Latvijas ceļu būvētājs: Iedzīvotāju vēlmes nesakrīt ar valdības prioritātēm

Divas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka primāri būtu jāuzlabo valsts reģionālās nozīmes autoceļu stāvoklis. Savukārt 59% aptaujāto pauž pārliecību, ka patlaban būtu jāremontē vietējās nozīmes (pašvaldību) autoceļi, noskaidrots biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) veiktajā pētījumā.

Biedrība norāda, ka ņemot vērā esošās ceļu nozares finansējuma prognozes, paredzams, ka šāda viedokļa piekritēju Latvijā kļūs arvien vairāk.

Eksperti skaidro, ka patlaban iedzīvotāju vēlmes nesakrīt ar valdības prioritātēm. «Nodokļu reformā ceļu nozare ir aizmirsta, valdība būtiskāko uzmanību pievērš tikai valsts galvenajiem autoceļiem, kuru remontam atšķirībā no vietējiem ceļiem ir iespējams piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu.»

LCB pārstāvji pauž: «Jāatceras, ka aiz katra reģionālā un vietējā ceļa ir reāli Latvijas iedzīvotāji – gan privātpersonas, gan uzņēmēji, kas nevēlas paļauties uz tukšiem solījumiem un grib reālu risinājumu paredzamā nākotnē. Tādēļ, piemēram, Brunavas pagasts Bauskas novadā šopavasar pieprasīja izsludināt ārkārtas stāvokli saistībā ar vietējo ceļu slikto stāvokli, autoceļā Vidzemes šoseja-Drusti-Jaunpiebalga iedzīvotāji stādīja kartupeļus, un Amatas novada pašvaldība izsludināja akciju Brūk ceļi, brūk dzīves

Ceļu sliktā kvalitāte negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību un arī Latvijas ekonomiku kopumā. Kā liecina pētījuma rezultāti, puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vērtē, ka slikto ceļu dēļ uzņēmējdarbība Latvijā ārpus lielajām pilsētām daudzviet sezonāli ir nopietni apgrūtināta. 41% iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmējiem nākas tērēt nesamērīgi daudz līdzekļu autotransporta remontos.

Teju katrs trešais (37%) respondents pauž viedokli, ka slikto ceļu dēļ uzņēmējdarbība ārpus lielajām pilsētām daudzviet ir pastāvīgi apgrūtināta, savukārt katrs piektais aptaujātais atzīst, ka uzņēmējiem pašiem dažkārt nākas ieguldīt līdzekļus ceļu remontos. Tikai 5% aptaujāto domā, ka autoceļu stāvoklis uzņēmējdarbību Latvijā īpaši neietekmē.

LCB uzsver, ka aptaujas rezultātus apliecina arī vienas no lielākajām Vārkavas novada lauksaimniecības, kokapstrādes un mežistrādes saimniecībām Šņepstu Jaunāres ražošanas vadītājs Jānis Šņepsts. Viņa pārstāvētais uzņēmums sliktā grants ceļa Rožupe–Špoģi dēļ uz nenoteiktu laiku pārtraucis kokapstrādi.

«Ceļu sliktais stāvoklis samazina Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un rada zaudējumus arī mājsaimniecību līmenī. Pētījums iezīmē absurdu situāciju – katram piektajam aptaujātajam Latvijas iedzīvotājam pēdējo gadu laikā slikta ceļu stāvokļa dēļ ir bijušas grūtības saņemt kādu no valsts pakalpojumiem (piemēram, apmeklēt kādu iestādi, apmeklēt ārstu, pietiekami ātri neieradās neatliekamā medicīniskā palīdzība, u.tml.). 11% no šiem respondentiem ar šādām grūtībām nācies saskarties pat vairākkārtīgi,» turpina LCB pārstāvis.

Tāpat 68% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kuru mājsaimniecībā izmanto automašīnu, apliecina, ka pēdējā gada laikā viņiem ir nācies vienu vai vairākas reizes labot automašīnu ceļu sliktās kvalitātes radītu bojājumu dēļ. 19% aptaujāto auto sliktās ceļu kvalitātes dēļ nācies labot vienu reizi, 28% autoservisā vērsušies divas līdz trīs reizes, bet 21% – četras vai vairāk reizes.

Aptuveni trešdaļa (36%) aptaujāto norāda, ka ceļu un tiltu remontiem un uzturēšanai vajadzētu novirzīt pilnībā visus līdzekļus no autobraucēju samaksātajiem nodokļiem un nodevām.

Līdzīga aptaujāto daļa (32%) domā, ka ceļu un tiltu remontiem un uzturēšanai vajadzētu novirzīt vismaz 80% no autobraucēju samaksātajiem nodokļiem un nodevām, bet aptuveni katrs trešais – ka 50%. Tikai 3% aptaujāto uzskata, ka pašreizējais finansēšanas apjoms (24%) ir atbilstošs.

LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš atzīst, ka aizvien palielinās plaisa starp valsts galveno autoceļu un reģionālo un vietējo ceļu stāvokli. Cēlonis tam esot nepietiekamais finansējums.

Bērziņš skaidro, ka Finanšu ministrija iespēju palielināt finansējumu ceļiem saista ar budžeta prognozes pārpildi. «Ja, sākot no 2018.gada, valsts budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem būs lielāki par prognozēto, tad šo starpību jeb atlikumu, kas ir lielāks par prognozēto, novirzīs ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Protams, garantijas, ka prognoze tiks pārpildīta, nav, un šāda nostāja nevairo nozares optimismu un pārliecību par rītdienu.»

Finansējums ir nepietiekams, Valsts autoceļu sakārtošanas programmas izpilde atpaliek no plāna, Nacionālās attīstības plāns tiek ignorēts. Netiek pildīti solījumi Eiropas Komisijai palielināt finansējumu ceļiem no valsts budžeta, kas Latvijai draud ar finanšu korekciju līdz pat 133,5 miljoniem eiro, turpina Bērziņš.

LCB aicina vieglprātīgi neizvairīties no risinājuma meklēšanas. ›Lai ceļu būves nozare un pasūtītājs – valsts un pašvaldības – paspētu paveikt nepieciešamos priekšdarbus (projektēšana, izsoles u.t.t.) 2019. un 2020.gada sezonām, lēmumi jāpieņem jau šogad, un tos nedrīkst atlikt uz laiku pēc Saeimas vēlēšanām, kad būs jauna valdība. Neizlēmības rezultātā valsts var pazaudēt gan 2019. un 2020.gadu sezonas, gan pašu ceļu būves nozari, gan ceļu kvalitāti, nemaz jau nerunājot par pasludināto «ekonomisko uzrāvienu», turpina LCB pāstāvji. 

Pētījumu šī gada martā īstenoja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Tajā piedalījās 1 005 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Ref:224.000.103.939

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas