bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 20.08.2018 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss
LatviaLatvija

Lidosta Rīga atbalsta IeM rosinājumu attīstīt robežkontroles infrastruktūru

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ņemot vērā gan straujo pasažieru skaita pieaugumu, gan izmaiņas Eiropas Savienības (ES) regulējumā par personu kontroli uz ES ārējās robežas, starptautiskā lidosta Rīga atbalsta Iekšlietu ministrijas (IeM) ierosinājumu attīstīt robežkontroles infrastruktūru lidostā, BNN ziņo lidostas pārstāvji.

Lidosta norāda, ka, lai gan pašlaik par lidostas līdzekļiem izbūvētā robežkontroles infrastruktūra ir pietiekama, lai nodrošinātu ieceļojošo un izceļojošo pasažieru personas dokumentu pārbaudi pie esošā pasažieru skaita, tomēr aizvien augošais ceļotāju skaits, kas šogad saskaņā ar lidostas prognozi var sasniegt 6,5 miljonus pasažieru,  neapšaubāmi liek jau tagad meklēt risinājumus, lai izvairītos no rindu veidošanās robežkontrolē. «Lai kādu ceļu izvēlētos IeM – uzstādīt inovatīvus automātiskos dokumentu kontroles risinājumus jeb ABC vārtus vai palielināt Valsts robežsardzes personāla skaitu lidostā, svarīgi ir celt robežkontroles kapacitāti.»

Lai aizvien pieaugošās pasažieru plūsmas apstākļos atbalstītu Valsts robežsardzi, lidosta jau iepriekš par saviem līdzekļiem ir izbūvējusi papildus robežkontroles kabīnes izlidošanas un tranzīta zonā, un kopumā lidostā Valsts robežsardzes vajadzībām ir pieejamas 18 kabīnes. Šogad plānots izbūvēt vēl vienu kabīni ar divām darba vietām ielidošanas zonā, atzīmē Lidosta Rīga pārstāvji.

BNN jau ziņoja, ka lidostas Rīga infrastruktūra nav pietiekama, lai intensīvās noslogojuma stundās nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) regulā noteiktās sistemātiskas pārbaudes visām ārējo robežu šķērsojošajām personām, neradot nesamērīgu ietekmi uz pasažieru plūsmu, kas veicina ievērojamu rindu veidošanos pirms robežpārbaudes, secinājusi Iekšlietu ministrija (IeM).

Ministrijas sagatavotajā ziņojumā valdībai skaidrots, ka pagājušā gada aprīlī stājās spēkā ES regula attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu pie ārējām robežām, proti, ieviešot sistemātiskas pārbaudes datu bāzēs ieceļošanas un izceļošanas brīdī ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

Viena Eiropas iedzīvotāja pārbaudes laiks ES un nacionālajās datu bāzēs ir aptuveni desmit sekundes. Minimālais robežpārbaudes laiks vienai ārējo robežu šķērsojošajai personai ir 35 – 40 sekundes, kas nozīmē, ka vienas robežsarga darba vietas maksimālā caurlaidība vienā stundā ir līdz 90 personām.

Tomēr pēc iepriekšminētas regulas spēkā stāšanās, lidostā Rīga uzsākot visu ārējo robežu šķērsojošo personu sistemātiskas pārbaudes, konstatēts, ka atsevišķos laika periodos pirms pārbaudes kabīnēm veidojas līdz pat 100 pasažieru garas rindas. Veidojoties šādām rindām, vidējais pasažiera gaidīšanas laiks pirms robežpārbaudes ir vairāk nekā 30 minūtes

IeM atzīmē, ka izceļojošo personu plūsma ir salīdzinoši vienmērīga, jo virzība uz attiecīgo gaisa kuģa piestātni ir organizētāka. Savukārt Latvijā ieceļojošo personu plūsma nav organizatoriska, jo no vairākiem gaisa kuģiem vienlaicīgi personas dodas uz robežpārbaudes vietu, lai pēc iespējas ātrāk ieceļotu Latvijā vai tranzītā dotos uz nākamo valsti.

Līdz ar to ministrija secinājusi, ka lidostas Rīga infrastruktūra nav pietiekama, lai intensīvās noslogojuma stundās nodrošinātu minētajā regulā noteiktās sistemātiskas pārbaudes visām Latvijas ārējo robežu šķērsojošajām personām, neradot nesamērīgu ietekmi uz pasažieru plūsmu, kas veicina ievērojamu rindu rašanos pirms robežpārbaudes.

Ministrija gan norāda, ka valstis var lūgt termiņa pagarinājumu pārbaužu veikšanai, ja konkrētā lidostā ir ar infrastruktūru saistītas grūtības, kuru dēļ ir vajadzīgs ilgāks laiks pielāgojumiem. To Latvija ir izdarījusi, lūdzot pagarinājumu līdz 2019.gada 7.aprīlim. Eiropas Komisija gan vēl nav saskaņojusi pieteikto pagarinājumu, teikts ziņojumā. Pēc IeM paustā, Latvija nav vienīgā, kas šo iespēju izmantojusi.

Attiecīgi, neveicot lidostas infrastruktūras modernizēšanu un pieaugot ārējo robežu šķērsojošo personu skaitam, ir risks, ka pēc minētā termiņa pieaugs vidējais pasažiera gaidīšanas laiks rindā pirms robežpārbaudes, skaidro IeM.

Ziņojumā teikts, ka Valsts robežsardze kopā ar lidostas Rīga administrāciju ir sākusi darbu pie nepieciešamās lidostas infrastruktūras paplašināšanas.

Tiek skaidrots, ka lidostā faktiski nav iespēju papildus izveidot vairākas pārbaudes kabīnes, būtiski palielinot pārbaužu nodrošināšanai nepieciešamos personālresursus. Tādējādi alternatīvs risinājums ir inovatīvu sistēmu ieviešana robežpārbaudes nodrošināšanai, kuras ievērojami ekonomē personāla resursu. Piemēram, viens robežsargs var nodrošināt četru līdz sešu ABC vārtu uzraudzību.

Tādējādi, lai sasniegtu prioritāro mērķi ir nepieciešams izveidot papildus vienu pārbaužu kabīni ar divām darba vietām ieceļošanas sektorā un vienu pārbaužu kabīni ar divām darba vietām tranzīta sektorā, uzstādīt četrus ABC vārtus ieceļošanas sektorā, divus ABC vārtus izlidošanas sektorā un vēl divus ABC vārtus tranzīta sektorā.

Finansējumu ABC vārtu iegādei IeM plāno piesaistīt no ES Iekšējā drošības fonda. Tomēr vārtu sekmīgas darbības nodrošināšanai no 2020.gada būs nepieciešams papildus ikgadējs finansējums 390 775 eiro apmērā standarta programmatūras licences atjaunošanai un uzturēšanas izdevumu segšanai, skaidrots ziņojumā.

Jau ziņots, ka Valsts robežsardze no pagājušā gada 1.aprīļa sākusi visu ES pilsoņu pastiprinātas pārbaudes uz Šengenas zonas ārējās robežas.

Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk Silenes, Pāternieku, Terehovas, Grebņevas un Vientuļu, Pededzes robežkontroles punktos, Kārsavas un Zilupes dzelzceļa robežkontroles punktos robežsargi veiks datorizētu pārbaudi visām ieceļojošām un izceļojošām personām, tostarp arī ES, EEZ un Šveices pilsoņiem un mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Arī Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās, kā arī starptautiskajā lidostā Rīga tiek veikta datorizēta pārbaude visiem ES, EEZ un Šveices pilsoņiem, kuri šķērsos Šengenas zonas ārējo robežu.

Līdz šim datorizētā robežpārbaude bija trešo valstu pilsoņiem. ES, EEZ un Šveices pilsoņiem, šķērsojot Šengenas zonas ārējo robežu, tika veikta vien ceļošanas dokumentu pārbaude, taču tagad tiek veikta datorizēta robežpārbaude, pārbaudot uzrādītos dokumentus Šengenas informācijas sistēmā, Interpola un nacionālajās informācijas sistēmās.

Pastiprinātu robežpārbaužu ieviešana saistīta ar Eiropas Parlamenta martā apstiprinātajiem grozījumiem Šengenas Robežu kodeksā. Šo grozījumu mērķis ir palielināt drošību Šengenas telpā un identificēt personas, kuras iespējams varētu radīt draudus sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai.

Ref:244.000.103.3677


Pievienot komentāru

Grieķija pabeidz «glābšanas aizņēmumu» programmu

Grieķijas valdība pirmdien ir beigusi aizņemties naudu no starptautiskiem aizdevējiem tās finanšu glābšanas programmas ietvaros, kas tai ļāva saņemt kopumā 326 miljardus eiro no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda apmaiņā pret aizdevēju prasītām reformām un stingru taupības politiku.

Elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā pieaug, bet Igaunijā sarūk

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas cena Latvijā un Lietuvā pieauga, turpretī Igaunijā saruka, aģentūru informē AS Latvenergo.

Mežaparka estrādes atjaunošanai plāno aizņemties 41 miljonu eiro

Rīgas pašvaldība Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas otrā posma pirmās daļas realizēšanai no Valsts kases aizņemsies 41 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli, šādu ieceri atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja.

Bezdarbs Igaunijā pēdējo 10 gadu zemākajā līmenī

Bezdarba līmenis Igaunijā 2018.gada otrajā ceturksnī bijis 5,1%, kas ir zemākais līmenis pēdējos desmit gados, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Šķēles ģimenei piederošās Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem grupas peļņa pērn – 7,313 miljoni eiro

Ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošās finanšu ieguldījumu kompānijas Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 14,338 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 20,2% un bija 7,313 miljonu eiro apmērā.

Likumprojektu par veselības pakalpojumu apmaksu varētu skatīt nākamnedēļ

Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, Ministru kabinets varētu skatīt nākamnedēļ, norāda veselības ministre Anda Čakša.

52 000 igauņu dzied Tallinā un internetā par godu Igaunijas neatkarībai

Kopumā 52 772 igauņi iesaistījušies līdzi dziedāšanas akcijā, kur, atzīmējot Igaunijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, cilvēki varējuši «raut līdzi» gan estrādē Tallinā, gan izmantojot īpašu neklātienes risinājumu internetā.

FOTO: Ventspils ostā piestāj vācu slavenais kruīza kompānijas kuģis

Ventspils ostā brīvdienās ikviens varēja vērot vācu populārākās kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģa Amadea  peldējumu pa Ventas upi. Šis ir pirmais no SIA Noord Natie Ventspils Terminals piesaistītajiem kruīza kuģiem, kas sekmē Latvijas un Ventspils atpazīstamību un tūrisma attīstību, norāda NNVT pārstāvji. 

airBaltic jūlijā pārvadā vairāk nekā 450 000 pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada jūlijā pārvadājusi 452 646 pasažierus jeb par 15% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Rīgas meži: Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies

Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies, prognozē SIA Rīgas meži Realizācijas daļas vadītāja Jolanta Pavlova. Viņa atgādina, ka šā gada sākums meža nozarei Latvijā iezīmējās ar zāģbaļķu deficītu un augstām apaļkoku cenām.

Putins – kāzinieks Austrijas ārlietu ministres laulībās

Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklējis Austrijas ārlietu ministres Kārinas Kneislas (Karin Kneissl) kāzas laikā, kad Austrija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

BTA: 55% vecāku gatavošanos Zinību dienai uzsāk jau augusta sākumā

Tāpat kā citus gadus jaunie vecāki jau laicīgi sāk gatavoties skolai un gaidāmajai Zinību dienai. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company veiktās aptaujas rezultāti, 55% vecāku bērnu sagatavošanos skolai uzsāk jau augusta sākumā.

Latvijā sākas lielākās militārās mācības kopš neatkarības atjaunošanas

Latvijā pirmdien, 20.augustā, sākas un līdz 2.septembrim norisināsies lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas Namejs 2018.

Indijā postoši plūdi prasa dzīvības

Indijas dienvidus skāruši pēdējos simts gados postošākie plūdi. Pašreizējā lietus periodā Keralas pavalstī tos izraisījušas neierasti stipras lietavas. Plūdos kopš 8.augusta bojā gājuši 186 cilvēki.

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo skaits varētu būt desmitreiz mazāks nekā sākotnēji lēsts

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo personu skaits varētu būt desmit reizes mazāks nekā sākotnēji lēsts, izriet no veselības ministres Andas Čakšas aģentūrai LETA teiktā.

Marķētās dīzeļdegvielas realizācija pirmajā pusgadā samazinājusies par 1,1%

Iezīmētā dīzeļdegviela šogad pirmajā pusgadā realizēta kopumā 18 920 tonnu apmērā, kas ir par 218 tonnām jeb 1,1% mazāk nekā 2017.gada pirmajā pusgadā

Šonedēļ siltums pakāpeniski atkāpsies un bieži pūtīs brāzmains vējš

Pats nedēļas sākums būs silts, taču daudzviet līs. Nedēļas vidū būs salīdzinoši sauss laiks, un, pēc nedaudz vēsāka laika, īslaicīgi ieplūdīs siltāks gaiss. Nedēļas nogalē siltums atkāpsies, un būs vējains un lietains laiks.

De facto: «Jūrmalgeitas» Milušs apspēlē Latviju Krievijas tiesā

Jau vairākus gadus Latvija cenšas panākt, lai Krievijas tiesa atzīst un izpilda Jurmalgeitā notiesātā Germana Miluša piecu gadu cietumsodu, ziņo raidījums de facto. Tomēr LTV noskaidro, ka pagaidām tas nav izdevies.

BNN nedēļas apkopojums: VID meklē «nevainojamu reputāciju». Bezdarba līmenis Latvijā. OIK sarunu turpinājums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Deputāti; Virzība; Nākotne; Paziņojums; Pārmaiņas.

Ar krosa motocikliem bojā zemsedzi dabas parkos un Ķemeru Nacionālajā parkā

Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori vairākās vietās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ieskaitot Ķemeru Nacionālo parku, šajā vasarā konstatējuši, ka ar krosa motocikliem ievērojami bojāta mežu un kāpu zemsedze, kas var atstāt ilgstoši nelabvēlīgu ietekmi uz augāju un biotopiem.

Oktobrī skatīs Eigima sūdzību par lēmumu, kas skar politiķa valsts valodas prasmes

24.oktobrī plkst.10 Daugavpils tiesa Preiļos sāks skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima sūdzību par Valsts valodas centra pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas lietojumu.

Ar mentoru apmācību uzsāk onkoloģisko pacientu pašpalīdzības kustību

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks uzsāk mentoru kustību, lai apvienotu aktīvus cilvēkus, kuri saskārušies ar vēzi, un tagad paši ir gatavi dalīties pieredzē un palīdzēt tikt galā ar pārbaudījumiem citiem. Mentoru kustība ir brīvprātīga, plānots, ka tā varēs sniegt atbalstu tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuri tikko kā sākuši ārstēšanas procesu, vai arī nesen tam izgājuši cauri un nezina, kā dzīvot tālāk.

Rīgas Centrāltirgū konfiscē 231 579 gabalus tabakas izstrādājumu un 131 litru alkohola

Pagājušajā nedēļā Valsts policija pabeidza izmeklēšanu vienā no kriminālprocesiem par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju lielos apjomos. Kopumā tika veiktas 176 sankcionētas kratīšanas, kuru rezultātā tika izņemti 231 579 gabali tabakas izstrādājumu un 131 litrs alkoholisko dzērienu bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām.

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijā ražotā piena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski aug importētā apmērs

Latvijā ražotāpiena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski palielinās importētā piena apmērs, atzīst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.