bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 15.10.2019 | Vārda dienas: Eda, Hedviga, Helvijs
LatviaLatvija

Līdz ar 36 pašvaldību ieviešanu darbu varētu sākt arī īpašas pārvaldības institūcijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Līdz ar Latvijas sadalīšanu 36 pašvaldībās, 2021.gadā darbu varētu sākt arī uz plānošanas reģionu bāzes veidotas otrā līmeņa pārvaldības institūcijas, kas nebūs vēlētas, trešdien, 2.oktobrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pastāstījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Komisija bija aicinājusi ministru uz diskusiju, lai pārrunātu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas gaitu.

Jautājumu sadaļā deputāts Andris Kazinovskis (JKP) aicināja veikt pašvaldību reformu, vienlaicīgi veicot arī reģionu izveidi, nododot tiem atsevišķas funkcijas un piešķirot garantētu finansējumu. «To vajadzētu veidot uz plānošanas reģionu bāzes, katram reģionam liekot izveidot attīstības plānu. Šobrīd ir mērķprogrammas, par kurām pašvaldības cīnās un kādai kaut kas tiek, bet citai netiek nekas,» pauda deputāts.

Runājot par otrā līmeņa pārvaldības ieviešanu, Pūce atgādināja, ka ministrijai ir dots uzdevums izvērtēt šī modeļa ieviešanu un jau oktobra izskaņā apspriešanai tiks nodots informatīvais ziņojums par to.

«Esam izvērtējuši arī zinātnieku piedāvāto apriņķu modeli un iekļausim tā analīzi ziņojumā. Ministrija gan neplāno piedāvāt vēlētas otrā līmeņa pašvaldības, bet gan veidot šo otro līmeni uz plānošanas reģionu bāzes,» pastāstīja ministrs.

Pēc viņa teiktā, reģioniem tikšot nodotas arī atsevišķas funkcijas, lai gan par to tiekot diskutēts jau gadiem ilgi un process līdz šim bijis ļoti sarežģīts. «Funkcijas reģioniem var nodot vai nu no pašvaldībām, vai nu no valsts. Ar atbildīgajiem ministriem esam par to diskutējuši un esmu pārliecināts, ka vienošanās būs. Mums nav uzreiz jānodod reģioniem kādas 30 funkcijas, bet pietiks, ja spēsim izveidot vismaz sākuma komplektu,» skaidroja Pūce.

Plānots, ka uz informatīvā ziņojuma bāzes taps likums, kurā tiks ietvertas arī potenciālās reģioniem nododamās funkcijas.

«Paredzu, ka tas nonāks līdz Saeimai vēl brīdī, kad notiks teritoriālās reformas apspriešana,» pauda ministrs.

Likumprojekts par otrā līmeņa pārvaldības institūciju ieviešanu varētu stāties spēkā vienlaicīgi ar administratīvi teritoriālās reformas likumu, proti, 2021.gada jūnijā. Valdībā apspriešanai tas varētu nonākt nākamā gada sākumā.

«Plāns ir, ka abi likumi stāsies spēkā aptuveni vienā laikā, taču tas nav obligāti. Temps būs atkarīgs no tā, cik ātri spēsim vienoties par funkcijām, kuras jānodod reģioniem,» teica ministrs.

Kopumā Pūce komisijas locekļiem atgādināja par veiktajām konsultācijām ar pašvaldībām, kurās piedalījās 63% no visiem pašvaldību deputātiem, kā arī par izmaiņām, kas veiktas konsultāciju rezultātā, proti, kartē izveidots vēl viens – Ulbrokas – novads.

Vēl par šo tematu: Pēc pašvaldību reformas Latvijā būs divas jaunas pilsētas – Iecava un Koknese

Ministrs arī atgādināja, ka reformas mērķis ir izveidot konkurētspējīgas pašvaldības, kuras visas var nodrošināt saviem iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. «Būsim godīgi, patlaban vairums pašvaldību nodrošina nevis to, ko cilvēkiem vajag, bet to, ko viņas var finansiāli atļauties,» teica ministrs, uzsverot, ka viens no faktoriem, kas ierobežo pašvaldību iespējas ir to budžetu lielums.

«Budžets ierobežo iespēju aizņemties un īstenot lielus projektus, tostarp aizņemties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Taču šie līdzekļi ir nozīmīgi no reģionālās attīstības perspektīvas, jo atšķirības atalgojumā starp Rīgu un reģioniem nesamazinās,» pauda politiķis.

Kā izaicinājumus ministrs atzīmēja jautājumus par pagastu un novadu pārstāvniecību jaunizveidotajās teritorijās, par ko daudz interesējas iedzīvotāji, taujājot, vai mazākajām pašvaldībām nepazudīs kontakts ar jaunās vietvaras vadību. Tāpat iedzīvotājus satraucot lokālās identitātes jautājumi.

Tā kā no iedzīvotājiem un pašvaldībām par šo jomu ir saņemts daudz ierosinājumu, VARAM plāno tos apkopot un apvienot informatīvajā ziņojumā, kurš tiks nodots izvērtēšanai atbildīgajām komisijām. Ministrs arī mierināja, ka neviens pagasts vai pilsēta netiks likvidēts un vietējās kultūras saglabāšanai būs jābūt pašu pašvaldību prioritātei.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS) sacīja, ka daudzās lietās Pūce ir atbalstāms, taču pašvaldībām trūkstot pamatojuma par to, kādēļ netiek atbalstīti vieni vai otri iesniegtie priekšlikumi.

«Vajag diskutēt par pašvaldību apvienošanu, par infrastruktūru un mobilitāti. Kur ir ceļiem solītie 300 miljoni eiro? Nevienā dokumentā tie 2020. un 2021.gadam neparādās, kur ir garantija, ka šie līdzekļi būs,» taujāja Kaminskis.

Viņš arī norādīja, ka pašvaldības pieprasa izvērtēt apriņķu modeļa ieviešanu un sniegt atbildi, kādēļ tas būtu vai nebūtu atbalstāms.

Pūce gan solīja, ka visām pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā tiks sniegtas pamatotas atbildes uz katru iesniegto priekšlikumu. Savukārt reģionāla ceļu programma esot plānota no 2021.gada un līdzekļus tai iecerēts piesaistīt, veicot nodokļu sistēmas izmaiņas.

Tikmēr deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) interesējās, vai pašvaldībām arī šoreiz, līdzīgi kā iepriekšējā reformā, būs iespējams apvienoties brīvprātīgi, kā arī prasīja, kas notiks ar tādām pašvaldību iestādēm, kā, piemēram, pašvaldības policija.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) taujāja, vai nav domāts par jauktas vēlēšanu sistēmas ieviešanu, proti, proporcionālajai pievienojot arī mažoritāru sistēmu, kas nodrošinātu, ka lauku teritorijas nepaliek bez savas pārstāvniecības jaunajās domēs.

Atbildot uz Dolgopolova jautājumu par brīvprātīgo apvienošanos, Pūce norādīja, ka patlaban tiek īstenots reformas turpinājums un brīvprātīgās apvienošanās fāze jau ir bijusi. Tāpat viņš norādīja, ka valsts piešķirs naudu, lai pašvaldības izstrādātu apvienošanās projektus, kuros būs nepieciešams ietvert piedāvājumus, kā turpmāk sniegt atsevišķus pakalpojumus.

Savukārt runājot par izmaiņām vēlēšanu sistēmā, ministrs pastāstīja, ka viens no iedzīvotāju ierosinājumiem ir vēlētāju apvienību iespēju palielināšana. «Tas ir nopietns jautājums, kurās pašvaldībās un uz kādiem kritērijiem to atļaut, taču šis ir politisks jautājums un ministrijai nevajadzētu pozicionēties,» pauda ministrs, vēlreiz atgādinot par topošo informatīvo ziņojumu.

Savukārt kritiku VARAM iecerēm veltīja deputāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis (ZZS).

