Latvijas kartē paredz izmaiņas

2021.gads valdības gaiteņos tiek iezīmēts, kā laiks, kad atkal varētu mainīties Latvijas un arī Latgales karte. Kārtējo reizi tiek diskutēts par jaunu novadu jeb administratīvo teritoriju reformu. Kā izdevās noskaidrot radio raidījumam Pi myusim Latgolā, reforma gan vēl ir teorētiska, tomēr jāatzīst, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paredz pārmaiņas.

Plānotās teritoriālās pārmaiņas tiek pamatotas ar pašreizējo nevienlīdzīgo valsts un reģionu attīstību – kamēr vieni novadi aug un attīstās, no citiem iedzīvotāji dodas projām un teritorijas paliek tukšākas.

«Mūsu mērķis nav pārzīmēt Latvijas karti, mūsu mērķis ir līdzsvarot šo te ekonomisko situāciju Latvijā, lai cilvēki vienādi būtu gan Latgalē, gan Vidzemē, gan Kurzemē, gan Zemgalē un lai šīs te finansiālās un ekonomiskās atšķirības tik ievērojamas, kā tas ir šodien,» jauno administratīvi teritoriālās reformas piedāvāto koncepciju skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas puses, skaidro ministra Kaspara Gerharda padomnieks Jānis Eglītis.

Kā uzsver Jānis Eglītis, šī reforma nedrīkst notikt tikai tāpēc, lai dalītu vai mainītu robežas. Reforma jāīsteno tikai tad, kad pēc pētnieciskā darba var droši secināt, ka reforma tiešām var nest kādu labumu pašvaldību un iedzīvotāju budžetam, tikai tad esot vērts uzsākt šāda veida reformas.

Ar mērķi panākt vienmērīgu reģionu attīstību, ministrija izstrādājusi divus jaunus reģionālās reformas koncepcijas modeļus, vienu no kuriem ieviest un īstenot vajadzētu jau 2021.gadā.

Viens no modeļiem piedāvā esošo 110 novadu un 9 Republikas pilsētu vietā izveidot 49 novadus un 9 Republikas pilsētas. Novadā būtu jābūt vismaz vienai perspektīvai vidusskolai un vidējam attālumam no apdzīvotām vietām līdz novada centram vajadzētu būt aptuveni 30 km.

Otrais piedāvātais variants paredz izveidot 29 sadarbības teritorijas ar nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Dažādās diskusijās atbalstu gūst tieši šis piedāvātais administratīvi teritoriālās reformas modelis.

Administratīvās reformas nepieciešamību pamato ar to, ka pašlaik valstī ir visai liels to pašvaldību skaits, kuram ir nepietiekošs nodokļu ieņēmumu bāze un kas patstāvīgi nespēj realizēt savas funkcijas. Šo problēmu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzskata par risināmu tikai ar pašvaldību apvienošanos.

Ref:103.000.103.9013

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas