bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 20.08.2019 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss, Rojs
LatviaLatvija

Latviju rosina mazināt nodokļu slogu cilvēkiem ar maziem ienākumiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisija (EK) savās jaunākajās rekomendācijās Latvijai iesaka samazināt nodokļu slogu cilvēkiem ar maziem ienākumiem, risināt sociālās atstumtības problēmas, veicināt mājokļu un transporta pieejamību, kā arī devusi virkni citu ieteikumu.

EK iesaka samazināt nodokļu slogu cilvēkiem ar maziem ienākumiem, to novirzot uz citiem avotiem, konkrēti, kapitālu un īpašumu, kā arī uzlabot nodokļu saistību izpildi.

EK arī atgādina Latvijai nodrošināt efektīvu naudas atmazgāšanas novēršanas uzraudzību un ieviešanu.

Otrs rekomendāciju bloks ir saistīts ar sociālo jomu. EK Latvijai rekomendē risināt sociālās atstumtības problēmas, uzlabojot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un cilvēku ar īpašām vajadzībām ienākumu atbilstību.

Tāpat Latvijai, EK vērtējumā, jāuzlabo izglītības un apmācību kvalitāte, jo īpaši mazkvalificētiem darbiniekiem un bezdarbniekiem, tostarp stiprinot līdzdalību arodizglītības un mūžizglītības programmās.

Šajā rekomendāciju sadaļā Latvijai ieteikts arī palielināt veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti un izmaksu efektivitāti.

Savukārt trešais ieteikums paredz ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrēt uz inovācijām, mājokļu pieejamību, transportu, jo īpaši tā ilgtspējību, resursu un enerģijas efektivitāti, enerģijas starpsavienojumiem un digitālo infrastruktūru, ņemot vērā reģionālās atšķirības.

Raksturojot Latvijas pašreizējo ekonomisko situāciju, EK secina, ka budžeta deficīta un valsts parāda rādītāji atbilst vidēja termiņa budžeta mērķiem, tomēr esot vērojamas norādes, kas liecina, ka šogad atkāpes no budžeta normām varētu būt lielākas nekā paredz strukturālo reformu veikšanai pieļaujamās atkāpes, tādēļ, EK vērtējumā, Latvijai jau šogad ir jābūt gatavai veikt tālākus pasākumus, lai izpildītu Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumus.

Arī EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (JV) atzīmē, ka Latvijas ekonomikā jau devīto gadu pēc kārtas turpinās ekonomiskā izaugsme, attiecīgi, ir svarīgi turpināt samazināt budžeta deficītu, lai nostiprinātu Latvijas ekonomikas noturību pret potenciālajiem nākotnes ekonomiskajiem šokiem.

Nodokļu ieņēmumu attiecība pret IKP Latvijā ir zema salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju un daļēji ierobežo publisko pakalpojumu sniegšanu, jo īpašo veselības aprūpē un sociālajā iekļaušanā. EK norāda, ka kapitāls un īpašums Latvijā tiek aplikts ar salīdzinoši maziem nodokļiem un nodokļu aprēķinā izmantotās vērtības iesaldēšana vēl vairāk samazina budžeta ieņēmumus. EK arī kritizē lielo nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem un ēnu ekonomikas īpatsvaru, kas esot lielāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs.

EK norāda, ka Latvija ir būtiski samazinājusi nerezidentu noguldījumu radītos riskus finanšu sistēmai un izstrādā būtiskus izlabojumus naudas atmazgāšanas novēršanai, tomēr īpaša uzmanība esot jāpievērš šo noteikumu ieviešanai pēc pieņemšanas un jāpalielina tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmas jauda.

«Šogad ir ieteikums pilnveidot Latvijas normatīvos aktus un to piemērošanu, lai izskaustu naudas atmazgāšanas riskus, tādējādi EK pauž atbalstu Latvijas valdības īstenotajām reformām šajā jomā,» skaidroja Dombrovskis.

Asi EK kritizē Latvijas paveikto sociālās nevienlīdzības mazināšanai, norādot, ka nabadzības līmenis ir augsts, jo īpaši gados vecāku cilvēku un cilvēku ar īpašām vajadzībām vidū. Tāpat vāja ir ilgtermiņa sociālās aprūpes pieejamība un sociālo mājokļu pieejamība.

Arī Dombrovskis uzsver, ka Latvijai ir jāīsteno pasākumi ienākumu nevienlīdzības un nabadzības samazināšanai.

