bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 17.11.2019 | Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis
LatviaLatvija

Latvijas un Lietuvas prezidenti cer panākt jūras robežlīguma ratifikāciju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas prezidents Egils Levits (pa kreisi) un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Lietuvas un Latvijas prezidenti pēc tikšanās Viļņā ceturtdien, 3.oktobrī, paziņojuši, ka vēlas paātrināt sarunas par abu valstu jūras robežlīgumu, lai to varētu apstiprināt nākamo četru gadu laikā.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) kopīgā preses konferencē ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu sacīja, ka abas valstis ir vienojušās, ka līgums ar jūras dzīļu resursu izmantojumu ir jāapstiprina kopā ar robežlīgumu.

«Ir iekustināts jūras robežas ratifikācijas jautājums, kas ilgstoši nav atrisināts,» teic Nausēda.

«Mums ar prezidentu ir ambiciozs plāns atrisināt šo jautājumu līdz sava amata termiņa beigām,» viņš piebilda.

Gan Nausēda, gan Levits prezidenta amatā stājās jūlijā. Latvijas prezidenta amata termiņš ir četri gadi, bet Lietuvas – pieci gadi.

Līdz šim diskusijas ir koncentrējušās ap jautājumu par iespējamām naftas atradnēm, kas varētu būt uz abu valstu robežas Baltijas jūrā.

«Ir pieņemti principiāli lēmumi par tālāku rīcību. Viena no lietām, kur mūsu domas sakrīt, ir tas, ka vienlaikus mums vajadzētu vienoties par jūras dzīļu resursu, kas atrodas uz mūsu robežas, izmantošanu, proti, ir vajadzīga ekonomiska vienošanās par sadarbību šajā jomā, un vienlaikus Latvijas parlaments izskatītu ratifikācijas jautājumu,‘ klāstīja Nausēda.

Savukārt Levits sacīja, ka konsultēsies ar Latvijas valdību un parlamentu par iespējām «izbeigt strupceļu».

«Rezultātā jābūt katras valsts 50% apmierinājumam,» viņš piebilda.

«Ir kopīga politiskā apņemšanās panākt risinājumu mūsu amata termiņa laikā. Tas būtu labs projekts nākamajiem četriem gadiem, lai mēs varētu paspiest viens otram roku un teikt, ka šis jautājums abu valstu starpā ir atrisināts,» sacīja Levits.

Nausēda jokojot aicināja: «Prezidenta kungs, kā būtu ar četriem mēnešiem – nosakām tos par mūsu mērķi!»

Levits atbildēja, ka «četri gadi būtu maksimālais termiņš, mēģināsim to atrisināt pēc iespējas ātrāk».

Par iespējām ratificēt jūras robežlīgumu Levits un Nausēda runāja arī 23.jūlijā, kad Lietuvas prezidents ieradās darba vizītē Latvijā.

Likumprojektu par Latvijas un Lietuvas jūras robežas līguma ratifikāciju bija sākusi izskatīt 7.Saeima, bet nepaguva to pieņemt. Lietuvas Seims līgumu ratificēja jau 1999.gadā.

Līgums radījis domstarpības gan par piekrastes šelfa sadali, gan par zvejas vietām.

Līguma ceturtais pants nosaka: ja jūras dzīlēs izvietoto derīgo izrakteņu iegula atrodas abpus teritoriālās jūras un kontinentālā šelfa robežas un ja šo derīgo izrakteņu iegulu daļēji vai pilnībā var izmantot no otras puses teritoriālās jūras vai kontinentālā šelfa, puses pēc jebkuras no tām lūguma un pirms iegulas izmantošanas uzsāk sarunas un vienojas par šādas iegulas izmantošanas noteikumiem. Proti, šis pants paredz, ka, lai ievērotu abu valstu ekonomiskās intereses, līgumā ir iekļauts «resursu vienotības» princips.


Pievienot komentāru

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Lietuva vēlas NATO valstu līdzdalību ES aizsardzības projektos

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzsvēris, ka visām Eiropas Savienības iniciatīvām ir jābūt atvērtām, lai tajās varētu piedalīties arī tās NATO dalībvalstis, kuras neietilpst ES.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!