bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 21.08.2019 | Vārda dienas: Janīna, Linda
LatviaLatvija

Lielā talka 2019 jau šajā sestdienā – 27.aprīlī

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šogad Lielā talka notiks 27.aprīlī un tajā cilvēki aicināti ne tikai vākt atkritumus, bet arī tos vācot šķirot. Tas tiks darīts, lai veicinātu izpratni par plastmasas piesārņojumu, tās kaitīgo ietekmi uz vidi un izpratni par plastmasu kā videi bīstamu atkritumu, kas rada augsnes piesārņojumu un siltuma akumulāciju augsnē un ūdeņos, informē Latvijas Valsts meži.

Iedzīvotāji tiks aicināti talkā šķirot, atdalot plastmasu no citiem atkritumiem. Tāpēc talku vietām tiks piešķirti zilas un baltas krāsas maisi. Zilie tiks paredzēti plastmasai, baltie – citiem atkritumiem.

Centīsimies kopīgiem spēkiem skaidrot šo aktivitāti, un paralēli tas palīdzēs saprast, cik dabā ir plastmasas atkritumu un kā rast adekvātāko risinājumu, sadarbojoties ar pašvaldībām un citām institūcijām, aicina organizatori.

«Šogad īpaši aicinām skolu un augstskolu jauniešus dalīties ar idejām, kā samazināt piesārņojumu, kāds iepakojums būtu tas, kas aizstātu plastmasas iepakojumu. Tāpat aicinām doties atkritumu «medībās» un, izmantojot lietotni Vides SOS (www.videssos.lv), sūtīt informāciju par piesārņotajām vietām, kā arī par bīstamākajiem, interesantākajiem gadījumiem monitoringa nolūkos paralēli sūtīt uz talkas@talkas.lv informāciju, lai sekotu līdzi situācijai,» stāsta organizatori.

«Domājot par Latvijas nākamajiem 100 (LV200), es vēlos talkas tradīciju pacelt jaunā kvalitātē, galvenokārt akcentējot sabiedrības izglītošanu, kā arī informēšanu par pasaules norisēm vides jomā, jo Latvija nevar dzīvot atrauti no visas pasaules. Mūsu nācijas dzīvesziņa ir cieši saistīta ar dabu, tā ir mūsu laime un tai arī jābūt mūsu prioritātei, ko ir jāsaglabā un par kuru ir jācīnās, jo tā skar būtiskākās dzīves sastāvdaļas – veselību, dabas daudzveidību un spēju izdzīvot, pasaules apstākļiem strauji mainoties. Es redzu Latviju kā vienu no valstīm, kas var parādīt pasaulei, pa kuru ceļu ir jāiet vismaz tajā izpratnē, ka pret dabu ir jāizturas ar milzīgu cieņu. Daba savā dievišķajā skaistumā ir perfekta un harmoniska, un mums ir ne tikai jāmācās PAR dabu, bet galvenokārt mums jāmācās NO dabas,» uzsver Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme.

Ir skaidrs, ka tikai atkritumu vākšana nav vienīgais atrisinājums ekoloģiskajai krīzei, ir vajadzīgs visu līmeņu plašs skatījums par jauniem ekonomikas modeļiem, izglītību, ilgtspējības risinājumiem. Arī caur Lielo talku arvien plašāk raudzīsimies uz vides veselības jautājumiem, rādot piemēru daudzām pasaules valstīm par to, kas ir patiess izdevīgums un ieguvums, domājot par Latvijas izaugsmi un mūsu nākamajām paaudzēm.

Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece: «Vesels cilvēks var būt tikai uz veselas planētas Zeme. Ja domājam par veselību, mums visupirms jādomā par tīru vidi un ilgtspējīgu risinājumu meklēšanu ikvienā tautsaimniecības nozarē. Mums nav atlicis daudz laika uz šīs planētas nedomāt par vidi un klimata pārmaiņām. Domājam un darām, lai Zeme un mēs būtu veseli!»

