bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.02.2019 | Vārda dienas: Konstance, Donats
LatviaLatvija

Rosina kriminālatbildību žurnālistiem par nepublicējamu materiālu izplatīšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimā iesniegti Krimināllikuma grozījumi, kas paredz noteikt kriminālatbildību iepriekš par to brīdinātiem žurnālistiem saistībā ar nepublicējamu krimināllietu materiālu izplatīšanu.

Šīs izmaiņas saistītas ar citiem grozījumiem, kuri plānoti Kriminālprocesa likumā un paredz, ka žurnālistiem būs pieeja daļai noslēgto krimināllietu materiālu, ja tas būs nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību.

Kriminālprocesa likumā plānots noteikt, ka pēc kriminālprocesa pabeigšanas uz personu nereabilitējoša pamata un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā žurnālisti varētu ar motivētu lūgumu vērsties attiecīgajā iestādē par iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem, ja tas būs nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību. Reizē tiks noteikti vairāki ierobežojuši gadījumi, kad iestādes atteiks attiecīgo materiālu izsniegšanu, piemēram, ja kriminālprocess būs skatīts slēgtā tiesas sēdē

Atļaujot iepazīties ar krimināllietas materiāliem, žurnālistu rakstveidā brīdinās par aizliegumu jebkurā tehniskā veidā pavairot krimināllietas materiālus vai izgatavot to kopijas vai norakstus un par aizliegumu izplatīt vai nodot trešo personu rīcībā nepublicējamu informāciju, kā arī par atbildību par šā aizlieguma nepildīšanu. Žurnālistiem varēs atļaut nokopēt atsevišķus krimināllietas materiālus, ja tie nesaturēs personas sensitīvos datus, profesionālo noslēpumu, komercnoslēpumu vai jebkādu citu ar personu pamattiesību aizsardzību saistītu informāciju.

Līdz ar šiem grozījumiem komisija ir virzījusi arī augstāk minētos grozījumus Krimināllikumā, lai kriminālsodu noteiktu par aizlieguma jebkurā tehniskā veidā pavairot krimināllietas materiālus vai izgatavot to kopijas vai norakstus, vai par aizlieguma izplatīt vai nodot trešo personu rīcībā nepublicējamu informāciju nepildīšanu, ja to izdarījusi persona, kura brīdināta par kriminālatbildību. Plānots, ka par šādu pārkāpumu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Krimināllikuma grozījumu anotācijā skaidrots, ka, paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai speciālais subjekts – žurnālists, kurš ir reģistrējis savu darbību likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem noteiktajā kārtībā, un kurš pirms iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem būs brīdināts par kriminālatbildību par krimināllietas materiālu satura izpaušanas aizliegumu.

Vaicāts, vai saistītie Krimināllikuma grozījumi neradīs tā dēvēto «stindzinošo efektu», kas varētu atturēt žurnālistu pildīt savus pienākumus aiz bažām par kriminālsodu, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL–TB/LNNK) skaidroja, ka attiecībā uz žurnālistiem, kuri rīkosies saskaņā ar preses likumu un mediju pārstāvju ētikas kodeksu, šādai situācijai nevajadzētu rasties.

Vaicāts, vai gadījumā, ja kādas sankcijas būtu nepieciešamas, nebūtu iespējams noteikt administratīvo sodu, Bērziņš atbildēja, ka nevarēs komentēt, kāpēc Tieslietu ministrijas vadītā darba grupa, kurā pārstāvēti arī tiesībsargājošo institūciju pārstāvji un kura sagatavojusi šos Krimināllikuma grozījumus, izvēlējušies tieši šādu pieeju.

Reizē Juridiskā komisijas vadītājs skaidroja, ka valstij ir jāaizsargā krimināllietās minēto liecinieku identitāte, kuri paļaujas uz šo aizsardzību. Bērziņš neizslēdza iespēju, ka Krimināllikuma grozījumi to izskatīšanas gaitā varētu tikt precizēti.

