Levits: Ja nolaižas Dzelzs priekškars, tam jāatrodas uz Krievijas, nevis kaimiņvalstu robežām

«Mūsu reģiona ilgtermiņa ekonomiskā izaugsme ir straujāka nekā citviet Eiropā. Palielinās arī mūsu reģiona politiskā nozīme. Kopā ar citiem eiropiešiem mēs nosakām, kādas ir Eiropas intereses, kas ir Eiropas vērtības. Tas arī ir bijis skaidri redzams pašreizējā Krievijas kara Ukrainā kontekstā,» pirmdien, 20.jūnijā, atklājot septīto Trīs jūru samitu, norādījis Valsts prezidents Egils Levits.

Septītais Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un ceturtais Biznesa forums norisināsies pirmdien un otrdien Rīgā. Tā laikā dalībvalstu līderi, iniciatīvas stratēģiskie partneri un uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji apspriedīs, kā turpmāk attīstīt TJI un uz kādiem projektiem fokusēties. Tāpat samitā tiek meklēti veidi, kā TJI valstis var palīdzēt Ukrainai atjaunoties pēc kara.

«Eiropas Savienības ziemeļu-dienvidu ass infrastruktūras vajadzības aizvien vēl ir milzīgas.

Spēcīgāki digitālie, transporta un enerģijas savienojumi šajā asī ir būtiski nepieciešami Eiropas Savienības kohēzijas nodrošināšanai. Mūsu šīs dienas tikšanās un rītdienas Biznesa foruma uzdevums ir pilnveidot savas spējas visos trīs sadarbības virzienos – enerģētikā, transportā un digitālajā jomā,» atklāšanā uzsvēris Levits.

Pēc viņa teiktā, «mums ir konkrētāk jāpievēršas mūsu enerģijas starpsavienojumiem. Ja klimata pārmaiņu radītais apdraudējums mums vēl nebija licis rīkoties gana ātri, Krievijas karš Ukrainā gan to beidzot ir panācis.»

Prezidents arī uzsvēris, ka «transporta maršruti Trīs jūru iniciatīvas reģionā sniedz daudz jaunu iespēju konsolidēt reģionu un veicināt ziemeļu-dienvidu ass attīstību. Ātrgaitas dzelzceļa līnija Rail Baltica, ko paredzēts pabeigt līdz 2026.gadam, nodrošinot mums savienojumu ar Varšavu un vēl tālāk, ir tikai viens no piemēriem. Melnās jūras blokādes radītās problēmas graudu eksportā lieku reizi norāda uz to, ka Eiropā vēl ir jāstiprina dzelzceļa savienojumi.»

«Novērtējam ciešo stratēģisko partnerību ar Vāciju, ASV un Eiropas Komisiju. Transatlantiskā partnerība un spēcīga Eiropas identitāte ir TJI divi ģeopolitiskie stūrakmeņi. Lielākas ASV investīcijas reģionā ar Investīciju fonda starpniecību kalpos par būtisku virzītājspēku. Šodien mums arī būs iespēja pārrunāt iespējas veidot plašāku Trīs jūru reģiona sadarbību ar līdzīgi domājošām valstīm un organizācijām Eiropā un visā pasaulē,» atklāšanā sacījis Levits.

«Mūsu vajadzības ir gluži pieticīgas, salīdzinot ar to, kāda mēroga atjaunošanas pasākumi būs nepieciešami Ukrainā pēc kara,

kas, esmu pārliecināts, ka beigsies ar Ukrainas uzvaru. Šīs dienas samitā meklēsim labākos risinājumus Ukrainas savienošanai ar pārējo Eiropu. Ņemot vērā mūsu tuvo ģeogrāfisko novietojumu un spēcīgās kopīgās vērtības, mums ir jāveido aizvien ciešāka sadarbība,» ta Latvijas prezidents.

«Šajā brīdī vēlos aicināt šīs nedēļas Eiropadomi pieņemt pozitīvu lēmumu attiecībā uz ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Ukrainas tauta ir demonstrējusi neticamu drosmi un apņēmību cīņā par savu brīvību, par Eiropas vērtībām. Ja nolaižas jauns Dzelzs priekškars, tam ir jāatrodas uz Krievijas, nevis kaimiņvalstu robežām. Šodien Eiropa bez Ukrainas nav pilnīga,» uzsvēris Levits, piebilstot, ka Eiropas Savienība atjaunoja Eiropu pēc Otrā pasaules kara un pēc Aukstā kara, tagad tai ir jāturpina iesāktais, lai nodrošinātu mieru un brīvību.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas