bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 06.12.2019 | Vārda dienas: Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
LatviaLatvija

LB: ieviešot eiro, izzudīs «devalvācijas rēgs»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Latvijai iestājoties eirozonā, sabiedrībā kopumā izzudīs tāda parādība kā devalvācijas rēgs, kas citkārt racionālajiem līdzpilsoņiem liek ticēt baumām un pie pirmās izdevības atbrīvoties no latiem, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola.

«Devalvācijas rēgs varētu būt vainojams arī pie pēdējā laikā daudzkārt dzirdētām bažām, ka eiro ieviešanas laikā darba devēji varētu rīkoties negodīgi un noteikt algu eiro tikpat lielu, kā patlaban tā ir latos. Faktiski tā ir slēpta devalvācijas baiļu izpausme, kas, domājams, izzudīs tikai tad, kad, pievienojoties eiro, visas cenas un ienākumi (algas, pabalsti un pensijas) tiks konvertēti pēc oficiālā apmaiņas kursa – 0.702804 lati par eiro,» skaidro bankas eksperte.

Atsevišķi ekonomisti uzskata, ka Islande bijusi sekmīgāka, izvēloties devalvēt kronu un neatdot parādu ārvalstu kreditoriem. Savukārt Latvijas stratēģija bijusi kļūdaina, un par to tiek runāts, balstoties uz viena kritērija – nodarbinātības krituma – analīzi.

«Viss nav tik viennozīmīgi ne tikai ar darbaspēka tendencēm, jo arī Islande piedzīvoja migrāciju un negatīvas norises nodarbinātībā. Lai gan Islandes iekšzemes kopprodukts krīzes laikā kritās mazāk nekā Latvijā, to nenoteica kronas devalvācija, bet gan pamatā šīs valsts politika pirmskrīzes gados un atsevišķu lielu investīciju projektu palaišana tieši pirms krīzes, kas ļāva krīzes laikā noturēt eksporta izaugsmi. Turpretim privātais patēriņš, kas ir iedzīvotāju labklājību raksturojošs rādītājs, Islandē samazinājās līdzīgā apmērā kā Latvijā, un arī šobrīd tas abās valstīs ir līdzīgs (82%-83% no pirmskrīzes vidējā līmeņa),» teic ekonomiste.

Pēc viņas sacītā, izteiktākā atšķirība Latvijas un Islandes starpā vērojama investīciju dinamikā, un tas lielā mērā atspoguļo abu valstu nākotnes attīstības iespējas. Krīzē investīciju sarukums abās valstīs bijis milzīgs, tomēr investīciju atkopšanās Latvijā bijusi nesalīdzināmi sekmīgāka. Pašlaik Latvija atguvusi jau vairāk nekā 60% no pirmskrīzes investīciju līmeņa, kamēr Islandes investīciju apjoms joprojām ir mazāks nekā 35% no pirmskrīzes līmeņa.

«Ekonomikā vārdam ir milzīgs spēks, ne velti «ar avīzi var nosist banku». Vēl pavisam nesen, krīzes laikā, cilvēki drudžaini mainīja latus pret eiro, dzirdot kārtējās «drošās» baumas par it kā gaidāmo lata devalvāciju. Pēc Latvijas Bankas novērtējuma, laikā no 2007. līdz 2011.gadam vairāk nekā puse (aptuveni 340 miljoni eiro jeb 238 miljoni latu) no 600 miljonu eiro (420 miljonu latu) lielajiem latu/eiro konvertāciju izdevumiem saistāmi ar devalvācijas baumām, ne normālu saimniecisko aktivitāti,» tā Nola.

«Citi skrēja nevis uz valūtas maiņas punktu, bet pieņēma lēmumu iegādāties auto, nekustamo īpašumu vai iztērēt naudu kā savādāk, kamēr tai ir vēl vērtība. Diez vai šādi pieņemtus steidzīgus lēmumus var nosaukt par pārdomātiem, un prātā nāk reportāžas par notikumiem Baltkrievijā, kur vietējās valūtas devalvācijas rezultātā būtiski pieauga «miljonāru» skaits. Mūsu kaimiņvalsts iedzīvotāji ar bažām gaida katru prezidenta un centrālās bankas lēmumu un laiku pa laikam izbauda ažiotāžu ar tukšiem veikalu plauktiem un rindām pie valūtas maiņas punktiem,» norāda eksperte.

Viņa piebilst, ka ir, protams, arī ieguvēji. Devalvācija nāk par labu tiem, kuriem iepriekš bija izveidoti uzkrājumi ārzemju valūtās. Tā vienā brīdī var pārtapt par turīgāku cilvēku. Tāpat ieguvēji ir tie uzņēmēji, kam par labu ar devalvācijas starpniecību tiek pārdalīta daļa no nodarbināto ienākumiem.

Tomēr kopumā zaudētāju ir daudz vairāk. Dzīve kļūst sarežģītāka cilvēkiem, kuriem ir kredīti ārvalstu, bet ienākumi – devalvētajā valūtā. Lai arī devalvācija tiek veikta it kā vietējo uzņēmumu atbalstam, bieži tas nozīmē problēmas ar finansējuma piesaisti biznesa attīstībai. Finanšu juku laikos bankas, visticamāk, nevēlēsies riskēt vai arī būs gatavas aizdot naudu tikai uz ļoti stingriem nosacījumiem. Problēmas rodas arī tiem, kuriem nav kredītu ārvalstu valūtās vai pat vispār nav kredītu, – vien tā iemesla dēļ, ka importētās preces vienas nakts vai dažu dienu laikā ir kļuvušas par 20, 30 vai pat vairāk procentiem dārgākas, bet ātri atrast vietējos aizvietotājus šīm precēm nemaz nav iespējams.

Devalvācija atbaida arī ārvalstu investorus, kuri nav ar mieru turēt savus aktīvus tādā valūtā, kuras vērtība var būtiski kristies. Finansējums aizplūst no valsts.

«Pievienojoties eirozonai, sākotnēji nokļūsim mums pagaidām jaunā spēles laukumā, jo valūtas kurss vairs nebūs fiksēts ne pret vienu no pasaules valūtām. Tomēr cilvēku ikdienā no tā nekas nemainīsies – lats jau patlaban ir piesaistīts eiro. Ieguvēji būs uzņēmēji, it īpaši tie, kuri strādā ar partneriem eirozonā. Tiem uzņēmējiem, kuri pārsvarā strādā ar partneriem ārpus eirozonas, valūtas risku pārvaldīšanā nekas nemainīsies, ja nu vienīgi to varēs nodrošināt lētāk,» rezumē Nola.

102.000.102.3689


Pievienot komentāru

  1. oposums teica:

    gan jau tiks izdomāti citi rēgi :D

Likumā nosaka pašvaldību administratīvo komisiju izveidošanas kārtību

Vietējo pašvaldību administratīvo komisiju izveidošanas kārtība un darbība turpmāk būs noteikta likumā. To paredz Saeimā ceturtdien, 5.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā Par pašvaldībām.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat koriģētie dati, kas apkopoti par 25 bloka zemēm.  

Aiztur Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ierēdni aizdomās par 250 000 eiro piesavināšanos

Igaunijas Iekšējās drošības dienests aizturējis Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ierēdni saistībā ar aizdomām, ka viņš viltojis dokumentus un piesavinājies vairāk nekā 250 000 eiro.

Lielo parādu dēļ Brazīlijai draud atņemt balsstiesības ANO Ģenerālajā asamblejā

Pastāv draudi, ka, nesamaksājot parādus ANO, Brazīlija Ģenerālajā asamblejā varētu zaudēt balsstiesības, informē Reuters.

Saeimas šī gada rudens sesiju plānots slēgt 27.decembrī, ziemas sesiju sākt 9.janvārī

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome ceturtdien, 5.decembrī, vienojās Saeimas šī gada rudens sesiju slēgt 27.decembrī, bet ziemas sesiju sākt 2020.gada 9.janvārī.

Pirmo reizi kopš 2003.gada Latvijā mirusi, iespējams, ar trakumsērgu inficēta sieviete

Daugavpilī mirusi sieviete, kura, iespējams, inficējusies ar trakumsērgu, informē SPKC. Tas varētu būt pirmais trakumsērgas izraisītais nāves gadījums kopš 2003.gada.

VARAM vēlas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau februārī

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau konsultējas par iespējamo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu laiku, vēloties tās rīkot 22.februārī.

Latviešu jaunieši pārliecināti, ka spēj ietekmēt politiskos procesus ES

*Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas programmā iesaistītie skolēni ir pārliecināti par jauniešu spējām ietekmēt politiskos procesus kā Latvijā, tā Eiropas Savienībā.

Saslimstība ar gripu turpina pieaugt, bet joprojām saglabājas zema

Pagājušajā nedēļā ambulatorajās iestādēs reģistrēti 30 klīniski apstiprināti gripas gadījumi, tomēr vīrusa intensitāte joprojām saglabājas zema.

Nākamgad profesionālajā dienestā pieņems 700 karavīru

Nacionālie bruņotie spēki 2020.gadā profesionālajā dienestā plāno pieņemt līdz 700 karavīru. Aptuveni 500 karavīru paredzēti dienestam Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, bet 130 – studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā virsnieka profesijas iegūšanai.

Saeima atbalsta valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu atkritumu apsaimniekošanā Rīgā

Saeima ceturtdien, 5.decembrī, piekrita valdības lēmumam par ārkārtējās situācijas pagarināšanu atkritumu apsaimniekošanā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā līdz 2020.gada 12.martam.

Marguerite Fund pārdos Conexus akcijas Japānas kompānijas Marubeni fondam

Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora Conexus Baltic Grid akcionārs Marguerite Fund pārdos sev piederošos 29,06% Conexus akciju Japānas kompānijas Marubeni fondam.

Foto: Kandavas novadā izņem 34 nežēlīgos apstākļos turētus suņus

Pārtikas un veterinārais dienests no kādas mājas Kandavas novada Cēres pagastā izņēmis 34 suņus, kas turēti nepiemērotos apstākļos, turklāt atrasts viens daļēji mumificējies dzīvnieka līķis, informē dienestā.

Pūce: Domājam par risinājumiem, kā padarīt demokrātiskāku domes atlaišanas kārtību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā jau ilgāku laiku tiek apspriesti iespējami likuma grozījumi, kas ļautu pašvaldībās sarīkot ārkārtas vēlēšanas arī tad, ja dome būtu atlaista tās pilnvaru pēdējos 15 mēnešos.

Francijā briest sīvi protesti par Makrona iecerēto pensiju reformu

Francūži gatavojos šīs desmitgades lielākajiem protestiem, kuros arodbiedrības aicina protestēt pret Francijas prezidenta Emanuēla Makrona iecerēto pensiju reformu.

Swedbank vadītājs: Ja Latviju iekļaus «pelēkajā sarakstā», negatīvais efekts būs jūtams ilgtermiņā

Ja Latvija tiks iekļauta Starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas «pelēkajā sarakstā», negatīvā ietekme būs jūtama ilgtermiņā.

Saeimas vairākums varētu virzīties uz Rīgas domes atlaišanu

Saeimas vairākums varētu virzīties uz Rīgas domes atlaišanu, liecina rīcībā esošā neoficiālā informācija. Izskan arī atturīgāka pozīcija, tomēr lielākoties tiek atzīts, ka, visticamāk, Rīgas domes atlaišanas process tiks sākts.

Tautsaimniecības komisija aicina pārskatīt Rail Baltica projekta pārvaldības struktūru

«Ņemot vērā nestabilo situāciju un ilgstošo stagnāciju projekta pārvaldībā, Tautsaimniecības komisija aicina Satiksmes ministriju pārskatīt RB Rail struktūru.»

«Pilnīgi skaidrs, ka rīdzinieki pārmaksā.» Kleins licis izvērtēt iespēju Rīgas satiksmei lauzt līgumu ar Rīgas karti

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un pašvaldības SIA Rīgas satiksme kapitāldaļu turētājs Druvis Kleins uzdevis uzņēmuma juristiem izvērtēt iespējami ātru līguma pārtraukšanu ar SIA Rīgas karte.

NATO līderi apstiprina aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm

Neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien, 4.decembrī, apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Vēlas pagarināt Latvijas dalību militārajā operācijā pret Daesh Irākā

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki dalību starptautiskajā operācijā pret teroristisko organizāciju Daesh Irākā turpinās līdz 2022.gada 1.februārim, paredz Aizsardzības ministrija sagatavotais lēmumprojekts, par kuru būs jābalso Saeimai.

Nemiro: Latvija vēl nav izlēmusi, vai iegādāties Gazprom piederošās Conexus akcijas

«Latvija izskatīs ikviena Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora Conexus Baltic Grid akcionāra piedāvājumu iegādāties kompānijas akcijas.»

ASV Pārstāvju palāta nosoda Ķīnas cilvēktiesību pārkāpumus pret uiguriem

ASV parlamenta Pārstāvju palāta pieņēmusi likumprojektu, kas paredz vērsties pret Ķīnu saistībā ar tās vēršanos pret uiguru kopienu un tādējādi pieļautajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, informē BBC.

Pašvaldību reformā konflikts rodas tur, kur bagātie negrib dalīties, tā eksprezidents

Teritoriālās reformas mērķis vienmēr ir tas pats – veidot saimnieciski efektīvākas administratīvās vienības. Proti, lai novads ir tāds, kas spēj sevi uzturēt un saimnieciski attīstīt.

Jaunākie komentāri


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!