bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 14.11.2018 | Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
LatviaLatvija

Latvijas laika apstākļi šogad neatbilda cilvēku cerībām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šogad Latvijas iedzīvotāju vēlmēm visatbilstošākais mēnesis bija marts, savukārt vislielāko vilšanos sagādāja augusts un septembris. Tiesa, lielākajai daļai mēnešu kopējā punktu summa ir negatīva, kas liecina, ka šogad lielākoties laika apstākļi neatbilda cilvēku cerībām, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) eksperti.

Lai varētu savstarpēji novērtēt dažādu gadalaiku mēnešus, tika izveidota punktu sistēma, kurā katrs mēnesis saņem punktu par cilvēku iemīļotiem sezonas laika apstākļiem, savukārt punkti tika atņemti, ja attiecīgā mēneša laika apstākļi vairumam cilvēku nebija pa prātam, skaidro LVĢMC.

Janvāris kopumā saņem divus punktus par ziemīgajiem laika apstākļiem mēneša pirmajā pusē – viens par to, ka vairākās novērojumu stacijās tika novērots sniega segas biezums vismaz 20 cm, bet otrs par to, ka 7.janvārī Rēzeknē gaisa temperatūra noslīdēja līdz -31,0o grādiem pēc Celsija, kas ir arī šī gada minimālā gaisa temperatūra Latvijā. Tomēr janvārim tiek arī atņemti divi punkti. Viens par lietu un brāzmaino vēju, kas nebija labvēlīgi Jaungada salūta vērošanai un otrs par vairākiem maksimālās gaisa temperatūras rekordiem, kas liecina par ziemas sezonai mazāk atbilstošiem laika apstākļiem. Kopumā janvārim ir 0 punktu, uzsver sinoptiķi.

Februārim tiek viens punkts par sniega segas biezumu virs 20 cm mēneša beigās Siguldā, tomēr divi punkti tiek noņemti – par pirmās dekādes un 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordiem, kā arī par to, ka 15 no 22 novērojumu stacijām meteoroloģiskais pavasaris sākās jau februārī. Tādēļ februārim kopumā ir -1 punkts.

LVĢMC norāda, ka martam ir divi punkti par to, ka visās novērojumu stacijās sākās meteoroloģiskais pavasaris un par to, ka atbilstoši pavasarim paaugstinājās gaisa temperatūra – mēneša vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu, tika novēroti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi un pirmo reizi šogad gaisa temperatūra bija augstāka par +10 grādiem, savukārt viens punkts tiek noņemts par to, ka 7.martā Sīļos tika novērota visbiezākā sniega sega šogad – 34 cm. Martam kopā ir viens punkts.

Aprīļa sākums bija siltāks par normu un tika pārspēti pat visas Latvijas attiecīgo diennakšu maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī pirmo reizi gaisa temperatūra paaugstinājās virs +20 grādiem, par to punkts. Tomēr pārējās divas dekādes bija aukstākas par normu, tika novēroti vairāki minimālās gaisa temperatūras rekordi un visās trijās dekādes vairākās novērojumu stacijās bija arī sniega sega, par to noņemti divi punkti. Aprīlim kopā -1 punkts, skaidro meteoroloģijas centrā.

Tāpat eksperti atzīmē, ka maijam arī kopējais punktu skaits ir negatīvs, jo divi punkti tika atņemti par auksto mēneša sākumu, kad tika pārspēts arī Latvijas 10.maija minimālās gaisa temperatūras rekords, un rekordvēlo sniega segu – no 9.maija līdz 11.maijam kopumā astoņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni vēlākās sniega segas novērojumu rekordi. Vienu punktu maijs atguva ar pirmajām vasarīgajām dienām mēneša beigās, kad vairākās dienās gaisa temperatūra pārsniedza +25 grādus. Kopā maijam ir -1 punkts.

Jūnijā pusē no novērojumu stacijām iestājās meteoroloģiskā vasara par to 0,5 punkts, tomēr jūnijā tika novēroti vairāki minimālās gaisa temperatūras rekordi un nevienu dienu nebija vasarīgs karstums, kad gaisa temperatūra pārsniedz +30 grādus, par ko vienu punktu noņemam un jūnijam kopā ir -0,5 punkti.

Jūlijā arī pus punkts par meteoroloģiskās vasaras iestāšanos atlikušajās novērojumu stacijās un atņemts punkts par minimālās gaisa temperatūras rekordiem nepieredzēto vasarīgo karstumu. Turklāt jūlijam tiek atņemts vēl viens punkts, jo tas kļuva par līdz šim vēsāko jūliju šajā gadsimtā. Kopā jūlijam ir -1,5 punkti.

Augusts iesākās ar vairākām vasarīgi karstām dienām, kad pirmo reizi šogad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, bet gada maksimālā gaisa temperatūra +34,3 grādi tika novērota 12.augustā Bauskā. Par to viens punkts. Mēneša otrajā pusē vairāk nekā pusē novērojumu staciju sākās meteoroloģiskais rudens, tādēļ -1 punkts. Un pašās mēneša beigās valsts austrumos tika novērotas lietusgāzes, kuru laikā Rēzeknē 24 stundu laikā nolija 123,1 mm, kas ir jauns šīs novērojumu stacijas vienas diennakts nokrišņu daudzuma rekords, kā arī Latgalē šīs lietusgāzes izraisīja plūdus. Par to -2 punkti. Tādēļ augustam punktu summa ir -2 punkti, skaidro LVĢMC.

Eksperti norāda, ka arī septembrī tika novērots liels nokrišņu daudzums – vidēji Latvijā šī gada nokrišņu daudzums bija gandrīz divas reizes lielāks par mēneša normu, kļūstot par 3. mitrāko septembri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Par to septembrim -1 punkts. Septembrī arī pirmo reizi kopš pavasara kādā diennaktī minimālā gaisa temperatūra bija zemāka par 0 grādiem, par arī -1 punkts. Summā septembrim ir -2 punkti.

Oktobrī arī nokrišņu daudzums bija lielāks par normu, tam kļūstot par 6. mitrāko oktobri novērojumu vēsturē: -1 punkts. Vairāk ne ar ko oktobris neizcēlās, tādēļ summā -1 punkts.

Novembrī kopumā netika novēroti šim mēnesim netipiski laika apstākļi, tomēr novembris saņem 0,5 punktus, jo daudzviet 18.novembra svētku uguņošanas laikā tika novēroti nokrišņi.

«Decembris līdz šodienai ir saņēmis +0,5 punktus, jo gandrīz pusē novērojumu staciju šī mēneša laikā ir iestājusies meteoroloģiskā ziema, bet viens punkts ir noņemts, jo līdz šim šī mēneša vidējās gaisa temperatūras novirze no normas ir vislielākā starp tiem mēnešiem, kuros vidējā gaisa temperatūra ir augstāka par normu, un to cilvēki vairāk vēlētos pieredzēt vasaras sezonā, nevis ziemā. Šobrīd decembrim kopā ir -0,5 punkti. Lai decembris uzlabotu savu situāciju, būtu nepieciešams, ka gada pēdējās dienās būtu novērojami ziemīgi laika apstākļi un bieza sniega sega, tomēr, aptaujājot kolēģus sinoptiķus, saņēmām atbildi, kas īsumā būtu: Nebūs, vecīt!. Tādēļ varam pieņemt, ka decembra punktu skaitā nekas nemainīsies,» skaidro LVĢMC.

Ref:224.000.103.3304


Pievienot komentāru

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»

Jurašs: Kukuļošanas noziegumu izmeklēšanu vajag centralizēt, nevis katrā iestādē veidot savu pretkorupcijas nodaļu

Patlaban gandrīz katrā tiesībsargājošajā iestādē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas izmeklē korupcijas noziegumus, taču pareizāk būtu šo darbu centralizēt vienā iestādē, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze paudis viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kurš ticis minēts arī kā viens no iespējamajiem JKP iekšlietu ministra amata kandidātiem.

ES dalībvalstis prasa strauju rīcību, lai apturētu mežu izciršanu

Eiropas Komisijai ir iespējami ātri jāpiedāvā pasākumu plāns, lai līdz 2020.gadam pasaulē sasniegtu ANO izvirzīto mērķi par atmežošanas apturēšanu, tā vēstulē Eiropas Savienības izpildvarai norādījusi Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Nīderlande un Norvēģija.

Apple cena sarūk, biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV biržu indeksi pirmdien, 12.novembrī, kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena,  informē AS Latvenergo.

Itālijai beidzas Briseles dotais laiks lielu tēriņu budžeta apcirpšanai

Itālijas valdībai otrdien beidzas Eiropas Komisijas dotais laiks, lai samazinātu plānoto valsts budžeta deficītu 2019.gadam. Valdība Romā solījusi nepiekāpties Briseles prasībām par atbildīgu fiskālo politiku un drīzāk riskēt iekulties finanšu sankcijās.