«Kartē ir pietiekoši daudz nejēdzību un tā ir brāķis, kas radies nevis tāpēc, ka pašvaldības negrib reformu, bet tāpēc, ka jūs neieklausāties un ietiepjaties. Ir virkne novadu, kur ir daudz lielāki argumenti mainīt robežas nekā bija Ulbrokas novadam,» uzskata Valainis, norādot, ka šo reformu vēl sagaida daudz protestu, kurus viņš ne tikai negrasās apturēt, bet pat plāno veicināt.

Pēc Pūces teiktā, patlaban top grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kā arī Vēlēšanu likumā un tie visi tuvākajā laikā tiks nodoti vērtēšanai.

VARAM izstrādātais reformas modelis paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 uz 36 vietvarām.

Atslēgvārdi: pašvaldību reforma Pūce


Pievienot komentāru

Vēsture atkārtojas: Ar Lembergu saistīts medijs atsauc nepatiesas ziņas par Meroni

Kārtējo reizi ar Lembergu saistīts medijs spiests atzīties melos un atsaukt savus nepamatotos izteikumus, kas vērsti pret advokātu Rudolfu Meroni. Šoreiz atsaukumu publicējusi Neatkarīgā Rīta Avīze.

Apstiprināta jaunā RB Rail padome

Akcionāru sapulcē otrdien, 15.oktobrī, apstiprināta Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail padome, informē uzņēmumā.

Tiesai nodota seksuāla rakstura noziegumos apsūdzētā priestera Zeiļas lieta; viens no apsūdzētajiem miris

Prokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā par seksuāla rakstura noziegumiem apsūdzēti divi vīrieši, tai skaitā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteris Pāvels Zeiļa, savukārt vēl viens apsūdzētais šogad miris.

Eiropas Dzimumu līdztiesības indekss: Latvija 18.vietā un uzlabojumi minimāli

Latvijas starp Eiropas Savienības dalībvalstīm dzimumu līdztiesības ziņā ieņem 18.vietu, liecina Eiropas Dzimumu līdztiesības indekss 2019.

Bordāns: Sistēma AT priekšsēdētāja un Ģenerālprokurora amatos vēlas savus cilvēkus

Ir ziņas, ka sistēma gatavo sev mantiniekus un vēlas apstiprināt savus pietuvinātos cilvēkus, runājot par reformām tieslietu sistēmā, tai skaitā arī AT priekšsēdētāja un Ģenerālprokurora nomaiņu, izteicies tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Spānijā vardarbīgas sadursmes pēc katalāņu politiķu notiesāšanas

Spānijas autonomajā reģionā Katalonijā izcēlušas masu protesta akcijas un sadursmes ar policiju pēc tam, kad Spānijas Augstākā tiesa deviņus katalāņu politiķus notiesājusi uz deviņiem līdz 13 gadiem cietumā.

Sākas nedēļa, kad jāvienojas par Brexit. Britu mārciņas vērtība krītas

Britu mārciņas vērtība kritusies pret eiro un ASV dolāru, sākoties nedēļai, kurā Lielbritānijai un Eiropas Savienībai vajadzētu panākt Brexit vienošanos.

Vienotība: Rīgas dome mēģina saglabāt likvidējamā Riga.lv struktūru

Vienotības Rīgas domes frakcijai ir bažas, ka Rīgas pilsētas nākamā gada budžetā iecerēts par gandrīz miljonu eiro palielināt finansējumu Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļai, saglabājot likvidējamā Riga.lv struktūru.

ASV ar sankcijām soda Turciju par iebrukumu Sīrijā

ASV prezidents Donalds Tramps pavēstījis, ka izdevis rīkojumu par sankcijām pret NATO sabiedrotās Turcijas amatpersonām un ievedmuitas noteikšanu turku tēraudam, kā arī prasījis valstij izbeigt iebrukumu kaimiņvalstī Sīrijā.

Lāčplēša ielas 123 B ēkas īpašnieks bijis neziņā par nama tehnisko stāvokli

Četrstāvu ēka Lāčplēša ielā 123 B, 3.liters, pēc tam, kad tur nedēļas nogalē iebruka griesti, atzīta par dzīvošanai bīstamu, informē Rīgas domē.

KNAB aiztur Salaspils pašvaldības uzņēmuma Valgums-S valdes locekli

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā aizturējis Salaspils pašvaldības uzņēmuma Valgums-S valdes locekli Ilgoni Igauni.

Koalīcija vienojas atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu, sākotnējo konceptu papildinot ar trim jaunām pašvaldībām

Valdības partijas vienojušās atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu, sākotnēji piedāvāto modeli papildinot ar trim jaunām pašvaldībām.

Medijs atgādina par Lemberga pietuvināto nāves gadījumiem

«Neviens no četriem manis pieminētajiem, man zināmajiem ļaudīm man nekad neatstāja ne psiholoģiski vāja, ne arī slimīga cilvēka iespaidu, kam pusmūžā būtu kādi būtiski veselības traucējumi.»

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par nabadzības izskaušanu veicinošiem pētījumiem

Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par pētījumiem, kas veicinājuši nabadzības mazināšanu pasaulē, paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Vecākiem Igaunijā automātiski piešķirs ģimenes pabalstus

Vecākiem Igaunijā vairs nevajadzēs pieteikties ģimenes pabalstiem un tie tiks piešķirti automātiski, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Bažās par drošības riskiem Igaunijas IT ministre Huawei nomaina pret iPhone

Sekojot valsts iestāžu brīdinājumiem par drošības riskiem, Igaunijas informāciju tehnoloģiju ministre Kerta Kingo savu Huawei viedtālruni iemainījusi pret iPhone, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Budapeštas mēra vēlēšanas: Orbāna partijas kandidātu apsteidz liberālie opozicionāri

Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas vēlēšanās valdošās partijas Fidesz kandidātu pārspējis opozīcijas pārstāvis Gergelijs Karacsonijs, vēsta BBC.

Latvija augustā starp deviņām ES valstīm ar rūpniecības produkcijas apmēra kāpumu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šā gada augustā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 2,1%, tai esot starp deviņām valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Notiesā Katalonijas neatkarības cīnītājus; vairumam piespriests cietumsods

Spānijas Augstākā tiesa piespriedusi cietumsodus deviņiem Katalonijas separātistu līderiem par mudināšu uz dumpi saistībā ar Katalonijas neatkarības referendumu 2017.gadā.

Zelenskis šonedēļ viesosies Latvijā

Tikšanās laikā Rīgas pilī Latvijas Valsts prezidents ar Ukrainas prezidentu pārrunās abu valstu bilaterālās attiecības, Eiropas Savienības un Ukrainas attiecības, kā arī apspriedīsies par Triju jūru iniciatīvu.

Pūce neizslēdz iespēju saglabāt Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij atsevišķu pašvaldības statusu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce neizslēdz iespēju pašvaldību reformas rezultātā saglabāt Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij atsevišķu pašvaldības statusu, tādējādi veidojot Latvijas karti ar 39 pašvaldībām.

Tartu tuvākajos gados varētu atvērt kinostudiju

Pieaugot interesei par Igauniju kā filmēšanas vietu, Tartu tuvāko gadu laikā varētu uzcelt kino studiju, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Valsts budžetā nonāks 29 miljoni, ko tiesa noteikusi pa noziedzīgi iegūtiem

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nolēmusi atzīt par noziedzīgi iegūtiem arestētus naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā un ieskaitīt tos valsts budžetā.

Saeimā 2020.gada budžetu cer pieņemt novembrī

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemt līdz novembra vidum. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces ieskatā, patlaban varētu teikt, ka lielākā prioritāte budžetā ir sociālā labklājība.

Coffee Inn pievienos uzņēmumam Narvesen Baltija

Uzņēmumam SIA Narvesen Baltija tiks pievienots SIA Coffee Inn, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->