Lielākās ārvalstu investīcijas Latvijā – tirdzniecības un kokapstrādes nozarēs

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā šā gada trešajā ceturksnī ieplūda 237 miljonu eiro apjomā (jeb 3,1% no IKP), pārspējot iepriekšējā gada vidējo ceturkšņa investīciju līmeni.

Lielākās plūsmas bijušas tirdzniecības, kokapstrādes, nekustamo īpašumu un būvniecības nozarēs, bet valstu dalījumā vislielākās neto plūsmas nākušas no Nīderlandes, Igaunijas un Lietuvas, teikts Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē makroekonomika.lv.

Pēc spēcīgas eksporta izaugsmes virzīta tekošā konta pārpalikuma veidošanās pirmajā pusgadā šā gada trešajā ceturksnī bilance strauji mainījusi virzienu uz negatīvo pusi. Pie vainas ir preču tirdzniecības bilances deficīts, kas strauji pieaudzis un bijis lielākais kopš 2013.gada izskaņas, norāda Latvijas Bankas ekonomists Kristofers Pone.

Kopumā tekošais konts šā gada trešajā ceturksnī veidoja 444,4 miljonu eiro jeb 5,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) deficītu.

Ekonomists skaidro, ka galvenais iemesls tirdzniecības bilances deficītam ir preču tirdzniecības bilance – šā gada 3.ceturksnī eksportēts vien par 1,0% vairāk nekā pērn, kamēr imports pieaudzis par 7,7%, kas ir straujāk nekā pirmajā pusgadā. Lielākā ietekme uz deficīta pieaugumu bijusi tirdzniecībai ar valstīm ārpus eirozonas, bet ar eirozonas valstīm tā bijusi sabalansētāka. Salīdzinot ar situāciju pērn, īpaši jāizceļ tirdzniecība ar Krieviju, Poliju un Lietuvu, kur strauji pieaudzis deficīts.

Trešais ceturksnis bijis mazāk labvēlīgs arī pakalpojumu eksportam, ko galvenokārt ietekmēja eksporta tempu sarukums finanšu (-25,1%) un būvniecības (-10,4%) pakalpojumu nozarēs. Ja finanšu pakalpojumu eksporta kritums, samazinoties ārvalstu klientu noguldījumiem Latvijā, bija paredzams, tad straujais būvniecības pakalpojumu eksports apjomu kritums bijis negaidīts. Tas, iespējams, skaidrojams ar augsto pieprasījumu iekšzemes tirgū un ierobežoto kapacitāti (īpaši darbinieku trūkumu), kā arī lejupvērstu risku īstenošanos Apvienotajā Karalistē un strauju eksporta sarukumu uz netradicionāliem noieta tirgiem.

Arī pakalpojumu importa temps manāmi pieaudzis, turpinot apsteigt arī straujos pakalpojumu eksporta tempus (12,9% pret 9,0%). Lai arī finanšu pakalpojumu importa temps joprojām ir negatīvs, to kompensē citās pēc īpatsvara lielākās nozarēs pieaugošs pakalpojumu importa temps. Strauji turpina pieaugt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citu biznesa pakalpojumu imports, pieaugot arī to īpatsvaram kopējā importā. Strauji turpina pieaugt arī būvniecības pakalpojumu imports, kas atbilst kopējai nozares attīstībai tautsaimniecībā, taču šo pakalpojumu īpatsvars kopējā apjomā veido vien ap 1,5%. Savukārt transporta pakalpojumu importa tempi kopš gada sākuma turpina sarukt un 3.ceturksnī sasniedz 9,4% (pret 18,3% 1.ceturksnī). Neskatoties uz to, gaisa transporta pakalpojumu imports turpina pieaugt, kas paredzami turpināsies arī pārskatāmā nākotnē.

Pretēji pirmajā pusgadā pieredzētajam, 3.ceturkšņa tirdzniecības dati liecina par vājāku ārējo pieprasījumu, nekā tas ticis gaidīts. Arī iepriekš iezīmēto risku iznākums vēl nav zināms (Brexit iznākums, ASV-Ķīnas tirdzniecības karu iespējamība u.c.), kas uz nākotni liek raudzīties ar piesardzību.  Maksājumu bilances dati par pārrobežu finanšu plūsmām liecina, ka 2018.gada 3.ceturksnī gan aktīvi ārvalstīs, gan starptautiskās saistības pieauga (attiecīgi par 823 mlj. eiro un 792 mlj. eiro).

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas