bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 10.04.2020 | Vārda dienas: Anita, Anitra, Annika, Zīle
LatviaLatvija

Latvijas kārtējo maksājumu konta pārpalikums 1.ceturksnī - 2,7% no IKP

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta pārpalikums šogad pirmajā ceturksnī bija 158,48 miljoni eiro, kas ir 2,7% no iekšzemes kopprodukta, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Publicētā bankas informācija vēsta, ka arī pērn tekošais konts bija pozitīvs, ko galvenokārt ietekmēja preču konts, jo importa vērtība kritās. To galvenokārt ietekmēja vājā iekšzemes investīciju aktivitāte un globālo cenu kritums. Lai gan šī gada 1.ceturksnī ārējās tirdzniecības aktivitāte bija augsta un globālās cenas uzrādīja kāpumu, šoreiz tekošā konta pārpalikumu veicināja Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības fondu ieplūdes.

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile norāda, ka 2017.gads iesākts ar ievērojamu preču eksporta un preču importa pieaugumu. To noteica pieprasījuma uzlabošanās lielākajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, kā arī iekšzemes pieprasījuma, it īpaši investīciju aktivitātes, pieaugums. Vienlaikus, soli pa solim stabilizējoties globālās ekonomikas izaugsmei un atjaunojoties globālajam pieprasījumam, ir augušas arī cenas.
Tāpat viņa norāda, ka līdz ar to preču eksporta vērtība demonstrēja pēdējo četru gadu straujāko kāpumu (11.9%), savukārt preču imports palielinājās nedaudz straujāk (13.6%) par eksportu. Tādējādi preču bilances deficīts 1.ceturksnī (542,5 miljoniem eiro jeb 9.2% no IKP) palielinājās, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu.

Importa pieaugumā lielākais devums bijis gan patēriņa preču grupām, gan arī kapitālprecēm. Eksporta kāpumu veicināja gandrīz visas preču grupas, sevišķi pārtikas produkti, koksnes izstrādājumi, dzīvnieku izcelsmes produkti u.c.

Apkopotā informācija norāda, ka pakalpojumu konts turpināja augt, ko joprojām veicināja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu eksports. Šī gada 1.ceturksnī pakalpojumu konta bilancē bija 513,5 miljoniem eiro pārpalikums (8,7% no IKP).

Tāpat tiek norādīts, ka Latvijas sniegto pakalpojumu eksportā turpina pieaugt sniegto IKT pakalpojumu (telesakaru, datoru un informācijas pakalpojumi), kā arī būvniecības pakalpojumu eksports. Ienākumi no ārvalstu viesu, sevišķi, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas, tēriņiem krītas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem viesi no Lietuvas un Igaunijas iebrauca lielākā skaitā, nekā pagājušogad. Arī no Zviedrijas iebraukušo viesu skaits nedaudz pieaudzis. Turklāt gan konkrēto valstu, gan viesu kopumā skaits un uzturēšanās ilgums ir palielinājies.

Latvijas Bankas ekonomiste vēsta, ka Zviedrijas viesu tēriņu samazinājumu varētu saistīt ar zviedru kronas vērtības krišanos, kas iepirkšanos eiro zonas valstīs darījusi mazāk izdevīgu. Savukārt igauņu un lietuviešu tēriņu paradumus visdrīzāk raksturo tas, ka kopumā kaimiņi veido vislielāko daļu no vienas dienas ceļotāju grupas, turklāt arvien populārāk kļūst apmesties airbnb tipa naktsmītnēs, kas ļauj ietaupīt.

«Eksporta kritumu turpina demonstrēt arī finanšu pakalpojumi. Tas, visticamāk, ir saistīts ar ārvalstu klientu noguldījumu mazināšanos Latvijas kredītiestādēs,» secina Vecgaile.

Norādot arī to, ka pakalpojumu imports veidoja nelielu pieaugumu (3,9%), ko ietekmēja būvniecības pakalpojumi un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, sevišķi, grāmatvedības un ar mārketingu saistītie pakalpojumi.

