bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 15.08.2018 | Vārda dienas: Dzelde, Zenta, Zelda
LatviaLatvija

Lauksaimniecības un pārtikas industrijai prognozē «nervozu 2017.gadu»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Nākamgad varētu būt gaidāms cenu pieaugums piena produktiem, kafijai, eļļām un apelsīniem, kas skaidrojams ar tendencēm pasaules tirgos, savukārt vietējā tirgus specifikas dēļ Latvijā cena varētu palielināties maizei, pirmdien, 19.decembrī, prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta nodaļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Vienlaikus viņa norādīja, ka atsevišķām produktu kategorijām – olām, zivīm, graudiem un gaļai – cenas turēsies stabilas vai arī nedaudz samazināsies.

«Piena tirgū iepirkuma cenas turpina kāpumu, līdz ar to pārstrādei jāpalielina savas galaproduktu cenas, lai spētu samaksāt piegādātājiem. Patlaban zemniekiem maksā ap 30 centiem par kilogramu piena. Cena vēl kāpj, jo darbu sākušas vairākas rūpnīcas Lietuvā un Polijā. Nedomāju gan, ka cena sasniegs 40 centus, te jābūt robežai. Iespējams, ka nākamgad darbu varētu pārtraukt dažs labs mazais pārstrādes uzņēmums, kuri specializējas uz šauriem nišas produktiem un kuriem nav eksporta tirgu, jo vienkārši nespēs samaksāt zemniekiem,» sacīja Gulbe.

«Savukārt kafijas cena varētu nedaudz pieaugt, jo šogad pasaulē problēmas ar Robustas šķirnes pupiņu ražu, tur veidojas deficīts. Arī taukvielām – eļļām un sviestam, – cenas būs ar pieaugumu, jo pārstrāde iepriekšējos gados nedaudz samazinājās, bet tagad pieprasījums strauji pieaug. Savukārt apelsīniem slikto ražu dēļ cenas kāpums varētu būt ievērojams. Tas nozīmē, ka arī apelsīnu sulas koncentrātiem gaidāms cenas pieaugums,» sacīja Gulbe.

Viņa arī norādīja, ka cenu samazinājums joprojām būs vērojams pasaules graudu tirgū, kur labo ražu dēļ veidojas uzkrājumi, krasi samazinot, piemēram, pārtikas kviešu cenas.

«Taču tas nebūs iemesls maizes cenu kritumam. jo korelācija starp miltu un maizes cenām ar katru gadu samazinās,» piebilda Gulbe.

Viņa norādīja, ka maizes cepšanas biznesā graudi veido vien 10% no kopējās pašizmaksas, kamēr pārējās izmaksas veido energoresursi, darbaspēks, nodokļi, loģistika, turklāt Latvijas tirgum piemīt īpaša specifika.

«Latvijas specifika ir ļoti zemās maizes cenas – pat zemākas par vienu eiro kilogramā, vidējā cena ir 2,50 par kilogramu. Vēl zemāk vairs nav kur krist. Šo specifiku diktē zemā pirktspēja un milzīgā konkurence. Tā kā maize ir nedabiski lēta, cena neizbēgami pieaugs. To jau var vērot saldskābās maizes segmentā, kur, nedaudz samazinoties iepriekšējos gados vērotajam pieprasījumam pēc graudu maizēm, tagad ir pieprasījuma kāpums,» norādīja Gulbe.

Tāpat viņa atzina, ka vietējā tirgū nākamgad stabilas būšot olu, zivju un gaļas cenas.

«Mums ir spēcīgs Baltijas tirgus spēlētājs AS Balticovo, kas pietiekami labi spēj nodrošināt ar savu produkciju. Zivju cenas, īpaši lasim, gada pēdējos mēnešos gan pieauga par vairākiem eiro, bet tālāks kāpums nav prognozējams. Norvēģijai vienubrīd bija problēmas ar lašu slimībām, bet šo nišu ātri aizpildīja Skotija, turklāt arī Latvijā ir labi attīstīta akvakultūra ar iespējam audzēt lašveidīgās zivis. Savukārt gaļas tirgū stabilas vai zemākas cenas diktēs pietiekami lielais lopbarības, īpaši graudu, daudzums,» sacīja eksperte.

Vienlaikus viņa prognozēja, ka nākamgad lauksaimniecības un pārtikas industrijai būšot «nervozs gads».

«Dārzeņu audzētājus joprojām ietekmēs milzīgais Polijas tirgus, kas, neraugoties uz laikapstākļiem, spēj nodrošināt ar pietiekamu produkcijas daudzumu. Tāpat Spānijas un dažu citu valstu cūkaudzētāji spēj saražot lielu daudzumu cūkgaļas, kuras loģistiku un citām valstīm sekmē arī zemās degvielas cenas. Tikmēr mūsu cūkaudzētājiem problēmas sagādā Āfrikas cūku mēris un ar to saistītie tirdzniecības ierobežojumi, kas sadārdzina produkciju, savukārt mājputnu audzētājiem bažas rada putnu gripa. Tā ka kopumā 2017.gads visai industrijai solās būt visai nervozs,» rezumēja Gulbe.

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtā ik gadu tiek vākta informācija par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Tā tiek iesniegta Eiropas Komisijai lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.

Ref: 102.000.102. 14155


Pievienot komentāru

  1. hm teica:

    Ko tiem Poļiem un citām valstī nav putnu gripas un cūku mēris…?
    LV tikai?

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.