Latvijas internets pirms 20 gadiem: nevajadzīgs un neatbalstīts

Pagājuši jau 20 gadi, kopš darbojas Latvijas internets, bet šodien reti kurš zina, ka tieši Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (LU MII) bija tā iestāde, kas pirmā valstī nodrošināja pastāvīgu interneta pieslēguma līniju caur Tallinu.

Tādējādi tika likti pamati ne tikai akadēmiskā tīkla SigmaNet (sākotnēji – LATNET) izveidei, bet arī radīti pirmie nosacījumi visai turpmākajai interneta attīstībai Latvijā, BNN informē NIC sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Jānis Riņķis.

Sākotnēji interneta pakalpojumu lietotāji bija zinātniskās un pētnieciskās iestādes, skolas, augstskolas un to darbinieki. Akadēmiskā datortīkla mērķis bija veicināt interneta izmantošanu akadēmisko lietotāju vidū. Taču tika pieliktas lielas pūles, lai popularizētu internetu arī pārējo Latvijas iedzīvotāju vidū.

«Toreiz neviens – ne mēs paši, ne kāds cits pasaulē – nevarēja paredzēt to popularitāti, kādu internets piedzīvo šodien,» saka profesors Guntis Bārzdiņš, viens no interneta pionieriem Latvijā. Tieši viņš bija tas cilvēks, kurš nospieda slēdzi, lai palaistu līniju uz Igauniju un tādā veidā «iedarbinātu» Latvijas internetu. «1992.gadā internetu nevienam nevajadzēja, neviens mūs neatbalstīja. Mēs darījām paši un darījām to, ko uzskatījām par pareizu un vajadzīgu. Igaunijā internets jau bija, Lietuvā vēl nē. Mēs gribējām, lai Latvija neatpaliek. Šobrīd liekas smieklīgi, bet pirmās līnijas ātrums bija vien 19,2 kilobiti sekundē. Vēl jocīgāk šķiet, ka toreiz mums ar to pilnīgi pietika,» stāsta Bārzdiņš.

Dr. Jānis Ķikuts, pirmais Akadēmiskā tīkla laboratorijas vadītājs, uzsver, ka «šajos gados ir paveikts daudz. Protams, vienmēr var teikt, ka varēja vēl labāk, savādāk, ātrāk, efektīvāk. Atskatoties atpakaļ, ar tām zināšanām, kas mums ir šobrīd, kritizēt ir viegli. Bet ir jāņem vērā, ka mums tās pirmās zināšanas bija jāiegūst eksperimentālā ceļā, mācoties no savām kļūdām, tāpēc, lai citi tās vairs neatkārtotu.»

Akadēmiskā tīkla laboratorijas pētnieks Dr. Bruno Martuzāns atminas, ka internets ātri kļuva pazīstams kā praktiski neizsmeļams informācijas avots: «Pie mums nāca cilvēki, lai meklētu informāciju. Tiem, kas paši nemācēja meklēt, mēs palīdzējām. Protams, neizpalika arī komiskas situācijas. Piemēram, deviņdesmito gadu vidū bieži viesi pie mums bija tie latvieši, kas interesējās par iespējām dienēt franču leģionā. Ar lielu pārsteigumu uzzinājām, ka viņus pie mums sūtīja Francijas vēstniecība. Teica – ejiet uz LU MII, tur jums visu izstāstīs. Tā nu mums nācās uzņemties sava veida «rekrutēšanas centra» pienākumus. Mēs pat šim nolūkam sagatavojām izdruku ar materiāliem, ko varējām cilvēkiem uzreiz iedot. Tāpat bija arī cilvēki, kas meklēja atbildes uz dažādiem radio un TV konkursiem. Tāpēc mēs vienmēr zinājām, kādus jautājumus konkursos uzdod. Paši gan nez kāpēc šajos konkursos nekad nepiedalījāmies.»

Resurss Welcome to Latvia! jeb Labdien, Latvijā! bija pirmais informācijas avots par Latviju interneta lietotājiem ārpus valsts robežām. Tāpēc daudzi jautājumi par Latviju deviņdesmitajos gados pienāca uz e-pastu, kurš bija atrodams minētajā lapā. «Cilvēki interesējās par Latviju un tās vēsturi, par cilvēkiem, par jaunumiem. Jautrākais laikam bija jautājums no kādas kanādietes, kurai radinieki latvieši pēc viesošanās Latvijā dāvanā bija atveduši kokli. Nabaga sievietei nebija ne jausmas, ko ar negaidīto dāvanu darīt, un viņa atrakstīja e-pastu ar lūgumu atsūtīt instrukciju, kā šo instrumentu spēlēt,» atceras Katrīna Sataki, kura šobrīd vada NIC.LV, bet toreiz uzturēja Akadēmiskā tīkla tīmekļa vietnes un atbildēja uz lapas Welcome to Latvia! saņemtajām vēstulēm.

Komentējot akadēmisko tīklu attīstību kopumā, SigmaNet eksperti gan nav tik optimistiski. «Ja salīdzinām akadēmisko tīklu attīstību dažādās valstīs, tad gan ar nožēlu jāatzīst, ka Latvijā izvēlētais ceļš nav bijis ne pareizākais, ne veiksmīgākais, tāpēc arī šobrīd šajā jomā krietni atpaliekam no visām pārējām Eiropas valstīm. Diemžēl bez būtiska valstiska atbalsta nevar cerēt ne uz zinātnes, ne uz akadēmiskā tīkla attīstību,» secina SigmaNet Tīklu vadības grupas vadītāja Kristīne Andersone. Viņa gan izsaka cerību, ka ar struktūrfondu piesaistīšanu un vadošo spēlētāju vienošanos kopīgas lietas labā situāciju vēl ir iespējams labot.

Savukārt, runājot par interneta attīstību kopumā, profesors Bārzdiņš ir noskaņots daudz optimistiskāk: «Domāju, ka pateicoties tehnoloģijām un interneta attīstībai, jau tuvākajās desmitgadēs tiks nojauktas saprašanās barjeras starp cilvēkiem un ikviens savā dzimtajā valodā bez tulka palīdzības varēs sazināties ar jebkuru citu cilvēku pasaulē. Tās ir tehnoloģijas, pie kurām tiek strādāts jau pašlaik, un arī mēs tajā ienesīsim savu artavu.»

Ref: 102.000.102.2809

Saistītie raksti

2 KOMENTĀRI

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas