bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 01.04.2020 | Vārda dienas: Dagne, Dagnis
LatviaLatvija

LB par to, cik cilvēku pametuši Latviju un cik vēl pametīs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Saskaņā ar oficiāliem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kas atspoguļojas iedzīvotāju reģistra datos, 2000.-2010. gada laikā no Latvijas izbrauca 58 tūkst., bet iebrauca 25 tūkst. cilvēku. Tātad, migrācijas dēļ zaudējām 33 tūkst. iedzīvotāju, kas ir 3.5 reizes mazāk nekā zaudējums mirstības un dzimstības starpības dēļ, norāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Tomēr oficiālie CSP dati, viņaprāt, ietver tikai ilgtermiņa migrāciju (ar pastāvīgās dzīves vietas maiņu) un neietver daudzus Latvijas rezidentus, kas strādā ārzemēs (daudzi jau vairākus gadus). Ņemot vērā neiepriecinošos tautas skaitīšanas operatīvos rezultātus, tas atver telpu minējumiem. Par laimi, patieso migrācijas apjomu ir iespējams ne vien uzminēt, bet arī ticami novērtēt.

Ja valstu iedzīvotāju reģistri nesniedz precīzus datus, alternatīvu novērtējumu varētu dot valsts robežu šķērsotāju skaits, kas var tikt aprēķināms no transporta nozares datiem, norāda ekonomists, piebilstot, ka tieši šo pieeju izmantojis, novērtējot Latvijas iedzīvotāju skaita zaudējumus migrācijas rezultātā pēc izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaita statistikas Rīgas lidostā un pasažieru ostā. Taču jāpiezīmē, ka neviens migrācijas novērtējums nekad nevar būt pilnīgi precīzs: attiecīgie dati par autotransportu un dzelzceļu nav pieejami, turklāt nav izslēgts, ka caur Rīgas lidostu emigrē arī citu valstu rezidenti (piemēram, Lietuvas).

Pasažieru plūsmas metode parādīja, ka Latvija 2000. – 2010. gada laikā migrācijas ceļā zaudēja 177.6 tūkst. cilvēku, norāda ekonomists.

Tomēr jāatzīmē, ka pasažieru plūsmas metode uzrāda emigrāciju vēlāk nekā tā patiesībā notiek. Pirmo reizi cilvēks peļņā ārvalstīs parasti dodas uz īsu laiku (piemēram, students uz vasaras brīvlaika periodu). Lai gan pat šajā gadījumā viņš samazina darba roku pieejamību Latvijā, pasažieru plūsmas metodē tas netiks ietverts, jo pat pie īsākas frekvences (ceturkšņa nevis gada) datu izmantošanas šī emigrācijas epizode tehniski nav atdalāma no sezonālas tūristu plūsmas un tranzītpasažieriem. Turklāt ir minimāla iespēja, ka šis cilvēks parādīsies ārvalstu iedzīvotāju reģistra datos. Un tikai tad, kad cilvēks pārstāj regulāri ceļot atpakaļ uz Latviju, viņš parādās izbraukušo un iebraukušo pasažieru starpībā, uzsver ekonomists.

Tas nozīmē, ka pēdējos gados faktiskā migrācija visticamāk bija mazāka par manu novērtējumu. Treknajos gados izbraukušie cilvēki tautsaimniecības lejupslīdes periodā iespējams paņēma līdzi arī savus bērnus un/vai vecākus, pārdodot arī tiem piederošos nekustamos īpašumus, tādējādi iepriekš notikušā emigrācija kļuva redzama statistikā. Turklāt kā jau iepriekš minēts, lidostas dati daļēji noteikti atspoguļo arī no kaimiņvalstīm emigrējušos cilvēkus, kuri izmantojuši Rīgas lidostas/AirBaltic transporta pakalpojumus, tā Krasnopjorovs.

Izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaits Rīgas lidostā un pasažieru ostā būtiski sarucis, un atgriezies 2009. gada sākuma līmenī. Tādējādi 2011. gada rādītājs, vērtējot to pēc pasažieru plūsmas datiem, vārētu sasniegt ap 30 tūkst., kas ir ievērojami mazāk nekā 2009. un 2010. gadā (attiecīgi 47 un 43 tūkst.). Turpinoties šādai tendencei, 2012.-2014. gadā no Latvijas varētu izbraukt vēl ap 30 tūkst. cilvēku.

Turklāt uz lēnāku cilvēku aizplūšanu šogad norāda arī Latvijas rezidentu jauno reģistrāciju skaits Lielbritānijas un Īrijas sociālās apdrošināšanas sistēmās. Skaidrs, ka krīzes seku paplašināšanās šajās valstīs noveda pie kopējā iebraucēju skaita krituma. Tomēr svarīgi ir tas, ka samazinās arī Latvijas rezidentu īpatsvars kopējā jauno reģistrāciju skaitā no jaunajām ES valstīm (ES-12): tātad, tendence atspoguļo ne vien bezdarba pieaugumu Īrijā, bet arī Latvijas tautsaimniecības straujāku atveseļošanos salīdzinot ar pārējām ES-12 valstīm. Ja pirms diviem gadiem katrs sestais iebraucējs Lielbritānijā un katrs piektais Īrijā bija no Latvijas, tad tagad Latvijas īpatsvars iebraucēju skaitā ir divreiz mazāks, secina eksperts.