Lai gan Latvijas izglītības sistēmas sniegums tiek vērtēts kā labs, izglītības kvalitāte joprojām ir atkarīga no skolēna dzīvesvietas un skolas veida, uzsver Komisija. EK atzīst uzlabojumus arodizglītība, tomēr tā joprojām nespējot nodrošināt lielu interesi un kvalitatīva darba iespējas absolventiem. Īpašu uzmanību EK mudina pievērst pārkvalifikācijai un mūžizglītībai.

«Mazais veselības aprūpes budžets un neveselīga dzīvesveida izvēles ir galvenie iemesli iedzīvotāju sliktajam veselības stāvoklim,» secina EK, kas mudina straujākas reformas veselības aprūpē. Divu grozu veselības pakalpojumu sistēma tiek kritizēta, kā vienlīdzīgu pieejamību ierobežojoša, kurai būtu negatīva ietekme uz sabiedrības veselību.

Komisija arī norāda uz zemo inovāciju un izpētes finansējumu, kas gandrīz pilnībā nāk no Eiropas Savienības fondiem. Latvijai esot spēcīgas atsevišķas inovāciju jomas, piemēram, informācijas, komunikāciju un tehnoloģiju infrastruktūrā, bet tā atpaliek investīcijās cilvēkresursos, publiskā un privātā sektora sadarbībā un intelektuālajā īpašumā.

«Latvijai tiek rekomendēts investēt inovācijās un digitālajā infrastruktūrā, transporta un enerģijas jomās, tajā skaitā, uzlabojot to ilgtspēju un efektivitāti, kā arī pieejamu mājokļu nodrošināšanā,» sacīja Dombrovskis.

Arī reģionālā nevienlīdzība izpelnījusies EK kritiku, tādēļ komisija mudina Latviju investēt tā, lai mazinātu krasās reģionālās attīstības atšķirības. EK pauž atbalstu reģionālās reformas īstenošanai, kā iespējai vecināt publiskā sektora atbildību un efektivitāti, jo īpaši pirms lēmumiem par jaunā Eiropas Savienības budžeta sadali.

Lai gan nesen pieņemtais trauksmes cēlāju likums un vairākas skaļas korupcijas lietas veicina sabiedrības uzticēšanos, «joprojām tiek uzskatīts, ka valdības lēmumus ietekmē favorītisms, iepirkumu procesi ir pakļauti korupcijai, jo trūkst caurskatāmības, jo īpaši pašvaldībās un valsts un pašvaldību uzņēmumos,» lasāms EK ziņojumā.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Kāpēc es te nevaru nopelnīt 10 miljonus euro izsmiekls.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.

MK vēlas palielināt atbalstu reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai

«Šis atbalsts ir svarīgs, jo cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstus no citām valstī paredzētām atbalsta programmām.»

Par Rīgas otro vicemēru ievēlēta saskaņiete Vladova

Par Vladovu balsoja 11 Gods kalpot Rīgai deputāti, četri Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvji, trīs deputātu bloka Rīgai! biedri, kā arī 17 Saskaņas deputāti.

Virzienā uz risinājumu? Valdība konceptuāli atbalsta ekonomisko lietu tiesas izveidi

Ministru kabineta sēdes darba kārtībai pievienotajā konceptuālajā ziņojumā lasāms, ka ekonomisko lietu tiesai darbu paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī.

Veidojot sabiedrisko pasūtījumu, būs jāņem vērā arī ārzemju latviešu intereses

Ar mērķi veicināt ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā un paplašināt sabiedrisko mediju saturu, kā arī to pakalpojumu pieejamību ārzemju latviešiem, valdība akceptējusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Plāno izvērtēt 12 Rīgas pašvaldības uzņēmumu darbību

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja atbalstījusi lēmumprojektu par neatkarīga ārējā izvērtējuma veikšanu pašvaldības uzņēmumos un aģentūrās, piemēram, SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Rīgas ūdens.

Ministru viedokļiem daloties, valdība vēl nepieņem lēmumu par LU rektoru

Ministru viedokļiem daloties, valdība otrdien, 20.augustā, tomēr vēl nepieņēma lēmumu Latvijas Universitātes rektora jautājumā.

Daugavpils slimnīcā atsāktas plānveida operācijas

Pilsētas domes priekšsēdētājs klāstīja, ka slimnīca turpina darbu iepriekšējā režīmā, nodrošinot gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību, nesamazinot ieplānoto operāciju skaitu.

