bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.10.2018 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

Lembergs negrib vadīt valdību, bet gan visu valsti no savas Puzes mājas, tā Bordāns

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aivars Lembergs

«Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) beidzot ir sapratusi, ka, virzot Latvijas premjera amatam smagos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu, pavājinātos viņu pozīcija. Nevirzīt Lemberga kandidatūru, visticamāk, ir nolēmis nevis Augusts Brigmanis, bet gan pats Lembergs, jo zina, ka neizdosies kļūt par Latvijas premjeru. Tādam cilvēkam kā viņš ir diezgan apkaunojoši kandidēt un neieņemt šo amatu. Šajā amatā ir jābūt caurspīdīgām, atklātām darbībām, jo tas ir publisks. Lembergs negrib vadīt valdību, bet gan visu valsti no savas Puzes mājas,» uzskata Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs un premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.

«Latvija – tumša «valstele» ar naudas atmazgātājiem un shēmotājiem»

Kāpēc uz Latvijas premjera amatu var kandidēt cilvēks, kurš ir apsūdzēts tik smagos noziegumos? Proti, apsūdzības Lemberga krimināllietā veido aptuveni 260 lappušu un ir aptuveni 200 sējumos. To vidū ir apsūdzības par kukuļņemšana sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu un citiem noziegumiem. Lieta turpinās teju 11 gadus.

Bordāns atzīmē: «Redziet, Latvijas likumi to pieļauj, un mums ir partijas, kuras uzskata, ka likumu var pildīt tikai formāli. Piemēram, ZZS un Saskaņa, kā arī Gods kalpot Rīgai. Viņiem, acīmredzot, likums ir tikai Krimināllikums. Proti, ja Krimināllikums neaizliedz, tad tā arī var darīt. Bet no politiskās loģiskas, no Rietumeiropas tradīcijām, bagātu valstu prakses – par premjeru nedrīkstētu virzīt nevienu cilvēku, kuram ir slikta reputācija. Šeit ir runa par reputācijas jautājumu un cilvēku, kurš vairākus gadus nav attaisnots par viņam celtajām apsūdzībām.»

JKP priekšsēdētājs uzskata, ka Māris Kučinskis atkārtoti netiks ievēlēts par Ministru prezidentu. Jāatzīmē, ka vairākkārt ir izskanējis apgalvojums, ka pašreizējais Latvijas premjerministrs «spēlē pēc Lemberga stabules». Jautājums ir: kāpēc lai Lembergs neizmantotu savu ietekmi, lai panāktu, ka Kučinskis tiktu atkārtoti ievēlēts?

«Redziet, tas, ka Lembergs virza Kučinska kungu premjera amatam, ir arī iemesls, kāpēc cilvēki nebalsos par šo partiju. Mēs jau redzam, kas šobrīd notiek ar valsti, kuru ir vadījis Lembergs, un redzam, kas notiek ar valsti, kad tai ir neveiksmīgs vadītājs. Piemēram, jaunākais notikums, kad Latvijas prezidentam ir unikāla iespēja aizbraukt uz ASV, tiešajās debatēs augstākajā pasaules līmenī uzstāties, tikt pie mikrofona, kad tevi redz visa pasaule, un tad izgāzties,» BNN komentē Bordāns.

Viņš uzskata, ka gan Ministru prezidentam, gan Valsts prezidentam, kā arī Parlamenta spīkerim un augstākās tiesas priekšsēdētajām ir jābūt izciliem, jo viņiem ir iespējas piekļūt pie pasaulē vislielākajām tribīnēm un radīt iespaidu par Latviju kā par gudru un progresīvu valsti. «Šodien ir sajūta, ka visi vadītāji par Latviju rada pretēju iespaidu. Ir jāatzīmē, ka arī ziņu aģentūras norādīja, ka Latvija ir tāda «tumša valstele», kur pie varas ir naudas atmazgātaji un shēmotāji. Tā tiek atspoguļota kā valsts, kas saistīta ar kriminālām Krievijas autoritātēm. Un tas ir tieši šādu valsts pirmo personu dēļ,» tā Bordāns.

«Lembergam ir ļoti svarīgi izdzīvot tiesiskā aspektā»

Bordāns uzskata, ka Lemberga ietekme uz Latvijas ministriem pasliktina viņu sabiedrības tēlu gan Latvijā, gan ārpus tās. «Viņa ietekme jūtama ne tikai uz ministriem, kas ir no ZZS, bet arī uz tiem, kas ir no citām partijām. Partiju vadītājiem uz saviem ministriem ir mazāka ietekme nekā Lembergam uz šiem pašiem politiķiem. Vārdus es neatzīmēšu, tomēr jānorāda, ka Lembergam ir ļoti svarīgi izdzīvot tiesiskā aspektā. Latvijas tieslietu blokā visdrīzāk ir politiķi ar Lemberga akceptu.»

JKP priekšsēdētājs atzīmē, ka laikā, kad viņš bija Latvijas tieslietu ministrs un sāka pieņemt lēmumus, kas varētu kaitēt Lembergam, bija paredzams, ka drīz vien viņš tiks atstādināts no amata. «Brīdī, kad bija skaidrs, ka es nedancošu ne pēc viena oligarha stabules un atbalstīšu toreizējā Vides aizsardzības un reģionālās ministra Edmunda Sprūdža ierosināto likumprojektu, ka aizdomās turētā statusā persona nevar vadīt pilsētas pašvaldības, un to paziņoju Nacionālajai apvienībai, pret mani sākās iekšējais mobings. No tā brīža es sapratu, ka agri vai vēlu es tikšu atstādināts. Tāpēc es domāju, ka visi tie, kas tik ilgi atrodas savos tieslietu jomas posteņos, visdrīzāk tiek kaut kā, ja ne atbalstīti, tad vismaz pieciesti no Lemberga puses.»

Atbildot uz BNN jautājumu, vai tad, kad Bordāns bija tieslietu ministrs, Lembergs nav mēģinājis ietekmēt arī viņu, JKP priekšsēdētājs uzsvēra: «Nē, es atšķirība no tāda kā Aleksejs Loskutovs vai dažiem citiem politiķiem, nekad neesmu braucis pēc akcepta uz Ventspili par savu darbu. Man nekad nav bijis sarunu ar šiem kungiem.»

«Kučinska valdības reformas – lai izsūktu pēc iespējas vairāk līdzekļu no tā jau grūtībās esošajiem maziem un vidējiem uzņēmumiem»

Runājot par ekonomisko izaugsmi, Bordāns uzsver, ka tie nav Kučinska valdības panākumi. «Šobrīd vēl ir iespējams iepludināt pietiekami lielas naudas summas no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Šie kungi labi apzinās, ka šis ir brīdis, kad valstī var pludināt naudu, kas, viņuprāt, nav mūsējā, bet to var droši ņemt un apgūt caur dažādiem projektiem. Tādā veidā, faktiski, mēs šobrīd ejam uz «gāzi grīdā politiku», kas jau notika 2005., 2006. un 2007.gadā. Viņi saprot, ka pēc viņiem principā būs budžets jālāpa un atkal valsts būs jāizved no kaut kādas krīzes. Bet šodien var demonstrēt, ka ir augsti ekonomiskās attīstības rādītāji, ka ir liels naudas apgrozījums.»

Kučinska valdības laikā ir veikti vairāki pārgrozījumi monetārajā un fiskālajā politikā, kas norāda uz to, ka valstī ir notikušas reformas. «Tomēr fakts ir tāds, ka tas noticis tāpēc, lai izsūktu pēc iespējas vairāk līdzekļu no tā jau grūtībās esošajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Turklāt arī no darba ņēmējiem. Mēs gada beigās redzēsim, kāda ir tā situācija ar darba ņēmēju ienākumu deklarāciju. Viss administratīvais slogs, lai veiktu šīs reformas, atkal ir uzlikts uzņēmējiem, kuriem ir kļuvusi maksimāli sarežģīta grāmatvedība,» komentē Bordāns.

«Komunistiem būs liegta iespēja strādāt valsts pārvaldē»

Bordāns uzskata, ka pašlaik veiktās politiskās aptaujas par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ka ZZS tiks koalīcijā, nav pārliecinoša. «Daļa, protams, nobalsos pēc inerces. Nobalsos tie, kas barojas no valsts budžeta un saprot, ka tikai ZZS un Lemberga cilvēki, esot pie varas, varēs nodrošināt šo tiešo pieslēgumu valsts budžetam, kā rezultātā varēs šos necaurspīdīgos pasūtījumus dabūt.» Vienlaikus Bordāns uzskata, ka lielākā daļa sapratīs šī politiskā spēka darbību.