Eiropas Savienību (ES) fondu ieplūdes nodrošināja sākotnējo un otrreizējo ienākumu kontu pārpalikuma pieaugumu. 2017.gada 1.ceturksnī bija būtiskas ES lauksaimniecības fondu ieplūdes, kā arī stabilas Eiropas Sociālā fonda un Zivsaimniecības fondu ieplūdes. Savukārt kapitāla kontā šajā ceturksnī ES struktūrfondi neieplūda. Sagaidāms, ka ieplūdes kapitāla kontā atjaunosies turpmākajos periodos līdz ar pakāpenisku ES struktūrfondu apguvi.

Sākotnējo ienākumu kontā pārpalikums bija 139,1 miljoni eiro jeb 2,4% no IKP. Šajā periodā sākotnējo ienākumu kontā ES lauksaimniecības fondu līdzekļi ieplūda 256,0 miljoni eiro vērtībā jeb 4,4% no IKP, kas bija lielākās fondu ieplūdes sākotnējo ienākumu kontā pēdējo gadu laikā. Otrreizējo ienākumu kontā bija pārpalikums 48,4 miljoni eiro jeb 0,8% no IKP, Eiropas Sociālajam fondam un Zivsaimniecības fondiem ieplūstot līdzīgā līmenī kā iepriekšējos periodos, liecina bankas publiskotā informācija.

Tāpat norādīts, ka 2017.gada 1.ceturksnī finanšu kontā atspoguļotie aktīvi ārvalstīs pieauga lielākā apjomā (582,7 milj. eiro) nekā saistības (336,9 milj. eiro).

Privātajā sektorā lielākās pārrobežu finanšu plūsmas aktīvu pusē bija kredītiestāžu noguldījumu ārvalstu bankās palielinājums un portfeļieguldījumu ārvalstīs samazinājums. Atsevišķu kredītiestāžu noguldījumu atlikuma pārmaiņas ilustrē regulāros starpbanku darījumus, ko ietekmē banku grupu lēmumi par likviditātes izvietošanu grupas iekšienē.

Latvijas Bankas publiskotā informācija rāda, ka ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ieplūda 142,7 miljoni eiro jeb 2,4% no IKP apmērā. Visvairāk ĀTI ieplūda ar nekustamo īpašumu saistītajās darbībās, elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes jomās, kā arī ar informācijas un komunikāciju pakalpojumiem saistītos sektoros. Dalījumā pa valstīm lielākās ĀTI ir bijušas no Krievijas, Luksemburgas, Norvēģijas un Nīderlandes.

Tāpat bankas ekonomiste vēsta, ka plūsmas, ko noteica sabiedriskā sektora lēmumi, galvenokārt bija saistītas ar Latvijas Bankas piedalīšanos Paplašinātās aktīvu iegādes programmā (PAIP) Eirosistēmas monetārās politikas pasākumu ietvaros, kā arī ar tās ārējo rezervju pārvaldīšanas operācijām, kas ietekmēja pārmaiņas portfeļieguldījumu parāda vērtspapīros. 1.ceturksnī kopumā valdības ārējās saistības samazinājās.

Lielākās plūsmas bijušas 2017.gada februārī piecu gadu Amerikas Savienoto Valstu dolāru obligācijas viena miljarda eiro vērtībā dzēšana, kā arī jauna eiroobligāciju emisija februārī 650 miljonu eiro apjomā.

Ref: 225.000.103.1075


Pievienot komentāru

Vecāku pabalsta izmaksai COVID-19 krīzes laikā LM piešķir 6,3 miljonus eiro

Sakarā ar grozījumiem likumā, kas paredz turpināt nodrošināt vecāku pabalsta izmaksu tiem, kuriem pabalsta izmaksas termiņš būs beidzies ārkārtas situācijas laikā.

Centralizētais eksāmens svešvalodās maijā nenotiks. Apsver jūniju

Ja ir zināms eksāmenu kārtotāju skaits konkrētajā iestādē un ja ir ievērota prasība «divi un divi», tad eksāmenus sarīkot neesot problēma.

