bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.02.2019 | Vārda dienas: Diāna, Dina, Dins
LatviaLatvija

Latvijas vērtīgākie uzņēmumi – Latvenergo, Kronospan Riga un Latvijas Valsts meži

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas vērtīgākie uzņēmumi koncentrējas Rīgā, un top trijnieku veido AS Latvenergo, SIA Kronospan Riga un AS Latvijas Valsts meži, noskaidrots Lursoft pētījumā, kurā analizēti visi Latvijas uzņēmumu novērtējumi par 2018.gadu.

Lursoft aprēķinājis, ka uzņēmumu kopējā vērtība 2018.gadā sasniegusi 30,65 miljardus eiro. Gadu iepriekš, 2017.gadā, šo uzņēmumu kopējā vērtība bija par 27,05% zemāka. Jānorāda, ka pētījumā analizētie uzņēmumi 2017.gadā apgrozījuši 51,71 miljardu eiro un pēc nodokļu nomaksas nopelnījuši 2,54 miljardus eiro.

Pētījums atklāj, ka uzņēmumu vidējā vērtība 2018.gadā bijusi 10,7 tūkstoši eiro, un gada laikā šo komersantu vidējais novērtējums pieaudzis par 38,60%. Tikmēr interesanta aina paveras, analizējot uzņēmumu vidējo vērtību reģionu sadalījumā.

Vērtīgie un mazāk vērtīgie

Pētījuma dati rāda, ka, neskatoties uz apstākli, ka Rīgā koncentrēti Latvijas top 10 vērtīgākie uzņēmumi, tieši galvaspilsētas un tās apkārtnes uzņēmumiem pērn reģistrēts zemākais vidējais novērtējums. Lursoft izpētījis, ka 11,65% no visiem Rīgā reģistrētajiem uzņēmumiem vērtība 2018.gadā noteikta zem 1 000 eiro.

Vēl zemāka vidējā vērtība nekā Rīgā ir tikai Pierīgas uzņēmumiem. Dati atklāj, ka Pierīgas reģions ir vienīgais, kurā uzņēmumu vidējā vērtība 2018.gadā bijusi zem 10 000 eiro. Proti, pērn tie bijuši 9 970 eiro. Tiesa, gada laikā šo uzņēmumu vidējā vērtība augusi par 38,86%.

Uzņēmumu vidējā vērtība gada laikā augusi visos reģionos, un visstraujākais pieaugums bijis Latgalē – pētījuma ietvaros analizēto uzņēmumu vidējais novērtējums gada laikā pieaudzis par 60,24%. Lursoft izpētījis, ka, salīdzinot ar 2017.gadu, pērn vērtība augusi 61,13% no visiem Latgales uzņēmumiem.

Vērtīgākie uzņēmumi meklējami Kurzemē. Lursoft izpētījis, ka Kurzemē reģistrēto uzņēmumu vidējā vērtība 2018.gadā sasniegusi 11,9 tūkstošus eiro uz vienu uzņēmumu. Pētījumā analizēto Kurzemes uzņēmumu vērtība gada laikā augusi par 50,92% un 2,76% no visiem Kurzemes uzņēmumiem vērtība pārsniedz 1 miljonu eiro. Salīdzināšanai, Vidzemē šis rādītājs sasniedz 1,75%, Pierīgā 2,16%, bet Zemgalē – 2,60%.

Dati rāda, ka 1790 uzņēmumiem vērtība 2018.gadā pārsniegusi 1 miljonu , bet to vidū līderis bijis elektroenerģijas uzņēmums AS Latvenergo, kura vērtība sasniegusi 2,52 miljardus eiro. Lursoft aprēķinājis, ka uzņēmuma vērtība pēdējos divos gados palielinājusies. Salīdzinot ar 2017.gadu, AS Latvenergo vērtība augusi 2,72 reizes.

Analizējot top 10 vērtīgākos uzņēmumus Latvijā 2018.gadā, Lursoft secinājis, ka teju visu sarakstu aizņem galvaspilsētas uzņēmumi, starp tiem izdevies iespraukties tikai Pierīgā reģistrētajai SIA Maxima Latvija. Top 10 vērtīgāko uzņēmumu vidū ar būtisku izrāvienu pārējiem priekšā ir jau pieminētais AS Latvenergo tiesa, vērtīgāko uzņēmumu sarakstā atrodamas ne tikai valsts kapitālsabiedrības, bet arī privātā kapitāla uzņēmumi, piemēram, SIA Uralchem Trading, kas pērn novērtēts ar 382,02 miljoni EUR un kura vērtība gada laikā pieaugusi par 87,85%.

No pirmā desmitnieka vērtība samazinājusies tikai SIA Mikrotīkls. Ja 2017.gadā uzņēmums bija novērtēts ar 828,69 miljoni eiro, tad pagājušajā gadā – ar 666,87 miljoni eiro.

Pirmajā desmitniekā ir ari tādi uzņēmumi kā SIA Lattelecom, SIA Latvijas Mobilais Tālrunis un SIA Severstal Distribution.

