnas apstākļos bezdarba līmenis ir audzis par 30%, inficēto skaits uz 1.maiju tiek prognozēts virs 6 000, taču valstī atgriežas emigrējušie lietuvieši, attīrās gaiss, daudzi rīkojas izpalīdzīgi.

COVID-19 izplatības novēršanā iesaistītie mediķi saņems piemaksas līdz 50% no algas

Piemaksās par jaunā koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 izplatības novēršanu martā mediķi saņems līdz pat 50% no darba algas, bet tālāko divu mēnešu laikā tās būs 20% apmērā.

Uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt visu nozaru darba ņēmēji

Pēc konkrētu kritēriju izpildes dīkstāves pabalstu varēs saņemt visu nozaru uzņēmumu darba ņēmēji.

Rīgā pie luksoforiem uz laiku tiks atslēgtas gājēju izsaukuma pogas

Rīgas domes Satiksmes departaments vērš iedzīvotāju uzmanību, ka izsaukuma pogas tiks atslēgtas uz nenoteiktu laiku un gājēji aicināti sagaidīt gājēju luksoforā zaļo gaismu.

Autobusos drīkstēs ieņemt tikai katru otro sēdvietu

Priekšroka autobusos būtu dodama tiem iedzīvotājiem, kuri dodas uz darbavietu un pēc tam – atpakaļ mājās, īpaši tad, ja persona ir nodarbināta medicīnas, tiesību aizsardzības vai tirdzniecības jomā.

Somijā gatavojas norobežot Helsinku reģionu no pārējās valsts

Lai Somijā iegrožotu COVID-19 uzliesmojumu, tās valdība gatavojas no piektdienas, 27.marta, norobežot Ūsimā reģionu, kas ieskauj galvaspilsētu Helsinkus un kur apstiprināti visvairāk inficēšanās gadījumi ar COVID-19, ziņo Somijas sabiedriskais medijs YLE.

Valdība apstiprina Muižnieku LU rektora amatā

Rīkojumā norādīts, ka Muižnieks 2015.gada 4.augustā uz pirmo četru gadu termiņu tika apstiprināts rektora amatā, kura termiņš ir beidzies, līdz ar to nepieciešams apstiprināt viņu par universitātes rektoru uz otro termiņu.

Būvniecības izmaksas februārī – vidēji par 2,4% augstākas nekā pirms gada

Būvniecības izmaksas šogad februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijā pieaugušas vidēji par 2,4%.

Latvijas Banka šogad Latvijā sagaida IKP kritumu par 6,5%

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, tostarp koronavīrusa COVID-19 ietekmi, Latvijas Banka prognozē, ka Latvijas IKP 2020.gadā samazināsies par 6,5%.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!