Krimināllikuma grozījumu pamatojumā norādīts, ka noziedzīgais nodarījums izpaustos kā aktīva darbība, kuras laikā žurnālists, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, veiktu nelikumīgas darbības, lai iegūtu savā rīcībā krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus. Nelikumīgas darbības nozīmētu jebkādu tehnisku ierīču, kā, piemēram, fotokameras, mobilā telefona, videokameras un citu ierīču izmantošanu, ar kuru palīdzību var izgatavot dokumentu kopijas fotogrāfiju, videofailu vai arī jebkurā citā tehniskā veidā. Tāpat nebūtu atļauts izdarīt dokumentu norakstus.

Nelikumīga rīcība ar no krimināllietas materiāliem iegūto informāciju būtu, izplatot vai nododot trešo personu rīcībā nepublicējamu informāciju, kas ir noteikta likumā par presi. Izplatīšana sevī ietver nepublicējamās informācijas pārraidīšanu vai publicēšanu masu medijos, interneta vietnēs vai citos resursos, pārsūtīšanu vai nodošanu trešajām personām ar mērķi krimināllietā esošo informāciju darīt pieejamu citām personām. Kaitīgās sekas nemainās atkarībā no žurnālista nolūka, tās iestājas ar krimināllietā esošās nepublicējamās informācijas izplatīšanas brīdi, un žurnālista griba to neietekmē, teikts likumprojekta anotācijā. Vienlaikus ar atbildības institūta noteikšanu žurnālistam būs pienākums rīkoties un apstrādāt iegūto informāciju likumīgi un godprātīgi, ievērojot tiesību normu un žurnālista ētikas normu prasības, lai iegūtā informācija par personu un tās datiem neradītu personai kaitējumu.

Krimināllikuma grozījumu pamatojumā skaidrots, ka tie esot sagatavoti, lai aizsargātu kriminālprocesā iesaistīto personu intereses un tiesības, ņemot vērā riskus saistībā ar krimināllietas materiālos esošās informācijas nelikumīgu izpaušanu. Krimināllietas materiālu satura izpaušanas aizlieguma nepildīšana ir mazāk smags noziegums, kas apdraud jurisdikcijas intereses pabeigtā kriminālprocesā, norāda normatīvā akta izmaiņu autori.

«Tiks nodrošinātas sabiedrības tiesības saņemt vispusīgu informāciju par kriminālprocesiem, kas skar sabiedrībai un valstij nozīmīgas intereses, ko var nodrošināt tikai tad, ja sabiedrībai tiek nodrošinātas tiesības saņemt arī informāciju par kriminālprocesa materiālu saturu. Ņemot vērā to, ka kriminālprocesa materiāli pēc procesa pabeigšanas nav publiski pieejama informācija, nepieciešams nodrošināt, ka iepazīšanās ar kriminālprocesa materiāliem ir kontrolēts un no valsts puses uzraudzīts process,» skaidrots Krimināllikuma grozījumu anotācijā.

Saeimai vēl jālemj par to, lai grozījumi Krimināllikumā tiktu nodoti izskatīšanai komisijās. Savukārt par augstāk minētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā parlamentam būs jālemj otrajā lasījumā.

Kā ziņots, Saeimas Juridiskās komisija, veicot pārbalsošanu, atbalstījusi TM kompromisa priekšlikumu Kriminālprocesa likuma grozījumiem par žurnālistu tiesībām iepazīties ar pabeigtu kriminālprocesu materiāliem, pastāstīja komisijas un partijas Vienotība Saeimas frakcijas deputāts Andrejs Judins.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Referendumā lems par Seima apcirpšanu

Lietuvā 12.maijā tiks rīkots referendums par ierosinājumu samazināt Seima deputātu skaitu no pašreizējā 141 uz 121, tā aizvadītajā ceturtdienā nolēmuši paši Lietuvas parlamenta deputāti.

BNN nedēļas apkopojums: Lemberga tiesai 10. Valsts nodevība Igaunijā. Cīņa par bērnu tiesībām Lietuvā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Cīņa; Svinības; Lēmumi; Bērnu tiesības; Kārtība; Naudas spēks; Pārmaiņas.

Latviju Eirovīzijā pārstāvēs duets Carousel

Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā Izraēlas pilsētā Telavivā Latviju šogad pārstāvēs duets Carousel ar dziesmu That Night, kas sestdienas, 16.februāra, vakarā uzvarēja Latvijas Televīzijas rīkotajā konkursā Supernova 2019.

Talgo pārsūdzēs Pasažieru vilciena lēmumu pirkt vilcienus no Škoda Vagonka

Talgo plāno vērsties attiecīgajās iestādēs, apstrīdot piektdien, 15.februārī, paziņoto vērtēšanas rezultātu, uzņēmums paziņojis pēc februāra vidū izskanējušā Pasažieru vilciena lēmuma, ka tas slēgs līgumu ar čehu Škoda Vagonka par 32 jaunu elektrovilcienu iegādi.

ES mazina birokrātijas slogu iedzīvotājiem, kas dzīvo vai strādā citā dalībvalstī

Visā Eiropas Savienībā no 16.februāra sāk piemērot jaunus ES noteikumus tādu izmaksu un formalitāšu samazināšanai, ar ko saskaras iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus savas piederības valsts.

LFF rīkos ārkārtas kongresu 28.februārī; izteiks uzticības balsojumu Gorkšam

Latvijas Futbola federācija piektdien, 15.februārī, apstiprināja, ka 28.februārī tā rīkos ārkārtas kongresu, kura darba kārtībā iekļauts arī uzticības balsojums organizācijas prezidentam Kasparam Gorkšam.

VK: Izmaiņas Ieroču aprites likumā virzītas bez pietiekama novērtējuma

Priekšlikums par Ieroču aprites likumā plānoto izmaiņu iekļaušanu, kas ļautu medībās šaujamieroču izmantot jau 16 gadu vecuma, ir virzīts bez pietiekama ietekmes novērtējuma un ir saņemti vairāku organizāciju iebildumi par šādas normas neatbilstību bērnu tiesību aizsardzības principiem, komentē Valsts kontrole.

Lemberga tiesas sēdēm 10 gadu «jubileja»

Ir tāds teiciens: «Dzimšanas dienas ir ārkārtīgi veselīgas – jo to ir vairāk, jo ilgāk tu dzīvo.» Iespējams, ka ar tiesas procesa ilgumu ir līdzīgi: «Jo ilgāks tiesas process, jo mazāk jāsēž cietumā.» 2019.gada 16.februāris ir tā diena, kad var ēst «svinību» kūku, uz kuras ir desmit svecītes un uzraksts «Lemberga tiesai 10». Marinētie dārzeņi un desmit gadu garumā marinētās tiesas sēdes pagaidām jāatstāj tur, kur tās ir – burkās vai Rīgas apgabaltiesā –, jo pašlaik Aivara Lemberga sēdes ir nozīmētas arī uz 2020.gadu.

Ekonomikas attīstība Latvijā saglabājas strauja, bet ir riski negatīvām izmaiņām

Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var paaugstināt inflācijas rādītājus.

Latvijā pērn starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā pērn salīdzinājumā ar 2017.gadu starp Eiropas Savienības valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina piektdien, 15.februārī, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati. 2018.gada janvārī–decembrī salīdzinājumā ar 2017.gada 12 mēnešiem eksporta apmērs Latvijā pieaudzis par 7%.

Pūce pieprasa Ušakovam skaidrojumus par VK atklātajiem pārkāpumiem un valsts mērķdotāciju izlietojumu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce pieprasījis Rīgas mēram Nilam Ušakovam paskaidrojumus par Valsts kontroles veiktajā pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem, ministrija gaida atbildes arī par to, kā tērētas valsts mērķdotācijas Rīgas pilsētas pašvaldības ceļiem, informē ministra padomniece Agnese Vārpiņa.

Pērn PTAC saņēmis 3 604 sūdzības; visvairāk sūdzas par aviopakalpojumiem

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs 2018.gadā izskatījis 3 604 sūdzības, no kurām vairums, tas ir, 1 027 bijušas par aviopasažieru tiesību pārkāpumiem, liecina PTAC dati.

EP vēlēšanās iedzīvotājiem nozīmē iecirkni, kurā balsot, taču to var mainīt līdz 7.maijam

Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētājiem tiks nozīmēts iecirknis, kurā jābalso, taču no 16.marta līdz 7.maijam vēlētāji sākotnēji piešķirto iecirkni varēs nomainīt pret citu, informē Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.

Latvijas tūristu mītnēs par 8,2% pieaudzis apkalpoto ārvalstu viesu skaits

Latvijas tūristu mītnēs pērn apkalpoti 2,81 milj. viesu, kas ir par 9% vairāk nekā 2017.gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 8,4% un sasniedzis 5,37 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija divas naktis.

Kontroles dienesta vadītāja: Tas, ka Latvija šobrīd fokusējas teju tikai uz bankas sektora «attīrīšanu», ir absolūti nepietiekami

Ekonomiskie noziegumi nav noziegumi, kuros nav upura, gluži pretēji – cieš visa sabiedrība. Tas, ka Latvija šobrīd fokusējas teju tikai uz bankas sektora attīstību jeb «attīrīšanu», ir absolūti nepietiekami – neviens ekonomisks noziegums nav iespējams bez korupcijas, uzskata Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Iemaksāta Bemhena atbrīvošanai paredzētā 200 000 eiro drošības nauda

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien saņēmusi apliecinājumu par 200 000 eiro drošības naudas iemaksāšanu Rīgas satiksmes iepirkumu krimināllietā iesaistītā bijušā RS valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena atbrīvošanai no apcietinājuma.

Pasažieru vilciens tomēr izlēmis pirkt vilcienus no Čehijas Škoda Vagonka

Atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, AS Pasažieru vilciens izlēmis iegādāties vilcienus no Čehijas ražotāja Škoda Vagonka, piektdien žurnālistiem sacīja Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Cimdars par savu nomaiņu pirms EP vēlēšanām: «Zirgi būs jāmaina skrējienā»

Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja nomaiņa pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām nozīmē «zirgu nomaiņu skrējiena laikā», LTV raidījumā Rīta Panorāma viedokli paudis pašreizējais CVK vadītājs Arnis Cimdars.

Biržu indeksi krītas; Coca-Cola akcijas cena sarukusi par 8,4%

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 14.februārī, lielākoties kritās, kamēr tirgu dalībnieki gaidīja ziņas no ASV–Ķīnas tirdzniecības sarunām un Volstrītu skāra negatīva ziņa par ASV mazumtirdzniecības apjoma negaidītu samazināšanos decembrī.

Sevišķi traģisks sprādziens satricina Kašmīru – Indijas, Pakistānas strīda reģionu

Teroraktā Kašmīras reģionā nonāvēti 44 cilvēki, Indijas drošībnieki, saasinot jau ilgstoši saspīlētās attiecības starp kaimiņvalstīm Indiju un Pakistānu, kura atbalsta reģiona pašnoteikšanās centienus.

Vējonis: Katram jāapliecina Satversmes vērtības kā savas

«Mums katram jāapliecina Satversmes vērtības kā savas un jābūt gataviem ik dienu iestāties par Satversmi gan lielās lietās, gan ikdienas sīkumos,» Satversmes pieņemšanas gada dienā 15.februārī paziņoja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Tiesa pagarinājusi ABLV Bank Luxembourg aizsardzības statusu

Luksemburgas komerctiesa pagarinājusi likvidējamajai ABLV Bank piederošās ABLV Bank Luxembourg aizsardzības statusu ar maksājumu ierobežojumiem par pieciem mēnešiem – līdz 2019.gada 4.jūlijam.

Lielbritānijas parlaments noraida valdības pieeju Brexit sarunām

Lielbritānijas valdībai nav izdevies gūt parlamentā prasīto atbalstu pašreizējai Brexit sarunu stratēģijai, jo deputāti to noraidījuši ar 45 balsu pārsvaru. Britu valdības preses pārstāvis savukārt nepiekāpīgi norādījis, ka premjerministre turpināšot uzņemto kursu sarunās ar Briseli, proti, turpināšot centienus panākt juridiski saistošas izmaiņas izstāšanās dokumentos.

Apstiprina noteikumus starppilsētu autobusu pārvadājumu veicināšanai

Eiropas Parlaments apstiprināja savu nostāju gaidāmajās sarunās par noteikumiem, kuru mērķis ir veicināt konkurenci un vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūras starppilsētu autobusu pārvadājumos, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

ZZS saraksta līdere EP vēlēšanās varētu būt Reizniece-Ozola

Zaļo un zemnieku savienība Eiropas Parlamenta vēlēšanās kā kandidātu ar pirmo kārtas numuru savā sarakstā plāno virzīt bijušo finanšu ministri, pašreizējo Saeimas deputāti Danu Reiznieci–Ozolu.

Jaunākie komentāri