Lēš, ka pašvaldību krīzes pabalsti varētu būt nepieciešami ap 18 000 cilvēku

Pašvaldību krīzes pabalsti pamatvajadzību nodrošināšanai turpmāko mēnešu laikā kopumā varētu būt nepieciešami ap 18 000 cilvēku, piektdienas, 17.aprīļa, preses konferencē lēsa Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks.

Preses konferencē par dažādām atbalsta formām iedzīvotājiem COVID-19 krīzes laikā Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors pastāstīja, ka galvaspilsētā šādu pabalstu līdz šim saņēmušas 78 personas.

Pēc Allika teiktā, ministrija pagaidām nav saņēmusi informāciju, ka atsevišķās pašvaldībās pēkšņi būtu liels krīzes pabalstu pieprasījums. Rīgā patlaban šī pabalsta saņēmēju skaits ir lielākais Latvijā.

«Martā cilvēkiem vēl ir uzkrājumi un tiek saņemti, piemēram, atlaišanas pabalsti, taču mēs pieņemam, ka aprīlī un maijā situācija var pasliktināties. Ministrija provizoriskās aplēses liecina, ka turpmāko mēnešu laikā šāds pabalsts kopumā varētu būt nepieciešams 18 000 Latvijas iedzīvotāju, lai gan patlaban situācija nav tik negatīva kā varētu būt,» sacīja Alliks, atgādinot, ka daļējai krīzes pabalstu kompensēšanai pašvaldībām valsts kopumā rezervējusi 2,16 miljonus eiro.

Alliks pastāstīja, ka no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta tiek izmaksāti bezdarbnieku un darba nespējas pabalsti, taču krīzes pabalstu izdevumus sedz no valsts pamatbudžeta un tie budžeta deficītā ieskaitīti netiks. Pēc viņa teiktā, sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi joprojām pārsniedz izdevumus par aptuveni sešiem miljoniem eiro, tomēr sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos situācija mainīsies.

Saskaņā ar Moora teikto, Rīgas pašvaldība visvairāk orientējas uz sociālās palīdzības sniegšanu aprūpējamām personām, bezpajumtniekiem, krīzes situācijā nonākušajiem, kā ar tiem, kuri pilnībā nespēj pārvietoties vai kuriem ir ierobežotas iespējas to darīt. 

Viņš atgādināja, ka pašvaldība nodrošina desmit siltā ēdiena izdales vietu darbību, kur katru dienu tiek izsniegtas aptuveni 1000 siltā ēdiena porcijas.

Tāpat iespēju saņemt ēdienu nodrošina četras zupas virtuves.

Sadarbībā ar Latvijas Sarkano krustu un Latvijas Samariešu apvienību pašvaldība nodrošina brīvprātīgo palīdzību tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ paši nevar iegādāties pārtiku vai veikt citas neatliekamas lietas. Šāda brīvprātīgo palīdzības sniegšanas sistēma darbojas aptuveni divas nedēļas un vidēji nedēļas laikā palīdzība tiek sniegta 50 cilvēkiem, sacīja Moors.

Pašvaldība arī sadarbojas ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, lai preventīvi uz COVID-19 testētu patversmju, pansionātu un citu sociālo aprūpes namu klientus. 

«Piemēram, Rīgas patversmē pagājušajā nedēļā testējām ap 80 cilvēkiem, bet pansionātā Mežciems – 90. Mērķis ir pēc iespējas savlaicīgi un nekavējoties reaģēt, ja kaut kur parādās saslimšanas,» sacīja Moors.

Lasiet arī: Rīgā piemēro 100 eiro sodu par distances neievērošanu pagalmā un vīrusa noliegšanu

Savukārt runājot par krīzes pabalstu piešķiršanu, pašvaldības pārstāvis norādīja, ka šonedēļ izskatīti kopumā 50 pieteikumi pabalstam. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka to automātiski nesaņem visi, kuri piesakās, jo Rīgas Sociālais dienests rūpīgi izvērtē, vai krīzes situācija tiešām iestājusies COVID-19 radītās situācijas dēļ un vai cilvēkam tiešām nav iespējas nodrošināt savas pamatvajadzības ar esošajiem resursiem. Rīgas domes krīzes apmēra pabalsts ir sākot no 128 eiro, taču katrs iesniegums tiek izvērtēts individuāli.

Tikmēr Alliks atgādināja, ka valsts ne tikai palīdzēs pašvaldībām daļēji kompensēt piešķirtos krīzes pabalstus un nodrošinās 50 eiro piemaksu par katru bērnu ģimenēs, kurām šis pabalsts pienākas, bet arī nodrošinās, ka trūcīgām un maznodrošinātām personām ir automātiski pagarināts statusa izziņas derīguma termiņš līdz 31.maijam.

Tāpat uz pusgadu pagarināti izziņu derīguma termiņi personām ar invaliditāti, tādējādi ļaujiet nezaudēt invaliditātes statusu un no tā izrietošās sociālās garantijas. 

Vēl viņš atgādināja, ka turpmāk bezdarbnieka pabalstu varēs saņemt arī mikrouzņēmumu īpašnieki, kas palikuši bez apgrozījuma un pašnodarbinātie, kas palikuši bez ienākumiem. Tāpat bezdarbnieki četrus mēnešus varēs strādāt algotu darbu, nezaudējot bezdarbnieka pabalstu. Iepriekš šis termiņš bija divi mēneši.

Kā ziņots, valsts nodrošina mērķdotāciju daļējai pašvaldību izdevumu segšanai par izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā. Saskaņā ar valdībā pieņemto rīkojumu valsts segs 50% no ģimenei vai personai izmaksātā pabalsta krīzes situācijā, bet ne vairāk kā 40 eiro mēnesī vienai personai triju mēnešu periodā.

Valdošajā koalīcijā ir arī panākta konceptuāla vienošanās koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 izplatības laikā krīzes un dīkstāves pabalstu saņēmējiem piešķirt papildu 50 eiro par katru bērnu.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas