bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 14.11.2018 | Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
LatviaLatvija

Lemberga sarunas noklausītas arī Dānijā; neoficiālas ziņas par vēl viena liecinieka nāvi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aivars Lembergs

Tā dēvētajā Lemberga krimināllietā prokuratūra nākusi klajā ar jauniem pierādījumiem, kurus lūgts pievienot lietai. Tie ir visu trīs apsūdzēto – Aivara Lemberga, viņa dēla Anrija un par Ventspils tranzītbiznesa menedžeri dēvētā Anša Sormuļa – sarunu audioieraksti.

Tos, izpildot tiesiskās palīdzības lūgumu no Latvijas, ieguvuši Dānijas specdienesti. Ieraksti iegūti 2005.gada 16. un 17.jūnijā viesnīcā D’Angletere Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, ziņo Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas interneta ziņu portāls.

Sarunas ierakstījis specdienests Dānijā, savukārt sadarbību organizējis Satversmes aizsardzības birojs. Sankciju sarunām devusi Augstākā tiesa, vēsta LETA.

Pēc prokuratūras domām Dānijas viesnīcās noklausītajās sarunās piedalījušies ne tikai apsūdzētie, bet arī virkne personu, kurām šobrīd tā dēvētajā Lemberga krimināllietā ir liecinieka statuss.

«Pārsvarā šie audioieraksti apliecina apsūdzētā Aivara Lemberga, kā arī viņa dēla Anrija īpašumtiesības dažādās ārvalstu un Latvijā reģistrētajās kompānijās,» saka prokurors Juris Juriss. «Šajos audioierakstos ir dzirdams, ka Aivars Lembergs apliecina savu īpašumtiesību daļu. Tāpat viņš izskaidro, ko nozīmē beneficiārs, ko nozīmē viņa ģimenes locekļi, un kam tad patiesībā pieder atsevišķi šie te uzņēmumi,» piebilst Juriss.

Prokurors uzsver, ka šie audioieraksti ir papildus pierādījums to ziņu patiesumam, kuras izmeklētājiem jau snieguši vairāki liecinieki. To, ka ierakstos dzirdamā balss, visticamāk, pieder minētajām personām, apliecinājusi arī ekspertīze. Spriežot pēc sarunu fragmentiem, kurus tiesas zālē nolasīja prokurori, galvenā šīs tikšanās tēma bijušas uzņēmuma Ventbunkers īpašumtiesības un iespējamās izmaiņas akcionāru struktūrā.

«Kā tiesa vērtēs šos pierādījumus, mēs nezinām. Mūsu ieskatā, tā ir pirmā reize, kad dzirdams, kā pats apsūdzētais Aivars Lembergs apstiprina savu īpašumtiesību daļu atsevišķās komercsabiedrībās, ko viņš līdz šim vienmēr ir noliedzis. Tiek runāts, piemēram, par Ventbunkeru, Latvijas naftas tranzītu, Ostas floti. Šie pierādījumi arī apstiprina, ka Lemberga bērni ir iesaistīti šajās struktūrās. Vienlaikus šajās audiosarunās ir dzirdams un saprotams, ka faktiski Aivars Lembergs kopā ar citu apsūdzēto Ansi Sormuli jau no paša sākuma zinājuši par naudas atmazgāšanas shēmu un paši to ir konstruējuši, piedāvājuši un apsprieduši,» prokuroru citē LETA.

Prokurors Juriss šīm sarunām piešķir papildu pierādījumu nozīmi, jo šie ieraksti apstiprinot liecinieku sniegtās liecības un dokumentus. «Ja līdz šim cilvēki ir liecinājuši un teikuši, ka Lembergam un viņa bērniem kaut kas tur pieder kādā kompānijā, un mēs to redzam arī no dokumentiem, tad šeit ir audiosaruna, kurā pats Lembergs par to spriež. Tas ir būtiski. Viņa advokāti bija samērā uzbrūkoši pret, piemēram, Jāni Blažēviču un cerēja sagraut viņa teikto, ka kādreiz viņš būtu kaut ko pārdevis Aivaram Lembergam saistībā ar Ventbunkeru, bet šajās sarunās Lembergs pats apspriež, par kādām summām viņš gatavojas pirkt no Jāņa Blažēviča «Ventbunkera daļu». Runāts bija par 50 miljoniem,» norādīja Juriss.