Viļņa sāk ņemt analīzes visiem medicīnas darbiniekiem

Viļņas pilsētas pašvaldība ceturtdien, 9.aprīlī, paziņojusi, ka sāks pārbaudīt visus medicīnas darbiniekus pret COVID-19 infekcijas klātbūtni organismā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Ārkārtējās situācijas laikā auto īpašnieks varēs pārtraukt OCTA polises darbību

Auto īpašnieks varēs pārtraukt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises darbību, ja auto netiek izmantots.

Latvijā cūkgaļas vidējā cena mēneša laikā samazinājusies par 5,7%

Cūkgaļas vidējā cena Latvijā šogad februārī bija par 5,7% zemāka nekā pirms mēnesi, savukārt gada laikā tā pakāpusies par 45,3%.

Valdība atbalsta ideju palīdzēt krīzē cietušām pašvaldību kapitālsabiedrībām

Uz atbalstu varēs pretendēt, ja krīzes skartās kapitālsabiedrības apgrozījums būs samazinājies ne mazāk kā par 50% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu.

Baznīcai ir jāpielāgojas situācijai tāpat kā citiem, vērtē igauņu arhibīskaps

Lieldienām Igaunijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir izsūtījusi draudzēm norādes, kā sarīkot dievkalpojumus mājās. Šāds risinājums atbilst arhibīskapa Urmasa Vīlmas (Urmas Viilma) uzskatam, ka baznīcai ir jāpielāgojas ārkārtas situācijai, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plāno pārcelt uz 29.augustu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plānots pārcelt uz 29.augustu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izskatīšanai valdībā iesniegtie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā.

Ziemeļu Investīciju banka aizdevusi Latvijai 500 miljonus eiro COVID-19 seku likvidēšanai

Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus koronavīrusa COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai.

ES Tiesa: Polijai ir jāatceļ tiesnešu disciplīnas palāta

ES Tiesa ir aicinājusi Poliju apturēt Polijas Augstākās tiesas Disciplinārās palātas darbību un nodalīt to no parlamenta un valdības ietekmes, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Par spīti pierādījumiem KNAB joprojām nesaskata korupciju Ventspils domē

Par sabiedriskajiem līdzekļiem tiek īstenota Aivara Lemberga propagandas kampaņa arī pēc ASV sankciju piemērošanas, kas apliecina, ka sankcijas Ventspils pilsētas dome neievēro un tās tiek rupji ignorētas.

SPRK izsaka brīdinājumu Conexus par sertificēšanās prasību neizpildi termiņā

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izteikusi brīdinājumu Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid.

ASV prezidenta vēlēšanās gaidāma cīņa starp Baidenu un Trampu

ASV no cīņas par Demokrātiskās partijas prezidenta amata nomināciju ir izstājies Bērnijs Sanderss. Viņš ir piekāpies kandidāta Džo Baidena priekšā, kurš atlicis vienīgais sāncensis iepretim republikāņu prezidentam Donaldam Trampam.

COVID-19 inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 589, Lietuvā – 955, Igaunijā – 1 207

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Rīgas administratori COVID-19 seku likvidēšanai rezervē 13,87 miljonus eiro

Pieņemot pilsētas 2020.gada budžetu, Rīgas pagaidu administratori palielinājuši Rīgas rezerves fonda apjomu līdz 13,87 miljoniem eiro.

Volstrītā akciju cenas kāpj pēc jaunām ziņām par COVID-19, Eiropā tās pārsvarā krītas

Volstrītā trešdien, 8.aprīlī, akciju cenas pieaugušas pēc jauniem datiem, ka koronavīrusa pandēmija var būt sasniegusi virsotni Ņujorkā un citos karstajos punktos, bet Eiropas akciju cenas pārsvarā kritās.

Pasaulē ar COVID-19 saslimušo skaits pārsniedz 1,5 miljonus

Pasaulē jaunā koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits ir pārsniedzis 1,5 miljonus, bet atveseļojušies ir 329 tūkstoši cilvēku. Lielākā mirstība no slimības ir Itālijā, bet lielākais saslimušo skaits ir ASV, ziņo vācu raidorganizācija DW un ASV Džona Hopkinsa Universitāte.

Atgādinājums: Lieldienu brīvdienās nekādas ciemošanās

Svinības vai ciemošanās pie radiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp tuvojošos Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!