Desmit gadu garumā Lielajā talkā kopumā ir piedalījušies aptuveni 500 000 dalībnieku, un talkojuši latvieši ir arī citās pasaules valstīs. Atkritumu daudzums ir vairāk nekā par pusi samazinājies, salīdzinot ar 2008.gadu; 2018.gada talkā tas jau bija samazinājies uz pusi, salīdzinot ar 2017.gadu. Daudzviet pašvaldību teritorijās vairs nav atrodami atkritumi, tāpēc talkas vietās tiek organizētas apkārtnes labiekārtošanas un koku stādīšanas talkas. Šie fakti ir apliecinājums tam, ka Lielā talka ir konsekventi virzījusies izvēlētā mērķa – tīras un zaļas valsts virzienā. Talka kā lielākais izglītojošais un vides sakopšanas ikgadējais notikums ir nesusi auglīgus rezultātus, un arī uz priekšu tai būs nozīmīga loma vides sakopšanā, bet, būtiskākais, – cilvēku attieksmes un paradumu maiņā.


Pievienot komentāru

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7 132,4 miljoni

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7'132,4 miljonu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7'332 miljonu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, tā Kariņš

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

Ieviesīs «nulles birokrātijas» principu

Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uz uzņēmējiem, informē Valsts kancelejā.

Aptur Lemberga bijušā advokāta Krastiņa darbību advokatūrā

Latvijas Zvērinātu advokātu padom apmierinājusi smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra bijušā advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu apturēt viņa darbību advokatūrā.

Burovs un Bergmanis tiek pie amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien, 20.augustā, Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.

MK vēlas palielināt atbalstu reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai

«Šis atbalsts ir svarīgs, jo cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstus no citām valstī paredzētām atbalsta programmām.»

Par Rīgas otro vicemēru ievēlēta saskaņiete Vladova

Par Vladovu balsoja 11 Gods kalpot Rīgai deputāti, četri Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvji, trīs deputātu bloka Rīgai! biedri, kā arī 17 Saskaņas deputāti.

Virzienā uz risinājumu? Valdība konceptuāli atbalsta ekonomisko lietu tiesas izveidi

Ministru kabineta sēdes darba kārtībai pievienotajā konceptuālajā ziņojumā lasāms, ka ekonomisko lietu tiesai darbu paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī.

Veidojot sabiedrisko pasūtījumu, būs jāņem vērā arī ārzemju latviešu intereses

Ar mērķi veicināt ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā un paplašināt sabiedrisko mediju saturu, kā arī to pakalpojumu pieejamību ārzemju latviešiem, valdība akceptējusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Plāno izvērtēt 12 Rīgas pašvaldības uzņēmumu darbību

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja atbalstījusi lēmumprojektu par neatkarīga ārējā izvērtējuma veikšanu pašvaldības uzņēmumos un aģentūrās, piemēram, SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Rīgas ūdens.

Ministru viedokļiem daloties, valdība vēl nepieņem lēmumu par LU rektoru

Ministru viedokļiem daloties, valdība otrdien, 20.augustā, tomēr vēl nepieņēma lēmumu Latvijas Universitātes rektora jautājumā.

Daugavpils slimnīcā atsāktas plānveida operācijas

Pilsētas domes priekšsēdētājs klāstīja, ka slimnīca turpina darbu iepriekšējā režīmā, nodrošinot gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību, nesamazinot ieplānoto operāciju skaitu.

Parakstīta Latvijas-Indijas sadarbības programma kultūrā

Sadarbības programma aptver abu valstu sadarbību mūzikā un dejā, kultūras mantojuma jomā, kino jomā, muzeju, kā arī bibliotēku un arhīvu starpā.

Apsūdzēti divi SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu krāpties ar OIK

Tiesai nodota krimināllieta, kurā apsūdzēti divi uzņēmuma SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības nodot elektroenerģiju OIK ietvaros.

Swedbank: Reģionu iedzīvotāji mājoklim un pārtikai tērē vairāk nekā rīdzinieki

Latvijas reģionu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem, secināts Swedbank finanšu institūta pētījumā.

VNĪ samazina valstij piederošo degradēto būvju skaitu

Valsts nekustamie īpašumi šogad pirmajā pusgadā vidi degradēto būvju skaitu samazinājusi par 28 būvēm – no tām 23 pārdotas izsolēs, piecas nojauktas.


-->