Latvijas lauksaimniecība spēj pabarot sešus miljonus cilvēku

Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi gan pārtikā lietojamo produktu ražas, gan ražība uz vienu hektāru, norāda lauksaimniecības un mežsaimniecības sadarbības centra Rāmava.

Latvijas lauksaimnieku izaudzētais un iegūtais spētu pabarot ne vien visus Latvijas iedzīvotājus, bet arī visus Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus. Pieprasījums pēc Latvijā izaudzētā turpina pieaugt un zemes ražība ir jāpaaugstina.

Latvijā gada laikā izaudzētie graudi, dārzeņi, augļi, ogas, gaļa un iegūtais piens, olas un medus dod pietiekami daudz barības vielu (kcal), lai nodrošinātu uzturu 6 miljoniem cilvēku. Aprēķins veikts, izmantojot Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus, Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas par uzturvielām un vidējo uzturvērtību iepriekšminētajiem produktiem.

Ik gadu Latvijas graudu un citu produktu eksports pieaug. Viens no iemesliem ir pieprasījums no dienvidu valstīm, kur karsto laikapstākļu un sausuma dēļ lauksaimniecības ražīgums samazinās.

Latvijā lauksaimniecībā izmantojamo zemju apjoms pēdējo desmit gadu laikā pieaudzis par 9%, tajā pašā laikā, piemēram, graudaugu ražība pieaugusi par 75% (CSP dati).

Tas panākts, izmantojot modernākas tehnoloģijas un materiālus, taču zemes ražības potenciāls ir izmantots tikai daļēji.

Tā kā lauksaimniecības platības ir ierobežotas, lai lauksaimniecības nozares saražoto produktu apjomi turpinātu augt, saimniekiem jāstrādā arvien gudrāk, katrs hektārs ir jāizmanto arvien efektīvāk. Lai to panāktu, aizvien biežāk tiek izmantota precīzā lauksaimniecība, kuras pamatprincips ir efektīvāka un videi draudzīgāka zemes izmantošana, apvienojot zināšanas par lauka auglības rādītājiem ar atbilstošām automatizētām sistēmām un tehnikas izvēli. Vienkāršāk raksturojot, veicot padziļinātu analīzi savam laukam un lietojot tieši tik agroķīmiskos produktus, cik augiem nepieciešams.

«Precīzās lauksaimniecības uzsākšanas pirmajos gados jāveic investīcijas augsnes analīžu veikšanā un precīzo tehnoloģiju iegādē, tomēr, sākot no trešā gada, izmaksas ir mazākas un tiek kompensētas ar ieguvumiem no ražas pieauguma un agroķīmijas patēriņa samazinājuma,» stāsta lauksaimniecības un mežsaimniecības sadarbības centra Rāmava vadītājs Gusts Lūsis.

Šādas lauku apstrādes metodes var sniegt ekonomiju minerālmēsliem pat līdz 20%, kaļķim līdz 30%, turklāt var tikt nodrošināts pat līdz 15% liels ražas pieaugums.

Saimniecībās ar zemu sākotnējo ražību ir iespējams ražību pat dubultot.

Latvijas saimnieku interese par precīzās lauksaimniecības metodēm aizvien pieaug un līdz ar to arī piedāvājums no dažādu uzņēmumu puses. Tā kļūst arvien pieejamāka arī finansiālā ziņā, kas paver jaunas iespējas arī mazām un vidēji lielām saimniecībām, piebilst Lūsis. No 30.septembra līdz 2.oktobrim izstāžu centrā Rāmava norisināsies starptautiska izstāde Lauksaimniecības un meža tehnika 2021, kurā pārstāvēti būs arī uzņēmumi, kas piedāvā minētos precīzās lauksaimniecības risinājumus.

Lauksaimniecības un mežsaimniecības sadarbības centrs Rāmava (SIA A.M.L.) dibināts 1992.gadā un ir lielākais lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares izstāžu organizētājs Latvijā. Ik gadu Rāmavā notiekošajās starptautiskajās biznesa izstādēs risinājumus un idejas izaugsmei rod vairāk nekā 4 000 saimniecību un uzņēmumu.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas