bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 20.05.2019 | Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
LatviaLatvija

Lielākie klimata pārmaiņu izaicinājumi tuvākajos gados Latvijā būs karstuma viļņi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULielākie klimata pārmaiņu izaicinājumi tuvākajos piecos līdz desmit gados Ziemeļeiropai, tostarp Latvijai, būs karstuma viļņi un citi ekstrēmi laika apstākļu notikumi, piemēram plūdi, pauž Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) augsta līmeņa pārstāvji.

IIPC pārstāvis Hanss Otto Portners un Diāna Urge Vorsatza neslēpa, ka, lai gan klimata pārmaiņas ir globāls izaicinājums visur pasaulē, tieši Ziemeļeiropu tuvākajos gados skars karstuma viļņi un citas dabas parādības. «Vidējā temperatūra jau tagad ir palielinājusies par vienu grādu. Lai gan šāds pieaugums varētu šķist niecīgs, tāds uzskats varētu būt maldinošs, jo tad, kad cilvēka ķermeņa temperatūra paaugstinās par grādu – tas arī jau liecina par sasirgšanu,» stāsta Vorsatza.

Viņuprāt, galvenais ierocis cīņā ar dabas parādībām ir tehnoloģiju attīstība, kas palīdzēs adaptēties šādiem notikumiem un, protams, pārmaiņas ikdienas darbos, ražošanas un cita veida procesos.

Runājot par to, ko katrs Latvijas iedzīvotājs ikdienā varētu darīt, lai samazinātu klimata pārmaiņas, eksperti norāda, ka galvenās jomas, kuras var mainīt, ir ēku apsaimniekošana un transports.

Latvija atrodas ziemeļos, tādēļ lielākā daļa no emisijām rodas no ēku apsildīšanas, bet otrs lielais emisiju avots ir transports. «Cilvēkiem ir jādomā par savām rīcībām šajos aspektos. Mēs varam būvēt un uzlabot esošās ēkas tā, lai būtu jātērē absolūtais minimums enerģijas, lai tās uzturētu siltas. Pat Austrumeiropā daudzas pašvaldības to spēj izdarīt un būvē ēkas, kas saglabā 90% no siltuma enerģijas. Arī sociālās ēkas jācenšas veidot energoefektīvas,» stāsta Portners.

Vorsatza savukārt uzsver, ka svarīgi būtu apturēt arī mākslīgo dzesēšanu, ko var risināt, iestādot kokus, kas veido ēnu, tādējādi ļaujot ēkām dabīgi atdzist. Tāpat var būvēt ēkas no baltiem materiāliem, bet nevajadzētu pirkt gaisa kondicionierus.

«Jo vairāk cilvēki staigā, brauc ar velosipēdiem vai sabiedrisko transportu, jo labāk klimatam tas būs. Kad gatavojat ēdienus, labāk izvēlēties ēdienkarti, kas balstīta uz dārzeņiem, nevis uz gaļu, jo arī gaļas produkcija palielina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju,» klāsta zinātnieki.

Viņuprāt, svarīgs ir arī politiķu ietekmēšanas jautājums, jo ir jāveicina tādu normatīvo aktu pieņemšanu, kas cilvēkiem ļautu veidot pašpietiekamu dzīvesveidu. «Man šķiet, ka jāatsakās no fosilām degvielām. Ieskaitot arī dabasgāzi. Piemēram, Vācijā jau notiek darbības, lai aizstātu fosilo degvielu ar sintētisko degvielu,» stāsta Vorsatza.

Runājot par Baltijas jūras piekrasti, Portners atzina, ka nākamā gadsimta laikā ar dzīvošanu pie jūras problēmām būt nevajadzētu, bet uzsvēra, ka tas ir tikai laika un cilvēku pieņemto lēmumu jautājums.

«Ja palielināsies ekstrēmu notikumu, piemēram, vētru skaits, tad izaicinājumi krasta saglabāšanā palielināsies. Daudzos Ziemeļeiropas krastos ir līdzīga situācija, un tādā ziņā mēs vēl esam droši vairākas dekādes uz priekšu,» stāsta eksperts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts norāda, ka šogad Latvijai jāapstiprina Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju un nozarēm ir pēdējais laiks vienoties par emisiju mērķa izpildi.

