bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.07.2018 | Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna
LatviaLatvija

Latvijas kārtējo maksājumu konta pārpalikums 1.ceturksnī - 2,7% no IKP

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta pārpalikums šogad pirmajā ceturksnī bija 158,48 miljoni eiro, kas ir 2,7% no iekšzemes kopprodukta, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Publicētā bankas informācija vēsta, ka arī pērn tekošais konts bija pozitīvs, ko galvenokārt ietekmēja preču konts, jo importa vērtība kritās. To galvenokārt ietekmēja vājā iekšzemes investīciju aktivitāte un globālo cenu kritums. Lai gan šī gada 1.ceturksnī ārējās tirdzniecības aktivitāte bija augsta un globālās cenas uzrādīja kāpumu, šoreiz tekošā konta pārpalikumu veicināja Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības fondu ieplūdes.

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile norāda, ka 2017.gads iesākts ar ievērojamu preču eksporta un preču importa pieaugumu. To noteica pieprasījuma uzlabošanās lielākajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, kā arī iekšzemes pieprasījuma, it īpaši investīciju aktivitātes, pieaugums. Vienlaikus, soli pa solim stabilizējoties globālās ekonomikas izaugsmei un atjaunojoties globālajam pieprasījumam, ir augušas arī cenas.
Tāpat viņa norāda, ka līdz ar to preču eksporta vērtība demonstrēja pēdējo četru gadu straujāko kāpumu (11.9%), savukārt preču imports palielinājās nedaudz straujāk (13.6%) par eksportu. Tādējādi preču bilances deficīts 1.ceturksnī (542,5 miljoniem eiro jeb 9.2% no IKP) palielinājās, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu.

Importa pieaugumā lielākais devums bijis gan patēriņa preču grupām, gan arī kapitālprecēm. Eksporta kāpumu veicināja gandrīz visas preču grupas, sevišķi pārtikas produkti, koksnes izstrādājumi, dzīvnieku izcelsmes produkti u.c.

Apkopotā informācija norāda, ka pakalpojumu konts turpināja augt, ko joprojām veicināja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu eksports. Šī gada 1.ceturksnī pakalpojumu konta bilancē bija 513,5 miljoniem eiro pārpalikums (8,7% no IKP).

Tāpat tiek norādīts, ka Latvijas sniegto pakalpojumu eksportā turpina pieaugt sniegto IKT pakalpojumu (telesakaru, datoru un informācijas pakalpojumi), kā arī būvniecības pakalpojumu eksports. Ienākumi no ārvalstu viesu, sevišķi, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas, tēriņiem krītas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem viesi no Lietuvas un Igaunijas iebrauca lielākā skaitā, nekā pagājušogad. Arī no Zviedrijas iebraukušo viesu skaits nedaudz pieaudzis. Turklāt gan konkrēto valstu, gan viesu kopumā skaits un uzturēšanās ilgums ir palielinājies.

Latvijas Bankas ekonomiste vēsta, ka Zviedrijas viesu tēriņu samazinājumu varētu saistīt ar zviedru kronas vērtības krišanos, kas iepirkšanos eiro zonas valstīs darījusi mazāk izdevīgu. Savukārt igauņu un lietuviešu tēriņu paradumus visdrīzāk raksturo tas, ka kopumā kaimiņi veido vislielāko daļu no vienas dienas ceļotāju grupas, turklāt arvien populārāk kļūst apmesties airbnb tipa naktsmītnēs, kas ļauj ietaupīt.

«Eksporta kritumu turpina demonstrēt arī finanšu pakalpojumi. Tas, visticamāk, ir saistīts ar ārvalstu klientu noguldījumu mazināšanos Latvijas kredītiestādēs,» secina Vecgaile.

Norādot arī to, ka pakalpojumu imports veidoja nelielu pieaugumu (3,9%), ko ietekmēja būvniecības pakalpojumi un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, sevišķi, grāmatvedības un ar mārketingu saistītie pakalpojumi.

Eiropas Savienību (ES) fondu ieplūdes nodrošināja sākotnējo un otrreizējo ienākumu kontu pārpalikuma pieaugumu. 2017.gada 1.ceturksnī bija būtiskas ES lauksaimniecības fondu ieplūdes, kā arī stabilas Eiropas Sociālā fonda un Zivsaimniecības fondu ieplūdes. Savukārt kapitāla kontā šajā ceturksnī ES struktūrfondi neieplūda. Sagaidāms, ka ieplūdes kapitāla kontā atjaunosies turpmākajos periodos līdz ar pakāpenisku ES struktūrfondu apguvi.

Sākotnējo ienākumu kontā pārpalikums bija 139,1 miljoni eiro jeb 2,4% no IKP. Šajā periodā sākotnējo ienākumu kontā ES lauksaimniecības fondu līdzekļi ieplūda 256,0 miljoni eiro vērtībā jeb 4,4% no IKP, kas bija lielākās fondu ieplūdes sākotnējo ienākumu kontā pēdējo gadu laikā. Otrreizējo ienākumu kontā bija pārpalikums 48,4 miljoni eiro jeb 0,8% no IKP, Eiropas Sociālajam fondam un Zivsaimniecības fondiem ieplūstot līdzīgā līmenī kā iepriekšējos periodos, liecina bankas publiskotā informācija.

Tāpat norādīts, ka 2017.gada 1.ceturksnī finanšu kontā atspoguļotie aktīvi ārvalstīs pieauga lielākā apjomā (582,7 milj. eiro) nekā saistības (336,9 milj. eiro).

Privātajā sektorā lielākās pārrobežu finanšu plūsmas aktīvu pusē bija kredītiestāžu noguldījumu ārvalstu bankās palielinājums un portfeļieguldījumu ārvalstīs samazinājums. Atsevišķu kredītiestāžu noguldījumu atlikuma pārmaiņas ilustrē regulāros starpbanku darījumus, ko ietekmē banku grupu lēmumi par likviditātes izvietošanu grupas iekšienē.

Latvijas Bankas publiskotā informācija rāda, ka ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ieplūda 142,7 miljoni eiro jeb 2,4% no IKP apmērā. Visvairāk ĀTI ieplūda ar nekustamo īpašumu saistītajās darbībās, elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes jomās, kā arī ar informācijas un komunikāciju pakalpojumiem saistītos sektoros. Dalījumā pa valstīm lielākās ĀTI ir bijušas no Krievijas, Luksemburgas, Norvēģijas un Nīderlandes.

Tāpat bankas ekonomiste vēsta, ka plūsmas, ko noteica sabiedriskā sektora lēmumi, galvenokārt bija saistītas ar Latvijas Bankas piedalīšanos Paplašinātās aktīvu iegādes programmā (PAIP) Eirosistēmas monetārās politikas pasākumu ietvaros, kā arī ar tās ārējo rezervju pārvaldīšanas operācijām, kas ietekmēja pārmaiņas portfeļieguldījumu parāda vērtspapīros. 1.ceturksnī kopumā valdības ārējās saistības samazinājās.

Lielākās plūsmas bijušas 2017.gada februārī piecu gadu Amerikas Savienoto Valstu dolāru obligācijas viena miljarda eiro vērtībā dzēšana, kā arī jauna eiroobligāciju emisija februārī 650 miljonu eiro apjomā.

Ref: 225.000.103.1075


Pievienot komentāru

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.