bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 15.08.2018 | Vārda dienas: Dzelde, Zenta, Zelda
LatviaLatvija

Lembergu pirmajās koalīcijas veidošanas sarunās interesē ES fondu sadale

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+4 vērtējums, 4 balsojumi)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils mērs Aivars Lembergs

Par oligarhu dēvētais Ventspils mērs Aivars Lembergs ir piedalījies pirmajās sarunās par jaunās valdības veidošanu, interesējoties par Eiropas Savienības (ES) fondu sadali, atzīst premjera amatam nominētā Laimdota Straujuma.

Vaicāta, vai Lembergs būs regulārs koalīcijas sanāksmju viesis, Straujuma intervijā Latvijas Radio atbildēja, ka tas ir jautājums Lemberga partijas Latvijai un Ventspilij sadarbības partneriem – Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet ZZS ir pilntiesīgs koalīcijas partneris.

Pirmajās sarunās Lembergu interesējusi ES fondu sadale.

Topošā valdības vadītāja atzina, ka ES fondu sadale nākamo septiņu gadu periodā ir nozīmīgs jautājums, kuram būs pievērsta jaunās valdības uzmanība. Telekanālā LNT Straujuma pieļāva, ka ES fondu apguve varētu būt viena no retajām jomām, kurā jaunā valdība varētu mēģināt īstenot būtiskas reformas, proti, politiķe uzskata, ka nākamajā septiņgadē fondu apguve būtu jākoncentrē vienā vietā, lai uzņēmējiem būtu saprotamāka to pieejamība. Citas nozīmīgas reformas Straujuma neredz jēgu virzīt īsā darbam atvēlētā termiņa dēļ, jo reformas reformu dēļ radot tikai haosu.

Jau tuvākajās dienās topošās valdības partneri sāks darbu pie valdības deklarācijas. Straujuma apgalvoja, ka, runājot par paveicamajiem darbiem, topošās koalīcijas partneri neesot izvirzījuši ultimātus, lai arī skaidri iezīmējas jautājumi, par kuriem ir atšķirīgi viedokļi – par termiņuzturēšanās atļaujām, par Satversmes preambulu un par mācību valodu skolās. Straujumai ir skaidrs, ka par šiem jautājumiem būs jāveido darba grupas un politiskajās konsultācijās jāskatās, par ko ir iespējams vienoties.

Pašlaik koalīcijas partneri piekrītot uzstādījumam, ka gadījumos, ja vienošanos nav iespējams panākt, strīdīgie jautājumi tiek atlikti uz laiku pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Straujuma par darba virsmērķi izvirzījusi nodrošināt to, lai netiktu saplosīts valsts budžets – neatvērt to un nesākt dalīt naudu gadā, kad ir divas vēlēšanas. Cita viņas pašas darba prioritāte ir noskaidrot vainīgos par Zolitūdes traģēdiju.

Jau vēstīts, ka veidu, kā lielveikala jumta iebrukšanu pārvērst «politiskā jumta» sabrukšanā atradis un nav laidis garām smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ceturtdienas, 21.novembra, vakarā iebruka lielveikala Maxima jumts Rīgas mikrorajonā Zolitūdē, bet jau piektdien, 22.novembrī, Ventspils pilsētas domes sēdē pēkšņi nepiedalījās ne Lembergs, ne arī viņa vietnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs, kas it kā aizbraukuši uz Rīgu.

Lai arī jaunajam Ministru kabinetam būs visai īss mūžs – tikai līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, gāzt valdību jau tagad bijusi vitāla nepieciešamība. Kuluāros runā, ka Lembergam arvien vairāk sāk aptrūkties finanšu līdzekļu, kas tiek izlietoti politiķu «barošanai», PR kampaņas veidošanai un Ventspilī sabūvētās infrastruktūras uzturēšanai. Turklāt viņam uz papēžiem neatlaidīgi min tiesībsargājošās instances.

Ventspils politiskajai virtuvei tuvu stāvošas personas portālam BNN norāda, ka Lembergam ir svarīgi, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), būtu viņa pārraudzībā, jo, iegūstot savā kontrolē VARAM, viņam būtu iespēja apturēt vēršanos pret apsūdzētu personu atrašanos valsts pārvaldē. Turklāt stresu Lembergam varētu radīt arī apstāklis, ka bijušais VARAM saimnieks Edmunds Sprūdžs ir pārsūdzējis Liepājas tiesas lēmumu lietā par Lemberga atstādināšanu no amata, un pastāv varbūtība, ka nākamās instances lēmums Ventspils baronam būs nelabvēlīgs. Tāpat VARAM, Satiksmes un Ekonomikas ministrijas viņam nepieciešamas, lai Ventspils brīvostas valdē atgrieztos viņam pakļautie valsts pārstāvji, un tiktu apstādinātas iesāktās ostu reformas, teic zinātāji.

Kad Bērziņš, kurš 10. Saeimā kā deputāts pārstāvēja ZZS, par kuras «krusttēvu» tiek dēvēts Lembergs, tika ievēlēts par Valsts prezidentu, kuluāros izskanēja, ka tas noticis arī ar Lemberga gādību. Turklāt arī pats Bērziņš toreiz neslēpa, ka, pirms kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, par šo jautājumu apspriedies ar Lembergu. Turklāt ar Lemberga ietekmi tikuši saistīti arī iemesli, kāpēc Bērziņš ilgstoši noturējās a/s Latvijas Unibanka (tagad SEB) vadītāja amatā.

Bērziņš pats atzinis, ka viņa mērķis bija radīt konkurenci tā brīža valsts vadītājam un uz otru termiņu kandidējušajam Valdim Zatleram. Turklāt Bērziņu 2011.gada 2.jūnijā par prezidentu ievēlējusi Saeima, kuras atlaišanu 28.maija paziņojumā tautai ierosinājis Zatlers. 23.jūlija referendumā par Saeimas atlaišanu nobalsoja 94,3% iedzīvotāju. Zatlers savu lēmumu pamatoja ar vēlmi cīnīties pret oligarhu varu, lai gan trīs publiski piesauktie oligarhi – Lembergs, politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers nekautrējās atzīt, ka neredz pamatu Saeimas atlaišanai. Lembergs neslēpa, ka referendumā balsos pret Saeimas atlaišanu.

Turklāt pēc tam, kad Bērziņš ievēlēts par valsts galvu, Lembergs nekautrējies kandidēt uz premjera amatu no Zaļo un zemnieku savienības. Rezultātā gan panākta vienošanās, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija jeb tagadējā Reformu partija, Vienotība un nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), bet valdību vadīs Valdis Dombrovskis.

102.000.102.6267


Pievienot komentāru

  1. sarkasms teica:

    skaisti! esam atpakaļ viduslaikos, kur vecie blēži atkal viegli tiek pie siles

  2. no Latgales teica:

    nu, protams, viņam taču jāparūpējas, kā atņemt naudu citām pašvaldībām, jo īpaši Latgalei

  3. jautājums Bērziņam teica:

    vai tas ir normāli, ka tagad visi strīdīgie jautājumi uz desmit mēnešiem tiks iesaldēti, kamēr darbu nesāks jauna, pēcvēlēšanu valdība? vai tā rīkojas gudrs, saimniecisks valsts vadītājs, liedzot turpināt darbu vecajam Ministru kabinetam, kas jau bija ieskrējies un kam viss daudz maz raiti beidzot ritēja uz priekšu?

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.