VARAM pauž, ka patlaban zināmās politikas un pasākumi nav pietiekami un emisiju mērķu neizpilde izraisīs būtiskas, tūlītējas finansiālās sekas. Taujāts par to, kādēļ nozares joprojām nav vienojušās par turpmāko rīcību un viss «atlikts uz pēdējo brīdi», Eglīts norādīja, ka sarunas ar nozaru pārstāvjiem ilgstot jau trīs gadus, taču katrs joprojām cenšas panākt sev izdevīgākos nosacījumus.

«Diemžēl politikā nekad nav tā, ka piedāvātu kaut ko, kam visi piekrīt. Katra nozare cīnās par savām interesēm, un mums ir jāpanāk vidusceļš starp to visu, kas nav viegli. Piemēram, lauksaimniekiem šīs izmaiņas paredz citu mēslojumu izmantošanu un tamlīdzīgas lietas, kas nereti var būt finansiāli dārgāk, un ne visi ir gatavi šos soļus spert,» skaidro Eglīts, norādot, ka dokumentu saskaņošanai ir palicis vidēji pusgads.

Viņš atgādina, ka klimata pārmaiņas jau tagad skar iedzīvotājus ik dienu, kaut vai atsaucot atmiņā pērnā gada plūdus, kas ir tiešs klimata pārmaiņu rezultāts. «2015.gads bija siltākais pēdējo 93 gadu laikā, bet šī gada maijs ir siltākais kopš meteoroloģisko mērījumu veikšanas Latvijā vispār,» stāsta Eglīts.

IPCC ir organizācija, kas apvieno visas pasaules valstu zinātniekus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu jautājumu pētniecību un nodrošina informāciju ANO sarunām, valstu politiku plānošanai un citiem pasākumiem. Apvienojot visu pasaules zinātnieku atklājumus, IPCC regulāri nāk klajā ar, VARAM skatījumā, iespējami visobjektīvākajiem secinājumiem par klimata pārmaiņām.


Pievienot komentāru

Privatizācijas aģentūra: Rodas bažas, kādēļ LDz vispār spekulē ar kaut kādu privatizāciju

«No Latvijas dzelzceļa priekšsēdētaja Edvīna Bērziņa puses dzirdams daudz spekulāciju un nekorektu izteikumu, piesaucot vārdu «privatizācija». Savā korporatīvajā konfliktā viņš cenšas novērst uzmanību no sarunas par to, kā veidojas uzņēmuma valdes attiecības ar akcionāriem,» BNN intervijā savu viedokli pauž Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Nedēļa Lietuvā: Valdošie pārkāpj konstitūciju, ES atklāj konkurences pārkāpumus, Krievijas sliktā nafta

Aizvadītajā nedēļā tiesa Lietuvā secinājusi, ka valdošā partija pārkāpj konstitūciju, izmeklējot medijus, bet Briselē konstatēta Lietuvas tirgus ietekmēšana. Politikā premjerministrs izturējis neuzticības balsojumu.

BNN nedēļas apkopojums: Vēl «garāka» ekonomikas ēna. Kalnmeiers zem lupas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pelēkā zona, Neizpratne, Atbilstība, Cīņa par prezidentu, Revīzija, NoplūdeKrāpniecība un Tiesvedības izdevumi.

Populārākie vārdi – Eduards un Emīlija

PMLP Iedzīvotāju reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem nedēļā no 20. līdz 26.maijam vispopulārākais vārds ir Eduards, savukārt no sieviešu vārdiem – Emīlija.

Liepājas ostā nakts reidā atklāj teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas

Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta inspektori naktī no 16. uz 17.maiju, veicot zvejas kuģa pārbaudi Liepājas ostā, atklāja teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas.

Igauņu lidsabiedrībai Nordica divu miljonu zaudējumi gadā

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica 2018.gadā strādājusi ar zaudējumiem 2,3 miljonu eiro apmērā, tā liecina uzņēmuma finanšu rezultāti.

Satversmes tiesa ļauj Rīgas domei pilsētas vēsturiskajā centrā ierobežot «spēļu elles»

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

No Ušakova piedzen 1 000 eiro par labu Ķirsim

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši.

Ventas Balss redaktore sodīta par nepatiesu ziņu izplatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi Ventas Balss redaktori Gundegu Mertenu vainīgu par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bezmaksas sabiedriskais transports reģionos un dzelzceļš «kā mugurkauls» – sabiedriskā transporta koncepcija nākamajiem gadiem

Komerciālo maršrutu ieviešana, dzelzceļš kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un bezmaksas sabiedriskais transports reģionos – to paredz ATD un SM izstrādātā sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021. līdz 2030.gadam.

ASV apžēloto trauksmes cēlēju Meningu nosūta atpakaļ cietumā

Tiesa Amerikas Savienotajās Valstīs nosūtījusi atpakaļ cietumā Čelsiju Meningu, kura savulaik nopludinājusi valsts noslēpumus publicēšanai vietnē Wikileaks, bet no ieslodzījuma atbrīvota ar ASV eksprezidenta Baraka Obamas lēmumu.

Viedoklis: VK revīzijā Rīgā atklātais izgaismo arī Ventspils problēmas

Rīgas dome pēdējos gados caur dažādām biedrībām un nodibinājumiem izšķērdējusi 20 miljonus. Dažādas par pašvaldības un to kapitālsabiedrību līdzekļiem «barotas» biedrības nav svešas arī Ventspilij un tās saimniekam.

Starptautiskā policijas operācijā noķer GozNym kiberzagļu grupējumu

Mēģinājuši no vairāk nekā 41 000 upuru banku kontiem izzagt ap 100 miljoniem ASV dolāru – aizdomās par šādu noziegumu Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu policijas dienesti notvēruši kibernoziedznieku grupējumu GozNym.

Bordāns rosina vērtēt Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam

Tieslietu ministrija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

ACEA: Latvija starp 12 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – aprīlī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 8,1%, tai esot starp 12 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Polijā bargāki sodi par pedofiliju pēc katoļu baznīcas skandāliem

Polija ir paaugstinājusi sodus par bērnu seksuālu izmantošanu līdz 30 gadiem cietumā pēc tam, kad katoļticīgajā valstī bērnu izmantošanas skandālu pastiprinājusi dokumentālā filma par pedofiliju dievnamos.

Prognoze: 15 gadu laikā Nacionālā akustiskā koncertzāle atgūtu ieguldīto un nopelnītu vēl 17,6 miljonus

Pirmo 15 gadu laikā pēc Nacionālās akustiskās koncertzāles uzcelšanas tā Latvija tautsaimniecībā ienestu 107,6 miljonus eiro, pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu ieņēmumus.

ASV uzņēmumu peļņa pieaug – biržu indeksi arī pakāpjas

Pasaules biržu indeksi 16.maijā lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Eirovīzijas finālā no Baltijas valstīm iekļuvusi tikai Igaunija

Latvijas grupa Carousel ar dziesmu That Night neiekļuva Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kurš notiks Izraēlas pilsētā Telavivā.

Nedēļas nogalē sinoptiķi sola līdz +26 grādiem

Piektdien, 17.maijā, saule mīsies ar mākoņiem un  vietām valsts rietumu rajonos gaidāms neliels lietus. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš, Kurzemē pastiprinoties brāzmās līdz 13 m/s.

Bordāns rosina Saeimā lemt par Ķezberes atstādināšanu no NEPLP

Bordāns rosina Saeimā lemt par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekles amata.

Vējonis aicina atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā

Piedaloties starptautiskajā forumā Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstība, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja visplašākajā mērā atbalstīt jaunas un modernas akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā.

Ierēdņiem prēmijās iedala bērnu aizsardzībai domāto naudu

Labklājības ministrijai papildus piešķirtais valsts budžeta finansējums 619 000 eiro apmērā cita starpā izmaksāts ierēdņiem piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem.

EK par karteļa izveidi no piecām bankām pieprasa miljardu

Eiropas Komisija piecām bankām noteikusi naudassodus vairāk nekā viena miljarda eiro kopsummā saistībā ar slepenu vienošanos ārvalstu valūtu tirdzniecībā.

Zviedrijā lems par Islāma valsts eiropiešu kaujinieku tribunālu

Starptautiskais sabiedrībai plānojot kara tribunālu, lai tiesātu teroristiskā grupējuma Islāma valsts kaujiniekus, no kuriem daudzi karot Sīrijā un Irākā savulaik devās no Eiropas valstīm, Zviedrija gatavo augsta līmeņa sanāksmi Stokholmā.