bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.07.2018 | Vārda dienas: Ramona, Ritma
LatviaLatvija

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem – Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu – viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Kā, atsaucoties uz noklausītajām sarunām, raksta žurnāls Ir, 2010.gada janvārī Šlesers runājis ar Karginu, kurš atnācis lūgt atbalstu, lai Saeima nenobalso par likuma grozījumiem un neatņem bijušajiem Parex bankas īpašniekiem dāsnos procentu maksājumus no subordinētā kapitāla. Kargins teicis Šleseram, ka viņam ir normāls bizness Baltkrievijā, interesanti piedāvājumi Krievijā, bet Latvijā – pagaidām nekā. Lai gan viņam esot palikusi bijusī Parex bankas klientūra, jāsaprot, «kādā virzienā pareizi kustēties», jo banku jomā esot «ārprātīga uzraudzība».

Šlesers stāstījis, ka, ja viņam veiksies vēlēšanās, tad būšot «daudz izmaiņu» un biznesa iespēju visiem. Viņš attīstīšot ne tikai uzturēšanās atļauju piešķiršanu par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, bet iestāsies arī par Pilsonības likuma grozīšanu. «Ideja tāda – vajag pārdot pases,» sacījis Šlesers un skaidrojis, ka, piešķirot pilsonību kādiem 10 000 ļoti bagātu investoru, Latvija «ar vienu rāvienu» atrisinātu visas problēmas, taču to nevarot paveikt ar «pašreizējo valdību un visiem tiem parazītiem, kas tagad sēž». «To var izdarīt tikai variantā, ja mums ar SC [politisko spēku Saskaņas centrs] ir 51 balss – vai ar Andri, vai ar Aivaru, bet ne ar citiem. Citi uz to neies,» skaidrojis Šlesers.

Arī Kargins paudis viedokli, ka finanšu vadība valstī jāmaina. «Es neslēpju savu viedokli šaurā lokā, ka vajag vākt nost visu finanšu galvu – [Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru] Rimšēviču, [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju Irēnu] Krūmani, tie ir ienaidnieki,» teicis Kargins.

Eksbaņķieris lūdzis Šlesera partijas atbalstu parlamentā. «Saeimā viņi visu laiku grib izvilkt cauri to, lai mūs ar [otru bijušo Parex bankas īpašnieku] Viktoru [Krasovicki] izdrāztu. Un tagad memorandā, kas parakstīts ar SVF [Starptautisko Valūtas fondu], ir punkts, ka valdībai jāvēršas parlamentā, lai bijušajiem akcionāriem atņemtu ienākumus no subordinētā kapitāla. Tātad atņemtu mums ienākumus!» Šlesers apsolījis atbalstu, jo neesot nekāds komunists vai sociālists.

Citā epizodē 2010.gada aprīlī sarunas noklausītas, kad Šlesers pusdienojis ar Dūklavu. Abi pārrunājuši arī nesen notikušo ģenerālprokurora Jāņa Maizīša izgāšanu Saeimā, kad koalīcija solīja, bet slēgtā balsojumā tomēr neatbalstīja viņa atkārtotu ievēlēšanu amatā. «Aivars nodemonstrēja spēku un iedeva pa rīkli ģenerālprokuroram. Tas ir tāds spēka demonstrējums!» uzslavējis Šlesers. Dūklavs viņam piekritis. «Jā, jā.» Tas tagad būšot signāls visiem ierindas prokuroriem un daudziem drošības struktūrās, ka tūlīt «vara mainīsies», rezumējis Šlesers.

Lai vara tiešām mainītos, bijis jāuzvar vēlēšanās 2010.gada rudenī. «Tajā sapulcītē, kur es piedalos, skaidri un gaiši pateica, ka par [Zaļo un zemnieku savienības (ZZS)] kandidātiem var virzīt tikai tādus cilvēkus, kas reāli ir gatavi strādāt kopā ar PLL [politisko apvienību Par labu Latviju!] un Saskaņas centru,» atstāstījis Dūklavs. Tomēr Šlesers paudis bažas, ka ZZS tiks savēlēti pārāk daudz «nekontrolējamu lumpeņu». Viņš uzsvēris, ka līdz vēlēšanām kopīgi jāstrādā, lai rudenī varētu veidot valdību ar SC. «Mans aprēķins ir tāds – ja ZZS nodrošinās pareizos cilvēkus sarakstā, tad mums nav problēmas pa trijiem uztaisīt absolūto vairākumu,» sacījis Šlesers. «Aivaram arī tāds mērķis,» atbildējis Dūklavs.

Kā vēsta žurnāls ir, Šlesers un Dūklavs pārrunājuši arī to, kā valdība nesen atļāvusi priežu izciršanu Šlesera mājas būvniecībai Pumpuros. Dūklavs stāstījis, ka Ministru prezidents Dombrovskis atteicies šo jautājumu pats virzīt, bet piekritis, ka Dūklavs to izdara, kamēr pats premjers būs ārzemju vizītē.

Sarunas noslēgumā Dūklavs palūdzis Šleseram kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam «vienu praktisku jautājumu». «Man arī tanī skaitā ostā viens zemes gabals pieder tīri privāti,» stāstījis ministrs. Īpašums esot Daugavas kreisajā krastā, vairāku hektāru plašs. «Tur zem vienas firmiņas jeb zem divām viņš tagad ir piereģistrēts.» Īpašnieki gan esot vairāki, turklāt «visi zem svešām famīlijām». Pašam Dūklavam piederot 10% zemes, bet kompanjoni vēloties īpašumu ostā pārdot un saņemt «15 ļimončikus». Šlesers skaidrojis, ka par tādām summām nav ko sapņot, jo zemi ostā neviens nepērk – to varot lēti iznomāt. Politiķim Ventam Armandam Krauklim esot bijusi līdzīga problēma, ka savulaik nopircis zemi pie lidostas un tad centies pārdot, stāstījis Šlesers.

Dienu pēc Tautas partijas lēmuma atstāt Dombrovska valdību 2010.gada martā trijatā ticies Šlesers, Lembergs un toreizējais SC Saeimas frakcijas vadītājs Urbanovičs, lai vienotos par taktiku līdz oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, vēsta žurnāls. Saskaņā ar noklausītajām sarunām, Šlesers bijis nobažījies, vai ZZS tiešām būs gatava veidot valdību ar SC, nevis Vienotību. «Mums tas ir jāzina, jo savādāk sanāk baigi ņičestno. Nu, nevar būt tā, ka šodien [ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts] Brigmanis guļas pilnīgi zem, bet rīt pēkšņi ies kopā ar Šleseru un Urbanoviču! Nu, vot neticu,» sacījis Šlesers. Urbanovičs piekritis. Pēc tam abi politiķi pievērsušies televīzijas ziņām, kur Tautas partijas deputāte Aija Barča paudusi atbalstu mazākumvaldībai. «Šitā te pī**a arī uzmeta,» komentējis Urbanovičs.

Kompānijai viesnīcas numuriņā pievienojies Lembergs, kurš paudis bažas, ka palikšana mazākumvaldībā ar Dombrovski iedzen ZZS stūrī, jo valsts budžeta tēriņi būšot krietni jācērp un, piemēram, labklājības ministram Uldim Augulim (ZZS) pirms vēlēšanām jānāk pie sabiedrības ar sliktām ziņām. «Izlienot ārā ar saviem priekšlikumiem, kas neviens nebūs labs, vot neviens, viņš visas dusmas izsauks uz zaļajiem zemniekiem,» uztraucies Lembergs. Taču viņš piedāvājis risinājumu – uztaisīt krietni pozitīvāku nākamā gada ekonomiskās izaugsmes prognozi. «Un man deficīts neveidojas. Viss!» Otrs variants, pēc viņa domām, būtu sociālā budžeta iztrūkumu pārfinansēt no pamatbudžeta: «Un visa reforma, b**ģ!»

Ventspils mērs arī devis padomu Šleseram – izmantot to, ka Dombrovska valdībai tagad jāmeklē atbalsts pie viņa, pret kuru paši tā cīnījušies. «Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha – lai nāk lūgties pie tā, ko apdirsa,» sacījis Lembergs.

Kā vēsta Ir, pēc Saeimas vēlēšanām, 2010.gada oktobrī, viesnīcā notikusi saruna starp Lembergu, Šleseru un viņa toreizējo partijas biedru, vēlāko pēcteci amatā Ameriku. Lembergs bijis nikns uz Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un paziņojis, ka varētu runāt ar Dombrovski par viņa nomaiņu. Konflikts esot izvērties par kompāniju LSF, kur «mani bērni ir tieši ieinteresēti». Lembergs stāstījis Šleseram un Amerikam, ka esot bijusi vienošanās par velkoņu iznomāšanu un darbu ostā. Pat «paņēma kukuli, tur kaut kādus 300 000 dolāru», bet beigu galā norunātais nav pildīts, un uzņēmums vēl skaitoties ostai parādā 500 000 dolāru. «Vārdu sakot, samaksāja Loginovam un kompānijai naudu, tie paņēma, to, ko apsolīja, neko neizdarīja, un kompānija vēl palika parādā!» Lembergs paudis sašutumu un prasījis, lai ostas vadība atrod izeju no konflikta.

Ameriks apsolījis: «Es domāju, ka iziesiem. (..) Ir jāatrod juridiski korektākais variants.» Viņš arī palabojis Lembergu, ka neesot nekādi kukuļi ņemti: «Nu, tur nekādu naudu nesamaksāja, beigās viņiem viss bija par solījumiem…» Šlesers mierinājis Lembergu, ka Loginovs «nav slikts cilvēks, bet šad tad viņš ļapņit kaut ko tādu…» Ameriks piebalsojis, ka esot vēl vakar šo audzinājis par izteikumiem, ka pēc prezidenta vēlēšanām kritīs valdība un ostas valde vispār esot lieka: «Koroče, es saku – tu vispār atdajoš atčot kur ir tava loma? (..) Valde ir buferis. Tu taču nevari šodien bez tā bufera izdzīvot pat nedēļu. Nāks jauns ministrs – nahrenizēs tevi ātrāk, nekā tu paspēsi pamosties.» Lembergs solījis, ka satiksmes ministra posteni paņems ZZS.

Par lielo politiku saruna turpinājusies jau divatā – starp Lembergu un Šleseru. Kā, atsaucoties uz noklausītajām sarunām, vēsta žurnāls Ir, Lembergs sācis ar pamācību, ka Šlesers un ekspremjers, biznesmenis Andris Šķēle apvienojoties tikai noēduši viens otra elektorātu, turklāt arī ZZS patraucējuši. «Vot, neklausījāt – tagad tu būtu varējis palikt Rīgā.» Šlesers samiernieciski atzinis, ka «noasiņojuši esam, bet dzīvi», taču viņš joprojām cerot uz varas pārņemšanu pēc prezidenta vēlēšanām 2011.gadā. «Tev jānozīmē prezidents,» licis priekšā Šlesers, skaidrojot, ka Valdis Zatlers «na**j jāvāc nost».

Kā ziņots, viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Ref:224.000.103.1560


Pievienot komentāru

  1. tdi teica:

    Vai nepietiek pierādījumu???????????Lai katrs izskaidro savu teikto….MĒSLI.

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Igauņi alkoholu pērkot Latvijā, pusgadā nodokļos zaudē 20 miljonus eiro

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Asociācija: Ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek Latvijā ārstēti un turpina izplatīt infekciju

HIV Latvijā joprojām turpina savu uzvaras gājienu – ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek ārstēti un turpina izplatīt infekciju. Tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, lai Latvija zaudētu savu HIV karaļvalsts statusu un infekcija tiktu ierobežota, aicina Baltijas HIV asociācija.

Jaunākie komentāri