Parakstīta Latvijas-Indijas sadarbības programma kultūrā

Sadarbības programma aptver abu valstu sadarbību mūzikā un dejā, kultūras mantojuma jomā, kino jomā, muzeju, kā arī bibliotēku un arhīvu starpā.

Apsūdzēti divi SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu krāpties ar OIK

Tiesai nodota krimināllieta, kurā apsūdzēti divi uzņēmuma SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības nodot elektroenerģiju OIK ietvaros.

Swedbank: Reģionu iedzīvotāji mājoklim un pārtikai tērē vairāk nekā rīdzinieki

Latvijas reģionu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem, secināts Swedbank finanšu institūta pētījumā.

VNĪ samazina valstij piederošo degradēto būvju skaitu

Valsts nekustamie īpašumi šogad pirmajā pusgadā vidi degradēto būvju skaitu samazinājusi par 28 būvēm – no tām 23 pārdotas izsolēs, piecas nojauktas.

Valsts kanceleja: Nevar pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu

Izvērtējot precizēto IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, nav iespējams pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu, teikts Valsts kancelejas sagatavotajā atzinumā.

El Salvadorā cer uz abortu aizliegumu mīkstināšanu; attaisno sievieti par nedzīva bērna laišanu pasaulē

El Salvadoras tiesa attaisnojusi 21 gadu vecu sievieti, kurai saistībā ar valsts striktajiem abortu aizliegumiem tika piespriest cietumsods par to, ka viņa laidusi pasaulē nedzīvu bērniņu, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

PTAC: 34% iedzīvotāju atzīst, ka pēc atvaļinājuma saskaras ar finanšu grūtībām

77% iedzīvotāju atvaļinājuma laikā atļaujas lielākus tēriņus nekā plānots, bet 34% atzīst, ka pēc atvaļinājuma saskaras ar finanšu grūtībām, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati.

Lielbritānija: Izbeigsim ES pilsoņu brīvu ieceļošanu 31.oktobrī

Lielbritānija izbeigs Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu brīvu ieceļošanu valstī uzreiz pēc izstāšanās no bloka 31.oktobrī, tā pavēstījusi britu valdība, kas gatavojas straujai aiziešanai no ES bez vienošanās.

Cerībās uz tirdzniecības kara atrisinājumu akciju cenas kāpj

Pasaules akciju tirgos bija kāpums, pieaugot optimismam par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem Ķīnā un Vācijā un cerībām uz progresu sarunās ASV-Ķīnas tirdzniecības kara atrisināšanai.

Reirs: Tādi uzņēmumi kā Rīgas satiksme nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem

Plānots noteikt, ka uzņēmumi, kas atbilstoši Eiropas Savienības kritērijiem ir iekļaujami vispārējā valdības sektorā, nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Plašā divstāvu mājas ugunsgrēkā gājis bojā nepilngadīgs jaunietis

Tā kā dzīvojamā ēka uz ugunsdzēsēju glābēju ierašanās brīdi jau dega pilnā platībā, ugunsdzēsējiem glābējiem nebija iespējams iekļūt ēkā, lai to pārmeklētu.

Cilvēktiesību komisija: nepieciešams rīkot konkursu uz vakanto NEPLP locekļa vietu

Nepieciešams rīkot konkursu, lai aizpildītu pēc Guntas Līdakas atkāpšanās no amata vakanto Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa vietu.

Kariņš: Koalīcija gatava panākt kompromisu par 2020.gada budžetu

Valdību veidojošās partijas vēl nav panākušas vienošanos par 2020.gada budžetu, tomēr tās ir gatavas kompromisam.

Izdevies sarunāt – Burovs kļuvis par Rīgas mēru

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien, 19.augustā, Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Iekļaujot Rīgas satiksmi valsts budžeta deficītā, fiskālā telpa samazinās par 72 milj.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kā to nosaka Eiropas Savienības kritēriji, ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrijā.

Rīgas valdošās partijas atradušas kopsaucēju, vienojušās par koalīcijas līgumu

Rīgas Domē partijas Saskaņa un Gods kalpot Rīgai! ir pārvarējušas domstarpības un parakstījušas koalīcijas līgumu, pirmdien pēc abu domes frakciju kopsēdes norādīja partiju pārstāvji.

VARAM nesaskata šķēršļus Rīgas atkritumu apsaimniekošanas līgumam uz 20 gadiem

Rīgas domes iecere noslēgt jaunu līgumu par atkritumu apsaimniekošanu uz 20 gadiem nepārkāpj normatīvos aktus, tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.


-->