Sarunās atklājoties vēl kāda nianse, proti, Aivars Lembergs esot sazvanījies ar toreizējo premjeru Aigaru Kalvīti, kas, pēc prokuratūras domām, atspoguļojot Lemberga ietekmi. «Tas ir viens no pierādījumu kopumiem par viņa ietekmi ekonomiski politiskajās norisēs Latvijā, kas faktiski apliecina viņa iespējas ietekmēt tajā laikā nozīmīgu uzņēmējdarbību. Piemēram, viņš runā par politisko partiju finansējumu ar premjeru – tas tomēr kaut ko liecina,» uzsvēra Juriss.

Pats Aivars Lembergs pagaidām prokuratūras pieteikumu komentē izvairīgi. «To es nezinu. To es nezinu, vai ir notikusi. Bet.. Bet nu… Ja tas tā ir bijis, tad ļoti korekti. Nu varbūt divus vārdus esmu pateicis parupjus,» saka Lembergs.

Viņš norāda, ka nekad neesot noliedzis, ka ir Ventbunkera akcionārs, aicinot iepazīties ar savu amatpersonas deklarāciju. Tajā kā Aivaram Lembergam piederošo šīs kompānijas akciju skaits gan norādīta viena. Prokuratūra uzskata, ka Lemberga patiesā ietekme šajā un citos uzņēmumos ir daudz lielāka nekā viņš oficiāli atzīst.

Tikmēr neoficiāla informācija liecina, ka aizsaulē aizgājis vēl viens šīs krimināllietas liecinieks – Juris Šķibelis, vēsta LETA. Oficiāla apstiprinājuma prokuratūrai vēl nav, taču no Lemberga aizstāvjiem vakar tiesā izskanējusi informācija, ka viens no lieciniekiem Juris Šķibelis esot miris. Juriss stāstīja, ka Šķibelis ir viens no cilvēkiem, kas savulaik liecinājis pret apsūdzēto Ansi Sormuli. Šķibelis savulaik bijis AS Naftas parks vadītājs, bet nu jau bija pensionārs. «Viņš bija viens no lieciniekiem, kas liecināja par to, kā savā laikā Ansis Sormulis Aivara Lemberga uzdevumā prettiesiski pieprasīja kukuļa veidā atdāvināt viena uzņēmuma akcijas,» teica prokurors.

Viņš nedomā, ka Šķibeļa aiziešana aizsaulē negatīvi ietekmēs lietu un apsūdzības uzturēšanu, jo prokuratūra jau pirmstiesas izmeklēšanā šo personu vairākkārt pratinājusi, lai nodrošinātos ar nepieciešamajiem pierādījumiem.

Nākamā tiesas sēde šajā lietā nozīmēta otrdien, 13.augustā, bet paredzams, ka tiesa par prokuroru pieteikuma pieņemšanu vai noraidīšanu varētu izlemt dažu nedēļu laikā. Līdz šim šajā lietā nopratināti 33 liecinieki no 102. Deviņu personu pratināšana šobrīd ir uzsākta, bet astoņi no 102 lieciniekiem ir miruši. Aizstāvības puse arī iesniedza savu pieteikumu, kurā aicināja vairākus no lieciniekiem izsaukt uz pratināšanu nekavējoties, to pamatojot arī ar viņu vecumu.

Jau vēstīts, ka atbilstoši BNN apkopotajai informācijai, Aivara Lemberga «valdīšanas» laikā viņam tuvu stāvošu cilvēku lokā bijuši 13 nāves gadījumi. Tie visi bijuši vai nu pēkšņi, vai dīvaini, bet bieži vien gan pēkšņi, gan dīvaini vienlaikus (Lasīt šeit).

102.000.102.5054


Pievienot komentāru

Conexus tiesā apstrīd regulatora lēmumu par akcionāru interešu konfliktu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid tiesā apstrīdējis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumā par operatora sertificēšanu izvirzītās prasības akcionāriem Krievijas koncernam Gazprom un finanšu investoram no Luksemburgas Marguerite Fund.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati, kas apkopoti par 20 bloka zemēm.

Valdības veidošanas sarunas – vecās shēmošanas turpinājums un necieņa pret vēlētājiem, tā Progresīvie

Politiskā partija Progresīvie izsaka nožēlu par valdības sarunu veidošanas pārtraukšanu. Pēc partijas domām, «pārtraukšanas» pamatojumam pielietotie argumenti ir liekulīgi un maldina sabiedrību.

