bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 18.08.2019 | Vārda dienas: Elena, Ellena, Helēna, Liena, Liene
LatviaLatvija

Lielākie klimata pārmaiņu izaicinājumi tuvākajos gados Latvijā būs karstuma viļņi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULielākie klimata pārmaiņu izaicinājumi tuvākajos piecos līdz desmit gados Ziemeļeiropai, tostarp Latvijai, būs karstuma viļņi un citi ekstrēmi laika apstākļu notikumi, piemēram plūdi, pauž Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) augsta līmeņa pārstāvji.

IIPC pārstāvis Hanss Otto Portners un Diāna Urge Vorsatza neslēpa, ka, lai gan klimata pārmaiņas ir globāls izaicinājums visur pasaulē, tieši Ziemeļeiropu tuvākajos gados skars karstuma viļņi un citas dabas parādības. «Vidējā temperatūra jau tagad ir palielinājusies par vienu grādu. Lai gan šāds pieaugums varētu šķist niecīgs, tāds uzskats varētu būt maldinošs, jo tad, kad cilvēka ķermeņa temperatūra paaugstinās par grādu – tas arī jau liecina par sasirgšanu,» stāsta Vorsatza.

Viņuprāt, galvenais ierocis cīņā ar dabas parādībām ir tehnoloģiju attīstība, kas palīdzēs adaptēties šādiem notikumiem un, protams, pārmaiņas ikdienas darbos, ražošanas un cita veida procesos.

Runājot par to, ko katrs Latvijas iedzīvotājs ikdienā varētu darīt, lai samazinātu klimata pārmaiņas, eksperti norāda, ka galvenās jomas, kuras var mainīt, ir ēku apsaimniekošana un transports.

Latvija atrodas ziemeļos, tādēļ lielākā daļa no emisijām rodas no ēku apsildīšanas, bet otrs lielais emisiju avots ir transports. «Cilvēkiem ir jādomā par savām rīcībām šajos aspektos. Mēs varam būvēt un uzlabot esošās ēkas tā, lai būtu jātērē absolūtais minimums enerģijas, lai tās uzturētu siltas. Pat Austrumeiropā daudzas pašvaldības to spēj izdarīt un būvē ēkas, kas saglabā 90% no siltuma enerģijas. Arī sociālās ēkas jācenšas veidot energoefektīvas,» stāsta Portners.

Vorsatza savukārt uzsver, ka svarīgi būtu apturēt arī mākslīgo dzesēšanu, ko var risināt, iestādot kokus, kas veido ēnu, tādējādi ļaujot ēkām dabīgi atdzist. Tāpat var būvēt ēkas no baltiem materiāliem, bet nevajadzētu pirkt gaisa kondicionierus.

«Jo vairāk cilvēki staigā, brauc ar velosipēdiem vai sabiedrisko transportu, jo labāk klimatam tas būs. Kad gatavojat ēdienus, labāk izvēlēties ēdienkarti, kas balstīta uz dārzeņiem, nevis uz gaļu, jo arī gaļas produkcija palielina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju,» klāsta zinātnieki.

Viņuprāt, svarīgs ir arī politiķu ietekmēšanas jautājums, jo ir jāveicina tādu normatīvo aktu pieņemšanu, kas cilvēkiem ļautu veidot pašpietiekamu dzīvesveidu. «Man šķiet, ka jāatsakās no fosilām degvielām. Ieskaitot arī dabasgāzi. Piemēram, Vācijā jau notiek darbības, lai aizstātu fosilo degvielu ar sintētisko degvielu,» stāsta Vorsatza.

Runājot par Baltijas jūras piekrasti, Portners atzina, ka nākamā gadsimta laikā ar dzīvošanu pie jūras problēmām būt nevajadzētu, bet uzsvēra, ka tas ir tikai laika un cilvēku pieņemto lēmumu jautājums.

«Ja palielināsies ekstrēmu notikumu, piemēram, vētru skaits, tad izaicinājumi krasta saglabāšanā palielināsies. Daudzos Ziemeļeiropas krastos ir līdzīga situācija, un tādā ziņā mēs vēl esam droši vairākas dekādes uz priekšu,» stāsta eksperts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts norāda, ka šogad Latvijai jāapstiprina Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju un nozarēm ir pēdējais laiks vienoties par emisiju mērķa izpildi.

VARAM pauž, ka patlaban zināmās politikas un pasākumi nav pietiekami un emisiju mērķu neizpilde izraisīs būtiskas, tūlītējas finansiālās sekas. Taujāts par to, kādēļ nozares joprojām nav vienojušās par turpmāko rīcību un viss «atlikts uz pēdējo brīdi», Eglīts norādīja, ka sarunas ar nozaru pārstāvjiem ilgstot jau trīs gadus, taču katrs joprojām cenšas panākt sev izdevīgākos nosacījumus.

«Diemžēl politikā nekad nav tā, ka piedāvātu kaut ko, kam visi piekrīt. Katra nozare cīnās par savām interesēm, un mums ir jāpanāk vidusceļš starp to visu, kas nav viegli. Piemēram, lauksaimniekiem šīs izmaiņas paredz citu mēslojumu izmantošanu un tamlīdzīgas lietas, kas nereti var būt finansiāli dārgāk, un ne visi ir gatavi šos soļus spert,» skaidro Eglīts, norādot, ka dokumentu saskaņošanai ir palicis vidēji pusgads.

Viņš atgādina, ka klimata pārmaiņas jau tagad skar iedzīvotājus ik dienu, kaut vai atsaucot atmiņā pērnā gada plūdus, kas ir tiešs klimata pārmaiņu rezultāts. «2015.gads bija siltākais pēdējo 93 gadu laikā, bet šī gada maijs ir siltākais kopš meteoroloģisko mērījumu veikšanas Latvijā vispār,» stāsta Eglīts.

IPCC ir organizācija, kas apvieno visas pasaules valstu zinātniekus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu jautājumu pētniecību un nodrošina informāciju ANO sarunām, valstu politiku plānošanai un citiem pasākumiem. Apvienojot visu pasaules zinātnieku atklājumus, IPCC regulāri nāk klajā ar, VARAM skatījumā, iespējami visobjektīvākajiem secinājumiem par klimata pārmaiņām.


Pievienot komentāru

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Reģionālajos maršrutos ieviesīs vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu

No 2021.gada reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, informē Autotransporta direkcijā.

Igaunijā jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā ieguldīs 22 miljonus

Igaunijas valdība ieguldīs 22 miljonus eiro jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ar jauno projektu sabiedriskie mediji atradīsies vienotā ēku kompleksā.

Sasauc Olainfarm akcionāru sapulci; spriedīs par padomes atlaišanu

AS Olainfarm valde sasaukusi akcionāru sapulci, kura notiks 1.novembrī pulksten 11.00, liecina informācija biržā Nasdaq Riga.

Reirs: Naudas atmaksai PNB bankas klientiem netērēs ne centu no valsts budžeta

Ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrāto ir gana, lai izmaksātu PNB bankas klientiem atlīdzības, līdz ar to šim mērķim netiks tērēts ne cents no valsts budžeta, apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas robežas tuvumā identificēta Krievijas armijas lidmašīna un korvete

Patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritorijas jūras robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu An-26.

FKTK: PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzības jāizmaksā 297 miljoni eiro

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās būs jāizmaksā aptuveni 297 miljoni eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Bažās par tirdzniecības karu akciju cenas Eiropā krītas, Volstrītā pārsvarā pieaug

Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

Apturēta PNB bankas darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.


-->