Latvijas uzņēmēji: Darbaspēka pieejamība ir slikta. Tikmēr bezdarba līmenis augsts

Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji sastopas ar izteiktu apkalpojošās sfēras darbinieku trūkumu, iepriekš norādīja biedrība Lauku ceļotājs. Taču ar šo problēmu saskaras visa viesmīlības un tūrisma nozare kopumā, īpaši ēdināšanas uzņēmumi, norāda biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes docētāja Margarita Platace.

Viņa skaidro, ka darbinieku trūkumu radījuši vairāki aspekti – augstās darba kvalitātes prasības, atalgojums, kas ne vienmēr ir konkurētspējīgs ar ārvalstīs piedāvāto, un tas, ka ne visi darba meklētāji ir gatavi intensīvi strādāt.

77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību vērtē kā sliktu

Darbaspēka trūkums ir problēma, kas skar ne tikai tūrisma nozari – kopumā Latvijā aptuveni 77,7% uzņēmēju norāda, ka darbaspēka pieejamība ir slikta vai drīzāk slikta. Tajā pašā laikā 2018.gadā Rīgas reģionā bezdarba līmenis bija 6,5%. Tātad vienlaikus ir gan daudz darba meklētāju, gan daudzi, kuriem trūkst darbinieku.

Tūrisma un viesmīlības nozarē to izjūtam īpaši spilgti, jo viena pēc otras Rīgu piepilda jaunas viesu uzņemšanas vietas – pēdējos gados durvis vērušas gan rekonstruētas, gan jaunbūvētas viesnīcas, arī patlaban top un tuvākajos gados iecerēti vairāki jauni projekti. Rezultātā nozarē ir dažāda līmeņa darbinieku trūkums, tostarp tādās pozīcijās kā istabenes viesnīcās vai viesmīļi restorānos. Šāds darbs, nenoliedzami, nav viegls, turklāt ir arī augstas prasības attiecībā uz darba kvalitāti, taču nereti cilvēkus attur nevis šie faktori vai pat atalgojuma jautājums, bet gan nevēlēšanās intensīvi strādāt.

Nevar nolaist latiņu zemāk

Uzņēmējs tūrisma vai viesmīlības jomā zināmā mērā ir situācijas ķīlnieks – darbinieku trūkst, līdz ar to nevar kāpināt viesu apjomus, tajā pašā laikā tieši viesu apjomi ietekmē peļņu un iespējas paaugstināt darbinieku atalgojumu. Augstās darba prasības nereti kavē potenciālos darbiniekus, taču jāsaprot arī uzņēmējs, kurš nevar nolaist latiņu zemāk, riskējot pazaudēt klientus.

Lai gan tūrismā ir izteikti aktīvāka sezona vasarā un mazāk noslogota – ziemā, darbinieki ir nepieciešami visu laiku. Situācija ir sarežģīta, taču viens no risinājumiem ir aktīvs darbs pie jau esošo darbinieku noturēšanas. Dažādas bonusu sistēmas, komandas saliedēšana u.tml., jo motivācija nenozīmē tikai atalgojumu. Katru reizi, kad tirgū ienāk jauns nozares spēlētājs, darbiniekiem tās ir plašākas izvēles iespējas, un reizēm pat šķietami nenozīmīga lieta – neliels atalgojuma paaugstinājums, ērtāks darba laiks, tīkla viesnīcu pakalpojumi par zemāku cenu u.tml. – var kalpot par katalizatoru izvēlē – palikt vai mainīt darba vietu. Uzņēmumos ar mazāku darbinieku skaitu, lojalitāte ir augstāka, savukārt lielākos, piemēram, starptautiskās tīkla viesnīcās vai tūrisma aģentūrās ir plašākas iespējas bonusiem, piemēram, ceļojumi par draudzīgākām cenām u.tml.

Plašas izvēles iespējas gan klientiem, gan darbiniekiem

Ja uzņēmumā trūkst darbinieku, tas tieši ietekmē pakalpojumu kvalitāti, kas viesmīlības nozarē ir izšķirošs aspekts. Šobrīd daļa viesnīcu izvēlas nakts stundās nenodarbināt cilvēku reģistrācijā, tā vietā atstājot tikai telefona numuru, uz kuru viesis var zvanīt. Bet šāds risinājums nelīdzēs, ja restorānā trūkst viesmīlis vai pavārs – apmeklētāji vēlas gan brokastis, gan pusdienas, gan vakariņas, un, ja restorāns nespēs nodrošināt kvalitatīvu apkalpošanu visas dienas garumā, viesis vienkārši izvēlēsies citu restorānu vai viesnīcu. Šobrīd izvēles iespējas ir tik plašas, ka viesi to var atļauties.

Uzņēmējam, savukārt, jādomā par visiem aspektiem – lai viesi būtu apmierināti, lai pakalpojuma kvalitāte būtu pietiekami augsta, lai cena būtu atbilstoša, atsauksmes labas, un galu galā – arī darbinieki būtu apmierināti un motivēti. Tas nav viegli, taču jāraugās no otras puses – Latvijā tūrisma un viesmīlības jomā latiņa ir pacelta pietiekami augstu. Viesi zina, ka šeit viņi var saņemt to, ko nevar daudzviet citur pasaulē. Un tas ir iemelsts būt lepniem.

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. Tad jau es ar savu viesmīlības, mehatronikas kureiem sen jau būtu atradis darbu, bet nekā. bēru svinības vien var laukos svinēt.

    Salīdzinot mani ar vectēva laiku ar kārtīgu strādāšanu varēja daudz nopelnīt par naudu varēja nopirkt mašīnas, motociklus, traktorus, māju jo iespēju bija daudz. Bet tagad es varu nopirkt tikai nevērtīgu telefonu, kurpes kas ātri noplīst. Varu iegūt nejēdzīgu izglītību un tad vēl par visu jāmaksā kamēr jāmokās atrast darbu, kur tikai vajadzīgi pro cilvēki. Ar brūkošu ekonomiku un piesāņotu dabu. Mums tagad jāvāc tie sūdi ko vecēki mums sataisīja.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas