bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 27.02.2020 | Vārda dienas: Andra, Līva, Līvija
LatviaLatvija

Lielā talka 2019 jau šajā sestdienā – 27.aprīlī

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šogad Lielā talka notiks 27.aprīlī un tajā cilvēki aicināti ne tikai vākt atkritumus, bet arī tos vācot šķirot. Tas tiks darīts, lai veicinātu izpratni par plastmasas piesārņojumu, tās kaitīgo ietekmi uz vidi un izpratni par plastmasu kā videi bīstamu atkritumu, kas rada augsnes piesārņojumu un siltuma akumulāciju augsnē un ūdeņos, informē Latvijas Valsts meži.

Iedzīvotāji tiks aicināti talkā šķirot, atdalot plastmasu no citiem atkritumiem. Tāpēc talku vietām tiks piešķirti zilas un baltas krāsas maisi. Zilie tiks paredzēti plastmasai, baltie – citiem atkritumiem.

Centīsimies kopīgiem spēkiem skaidrot šo aktivitāti, un paralēli tas palīdzēs saprast, cik dabā ir plastmasas atkritumu un kā rast adekvātāko risinājumu, sadarbojoties ar pašvaldībām un citām institūcijām, aicina organizatori.

«Šogad īpaši aicinām skolu un augstskolu jauniešus dalīties ar idejām, kā samazināt piesārņojumu, kāds iepakojums būtu tas, kas aizstātu plastmasas iepakojumu. Tāpat aicinām doties atkritumu «medībās» un, izmantojot lietotni Vides SOS (www.videssos.lv), sūtīt informāciju par piesārņotajām vietām, kā arī par bīstamākajiem, interesantākajiem gadījumiem monitoringa nolūkos paralēli sūtīt uz talkas@talkas.lv informāciju, lai sekotu līdzi situācijai,» stāsta organizatori.

«Domājot par Latvijas nākamajiem 100 (LV200), es vēlos talkas tradīciju pacelt jaunā kvalitātē, galvenokārt akcentējot sabiedrības izglītošanu, kā arī informēšanu par pasaules norisēm vides jomā, jo Latvija nevar dzīvot atrauti no visas pasaules. Mūsu nācijas dzīvesziņa ir cieši saistīta ar dabu, tā ir mūsu laime un tai arī jābūt mūsu prioritātei, ko ir jāsaglabā un par kuru ir jācīnās, jo tā skar būtiskākās dzīves sastāvdaļas – veselību, dabas daudzveidību un spēju izdzīvot, pasaules apstākļiem strauji mainoties. Es redzu Latviju kā vienu no valstīm, kas var parādīt pasaulei, pa kuru ceļu ir jāiet vismaz tajā izpratnē, ka pret dabu ir jāizturas ar milzīgu cieņu. Daba savā dievišķajā skaistumā ir perfekta un harmoniska, un mums ir ne tikai jāmācās PAR dabu, bet galvenokārt mums jāmācās NO dabas,» uzsver Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme.

Ir skaidrs, ka tikai atkritumu vākšana nav vienīgais atrisinājums ekoloģiskajai krīzei, ir vajadzīgs visu līmeņu plašs skatījums par jauniem ekonomikas modeļiem, izglītību, ilgtspējības risinājumiem. Arī caur Lielo talku arvien plašāk raudzīsimies uz vides veselības jautājumiem, rādot piemēru daudzām pasaules valstīm par to, kas ir patiess izdevīgums un ieguvums, domājot par Latvijas izaugsmi un mūsu nākamajām paaudzēm.

Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece: «Vesels cilvēks var būt tikai uz veselas planētas Zeme. Ja domājam par veselību, mums visupirms jādomā par tīru vidi un ilgtspējīgu risinājumu meklēšanu ikvienā tautsaimniecības nozarē. Mums nav atlicis daudz laika uz šīs planētas nedomāt par vidi un klimata pārmaiņām. Domājam un darām, lai Zeme un mēs būtu veseli!»

