Lielākais un mazākais bezdarbnieku skaits pagājušajā gadā

Latvijā 2020.gadā zemākais nodarbināto personu skaits bija novērojams decembrī – 875,6 tūkstoši, bet augstākais bezdarbnieku skaits (84,7 tūkstoši) jūlijā, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā publikācijā Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2020.gadā.

2020.gadā ekonomikas izaugsmei parādījās jauns, neskaidrību veicinošs un izaugsmi kavējošs faktors – Covid-19 vīruss. Pandēmijas un dažādu valsts noteikto ierobežojumu rezultātā tika ietekmēti vairāki darbības sektori. Aplūkojot nodarbināto skaita izmaiņas 2020.gadā, vērojams to skaita samazinājums – ja gada sākumā bija nodarbināti 902,0 tūkstoši, tad līdz decembrim nodarbināto skaits samazinājās līdz 875,6 tūkstošiem.

Straujākās nodarbināto skaita izmaiņas vērojamas pagājušā gada decembrī, kad nodarbināto skaits salīdzinājumā ar novembri samazinājās par 11,4 tūkstošiem. Jāatzīmē, ka 9.novembrī valstī tika izsludināta otrā ārkārtējā situācija, kuras ietvaros tika ierobežota klātienes tirdzniecība, slēgtas kultūrvietas, aktīvās atpūtas vietas, kā arī aizliegta vairāku skaistumkopšanas un saistīto pakalpojumu sniedzēju darbība. Stingrie ierobežojumi atstāja ietekmi uz nodarbināto personu skaitu.

No janvāra līdz decembrim nodarbināto sieviešu skaits samazinājās par 16,3 tūkstošiem, bet vīriešu – par 10,1 tūkstoti.

Ja 2020.gada janvārī Latvijā bija 72,3 tūkstoši bezdarbnieku un bezdarba līmenis bija 7,4%, tad jūlijā to skaits pieauga līdz 84,7 tūkstošiem, kopējam bezdarba līmenim sasniedzot augstāko punktu 2020.gadā – 8,7%. Nākamos trīs mēnešus bezdarbnieku skaits sāka samazināties, līdz ar valstī noteikto ierobežojumu mazināšanu. 9. novembrī tika atkārtoti izsludināta ārkārtējā situācija un pastiprināti dažādi ierobežojumi, līdz ar to, arī bezdarbnieku skaits gada pēdējos divos mēnešos atkal sāka pieaugt, decembrī sasniedzot 75,7 tūkstošus bezdarbnieku un kopējo bezdarba līmeni 8,0%.

Augstākais vīriešu bezdarbnieku skaits bija 2020.gada maijā, kad, salīdzinot ar janvāri, tas pieauga par 10,0 tūkstošiem un sasniedza 50,8 tūkstošus (bezdarba līmenis 10,3%). Savukārt, augstākais sieviešu bezdarbnieku skaits bija augustā, kad, salīdzinot ar janvāri, tas pieauga par 6,8 tūkstošiem, sasniedzot 38,3 tūkstošus un bezdarba līmeni 7,8%.

Latvijā biežāk nekā citās ES dalībvalstīs darba laika sākumu un beigas nosaka darba devējs

Publikācija Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2020.gadā tika papildināta ar sadaļu Darba organizācija un darba laiks, apkopojot datus par nodarbināto iedzīvotāju darba laika elastīgumu, darba metodēm un darba vietu. ES darbaspēka apsekojuma modulis tika veikts 2019.gadā ar Eurostat finansējumu.

Latvijā nodarbināto iedzīvotāju (15–74 gadu vecumā) darba laika sākumu un beigas biežāk nekā citās ES dalībvalstīs nosaka darba devējs vai organizācija3. 2019.gadā 73,1% nodarbināto iedzīvotāju norādīja, ka to darba laika sākumu un beigas norāda darba devējs vai organizācija (ES – 60,8%), savukārt 15,3% nodarbināto var paši pilnībā izlemt darba laika sākumu un beigas (ES – 18,1%).

Pastāv nelielas atšķirības starp Latvijas un ES nodarbināto novērtējumu par iespēju paņemt vienu vai divas brīvas stundas darba dienas laikā. Latvijā 57,9% un ES 66,4% nodarbināto uzskata, ka viņiem darba dienas laikā paņemt vienu vai divas brīvas stundas ir pietiekami viegli un ļoti viegli, taču diezgan grūti un ļoti grūti to izdarīt ir 42,1% Latvijas un 33,6% ES nodarbināto.

Darba organizācija

Ir vērojamas atšķirības starp ES un Latviju darba stundu un klātbūtnes atzīmēšanu darbavietā. ES lielākai daļai (78,8%) darbinieku tiek fiksēta klātbūtne vai nostrādātās stundas darbavietā, kamēr Latvijā to dara tikai 37,1% darbinieku.

Gan Latvijā, gan ES vīrieši biežāk nekā sievietes strādā saspringtā režīmā, kad darba uzdevumi jāveic nepietiekamā laika sprīdī. Latvijā 34,2% nodarbināto vīriešu un 28,0% nodarbināto sieviešu vienmēr vai bieži ir jāstrādā saspringtā laika režīmā (ES – 36,8% vīriešu un 35,4% sieviešu).

Nodarbinātās sievietes (91,2%) Latvijā biežāk nekā vīrieši (67,0%) norādījušas, ka pamatdarbu galvenokārt veic darba devēja telpās vai sev piederošās telpās (ES – 87,4% sieviešu un 71,8% vīriešu). Savukārt nodarbinātie vīrieši (19,6%) biežāk nekā sievietes (2,9%) ir norādījuši, ka pamatdarbu veic vietās, kas nav stacionāras (piemēram, satiksmes līdzekļos) vai citās vietās (ES – 13,1% vīriešu un 3,2% sieviešu).

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas