bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens

Lidosta Rīga prasību pret airBaltic palielina par gandrīz miljonu latu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

AS Starptautiskā lidosta Rīga šodien Rīgas apgabaltiesā iesniegs prasības papildinājumu par 3,4 miljonu latu parāda piedziņu no Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic), biznesa portālu Nozare.lv informēja lidostā.

Kopš 19.jūlija, kad starptautiskā lidosta Rīga vērsās tiesā par parāda piedziņu no airBaltic par vairāk nekā 2,5 miljoniem latu, nacionālā lidsabiedrība nav veikusi nevienu maksājumu, kādēļ parāds pieaudzis līdz 3,4 miljoniem latu, skaidro lidostā.

airBaltic parādsaistības par dažāda veida saimnieciskajiem līgumiem pret lidostu Rīga esot veidojušās no 2009.gada beigām.

Lidosta lūgusi tiesu arī noteikt prasības nodrošinājuma līdzekli, apķīlājot tos maksājumus, kuri pienākas airBaltic no trešajām personām, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās.

Lidosta uzsver, ka prasības iesniegšana tiesā ir nepatīkams un ārkārtas solis, lai aizstāvētu uzņēmuma un akcionāra – valsts – intereses.

Sarunas par parādsaistību dzēšanu esot bijis ļoti sarežģīts process un jebkādas vienošanās no airBaltic puses tiekot pārkāptas. Lidostas mērķis esot nodrošināt visiem sadarbības partneriem vienādus konkurences apstākļus un nepieļaut ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu.

Starptautiskā lidosta Rīga ir 100% valsts uzņēmums, un tā savā darbībā realizē tādu saimniecisko darbību, kas atbilst valsts interesēm, nacionālajiem un starptautiskajiem likumiem, teikts lidostas šodien izplatītajā paziņojumā.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 26.jūlijā ierosināja civillietu pēc lidosta Rīga prasības pret airBaltic par vairāk nekā 2,5 miljonu latu parāda piedziņu. Lidosta lūgusi tiesu noteikt prasības nodrošinājuma līdzekli, apķīlājot tos maksājumus, kuri pienākas airBaltic no trešajām personām, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās.

«Fakts, ka airBaltic lidostai nemaksā par saņemtajiem pakalpojumiem, pilnīgi noteikti var ietekmēt un ietekmē lidostas attīstības plānus attiecībā uz jaunā termināļa būvniecību. Līgumu slēgšana par tik nopietniem projektiem un plāniem par jaunā termināļa būvniecību patlaban nav iespējama, un tam ir tikai viens vienīgs iemesls – airBaltic parāds,» skaidroja Ķuzulis.

Zemes nomas līgums un sadarbības līgums par jauna termināļa būvniecību esot noslēgts un ir parakstīts no airBaltic puses, taču šajā līgumā ir atsauce uz vienošanos par parāda dzēšanu, bet airBaltic šo vienošanos esot lauzis, un tas vairs neesot spēkā.

Ķuzulis skaidro, ka līdz ar to lidostai nav pamata sniegt līgumu Konkurences padomē, jo, kā zināms, tikai pēc padomes pozitīva atzinuma līgums stāsies spēkā. Lidosta principā neesot tiesīga slēgt līgumu ar parādnieku.

Iepriekš airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks, komentējot lidostas vēršanos tiesā pret aviokompāniju, skaidroja, ka lidostā airBaltic tiekot diskriminēts.

Fliks norādīja, ka lidostas tarifi mainījās pērn 1.novembrī, taču Ryanair turpina maksāt pēc iepriekšējiem tarifiem. Pēc airBaltic rīcībā esošās informācijas, Ryanair starptautiskajai lidostai Rīga maksā 4,5 eiro (3,15 latus) par pasažieri, kas ietver gan lidmašīnu nosēšanās maksu, gan virszemes apkalpošanu, gan lidostu nodevu.

«Savukārt mums lidosta 1.janvārī palielināja virszemes apkalpošanas tarifus par 60%. Papildus tam aprīlī lidosta ieviesa infrastruktūras maksu par virszemes apkalpošanu, kas vēl vairāk palielināja izmaksas. Līdz ar to airBaltic kopējie izdevumi par lidmašīnu nosēšanās maksu, virszemes apkalpošanu un lidostas nodevu veido teju desmit eiro (7 latus) uz vienu pasažieri,» sacīja Fliks.

«Nav pieņemams, ka starptautiskā lidosta Rīga kopš pagājušā gada novembra vairākkārt palielinājusi maksu airBaltic, lai nosegtu zaudējumus, ko rada līgums ar Ryanair. Ir absurdi, ka Latvijas valstij daļēji piederošs uzņēmums maksā divreiz vairāk nekā kāda īru kompānija. Par šo diskriminējošo situāciju mums ir bijušas neskaitāmas sarunas gan ar Satiksmes ministru, gan ar lidostas vadību, taču neizdevās atrast risinājumu.»

Pēc airBaltic prezidenta teiktā, starptautiskā lidosta Rīga nemaz neapstrīd to, ka airBaltic maksā divkārt lielāku summu par vienu pasažieri nekā Īrijas aviokompānija. Turklāt airBaltic pārvadā četrreiz lielāku pasažieru skaitu nekā Ryanair.

airBaltic jūlija beigās vērsusies tiesā ar gandrīz sešu miljonu latu prasību pret lidostu, jo tā nav sniegusi konstruktīvus priekšlikumus par vienlīdzīgas konkurences nosacījumiem lidostā visām aviokompānijām.

Atslēgvārdi: airBaltic lidosta


Pievienot komentāru

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»

Jurašs: Kukuļošanas noziegumu izmeklēšanu vajag centralizēt, nevis katrā iestādē veidot savu pretkorupcijas nodaļu

Patlaban gandrīz katrā tiesībsargājošajā iestādē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas izmeklē korupcijas noziegumus, taču pareizāk būtu šo darbu centralizēt vienā iestādē, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze paudis viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kurš ticis minēts arī kā viens no iespējamajiem JKP iekšlietu ministra amata kandidātiem.

ES dalībvalstis prasa strauju rīcību, lai apturētu mežu izciršanu

Eiropas Komisijai ir iespējami ātri jāpiedāvā pasākumu plāns, lai līdz 2020.gadam pasaulē sasniegtu ANO izvirzīto mērķi par atmežošanas apturēšanu, tā vēstulē Eiropas Savienības izpildvarai norādījusi Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Nīderlande un Norvēģija.

Apple cena sarūk, biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV biržu indeksi pirmdien, 12.novembrī, kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena,  informē AS Latvenergo.

Itālijai beidzas Briseles dotais laiks lielu tēriņu budžeta apcirpšanai

Itālijas valdībai otrdien beidzas Eiropas Komisijas dotais laiks, lai samazinātu plānoto valsts budžeta deficītu 2019.gadam. Valdība Romā solījusi nepiekāpties Briseles prasībām par atbildīgu fiskālo politiku un drīzāk riskēt iekulties finanšu sankcijās.