Desmit gadu garumā Lielajā talkā kopumā ir piedalījušies aptuveni 500 000 dalībnieku, un talkojuši latvieši ir arī citās pasaules valstīs. Atkritumu daudzums ir vairāk nekā par pusi samazinājies, salīdzinot ar 2008.gadu; 2018.gada talkā tas jau bija samazinājies uz pusi, salīdzinot ar 2017.gadu. Daudzviet pašvaldību teritorijās vairs nav atrodami atkritumi, tāpēc talkas vietās tiek organizētas apkārtnes labiekārtošanas un koku stādīšanas talkas. Šie fakti ir apliecinājums tam, ka Lielā talka ir konsekventi virzījusies izvēlētā mērķa – tīras un zaļas valsts virzienā. Talka kā lielākais izglītojošais un vides sakopšanas ikgadējais notikums ir nesusi auglīgus rezultātus, un arī uz priekšu tai būs nozīmīga loma vides sakopšanā, bet, būtiskākais, – cilvēku attieksmes un paradumu maiņā.


Pievienot komentāru

Lietuvai pērkot zemi Rail Baltica, daudziem īpašniekiem valsts maksātais atstāj rūgtumu

Lietuvā sirreāla vīzija par dzelzceļa satiksmi ar ātrumu 250 km/h jau 2026.gadā – ja tā piepildīsies – būs īstenota uz daudzu zemes īpašnieku rēķina. Valsts no viņiem atpērk zemi sliežu ceļa klāšanai, bet maksā, daļas īpašnieku skatījumā, cenu, kas ir būtiski zem tirgus vērtības.

Pērn ievērojami pieaudzis krimināllietu skaits noziedzīgu līdzekļu legalizēšanā

Ja 2017.gadā uzsākta kriminālvajāšana 16 krimināllietās pret 40 personām, tad 2019.gadā tās bijušas 65 krimināllietās, kā arī uzsākta kriminālvajāšana pret 118 personām.

Igaunijā novēro uzņēmumu apgrozījuma un ieguldījumu kāpumu

Igaunijas uzņēmumi 2019.gadā veikuši kopumā 3,2 miljardus lielus ieguldījumus, kas ir par vienu piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš, tā liecina sākotnējie dati par pagājušo gadu, ko publicējusi Igaunijas Statistikas pārvalde.

Grieķijā trešo dienu turpinās sadursmes, protesti pret migrantu nometņu celtniecību

Grieķijā vairāk nekā 60 cilvēki guvuši ievainojumus sadursmēs, kas norisinās Lesbas un Čiosas salās, cilvēkiem protestējot pret jaunu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru būvniecību, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Latvijā būvniecības izmaksu kāpums janvārī bijis 2,8%

Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8%, bet būvmateriālu cenas pieauga par 1,6%.

Reģionālās slimnīcas norāda uz augstu pieprasījumu pēc aizsargtērpiem

Jaunā koronavīrusa COVID-19 uzliesmojumu dēļ pašlaik ir ievērojami audzis pieprasījums pēc individuālajiem aizsargtērpiem, līdz ar to ir palielinājušās arī to cenas, atklāj reģionālo slimnīcu vadītāji.

Lietuvas trikotāžas ražotājs saņem Greenpeace apstiprinājumu par bīstamu ķimikāliju neizmantošanu

Lietuvas apģērbu ražotājs Utenos Trikotažas izturējis starptautiskās vides aizsardzības organizācijas Greenpeace pārbaudes par videi draudzīgu un izsekojamu ražošanas procesu, raksta Lietuvas raidorganizācija LRT.

Pūce: EK ziņojums norāda, ka Latvijas valdības ierosinātā administratīvi teritoriālā reforma radīs ilgtspējīgākas pašvaldības

Eiropas Komisijas ziņojums norāda, ka Latvijas valdības ierosinātā administratīvi teritoriālā reforma radīs ilgtspējīgākas pašvaldības ar lielāku kapacitāti un iespējām sniegt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus.

Saeima maina ģenerālprokurora atlases kārtību

Uz ģenerālprokurora amatu varēs pretendēt visu līmeņu tiesu tiesneši un visu amatu prokurori ar atbilstošu darba stāžu, tādējādi paplašinot iespējamo kandidātu loku.

No 1.marta tiks paaugstinātas alkoholisko dzērienu cenas

Saskaņā ar grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli 2020.gada 1.martā tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot raudzētos dzērienus līdz 6 tilpumprocentiem.

Akciju cenas mainās dažādos virzienos, koronavīrusam turpinot izplatīties

Ķīnā koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits pieauga lēnāk nekā iepriekš, toties infekcijas gadījumi parādījās vēl astoņās valstīs, palielinot valstu skaitu ar koronavīrusa gadījumiem līdz apmēram 40.

Itālijā dienas laikā 80 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi

Itālijā koronavīrusa infekcija konstatēta 400 cilvēkiem, no kuriem 80 konstatēti trešdienas, 26.februāra, laikā. Eiropas Komisija uzskata, ka vīrusa situācija ES ir jārisina pragmatiski, neceļot paniku, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Patlaban neredz pamatu Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju jaunā koronavīrusa dēļ

Latvijā šobrīd nav apstiprināts neviens koronavīrusa COVID-19 gadījums. Vienlaikus situācija var būt strauji mainīga, ņemot vērā saslimstības pieaugumu citās pasaules valstīs, tajā skaitā Itālijā.

Astoņu mēnešu laikā saņemti 435 trauksmes cēlāju ziņojumi

No visiem iesniegumiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir atzīti 119. Visbiežāk trauksme celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanas.

Lietuva izsludina ārkārtas stāvokli, gatavojoties koronavīrusam

Lietuva, kur pagaidām nav konstatēti jaunā koronavīrusa inficēšanās gadījumi, ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli kā preventīvu soli, lai sagatavotos iespējamam infekcijas uzliesmojumam, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

EK: Jaunā koronavīrusa dēļ var tikt koriģēta Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze

Trešdien, 26.februārī, publicētajā EK ziņojumā par Latviju norādīts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums 2020.gadā varētu būt 2,3% apmērā, bet 2021.gadā – 2,4% apmērā.

Ukraina ievieš Krimas okupācijas pretošanās dienu; Kremlis neizpratnē

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstījis, ka turpmāk 26.februārī valstī tiks atzīmēta Krimas okupācijas pretošanās diena, ziņo Ukrainas nacionālā ziņu aģentūra Ukrinform.

Saskaņas līderis Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās būs krievu skolu aizstāvis Čekušins

Pirms starta 13.Saeimas vēlēšanās kopā ar Saskaņu Čekušins aktīvi darbojies kopā ar citiem krievu skolu aizstāvjiem, tostarp Latvijas Krievu savienību.

Līdakam piedāvā turpināt strādāt Rīgas zoodārzā; piedāvājumu pieņemt nesteidz

Rīgas zoodārza kapitāldaļu turētājs Radzevičs piedāvājis Ingmāram Līdakam turpināt darbu iestādē sabiedrības izglītošanas jomā, taču Līdaka piedāvājumu pieņemt nesteidz, jo neesot skaidrības par jaunās zoodārza vadības plāniem.

Baltkrievija par piesārņotu naftu no Krievijas plāno saņemt 56 milj. eiro

Baltkrievija, kurai Krievija pērn piegādāja pusmiljonu tonnu nekvalitatīvas naftas, pēc ilgām sarunām ar Maskavu gaida kompensāciju 56 miljonu eiro vērtībā, ziņo Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA.

Igaunijas Rail Baltica uzņēmuma jaunais vadītājs koncentrēsies uz termiņu izpildi

Igaunijas valsts uzņēmumā Rail Baltic Estonia priekšsēdētāja amatā stāsies Tenu Grīnbergs, kurš sola koncentrēties uz būvdarbu grafika izpildi un tālāka finansējuma saglabāšanu, ziņo ERR.

FM: Nākamajā ES plānošanas periodā uzsvars uz klimatam draudzīgas ekonomikas transformāciju

«Nepieciešamība pāriet uz videi un klimatam draudzīgāku ekonomiku ir nenovēršama. Jo ātrāk tiks mainīta attieksme, ka klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi ir drauds mūsu attīstībai, jo konkurētspējīgāki mēs būsim nākotnē.»

SIFFA direktors: Latvijā otrais zemākais vēža ārstēšanas finansējums Eiropā

Latvijas kompensācijas sistēmu papildinājušas tikai divas jaunās zāles – medikaments aknu vēža un zāles metastātiskas melanomas ārstēšanai.

Igaunijā koronavīrusa analīzes veiktas četrām personām; rezultāti negatīvi

Igaunijā līdz šim jaunā koronavīrusa analīzes veiktas četriem cilvēkiem, un visas bijušas negatīvas, tā Igaunijas Veselības pārvaldes informāciju citē raidorganizācija ERR.

Latvijā samazinās lidojumu kavējuma laiks

Latvijā 2019.gadā kopējais kavējums gaisa satiksmes plūsmas vadībā bija 2 626 minūtes, kas ir par 83,8% mazāk nekā 2018.gadā, kas saistīts ar racionālāku gaisa telpas izmantošanu.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!