bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.07.2018 | Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa
LatviaLatvija

LB ekonomiste: Latviešu apmierinātība ar dzīvi ir zemāka nekā vairākumā ES valstu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu, Latvijas Bankas (LB) ekonomiste Daina Paula komentē vairākus mērījumus, kas raksturo tautaismniecības attīstību un cilvēku dzīves kvalitāti makroekonomika.lv publikācijā.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20.brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels.

«Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu,» paskaidro eksperte.

Cik lieli esam un kā augam?

Latvijas iedzīvotāju skaits pasaules iedzīvotāju kopskaitā ir vien aptuveni 0.026%, turklāt tam ir tendence sarukt, norāda LB ekonomiste. Turpinot, viņa saka: «Taču Latvijas pienesums pasaules iekšzemes kopproduktā (IKP) pēc atšķirīgiem datiem svārstās starp 0.037% (Pasaules Bankas novērtējums 2015. gadam un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vērtējums 2016.gadam) un 0.042% (ANO novērtējums 2015. gadam). Arī tas nav daudz. Tomēr vidēji viens Latvijas iedzīvotājs rada lielāku vērtību nekā vidēji viens pasaules iedzīvotājs. Un, šādi mērot, Latvijas iedzīvotājs ir arī vidēji turīgāks.»

Turklāt, ja raugāmies uz to, cik ļoti Latvija ir pārstāvēta pasaules tirdzniecībā (ārpus savas valsts pārdoto preču vērtībā), tad mūsu valsts daļa pasaules eksportā svārstās ap 0.07%. Turklāt 2016.gadā Latvijas tirgus daļa pasaulē ir pat nedaudz augusi salīdzinājumā ar 2015.gadu (1.attēls). Latvija arī spēj palielināt tirgus daļu pasaulē straujāk nekā atsevišķas valstis ar augošu iedzīvotāju skaitu.

Daļēji tas raksturo spēju ģenerēt eksporta ienākumus, taču, iespējams, «centība» nebūtu tik liela, ja daudzu resursu trūkums neliktu tos importēt. Tāpat kā, ja pelnītspējas nodrošināšanai un izmaksu mazināšanai uz katru saražoto vienību nebūtu nepieciešams ražot pēc iespējas lielāku apjomu, t.i., audzēt darba ražīgumu. Un mazā tautsaimniecībā darbojoties, ražot lielu apjomu drīzāk spēj tieši eksportētājs, datus komentē Paula.

«Gan uzņēmuma, gan valsts spēju kāpināt tirgus daļu nereti uzskata par vienu no konkurētspējas mērauklām. Tam, kā veicināt tirgus daļas palielināšanos, ir vairākas receptes. Viena no tām, īpaši gadījumā, ja starptautiskā tirgū tiek piedāvātas salīdzināmas preces, ir rast veidus, kā organizēt ražošanu tā, lai būtu iespējams mazināt izmaksas uz vienu produkcijas vienību,» par tirgus konkurētspēju komentē Paula.

Jāatzīmē, ka Latvijas eksporta daļa pasaules preču tirgū 2016.gadā nedaudz pieauga, bet tuvākajos tirgos – Eiropas Savienības (ES) valstu vidū – tā auga pat straujāk, par 5.7% (2. attēls). Turklāt šajās valstīs eksporta daļa auga uz konkurētspējas efekta rēķina, un ne tik daudz tādēļ, ka Latvija būtu palielinājusi eksportu uz tām valstīm, kuru imports kopumā audzis (tirgus efekts) vai preču grupās, kuru imports ES valstīs vairāk audzis (produkta efekts).

Vai sociālā politika var līdzēt radīt sajūtu, ka dzīve iet uz augšu?

Sociālā progresa indekss ir augsts valstīs, kurās ir ļoti attīstītas sociālās politikas, piemēram, Skandināvijā. Tomēr sociālie izdevumi paši par sevi neveicina laimes sajūtu, atsaucoties uz datiem, saka eksperte.

«Pirmkārt, to tērēšanai ir jāgūst ieņēmumi nodokļu veidā. Protams, patērētājam var rasties sajūta, ka, maksājot lielus nodokļus, no budžeta daudz var prasīt pretī, palīdz, tomēr sociālā politika pati par sevi radusies kā mehānisms, kas aizlāpa iespējamos caurumus. Sociālo politiku eksistences iemesls var būt gan sabiedrības nespēja veidot uzkrājumus visām vajadzībām dēļ, gan vēlme vienādot kādu pakalpojumu pieejamību, pat ja patērētājs tos neizmantotu,» atzīmē Paula.

«Te vienmēr pastāv vieta diskusijai par valsti kā naktssargu un to, cik ļoti tā iejaucas cilvēka dzīvē, piedāvājot sava veida apdrošināšanas mehānismu,» min eksperte.

Eksperte norāda, ka 6.attēls rāda, ka, lai cik labi Latvija izskatītos pasaules mērogā, tuvākajā reģionā – ES valstu vidū – Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi ir zemāka nekā vairākumā ES valstu, kā arī sociālais progress ir krietni agrīnākā fāzē. Tas vēlreiz apliecina, ka šo vērtējumu saturs ir visai rietumniecisks (t.i., šajā attēlā vairs nav Āfrikas un Āzijas valstu, uz kuru fona Latvija izskatītos pavisam citādi).

Turklāt sakarība ar pieejamajiem sociālajiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju arī ir samērā cieša. Varbūt ne tādēļ, ka laimes sajūtu radītu atkarība no sociālās sistēmas, bet gan tādēļ, ka lielākas sociālā budžeta iespējas liecina par augstāku kopējo ienākumu līmeni, no kura to iespējams izveidot, secina Paula.

Ref: 225.000.103.717


Pievienot komentāru

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Igauņi alkoholu pērkot Latvijā, pusgadā nodokļos zaudē 20 miljonus eiro

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Asociācija: Ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek Latvijā ārstēti un turpina izplatīt infekciju

HIV Latvijā joprojām turpina savu uzvaras gājienu – ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek ārstēti un turpina izplatīt infekciju. Tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, lai Latvija zaudētu savu HIV karaļvalsts statusu un infekcija tiktu ierobežota, aicina Baltijas HIV asociācija.

Jaunākie komentāri