Operatīvās tendences, pēc viņa domām, ļauj nākotnē skatīties optimistiskāk. Pat pie oficiāliem CSP datiem, cilvēku skaits, kas Latvijā iebrauc uz ilgu laiku, 2011. gadā pārsniedz trekno gadu rādītāju. Ja treknajos gados bija vērojams būtisks imigrācijas pieaugums no Bulgārijas un Rumānijas, kā arī no Polijas un Lietuvas (darba roku deficīts un augstāka alga Latvijā), tad patlaban vērojams iebraucēju pieaugums tieši no Lielbritānijas un Īrijas. Lai gan atgriezušos cilvēku skaits ir neliels (un salīdzinot ar realitātē aizbraukušo skaitu tas ir niecīgs), jāņem vērā to, ka tie ir cilvēki, kas iepriekš no Latvijas izbrauca uz pastāvīgu dzīvi. Ja atgriežas pat šie cilvēki, tad daudz lielākā mērā atgriežas arī tie, kas par savu izceļošanu Latvijas iedzīvotāju reģistru neinformēja (un tie būs redzami nākamo periodu pasažieru plūsmu statistikā).

Par emigrācijas kopsummu strīdu maz – pēdējā desmitgadē Latvija migrācijas rezultātā zaudēja daudz vairāk cilvēku nekā par to liecina oficiālā CSP statistika. Turklāt, gan pēc ES iestāšanās straujās izaugsmes gados, gan tai sekojošās krīzes laikā – abos periodos aizbraukušo skaits ir visai līdzīgs, kliedējot baumas, ka Latvija būtu zaudējusi vairākus simtus tūkstošu cilvēku tieši šīs krīzes laikā. Tātad skaidrs, ka diez vai tikai pēdējie gadi vainojami iedzīvotāju skaita zaudējumā; īstermiņa migrācijai pārvēršoties par ilgtermiņa migrāciju, tā vienkārši kļūst vairāk atspoguļota statistikas datos. Savukārt par prognozēm runājot jāatzīmē, ka šogad emigrācija kļuvusi būtiski mazāka, tajā pat laikā pieaugot Latvijas rezidentu skaitam, kuri atgriežas mājās, teic Krasnopjorovs.

Ref: 102.000.102.409


Pievienot komentāru

  1. opis piebalgā teica:

    skumji ko tādu lasīt vispār…

Sociālie mediji dzēš dezinformāciju saturošus prezidentu ierakstus

Sociālie tīkli Facebook un Twitter ir pievērsušies cīņai pret dezinformācijas izplatīšanu saistībā ar nepārbaudītu preparātu izmantošanu COVID-19 ārstēšanā. Izdzēsti tikuši Brazīlijas un Venecuēlas prezidentu ieraksti, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēumiem no 1.aprīļa jāievēro jaunas higiēnas prasības

Turpmāk sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā jānodrošina apmeklētājiem iespēja rokas nomazgāt ar siltu ūdeni un mazgāšanas līdzekli vai tās dezinficēt pirms ēdienreizes.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pagājušajā gadā palielinājies par 1,5%

Lopkopības nozarē lielākais iepirkuma cenas palielinājums bija cūkgaļai – par 18,4%, sasniedzot 1 608,67 eiro par tonnu, kas ir augstākā cena kopš 2014.gada.

Igaunijā novēro kāpumu maksājumu saistību nepildīšanā

COVID-19 izplatības un ierobežojumu dēļ Igaunijas tautsaimniecībā ir saskatāmas maksājumu saistību nepildīšanas pazīmes, tā novērojis parādu atmaksas un finanšu risku pārvaldības uzņēmums Creditinfo Eesti, ziņo igauņu raidsabiedrība ERR.

Darbaspēka izmaksas Latvijā pērn krietni zemākas nekā ES un eirozonā vidēji

Saskaņā ar tiem zemākas nekā Latvijā darbaspēka izmaksas ekonomikā pērn bija vien Lietuvā, Rumānijā un Bulgārijā.

Dīkstāves pabalstu saņems arī autoratlīdzību saņēmēji, pašnodarbinātie un darbinieki mikrouzņēmumos

Valdībā līdz šim atbalstītais dīkstāves pabalstu regulējums attiecās uz to darba ņēmēju loku, kuru darba devēji maksājuši visus nodokļus.

Krievijā inficēšanās gadījumu skaits dienas laikā aug par 500

Krievijā strauji audzis inficēšanās temps ar COVID-19. Diennakts laikā līdz otrdienai, 31.martam, klāt nākuši 500 jauni slimības un astoņi nāves gadījumi, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

Konstatēta plaša inficēšanās ar COVID-19 Rīgas patversmē; visiem noteikta karantīna

Latvijas Televīzijas vēsta, ka saslimšana konstatēta kādas reliģiskas organizācijas patversmē, kur apstiprināti vismaz 30 COVID-19 saslimšanas gadījumu.

FDP atzinīgi novērtē valdības rīcību COVID-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai

Atbalsta pasākumiem jābūt sabalansētiem ar budžeta resursiem un valsts spēju aizņemties, kā arī tie nedrīkst izraisīt fiskālo nesabalansētību vidējā termiņā un ilgtermiņā.

EM atgādina arī dzīvokļu iemītniekiem ievērot distanci no kaimiņiem

Gan kāpņu telpās u.c. daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās, māju pagalmos un stāvlaukumos – personām jāievēro savstarpēja divu metru distance.

Skolēnu dziesmu un deju svētkus pārceļ uz 2021.gadu

Izvērtējot visus riska faktorus un konsultējoties ar diasporas latviešiem, pieņemts lēmums pārcelt svētkus par vienu gadu.

Igaunijā degvielas tirdzniecība sarukusi par 30%–50%

Degvielas tirgotāji Igaunijā COVID-19 uzliesmojuma un ārkārtas ierobežojumu laikā ir novērojuši būtisku tirdzniecības apjoma kritumu, taču benzīnam un dīzeļdegvielai tas atšķiras, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

airBaltic nogādā mājās vairāk nekā 2 700 pasažieru

Kopumā no 20. līdz 30.martam speciālajos lidojumos airBaltic pārvadājusi 2 262 Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājus no Abū Dabī, Amsterdamas, Frankfurtes, Stambulas, Londonas, Malagas, Maltas un Tbilisi uz Rīgu.

Elektrības cena nokritusies līdz zemākajam līmenim septiņu gadu laikā

Elektroenerģijas cenas straujo kritumu sekmējuši labvēlīgie laikapstākļi – siltā ziema, vējainais laiks un pieaugušās ūdens rezerves elektroenerģijas ražošanai.

Lielbritāniju mudina COVID-19 dēļ pagarināt Brexit pārejas posmu

Eiropas Parlamenta lielākā partiju apvienība ir nākusi klajā ar aicinājumu Lielbritānijai pārcelt ES izstāšanās pārejas perioda beigu termiņu uz vēlāku laiku, jo, valstij cīnoties ar COVID-19 uzliesmojumu, sarunām ar ES atliek vēl mazāk laika, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Koronavīrusa gadījumi Baltijā. Latvijā – 398, Lietuvā – 533, Igaunijā – 745

Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu COVID-19 sasniedzis 398. Tikmēr Lietuvas mediji ziņo par 533 savas valsts iedzīvotājiem, kas saslimis ar koronavīrusu.

Šuplinska pieļauj, ka klātienes mācību režīmā skolas šogad vairs neatgriezīsies un daļai skolēnu centralizētie eksāmeni izpaliks

Ir skaidrs, ka attālinātās mācības Latvijas vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās ieilgs, un, iespējams, klātienes mācību režīms šosezon nemaz netiks atjaunots, norāda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Itālija pagarina karantīnu, novēro lēnāku inficēšanās tempu

Itālijas valdība ir paildzinājusi termiņu valsts mēroga karantīnai līdz Lieldienām, un novērojusi lēnāku epidēmijas izplatīšanās tempu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Uz laiku atstādina no amata Rīgas pilsētas izpilddirektoru Juri Radzeviču

Radzevičs ir atstādināts no amata uz laiku, kamēr notiks izpilddirektora darba pārkāpuma izvērtējums, norāda pagaidu administrācijas vadītājs.

Naftas cenas kritušās līdz zemākajam līmenim 18 gadu laikā

ASV un Eiropas akciju cenas pieauga par spīti tam, ka daudzas valstis tuvākās nedēļas paliks noslēgtas jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Ungārijā palielina Orbāna pilnvaras, vēlas sodīt dezinformācijas izplatītājus

Ungārijas parlaments ir pieņēmis likumprojektu, ar ko koronavīrusa pandēmijas apstākļos premjerministra Viktora Orbāna vadītai valdībai ir ļauts pašai pagarināt ārkārtējās situācijas termiņu, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Reģionālo maršrutu autobusos ieviesti pasažieru skaitu ierobežojošie pasākumi

Pasažieriem atbildīgi jāizvērtē sabiedriskā transporta lietošanas nepieciešamība un jāizmanto sabiedriskais transports tikai būtiskos gadījumos.

Lietuvā: Izārstēto ir maz, jo analīzes taupa jauniem pacientiem

Lietuvā, kopš 28.februāra ir apstiprināts viens izveseļošanās gadījums no COVID-19, bet inficēto cilvēku skaits tuvojas 500. Kādēļ oficiālajos datos ir tikai viens atlabušais, to skaidroja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

31.martā stājas spēkā stingrākās sociālās distancēšanās prasības kafejnīcās

No 31.marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!