Jūrmalas domes deputāts lūdz VK izvērtēt sešus sporta pasākumu iepirkumus

Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt vairākus pašvaldības iepirkumus, kas saistīti ar sporta pasākumu rīkošanu Jūrmalā. Kā apstiprināja Parasigs-Parasiņš, kopumā viņam radušās aizdomas par vismaz sešiem iepirkumiem.

Ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbi pabeigti gandrīz 90% autoceļu posmos

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs pabeidzis gandrīz 90% no visiem šogad plānotajiem valsts autoceļu posmu ūdens atvades sistēmu sakārtošanas darbiem. Atlikušos darbus autoceļu posmos plānots pabeigt novembra laikā.

Gobzems: Pēc šiem notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu

Pēc trešdienas, 14.novembra. notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu, norāda KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Latvijas iedzīvotāji dienā noiet vidēji 2,7 kilometrus

Šogad 79% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas. Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Latvijas tūristu mītnēs par 6,5% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Latvijas tūristu mītnēs šī gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. viesu, kas ir par 6,5% vairāk nekā pērnā gada 3.ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3% un sasniedzis 1,95 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija divas naktis.

Izraēlas-Palestīnas karadarbību aptur trausls pamiers

Palestīna un Izraēla trešdien ievēro trauslu pamieru, ar ko apturēta nežēlīgākā un apjomīgākā karadarbība, kāda nesamierināmo pretinieku starpā pieredzēta kopš 2014.gada.

Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām sarunām; Bordāna izredzes kļūt par premjeru mazinās

Jaunākā informācija liecina, ka trīs politiskās partijas – apvienība Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunā Vienotība nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas vadītajām valdības veidošanas sarunām.

Vairums igauņu gribētu iejūtīgāku alkohola politiku

Vairums igauņu gribētu mazāk stingru alkohola politiku nekā pašlaik, tā rāda sabiedriskās domas aptauja. Tikmēr Pasaules Veselības organizācijas ieskatā igauņi kopumā dzer neveselīgi daudz.

Pētījums: G20 lielvalstis joprojām palielina subsīdijas fosilajiem energoresursiem

Skaļā Parīzes apņemšanās samazināt CO2 izmešus nav vainagojusies ar darbiem, vismaz pasaules lielākajās rūpnieciskajās valstīs ne. No G20 valstu grupas 19 valdības ir vairāk ieklausījušās fosilo energoresursu nozarē, nevis zinātnieku ieteikumos, tā secināts Climate Transparency pētījumā.

Eiropas konservatīvie izvēlas čehu Zahradilu kā līderi EP vēlēšanām

Eiropas Parlamenta politiskais spēks ar nosaukumu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa ir izvēlējusies deputātu no Čehijas, Janu Zahradilu, kā savu «lokomotīvi» pavasarī gaidāmām EP vēlēšanām.

Ierobežos satiksmi gaismas festivāla Staro Rīga laikā

Gaismas festivāla Staro Rīga laikā tiks ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. No 14.novembra plkst. 20.00 līdz 20.novembrim plkst. 9.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zirgu ielā, posmā no Meistaru ielas līdz Doma laukumam un organizēta divvirzienu transportlīdzekļu satiksme Doma laukumā.

Lielbritānija un ES panāk Brexit vienošanos, pretinieki sola to noraidīt

Lielbritānija un Eiropas Savienība pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām ir vienojušās par valsts izstāšanās līguma projektu. Britu premjerministrei Terēzai Mejai nu jākoncentrējas uz sīvu cīņu parlamentā, lai izstāšanās līguma projektam panāktu atbalstu, kas šobrīd nebūt nav drošs.

VNĪ plāno būtiskus ieguldījumus robežšķērsošanas vietu infrastruktūrā

VAS Valsts nekustamie īpašumi plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā – piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas Terehova - Burački attīstībā.

EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai

Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017.gada vasaras nogalē un rudenī. Piešķirtos līdzekļus plānots izlietot infrastruktūras, piemēram, ūdens atvades sistēmas, bojāto caurteku, atjaunošanai.

Bordāns joprojām redz iespējas vienoties par topošās valdības darbu plānu

Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.

Sāk spriest par Latvijas gatavību Brexit, tai skaitā sliktākajam scenārijam

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības jeb Brexit, otrdien, 13.novembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.