Lursoft izpētījis, ka vērtīgākie uzņēmumi, neskatoties uz to, ka Rīgā un tās apkārtnē reģistrēta zemākā uzņēmumu vidējā vērtība, koncentrēti tieši galvaspilsētā un tās pievārtē. Piemēram, kamēr Pierīgā starp vērtīgākajiem uzņēmumiem ar 367,31 miljoniem eiro ierindojies tirgotājs SIA Maxima Latvija, Kurzemes līdera SIA Ventspils nafta termināls vērtība pērn lēsta 157,09 milonu eiro apmērā, Zemgales vērtīgākā uzņēmuma AS Dobeles dzirnavnieks – 106,94 miljonu eiro apmērā. Tikmēr Latgales vērtīgākais uzņēmums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA Verems 2018.gadā novērtēts ar 59,50 miljoni eiro.

Pierīgas vērtīgāko uzņēmumu vidū dominē Mārupes novads (no top 10 uzņēmumiem Mārupes novadā reģistrēti 4), Kurzemē – Ventspils, Latgalē – Daugavpils, Zemgalē – Jelgava un Aizkraukles novads, bet Vidzemē līderos dominē uzņēmumi no Valmieras un Smiltenes novada.

Nozaru topa augšgalā – azartspēles, derības un farmācija

Pētījums atklāj, ka pastāv krasas uzņēmumu vērtību atšķirības, analizējot komersantus pēc to pārstāvētajām nozarēm. Kamēr azartspēļu nozarē uzņēmumu vidējā vērtība tiek lēsta vairāk nekā 3 miljonu eiro vērtībā, uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar nekustamo īpašumu tirgošanu, vidējā vērtība 2018.gadā bijusi vien 3,5 tūkstoši eiro.

Vērtīgāko nozaru vidū iekļuvušas arī jomas, kas saistītas ar ražošanu, kā arī sfēras, kas prasa vērā ņemamus kapitālieguldījumus tehnoloģijās, piemēram, notekūdeņu savākšana un attīrīšana.

Starp azartspēļu un derību nozarē strādājošajiem uzņēmumiem par vērtīgāko 2018.gadā atzīts SIA Olympic Casino Latvia, kura vērtība gada laikā pieaugusi par 22,91%, sasniedzot 250,31 miljoni eiro. Igauņu AS Olympic Entertainment Group piederošais SIA Olympic Casino Latvia starp Latvijas vērtīgākajiem uzņēmumiem 2018.gadā ierindojies augstajā 20.vietā. Finanšu dati liecina, ka uzņēmuma apgrozījums gada laikā pieaudzis par 19,89%, un 2017.gadā bija 61,92 miljoni eiro, bet peļņa kāpusi par 15,04% līdz 21,54 miljoniem eiro.

Tikmēr ļoti līdzīgi novērtēti divi lielākie farmācijas uzņēmumi, kuru pārstāvētā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana starp vērtīgākajām nozarēm pagājušajā gadā ierindojusies augstajā 2.vietā. AS Grindeks starp Latvijas vērtīgākajiem uzņēmumiem 2018.gadā ar 287,01 miljoniem eiro iekļuvusi topa 18.pozīcijā, savukārt AS Olainfarm ar 278,91 miljoni eiro – 19.vietā. Abu uzņēmumu vērtība, salīdzinot ar 2017.gadu, pērn augusi. AS Grindeks lēciens bijis straujāks – par 29,06% gada laikā, bet AS Olainfarm – par 3,97%.

Vērtīgākie uzņēmumi ir azartspēļu un derību nozarē, kā arī farmācijā un ar ieguves rūpniecību saistītajās palīgdarbībās. Tāpat ienesīga ir notekūdeņu savākšana un attīrīšana, tabakas izstrādājumu ražošana un ūdens ieguva, attīrīšana un apgāde.

Uzņēmumu novērtējums tiek rēķināts sadarbībā ar SE Capitalia, balstoties uz Lursoft datu bāzēs pieejamajiem finanšu rādītājiem un ņemot vērā kompāniju un darbības nozaru vēsturiskos apgrozījuma, kā arī izaugsmes un rentabilitātes rādītājus. Novērtējumā netiek ņemtas vērā uzņēmumu nākotnes prognozes un citi specifiski faktori, kas varētu ietekmēt uzņēmumu tirgus vērtību.


Pievienot komentāru

Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts, tā ekonomisti

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn strauji samazinājies līdz 7,4%, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja Igaunijā bezdarba līmenis sākotnēji bijis zemāks, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās, komentē FM.

Nedēļas nogalē vairākas partijas publiskos EP vēlēšanu kandidātu sarakstus

Nedēļas nogalē partiju apvienība Attīstībai/Par!, kā arī Jaunā Vienotība publiskos savus pilnos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstus.

Vējonis Merkelei: Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte

«Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte. Vienlaikus esam gatavi jaunu sadarbības virzienu attīstībai, ko apliecina arī plašā Latvijas biznesa delegācija, kas man pievienosies Hamburgā,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis Vācijas Federālajai kanclerei Angelai Merkelei.

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Gada inflācija Latvijā janvārī bijusi 2,9%. Augstāka inflācija nekā Latvijā janvārī bijusi vien Rumānijā.

Tiesu izpildītāji: Piedzītos līdzekļus glabā Valsts kasē, un piekļūt noziedzīgi tiem nevar

Tiesu izpildītāju atgūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē, un tiem nav iespējams piekļūt noziedzīgā ceļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis Jānis Basevičs.

Roņu laiks klāt: Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais ronēns

Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.

AT departamentā: Tiesā saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus.

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.