bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 25.08.2019 | Vārda dienas: Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija, Patriks
LatviaLatvija

Lielā talka 2019 jau šajā sestdienā – 27.aprīlī

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šogad Lielā talka notiks 27.aprīlī un tajā cilvēki aicināti ne tikai vākt atkritumus, bet arī tos vācot šķirot. Tas tiks darīts, lai veicinātu izpratni par plastmasas piesārņojumu, tās kaitīgo ietekmi uz vidi un izpratni par plastmasu kā videi bīstamu atkritumu, kas rada augsnes piesārņojumu un siltuma akumulāciju augsnē un ūdeņos, informē Latvijas Valsts meži.

Iedzīvotāji tiks aicināti talkā šķirot, atdalot plastmasu no citiem atkritumiem. Tāpēc talku vietām tiks piešķirti zilas un baltas krāsas maisi. Zilie tiks paredzēti plastmasai, baltie – citiem atkritumiem.

Centīsimies kopīgiem spēkiem skaidrot šo aktivitāti, un paralēli tas palīdzēs saprast, cik dabā ir plastmasas atkritumu un kā rast adekvātāko risinājumu, sadarbojoties ar pašvaldībām un citām institūcijām, aicina organizatori.

«Šogad īpaši aicinām skolu un augstskolu jauniešus dalīties ar idejām, kā samazināt piesārņojumu, kāds iepakojums būtu tas, kas aizstātu plastmasas iepakojumu. Tāpat aicinām doties atkritumu «medībās» un, izmantojot lietotni Vides SOS (www.videssos.lv), sūtīt informāciju par piesārņotajām vietām, kā arī par bīstamākajiem, interesantākajiem gadījumiem monitoringa nolūkos paralēli sūtīt uz talkas@talkas.lv informāciju, lai sekotu līdzi situācijai,» stāsta organizatori.

«Domājot par Latvijas nākamajiem 100 (LV200), es vēlos talkas tradīciju pacelt jaunā kvalitātē, galvenokārt akcentējot sabiedrības izglītošanu, kā arī informēšanu par pasaules norisēm vides jomā, jo Latvija nevar dzīvot atrauti no visas pasaules. Mūsu nācijas dzīvesziņa ir cieši saistīta ar dabu, tā ir mūsu laime un tai arī jābūt mūsu prioritātei, ko ir jāsaglabā un par kuru ir jācīnās, jo tā skar būtiskākās dzīves sastāvdaļas – veselību, dabas daudzveidību un spēju izdzīvot, pasaules apstākļiem strauji mainoties. Es redzu Latviju kā vienu no valstīm, kas var parādīt pasaulei, pa kuru ceļu ir jāiet vismaz tajā izpratnē, ka pret dabu ir jāizturas ar milzīgu cieņu. Daba savā dievišķajā skaistumā ir perfekta un harmoniska, un mums ir ne tikai jāmācās PAR dabu, bet galvenokārt mums jāmācās NO dabas,» uzsver Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme.

Ir skaidrs, ka tikai atkritumu vākšana nav vienīgais atrisinājums ekoloģiskajai krīzei, ir vajadzīgs visu līmeņu plašs skatījums par jauniem ekonomikas modeļiem, izglītību, ilgtspējības risinājumiem. Arī caur Lielo talku arvien plašāk raudzīsimies uz vides veselības jautājumiem, rādot piemēru daudzām pasaules valstīm par to, kas ir patiess izdevīgums un ieguvums, domājot par Latvijas izaugsmi un mūsu nākamajām paaudzēm.

Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece: «Vesels cilvēks var būt tikai uz veselas planētas Zeme. Ja domājam par veselību, mums visupirms jādomā par tīru vidi un ilgtspējīgu risinājumu meklēšanu ikvienā tautsaimniecības nozarē. Mums nav atlicis daudz laika uz šīs planētas nedomāt par vidi un klimata pārmaiņām. Domājam un darām, lai Zeme un mēs būtu veseli!»

Desmit gadu garumā Lielajā talkā kopumā ir piedalījušies aptuveni 500 000 dalībnieku, un talkojuši latvieši ir arī citās pasaules valstīs. Atkritumu daudzums ir vairāk nekā par pusi samazinājies, salīdzinot ar 2008.gadu; 2018.gada talkā tas jau bija samazinājies uz pusi, salīdzinot ar 2017.gadu. Daudzviet pašvaldību teritorijās vairs nav atrodami atkritumi, tāpēc talkas vietās tiek organizētas apkārtnes labiekārtošanas un koku stādīšanas talkas. Šie fakti ir apliecinājums tam, ka Lielā talka ir konsekventi virzījusies izvēlētā mērķa – tīras un zaļas valsts virzienā. Talka kā lielākais izglītojošais un vides sakopšanas ikgadējais notikums ir nesusi auglīgus rezultātus, un arī uz priekšu tai būs nozīmīga loma vides sakopšanā, bet, būtiskākais, – cilvēku attieksmes un paradumu maiņā.


Pievienot komentāru

Zviedrijas secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank aizkavēsies

Secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, kas būs vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

PNB bankas maksātnespējas pieteikumu aiz slēgtām durvīm skatīs augusta beigās

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 29.augustā, plkst. 11.30 aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

LIZDA uzstāj, lai valsts budžetā 2020.gadam ņem vērā prasības par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu

LIZDA uzstāj, lai valdība, izskatot budžetu 2020.gadam, ņem vērā tās prasības par pedagogu atalgojuma celšanu un finansējuma piešķiršanu skolotāju izdienas pensiju nodrošināšanai.

Levits: Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu

Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Igaunijā augusta beigās darbu uzsāks IKEA

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29.augustā Igaunijā atvērs interneta veikalu un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Veselības nozarei nākamgad budžetā vēlas papildu 144 miljonus eiro

Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Lembergam piešķirts valsts nodrošināts advokāts

Smagos noziegumos apsūdzētajam un no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir piešķirts valsts nodrošināts advokāts.

Aprit 80 gadu, kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas

23.augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu.

Tamužs un Būde gatavi pārdot savas Eco Baltia akcijas, bet ne «par grašiem»

AS Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs un padomes priekšsēdētāja vietniece Undīne Būde ir gatavi pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, bet ne «par grašiem», stāsta Tamužs

ReRe būve 1 piedāvā VNĪ mierizlīgumu un risinājumu darbu turpināšanai

Jaunā Rīgas teātra būvnieki, pilnsabiedrība ReRe būve 1, piedāvā VAS Valsts nekustamie īpašumi mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju.

Aicina Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis publiskā vēstulē izteicis aicinājumu Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku.

Autovadītājiem: Uz Jūrmalas šosejas izmaiņas satiksmes organizācijā

Ir slēgtas visas apļveida nobrauktuves satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5, arī braucot no Rīgas Liepājas virzienā.

Francija atbalsta Brexit sarunu atsākšanu, lai briti izstātos ar līgumu

Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstījis jaunas, mēnesi ilgas Brexit sarunas, lai izvairītos no Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās no Eiropas Savienības. Viņš gan noraidījis britu galveno prasību atteikties no Īrijas robežas pagaidu noregulējuma ieceres.

Norok kara cirvi? Salabst Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieks un iekšlietu ministrs

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņojis, ka atrisinājis konfliktu, kas noritēja starp viņu un Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieku Elmāru Vaheru.

Akciju cenas krītas, investoriem neriskējot pirms FRS vadītāja runas

ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties bija kritums, investoriem izvairoties riskēt pirms ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja piektdienas runas.

Latvijā gaidāms stiprs karstums

Nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteiks plašs anticiklons, līdz ar to gaidāms saulains un pārsvarā sauss laiks – teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +23…+26 grādu atzīmei.

Vietas gaida – Latvijas dzelzceļš meklē valdes locekli un priekšsēdētāju

VAS Latvijas dzelzceļš izsludinājis konkursu uz diviem valdes locekļu amatiem. No pretendentiem gaida nevainojamu reputāciju un starptautisku pieredzi.

Vītauts Landsberģis Baltijas ceļa gadadienā aicina «nepazudināt padarīto»

Atskatoties uz Baltijas ceļu, kas pirms 30 gadiem vienoja divus miljonus cilvēku Baltijas valstīs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis aicinājis «neizbārstīt un nepazudināt to, kas padarīts».

Eksperts: Kamēr Baltkrievijas elektrība plosa Baltijas solidaritāti, Maskava līksmo

Kamēr Lietuva apņēmusies neiegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas, protestējot pret tur topošo Astravjecas atomelektrostaciju, Latvija gatavojas ar baltkrieviem tirgoties ar elektrību. Pirmajā vietā ekonomika vai politika?

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.


-->