bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 08.04.2020 | Vārda dienas: Dana, Dans, Danute, Edgars
LatviaLatvija

Levits: Savā alma mater varam tiekties uz līdzsvara atjaunošanu starp birokrātiju un zinātni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts prezidents Egils Levits saka uzrunu Latvijas Universitātes Senāta svinīgajā sēdē par godu universitātes simtgadei.

Mūsdienu akadēmiskā pasaule ir «iedzīta projektu slazdos», pirmdien, 30.septembrī, svinīgajā Latvijas Universitātes (LU) Senāta sēdē uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš pauda, ka Latvija nevar attīstīties, ja sabiedrībai nav pieejama kvalitatīva augstākā izglītība, ja tai nav augsnes, kurā veidoties izcilībai, dzimt ģeniāliem atklājumiem un cilvēcei noderīgiem izgudrojumiem. Prezidents atzina, ka LU Senāta rokās ir šādus apstākļus radīt, pat ja šī darba augļus plūks nākamās paaudzes.

«Mūsdienu akadēmiskā pasaule ir «iedzīta projektu slazdos». Tā es to sauktu. Mēs nevaram izmainīt lielās straumes, ja vēlamies plūst līdzi tām un gūt no tām labumu, tomēr varam saglabāt veselo saprātu un savā alma mater tiekties uz līdzsvara atjaunošanu starp birokrātiju un zinātni, starp burtu un garu. Līdzās menedžmenta panākumiem universitātē ir jāatjauno ideālisms un kalpošana ideāliem kā augstāks mērķis. Birokrātija nedrīkst aizņemt lielāko daļu no pētnieku, zinātnieku darba,» uzsvēra Levits.

Valsts prezidenta ieskatā, nevienu reformu, nevienas pārmaiņas, ja ir vēlme pēc laba rezultāta, nevar veikt ar «gariem zobiem vai fiktīvi», tāpēc ir jārīkojas pēc būtības.

Levits atzina, ka universitātei ir jābūt pieejamai ikvienam neatkarīgi no ģimenes materiālajām iespējām, tai pamatā jābūt valsts finansētai.

«Mums ir vajadzīga tāda universitāte, kas nacionālā līmenī nodrošina mūsdienīgas latviešu nācijas elites pēctecību un kvalitāti. Vienlaikus mums vajag kā lokālās un reģionālās, tā arī globālās kopainas mērogos domāt un spriest spējīgus cilvēkus, vispusīgi attīstītus pilsoņus ar plašu redzesloku, kas Latvijā ilgtermiņā spētu uzturēt spēkā demokrātiju. Arī demogrāfiskā situācija ir tāda, ka nevaram atļauties mazizglītotu vai pavirši izglītotu sabiedrības vairākumu,» sacīja Levits.

Viņš arī norādīja, ka Latvijai ir vajadzīga tāda universitāte, kurā īpaši prioritāra vieta būtu ierādīta tām zinātnēm, kas ir latviešu identitātes kodola sastāvdaļa. «Šīs zinātnes pamatā ir vajadzīgas tikai mums pašiem. Latviešu valodai, literatūrai, Latvijas vēsturei, kultūras zinātnei vienīgā mājvieta pasaulē faktiski ir tikai šeit, Latvijā, un, pirmkārt, LU,» piebilda prezidents.

Lasiet vēl: Augstākās izglītības reforma: Sapnis par TOP 500 un izcila zinātne taupības režīmā

Levits arī norādīja, ka patlaban Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā koncepciju par augstskolu un zinātnes pārvaldības reformu, kas veicinātu Latvijas konkurētspēju visās nozarēs. Prezidents pauda vēlmi, lai šī koncepcija paredz, ka LU zināmā laika posmā sasniegtu izcilību Eiropas un pasaules līmenī. Vienlaikus viņš vēlas, lai šeit tiktu nodrošinātas arī tās zinātnes nozares, kas ir svarīgas primāri mums, latviešiem.

Uzrunāt latviešu zinātniekus, kuri strādājuši vai izglītojušies LU, Valsts prezidents norādīja, ka daudzi ir aizbraukuši ne tikai adekvāta atalgojuma meklējumos, bet arī personīgās izaugsmes un pašrealizācijas nolūkā. Vienlaikus viņš aicināja arī citviet pasaulē strādājošos zinātniekus saglabāt piederības sajūtu Latvijai, savas saites ar Latviju, aicinot dalīties pieredzē un zināšanās ar LU.

«Zinātnieka un zinātnes prestiža kāpināšana ir viens no LU tuvās nākotnes uzdevumiem, ko gan nav iespējams izpildīt bez atbilstošas politiskās gribas un valsts atbalsta. Tomēr šajā jautājumā nepieciešama arī pašas universitātes griba būt mūsdienīgam nacionālās zinātnes centram, kas sniedz studentiem starptautiskajiem standartiem atbilstošu augstāko izglītību,» uzsvēra Levits.


Pievienot komentāru

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Pieejamais atbalsts COVID-19 krīzes ierobežošanai sasniedzis četrus miljardus

«Līdzekļu pietiek, lai varētu atbalstīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai un stimulētu ekonomiku pēc krīzes,» uzsvēra finanšu ministrs.

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Latvijā sācies sējas laiks

Daba modusies neierasti agri, un arī lauksaimnieki pamazām uzsāk sējas darbus. Pirmos pašlaik sēj pupas un zirņus, ecē zālājus un veic ziemāju virsmēslošanu.

Akciju cenas kāpj cerībās par koronavīrusa krīzes mazināšanos

AvaTrade analītiķis Naīms Aslams sacīja, ka «investori atsakās no pesimisma», jo COVID-19 upuru skaita pieaugums ir palēninājies tādās Eiropas valstīs kā Itālija, Spānija un Francija.

Britu premjerministru no COVID-19 ārstē intensīvajā nodaļā

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš jau nepilnas divas nedēļas sirgst ar COVID-19 slimnīcā pārvests uz intensīvās aprūpes nodaļu, bet valdības vadītāja pienākumi uzticēti ārlietu ministram Dominikam Rābam, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Jaunais TV kanāls Tava klase pirmajā dienā skatīts 50 valstīs

Izglītības un zinātnes ministrija ziņo, ka papildu Latvijai TV kanālu skatījušies cilvēki Igaunijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Krievijā, ASV, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un citviet pasaulē.

Levits aicina nešķirot dīkstāves pabalsta saņēmējus pēc nodokļu parāda

Levits uzskata, ka dīkstāves pabalsts ir instruments, lai «pārziemotu». «Tas attiecas uz visiem, kuriem krīzes dēļ patlaban nav darba,» viņš uzsvēra.

ASV koronavīrusa nāves gadījumu skaits tuvojas 11 000

ASV, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko apstiprināto COVID-19 saslimšanu skaitu, nāves gadījumu kopskaits otrdien, 7.aprīlī, sasniedzis 10 986, ziņo ASV Džona Hopkinsa Universitāte un vācu raidsabiedrība DW.

COVID-19 inficēto skaits Baltijā. Latvijā – 548, Lietuvā – 880, Igaunijā – 1 149

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Ziemas sesijā Saeima pieņēmusi 42 likumus

Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem – skatot tos otrajā un trešajā lasījumā –, Saeimā kopumā vērtēti 1 085 priekšlikumi.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pārcels uz 5.septembri

Sākotnēji bija noteikts, ka ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā notiks 25.aprīlī, taču COVID-19 pandēmijas dēļ vēlēšanu datums tika pārcelts uz 6.jūniju, vienlaikus pieļaujot, ka vēlēšanu datums var tikt pārcelts tuvāk rudenim.

Kariņš: Neplānojam pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram

Neplānojam vairāk pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram – redzam, kā vētra vēl plosās, bet esam uz pareizās takas, intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV)

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!