«Viens no faktiem – visā Eiropā notiek kustība. Cilvēki saprot, ka valstīs stagnē ekonomika un sistēma kopumā. Cilvēki redz, kas ir jāmaina, un līdz ar to parādās ļoti daudz tautas kustības. Daži viņus dēvē par populistiem, citi – par anarhistiem. Notiek tas, ka cilvēkos mostas vēlme pēc brīvības – vēlme noteikt pašiem savu likteni un nedzīvot pēc Padomju savienības standartiem. Šobrīd Latvijā pie varas ir būtībā tie paši cilvēki, kas 1985.gadā, – gan Aivars Lembergs, gan Andris Ameriks, gan daudzi Rīgas domes deputāti, kas bijuši Rīgas izpildkomitejā –, tāpēc joprojām ir sajūta, ka dzīvojam postpadomju Latvijā.»

Bordāns uzskata, ka politisko spēku Saskaņa joprojām ļoti ietekmē un «vada» Alfrēds Rubiks. «Rubika sociālistiskā partija ir Saskaņas kodols, un lielā mērā viņi arī nosaka tās politiku. «Latviešiem vienreiz ir jāizraujas. Šobrīd krievu elektorātu daļa – PSKP (Padomju Savienības komunistiskā partija) – turpina valdīt caur Saskaņu, Gods kalpot Rīgai, komunistu partijas līderi Ameriku, bet latviešu galā šo Padomju savienības varu nodrošina Lembergs ar Brigmani, kuri toreiz bija augstākā līmeņa centrālkomitejas sekretāri. JKP ir paziņojusi, ka pēc mūsu nākšanas pie varas šiem komunistiem būs liegta iespēja strādāt valsts pārvaldē.»

Runājot par to, kāpēc Lemberga ietekme uz Latviju ir tik liela, Bordāns uzskata, ka viņš nav viena persona, kas figurē valsts sagrābšanā. «Vairākiem cilvēkiem, kas vainoti par fizisku naudas izzagšanu un korumpētām darbībām, līdz šim ir bijis izdevīgi turēties kopā.»

Uz BNN jautājumu, kurus tieši Bordāns tur aizdomās un kuriem ir bijis izdevīgi sadarboties ar Lembergu valsts izzagšanā, JKP priekšsēdētājs min, ka šajā «sistēmā» piedalās tādas personas kā Māris Martinsons un Ilmārs Rimšēvičs. Tāpat viņš atzīmē, ka Rīgas domes šī brīža vadības darbības ļoti saskan ar Lemberga interesēm. Proti, kā notiek ostu darbība, kā norit Rīgas Satiksmes darbība. «Šīs kopīgās valsts izzagšanas intereses Latvijā ir ļoti plašam cilvēku lokam, un JKP lieliski apzinās, ar kādu spēcīgu pretdarbību nāksies saskarties,» uzsver deputāts.

«Vienaldzība ir tā, kas nogalina mūs – visu nākotni Latvijā»

Pēc Bordāna domām, Latvijas tieslietu sistēmā ir vajadzīga personālpolitika. «Ja JKP būs tieslietu blokā, mēs turpināsim, ko iesākām 2012./2013.gadā. Mūsu mērķis ir virzīt ne tikai tos tiesu priekšsēdētājus, kas ir zinošākie juridiski, bet kas ir paši ar pilnīgi neaptraipītu reputāciju. Tiesnešiem ir jāievēro ētikas augstākie profesionālie standarti. Tikai tas var radikāli uzlabot situāciju tiesās.»

Par BNN novēroto Lemberga tiesas sēdi, kurā tiesnesis bija «iesnaudies», Bordāns komentē: «Guļ arī pozīcijas deputāti Rīgas domē. Tas raksturo situāciju mūsu valstī. Visa Latvija ir kaut kā iemigusi – tie vecie stagnāti jau vairs nespēj fiziski pastrādāt. Viņi nogurst. Vēl viena lieta – cilvēks guļ tāpēc, ka viņam ir garlaicīgi, kad viņš kļūst vienaldzīgs pret esošo valstī. Tā vienaldzība ir tā, kas nogalina mūs – visu nākotni Latvijā.»

Runājot par Latvijas pašreizējo tieslietu ministru un iekšlietu ministru, Bordāns uzskata, ka ne Dzintars Rasnačs, ne Rihards Kozlovskis nav pierādījis sevi šo gadu laikā, un gaidāmajās vēlēšanās zaudēs savu amatu. «Viņi nav nākuši ar progresīvām idejām.» Pēc Bordāna domām, Iekšlietu ministriju vadīja nevis Kozlovskis, bet Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Tikmēr, runājot par politisko atbildību Latvijā, deputāts uzsver: «Tai ir jāpastāv. Vēlētāji Latvijā ir gudri un viņi ir sodījuši politiski bezatbildīgus cilvēkus. Vienīgi viņi ir noguruši, ka, sodot bezatbildīgos, vietā nav dabūjuši labākus politiķus.» Bordāns uzskata, ka ir bezatbildīgi, ka cilvēki, kuri gan materiāli, gan intelektuāli ir spējīgi būt politikā un padarīt Latvijas valsti labāku, izvēlās palikt malā un palikt komforta zonā. «Šiem cilvēkiem ir izvēle, kurām partijām pievienoties un palīdzēt Latviju padarīt labāku!»


Pievienot komentāru

  1. rasa teica:

    Bordānam ir liela taisnība!Žēl,ka daudzi Latvijas iedzīvotāji nesaprot vai negrib saprast,ka vecie nožēlojamie komunisti turēsies savos krēslos līdz pēdējam elpas vilcienam.Situācija sakarsēta,ZZS runās un centīsies pierādīt savu varēšanu,centīsies apmuļķot lauku ļaudis,solot pasaules septīto brīnumu,lai varētu noturēt varu pēc nākošajām vēlēšanām.Vispretīgāk savu varu un iedomību savās uzrunās lauciniekiem uzsver Dūklavs.Kučinskis,Reizniece,Dūklavs-varena trijotne!Vējonis-tikai bandinieks!Latvijas iedzīvotāji,beidzot sāksim domāt ar veselo saprātu!

  2. Jurītis teica:

    Bordāns raujas pie varas,tāpat kā visi, tādēļ sulīgi mēļo! Pierādījumi viņa partijas veikumam nav un nebūs! Vēlētājam jāizvēlas mazākais ļaunums, jo kamēr nebūs veikta vēlēšanu sistēmas pārbūve,neko nespēsim mainīt… .

Sprādziens Krimas koledžā; viens no vainīgajiem – skolas audzēknis

Krievijas anektētās Krimas pussalas Kerčas pilsētā politehniskajā koledžā noticis bumbas sprādziens, kurā bojā gājuši astoņpadsmit cilvēku, bet aptuveni 50 ievainoti.

NATO investēs datorsistēmu aizsardzībā, veidojot kiberoperāciju centru

Militārā alianse NATO iecerējusi līdz 2023.gadam izveidot štābu kiberaizsardzībai, lai varētu atvairīt un vajadzības gadījumā arī veikt kiberuzbrukumus.

Brexit efekts: Pieaug eiropiešu, tai skaitā latviešu atbalsts Eiropas Savienībai

Savas valsts dalību Eiropas Savienībā kā «labu lietu» vērtē arvien vairāk ES iedzīvotāju – 62%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 25 gadu laikā. Latvijā tā uzskata 56% iedzīvotāju, liecina jaunākie Eiropas Parlamenta Eirobarometra dati. 

Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, stāsta partijas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Daniels Pavļuts.

Vēl neatbalsta likumprojektu par iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl trešajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Darba likumā, kuri paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Ar likuma grozījumiem plāno stiprināt tiesu varas neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu.

Plāno noteikt gadījumus, kad pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 17.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tie Ministru kabinetam paredz uzdevumu noteikt, kādos gadījumos pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām.

Cimdars: Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju atalgojumu, pastāv risks nenokomplektēt iecirkņu komisijas

Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju darbinieku atalgojumu, pastāv risks nākotnē nenokomplektēt iecirkņu vēlēšanu komisijas, Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēdē norāda Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Iepriekšēju balsošanu EP vēlēšanās plānots nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī

Galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas paredz iepriekšēju balsošanu vēlēšanās klātienē nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī. Iniciatīvu izmaiņām paudusi CVK, lai, pilnveidojot vēlēšanu procesu, vēlētājiem nodrošinātu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās.

Pavļuts: AP ļoti gribētu strādāt valdībā ar JKP

Attīstībai/Par! ļoti gribētu strādāt ar Jauno konservatīvo partiju valdībā, ja būs tāda iespēja, žurnālistiem apgalvoja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Nostiprinās tiesības izmantot sociālos tīklus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā

Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi likumā Par policiju, kas likumā nostiprinās policijas darbinieku tiesības izmantot plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi.

Mūžībā devies Valters Frīdenbergs

Pēc cīņas ar smagu slimību 17.oktobrī 30 gadu vecumā mūžībā devies mūziķis un raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs, paziņojusi Latvijas Televīzija.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Rīgā vairākās vietās ierobežos satiksmi

Saistībā ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi no 24.oktobra līdz 26.novembrim tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Daugavgrīvas ielā, posmā no Pulka ielas līdz Mazai Ūdens ielai, informē Rīgas domes pārstāve Aira Šmelde.

Globālās Konkurētspējas indeksā Baltijas valstīm kritums

Globālās Konkurētspējas indeksā 2018, ko sagatavojuši Pasaules Ekonomikas foruma pētnieki, Lietuva un Igaunija salīdzinājumā ar pagājušā gada vērtējumu ir noslīdējušas lejup par divām vietām. Visas trīs Baltijas valstis joprojām ir starp 45 konkurētspējīgākajām valstīm pasaulē.

Baltijas 50 lielāko uzņēmumu topā iekļuvušas septiņas kompānijas no Latvijas

Starp Baltijas 50 lielākajiem uzņēmumiem 2017.gadā bija septiņas kompānijas no Latvijas, kas ir par trim mazāk nekā gadu iepriekš, BNN informē starptautiskās kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pārstāvji, atsaucoties uz tās veidoto Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu sarakstu.

Maksātnespējas kontroles dienests šogad izmaksājis 1 040 974 eiro prasību apmierināšanai

Maksātnespējas kontroles dienests šī gada deviņos mēnešos no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 046 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 995 eiro, informē dienestā.

Krievijā sāk tiesāt režisoru Serebreņņikovu

Tiesa Maskavā trešdien sākusi izskatīt krimināllietu pret krievu režisoru Kirilu Serebreņņikovu, Viņš vairāk nekā gadu turēts mājas arestā saistībā ar pretrunīgi vērtētu krimināllietu par iespējamu valsts naudas piesavināšanos.

Astoņos mēnešos Latvijā saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada astoņos mēnešos Latvijā saražoti 34,2 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada astoņiem mēnešiem, šogad saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Pāvesta vizītes TV pārraides Lietuvā daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā

Pāvesta Franciska vizītes Baltijas valstīs atspoguļojumu televīzijas tiešraidēs kopumā vēroja vairāk nekā 1,65 miljoni skatītāju, bet pārraides Lietuvā bijušas daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS televīzijas auditorijas mērījumu dati.

Latvijas iedzīvotāji nevērīgi attiecas pret mantojuma lietu juridisko pusi

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Rosina alkoholu veikalos atļaut tirgot līdz septiņiem vakarā un svētdienās nepārdot

Rīgas domes Labklājības departaments un Izglītības kultūras un sporta departaments rosina atļaut alkohola tirdzniecību veikalos no plkst.10 līdz 19. Minētais priekšlikums iesniegts izskatīšanai 18.oktobrī gaidāmajā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā.

Kanāda gatava marihuānas zelta drudzim

Kanādā trešdien stājas spēkā lēmums legalizēt marihuānu tās lietošanai atpūtas nolūkā. Valstī tiek prognozēta jaunas ražošanas nozares rašanās ar vairākiem tūkstošiem jaunu darbavietu, ieguldījumu pieplūdumu, jaunu avotu nodokļu ieņēmumiem un tūrisma nišu.

Robežsardzē: Ieceļošana Latvijā liegta četriem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē otrdien, 16.oktobrī, konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 20 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

KNAB veikta kārtējā reorganizācija; vairāki pieredzējuši darbinieki devušies pensijā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā.