bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.10.2018 | Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends
LatviaLatvija

Rosina kriminālatbildību žurnālistiem par nepublicējamu materiālu izplatīšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimā iesniegti Krimināllikuma grozījumi, kas paredz noteikt kriminālatbildību iepriekš par to brīdinātiem žurnālistiem saistībā ar nepublicējamu krimināllietu materiālu izplatīšanu.

Šīs izmaiņas saistītas ar citiem grozījumiem, kuri plānoti Kriminālprocesa likumā un paredz, ka žurnālistiem būs pieeja daļai noslēgto krimināllietu materiālu, ja tas būs nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību.

Kriminālprocesa likumā plānots noteikt, ka pēc kriminālprocesa pabeigšanas uz personu nereabilitējoša pamata un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā žurnālisti varētu ar motivētu lūgumu vērsties attiecīgajā iestādē par iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem, ja tas būs nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību. Reizē tiks noteikti vairāki ierobežojuši gadījumi, kad iestādes atteiks attiecīgo materiālu izsniegšanu, piemēram, ja kriminālprocess būs skatīts slēgtā tiesas sēdē

Atļaujot iepazīties ar krimināllietas materiāliem, žurnālistu rakstveidā brīdinās par aizliegumu jebkurā tehniskā veidā pavairot krimināllietas materiālus vai izgatavot to kopijas vai norakstus un par aizliegumu izplatīt vai nodot trešo personu rīcībā nepublicējamu informāciju, kā arī par atbildību par šā aizlieguma nepildīšanu. Žurnālistiem varēs atļaut nokopēt atsevišķus krimināllietas materiālus, ja tie nesaturēs personas sensitīvos datus, profesionālo noslēpumu, komercnoslēpumu vai jebkādu citu ar personu pamattiesību aizsardzību saistītu informāciju.

Līdz ar šiem grozījumiem komisija ir virzījusi arī augstāk minētos grozījumus Krimināllikumā, lai kriminālsodu noteiktu par aizlieguma jebkurā tehniskā veidā pavairot krimināllietas materiālus vai izgatavot to kopijas vai norakstus, vai par aizlieguma izplatīt vai nodot trešo personu rīcībā nepublicējamu informāciju nepildīšanu, ja to izdarījusi persona, kura brīdināta par kriminālatbildību. Plānots, ka par šādu pārkāpumu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Krimināllikuma grozījumu anotācijā skaidrots, ka, paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai speciālais subjekts – žurnālists, kurš ir reģistrējis savu darbību likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem noteiktajā kārtībā, un kurš pirms iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem būs brīdināts par kriminālatbildību par krimināllietas materiālu satura izpaušanas aizliegumu.

Vaicāts, vai saistītie Krimināllikuma grozījumi neradīs tā dēvēto «stindzinošo efektu», kas varētu atturēt žurnālistu pildīt savus pienākumus aiz bažām par kriminālsodu, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL–TB/LNNK) skaidroja, ka attiecībā uz žurnālistiem, kuri rīkosies saskaņā ar preses likumu un mediju pārstāvju ētikas kodeksu, šādai situācijai nevajadzētu rasties.

Vaicāts, vai gadījumā, ja kādas sankcijas būtu nepieciešamas, nebūtu iespējams noteikt administratīvo sodu, Bērziņš atbildēja, ka nevarēs komentēt, kāpēc Tieslietu ministrijas vadītā darba grupa, kurā pārstāvēti arī tiesībsargājošo institūciju pārstāvji un kura sagatavojusi šos Krimināllikuma grozījumus, izvēlējušies tieši šādu pieeju.

Reizē Juridiskā komisijas vadītājs skaidroja, ka valstij ir jāaizsargā krimināllietās minēto liecinieku identitāte, kuri paļaujas uz šo aizsardzību. Bērziņš neizslēdza iespēju, ka Krimināllikuma grozījumi to izskatīšanas gaitā varētu tikt precizēti.

Krimināllikuma grozījumu pamatojumā norādīts, ka noziedzīgais nodarījums izpaustos kā aktīva darbība, kuras laikā žurnālists, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, veiktu nelikumīgas darbības, lai iegūtu savā rīcībā krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus. Nelikumīgas darbības nozīmētu jebkādu tehnisku ierīču, kā, piemēram, fotokameras, mobilā telefona, videokameras un citu ierīču izmantošanu, ar kuru palīdzību var izgatavot dokumentu kopijas fotogrāfiju, videofailu vai arī jebkurā citā tehniskā veidā. Tāpat nebūtu atļauts izdarīt dokumentu norakstus.

Nelikumīga rīcība ar no krimināllietas materiāliem iegūto informāciju būtu, izplatot vai nododot trešo personu rīcībā nepublicējamu informāciju, kas ir noteikta likumā par presi. Izplatīšana sevī ietver nepublicējamās informācijas pārraidīšanu vai publicēšanu masu medijos, interneta vietnēs vai citos resursos, pārsūtīšanu vai nodošanu trešajām personām ar mērķi krimināllietā esošo informāciju darīt pieejamu citām personām. Kaitīgās sekas nemainās atkarībā no žurnālista nolūka, tās iestājas ar krimināllietā esošās nepublicējamās informācijas izplatīšanas brīdi, un žurnālista griba to neietekmē, teikts likumprojekta anotācijā. Vienlaikus ar atbildības institūta noteikšanu žurnālistam būs pienākums rīkoties un apstrādāt iegūto informāciju likumīgi un godprātīgi, ievērojot tiesību normu un žurnālista ētikas normu prasības, lai iegūtā informācija par personu un tās datiem neradītu personai kaitējumu.

Krimināllikuma grozījumu pamatojumā skaidrots, ka tie esot sagatavoti, lai aizsargātu kriminālprocesā iesaistīto personu intereses un tiesības, ņemot vērā riskus saistībā ar krimināllietas materiālos esošās informācijas nelikumīgu izpaušanu. Krimināllietas materiālu satura izpaušanas aizlieguma nepildīšana ir mazāk smags noziegums, kas apdraud jurisdikcijas intereses pabeigtā kriminālprocesā, norāda normatīvā akta izmaiņu autori.

«Tiks nodrošinātas sabiedrības tiesības saņemt vispusīgu informāciju par kriminālprocesiem, kas skar sabiedrībai un valstij nozīmīgas intereses, ko var nodrošināt tikai tad, ja sabiedrībai tiek nodrošinātas tiesības saņemt arī informāciju par kriminālprocesa materiālu saturu. Ņemot vērā to, ka kriminālprocesa materiāli pēc procesa pabeigšanas nav publiski pieejama informācija, nepieciešams nodrošināt, ka iepazīšanās ar kriminālprocesa materiāliem ir kontrolēts un no valsts puses uzraudzīts process,» skaidrots Krimināllikuma grozījumu anotācijā.

Saeimai vēl jālemj par to, lai grozījumi Krimināllikumā tiktu nodoti izskatīšanai komisijās. Savukārt par augstāk minētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā parlamentam būs jālemj otrajā lasījumā.

Kā ziņots, Saeimas Juridiskās komisija, veicot pārbalsošanu, atbalstījusi TM kompromisa priekšlikumu Kriminālprocesa likuma grozījumiem par žurnālistu tiesībām iepazīties ar pabeigtu kriminālprocesu materiāliem, pastāstīja komisijas un partijas Vienotība Saeimas frakcijas deputāts Andrejs Judins.


Pievienot komentāru

Rinkēvičs: Eiropadomes sarunu iznākums Brexit jautājumā nav pārsteigums

Tas, ka sarunās ar Lielbritāniju par tās izstāšanās nosacījumiem Eiropadomē nav panākts pietiekams progress, nav pārsteigums, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

VID vēl joprojām kavē pārmaksāto nodokļu atmaksas

Valsts ieņēmumu dienests vēl joprojām kavē pārmaksāto nodokļu atmaksas un nepalielina vai tikai daļēji palielina atmaksājamo summu par nodokļu maksātājam pienākošās nokavējuma naudas apmēru, teikts Valsts kontroles revīzijā par 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

ES un Lielbritānija vienojas pagaidām nevienoties, strupceļš paliek

Eiropas Savienība galotņu sanāksmē nolēmusi, ka britu izstāšanās sarunās nav paveikts pietiekami, lai novembrī rīkotu ārkārtas samitu, kur spriest par atbalstu ES un Lielbritānijas vienošanās pamata principiem. Londona tikmēr piedāvājusi apsvērt ideju par garāku izstāšanās pārejas periodu.

KIB: Katru gadu iedzīvotāju saistību apjoms turpina palielināties

Katru gadu iedzīvotāju saistību apjoms turpina palielināties, attiecīgi pieaug arī kavēto maksājumu skaits.

CSP: Jaundzimušo skaits turpina kristies

Reģistrēto jaundzimušo skaits šī gada pirmajos deviņos mēnešos – 14 680 bērni – ir par 1 267 mazuļiem jeb 8% mazāks nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.  

Konceptuāli lemj Jēkaba laukumu pārdēvēt par Neatkarības laukumu

Saeima ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja jauna likuma projektu, kas paredz Jēkaba laukumu Rīgā pārdēvēt par Neatkarības laukumu, pastāstīja Saeimas Preses  dienestā.

Nav iespējams kvalitatīvi sekot līdzi Simtgades pasākumu finansējuma izlietojumam, tā Valsts kontrole

Saglabājas vairāki trūkumi un riski, kas liedz kvalitatīvi sekot līdzi kopējam finansējuma izlietojumam valsts Simtgades pasākumiem, norādīts Valsts kontroles revīzijā par Latvijas 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

NBS piegādāti ASV militārie taktiskie transportlīdzekļi

ASV valdības Ārvalstu militārās pārdošanas programmas ietvaros Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši pirmos 18 ASV uzņēmuma Polaris Government & Defense ražotos militāros taktiskos transportlīdzekļus Sportsman Big Boss un MRZR- 2.

Saeima konceptuāli atbalsta nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Mazpulkiem

Saeima ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru valstij piederošo nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28 plānots bez atlīdzības nodot biedrībai Latvijas Mazpulki.

Paredz, ka Kontroles dienests turpmāk būs Ministru kabineta pārraudzībā

Saeimas deputāti ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Vēlas, lai OCTA līgums stājas spēkā ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas

Saeima ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā.

Saeima konceptuāli atbalsta jaunu Ieroču aprites likumu

Saeimas deputāti konceptuāli atbalstīja jauna Ieroču aprites likuma projektu. Tas paredz noteikt jaunu ieroču un munīcijas klasifikāciju un nodrošināt Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību ieroču aprites jomā.

Ugunsdzēsēji glābēji aizvada mierīgu diennakti

Aizvadītajā diennaktī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestssaņēma 34 izsaukumus, no kuriem 11 bija uz ugunsgrēku dzēšanu un 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bija maldinājumi.

Latvijas mazākajā desmitajā klasē ir vien trīs skolēni

Latvijas mazākajā desmitajā klasē ir tikai trīs skolēni, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece.

Rosina pilnveidot amatu savienošanas kārtību valsts amatpersonām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 17.oktobrī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas paredz pārskatīt atsevišķus likumā patlaban noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus.

28.oktobrī pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ

28.oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ. Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 28.oktobrī, plkst.04.00 , pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākamā gada 31.martā.

Neviena partija nav piekritusi JKP piedāvātajam valdības modelim

Neviena no partijām, kas pašlaik ir iesaistīta valdības veidošanas sarunās, nav piekritusi Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam valdības modelim.

Pasaules akciju biržās cenas krīt

Pasaules biržās trešdien, 17.oktobrī, samazinājās cenas, turpinot valdīt bažām par ASV procentlikmju paaugstināšanu un progresa trūkumu sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Sprādziens Krimas koledžā; viens no vainīgajiem – skolas audzēknis

Krievijas anektētās Krimas pussalas Kerčas pilsētā politehniskajā koledžā noticis bumbas sprādziens, kurā bojā gājuši astoņpadsmit cilvēku, bet aptuveni 50 ievainoti.

NATO investēs datorsistēmu aizsardzībā, veidojot kiberoperāciju centru

Militārā alianse NATO iecerējusi līdz 2023.gadam izveidot štābu kiberaizsardzībai, lai varētu atvairīt un vajadzības gadījumā arī veikt kiberuzbrukumus.

Brexit efekts: Pieaug eiropiešu, tai skaitā latviešu atbalsts Eiropas Savienībai

Savas valsts dalību Eiropas Savienībā kā «labu lietu» vērtē arvien vairāk ES iedzīvotāju – 62%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 25 gadu laikā. Latvijā tā uzskata 56% iedzīvotāju, liecina jaunākie Eiropas Parlamenta Eirobarometra dati. 

Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, stāsta partijas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Daniels Pavļuts.

Vēl neatbalsta likumprojektu par iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl trešajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Darba likumā, kuri paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Ar likuma grozījumiem plāno stiprināt tiesu varas neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu.

Plāno noteikt gadījumus, kad pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 17.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tie Ministru kabinetam paredz uzdevumu noteikt, kādos gadījumos pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām.