bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.10.2018 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Lielākie klimata pārmaiņu izaicinājumi tuvākajos gados Latvijā būs karstuma viļņi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULielākie klimata pārmaiņu izaicinājumi tuvākajos piecos līdz desmit gados Ziemeļeiropai, tostarp Latvijai, būs karstuma viļņi un citi ekstrēmi laika apstākļu notikumi, piemēram plūdi, pauž Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) augsta līmeņa pārstāvji.

IIPC pārstāvis Hanss Otto Portners un Diāna Urge Vorsatza neslēpa, ka, lai gan klimata pārmaiņas ir globāls izaicinājums visur pasaulē, tieši Ziemeļeiropu tuvākajos gados skars karstuma viļņi un citas dabas parādības. «Vidējā temperatūra jau tagad ir palielinājusies par vienu grādu. Lai gan šāds pieaugums varētu šķist niecīgs, tāds uzskats varētu būt maldinošs, jo tad, kad cilvēka ķermeņa temperatūra paaugstinās par grādu – tas arī jau liecina par sasirgšanu,» stāsta Vorsatza.

Viņuprāt, galvenais ierocis cīņā ar dabas parādībām ir tehnoloģiju attīstība, kas palīdzēs adaptēties šādiem notikumiem un, protams, pārmaiņas ikdienas darbos, ražošanas un cita veida procesos.

Runājot par to, ko katrs Latvijas iedzīvotājs ikdienā varētu darīt, lai samazinātu klimata pārmaiņas, eksperti norāda, ka galvenās jomas, kuras var mainīt, ir ēku apsaimniekošana un transports.

Latvija atrodas ziemeļos, tādēļ lielākā daļa no emisijām rodas no ēku apsildīšanas, bet otrs lielais emisiju avots ir transports. «Cilvēkiem ir jādomā par savām rīcībām šajos aspektos. Mēs varam būvēt un uzlabot esošās ēkas tā, lai būtu jātērē absolūtais minimums enerģijas, lai tās uzturētu siltas. Pat Austrumeiropā daudzas pašvaldības to spēj izdarīt un būvē ēkas, kas saglabā 90% no siltuma enerģijas. Arī sociālās ēkas jācenšas veidot energoefektīvas,» stāsta Portners.

Vorsatza savukārt uzsver, ka svarīgi būtu apturēt arī mākslīgo dzesēšanu, ko var risināt, iestādot kokus, kas veido ēnu, tādējādi ļaujot ēkām dabīgi atdzist. Tāpat var būvēt ēkas no baltiem materiāliem, bet nevajadzētu pirkt gaisa kondicionierus.

«Jo vairāk cilvēki staigā, brauc ar velosipēdiem vai sabiedrisko transportu, jo labāk klimatam tas būs. Kad gatavojat ēdienus, labāk izvēlēties ēdienkarti, kas balstīta uz dārzeņiem, nevis uz gaļu, jo arī gaļas produkcija palielina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju,» klāsta zinātnieki.

Viņuprāt, svarīgs ir arī politiķu ietekmēšanas jautājums, jo ir jāveicina tādu normatīvo aktu pieņemšanu, kas cilvēkiem ļautu veidot pašpietiekamu dzīvesveidu. «Man šķiet, ka jāatsakās no fosilām degvielām. Ieskaitot arī dabasgāzi. Piemēram, Vācijā jau notiek darbības, lai aizstātu fosilo degvielu ar sintētisko degvielu,» stāsta Vorsatza.

Runājot par Baltijas jūras piekrasti, Portners atzina, ka nākamā gadsimta laikā ar dzīvošanu pie jūras problēmām būt nevajadzētu, bet uzsvēra, ka tas ir tikai laika un cilvēku pieņemto lēmumu jautājums.

«Ja palielināsies ekstrēmu notikumu, piemēram, vētru skaits, tad izaicinājumi krasta saglabāšanā palielināsies. Daudzos Ziemeļeiropas krastos ir līdzīga situācija, un tādā ziņā mēs vēl esam droši vairākas dekādes uz priekšu,» stāsta eksperts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts norāda, ka šogad Latvijai jāapstiprina Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju un nozarēm ir pēdējais laiks vienoties par emisiju mērķa izpildi.

VARAM pauž, ka patlaban zināmās politikas un pasākumi nav pietiekami un emisiju mērķu neizpilde izraisīs būtiskas, tūlītējas finansiālās sekas. Taujāts par to, kādēļ nozares joprojām nav vienojušās par turpmāko rīcību un viss «atlikts uz pēdējo brīdi», Eglīts norādīja, ka sarunas ar nozaru pārstāvjiem ilgstot jau trīs gadus, taču katrs joprojām cenšas panākt sev izdevīgākos nosacījumus.

«Diemžēl politikā nekad nav tā, ka piedāvātu kaut ko, kam visi piekrīt. Katra nozare cīnās par savām interesēm, un mums ir jāpanāk vidusceļš starp to visu, kas nav viegli. Piemēram, lauksaimniekiem šīs izmaiņas paredz citu mēslojumu izmantošanu un tamlīdzīgas lietas, kas nereti var būt finansiāli dārgāk, un ne visi ir gatavi šos soļus spert,» skaidro Eglīts, norādot, ka dokumentu saskaņošanai ir palicis vidēji pusgads.

Viņš atgādina, ka klimata pārmaiņas jau tagad skar iedzīvotājus ik dienu, kaut vai atsaucot atmiņā pērnā gada plūdus, kas ir tiešs klimata pārmaiņu rezultāts. «2015.gads bija siltākais pēdējo 93 gadu laikā, bet šī gada maijs ir siltākais kopš meteoroloģisko mērījumu veikšanas Latvijā vispār,» stāsta Eglīts.

IPCC ir organizācija, kas apvieno visas pasaules valstu zinātniekus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu jautājumu pētniecību un nodrošina informāciju ANO sarunām, valstu politiku plānošanai un citiem pasākumiem. Apvienojot visu pasaules zinātnieku atklājumus, IPCC regulāri nāk klajā ar, VARAM skatījumā, iespējami visobjektīvākajiem secinājumiem par klimata pārmaiņām.


Pievienot komentāru

Vējonis turpinās izvērtēt Gobzema, Bordāna un Pabrika kandidatūras premjera amatam

Pēc notikušajām konsultācijām ar politiskajām partijām Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpinās izvērtēt Alda Gobzema, Jāņa Bordāna, Arta Pabrika kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Igaunijas premjers tiekas ar filantropu, Microsoft dibinātāju Bilu Geitsu

Tikšanos ar programmatūras ražotāja Microsoft bijušo izpilddirektoru, filantropu Bilu Geitsu aizvadījis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Rosina noteikt izmaiņas elektroenerģijas samaksas aprēķinā

Ekonomikas ministrija rosina Enerģētikas tirgus likumā noteikt, ka koģenerācijas stacijās ar jaudu lielāku par četriem megavatiem izmaksas par uzstādīto elektrisko jaudu segs visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, nevis tās tiks sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām.

Brīvdienās iespējami uzduļķojumi Rīgas ūdensvadā

Sakarā ar liela diametra pieslēguma izbūvi ūdensvadam Krasta ielā un ar to saistītajām ūdens plūsmu pārmaiņām Rīgas ūdensvada tīklā, nedēļās nogalē un nākamās nedēļas sākumā iespējami uzduļķojumi pilsētas centrā Pļavniekos, Purvciemā, Maskavas priekšpilsētā, Ķengaragā, Teikā un Juglā, informē SIA Rīgas ūdens.

Saeimas komisija pabeidz darbu pie Diasporas likumprojekta

Saeimas Ārlietu komisijas piektdien, 19.oktobrī, panāca vienošanos par Diasporas likumprojektā ietverto diasporas definīciju, papildinot jau 2.lasījumā atbalstīto definīciju, kā arī vienbalsīgi virzot likumprojektu pēdējam lasījumam Saeimā.

Igaunijas uzņēmēji Zolitūdes traģēdijas vietā vēlas izveidot parku un dzīvojamo namu; iedzīvotāji kategoriski iebilst

Igaunijas banka AS Coop Pank Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem. Tikmēr vietējie iedzīvotāji un biedrības Zolitūde 21 11 pārstāvji izsaka kategoriskus iebildumus šiem plāniem.

CVK apstiprina 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus

Centrālā vēlēšanu komisija piektdien, 19.oktobrī, apstiprinājusi 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus. Saskaņa ieguva 19,8% vēlētāju atbalstu, KPV LV – 14,25%, Jaunā konservatīvā partija – 13,59%, Attīstībai/Par – 12,04%, Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – 11,01%, Zaļo un zemnieku savienība  – 9,91%, bet Jaunā Vienotība – 6,69% balsu.

Latvijas Radio paredz nākotnē sev 35,7% radio tirgus daļas

Tuvāko piecu gadu laikā Latvijas Radio paredz, ka tam piederēs 35,7% radio tirgus daļas, tostarp tiks būtiski palielināts sasniegtais auditorijas apjoms internetā un sociālajos tīklos. «Astoņi no desmit klausītājiem pilnībā uzticēsies sabiedriskā medija radītajam saturam,» pauž Latvijas Radio pārstāve Ieva Aile.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā Latvijā gada griezumā samazinājās par 5%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā gada griezumā ir pieaudzis par 5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 6,6%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2018.gada septembri.

Latvijā vispārējās valdības budžetā deficīts 155,7 miljoni eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadā bija 155,7 milj. eiro jeb 0,6% no iekšzemes kopprodukta un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2017.gada beigās bija 10 806,8 milj. eiro jeb 40% no IKP.

ES plāno sankcijas par kiberuzbrukumiem, ķīmisko ieroču draudiem

Eiropas Savienības dalībvalstis šīs nedēļas galotņu sanāksmē vienojušās ieviest ierobežojošus pasākumus saistībā ar ķīmisko ieroču draudiem un paudušas apņēmību ar sankcijām vērsties arī pret kiberuzbrukumiem. Kā lasāms ceturtdienas, 18.oktobra, Eiropadomes sanāksmes noslēguma secinājumos, ES dalībvalstu līderi tikšanās reizē lielu uzmanību pievērsuši tieši iekšējās drošības jautājumiem. «ES turpinās stiprināt savu atturēšanas spēju un noturību pret hibrīddraudiem, kiberdraudiem, kā arī pret ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem draudiem un kodoldraudiem,» rakstīts dokumentā, kas publicēts Eiropadomes tīmekļa vietnē. Secinājumos arī nosodīts kiberuzbrukums, kas šogad Nīderlandē vērsts pret Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju, gan neminot vārdā Krieviju, kuru Nīderlande iepriekš uzrādīja kā uzbrukuma organizētāju un īstenotāju. ES dalībvalstis sanāksmē bijušas vienisprātis, ka blokam ir «jāturpina strādāt pie spējas reaģēt uz kiberuzbrukumiem un nepieļaut tos, izmantojot ES ierobežojošos pasākumus». Sarunas par konkrētiem darbiem kiberdrošībā aicināts pabeigt līdz Eiropas Parlamenta pašreizējā sasaukuma beigām 2019.gada aprīlī.

Čakša plāno «aizrotēt» pašreizējo valsts sekretāru Lapiņu uz NVD

Veselības ministre Anda Čakša nolēmusi ministrijas valsts sekretāru Aivaru Lapiņu pēc nepilna gada amatā pārcelt uz Nacionālo veselības dienestu par e-veselības projekta vadītāju. Tikmēr valsts sekretāra amatu Čakša plāno uzticēt pašreizējai valsts sekretāra vietniecei Dainai Mūrmanei-Umbraško, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

ABLV Bank klientiem garantētajās atlīdzībās no visas summas izmaksāti 69%

Likvidējamās ABLV Bank klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim izmaksāti 328,66 miljoni eiro, kas ir 69% no kopumā izmaksājamās summas, pastāstīja bankas Citadele korporatīvās komunikācijas vadītāja Ieva Prauliņa.

Kanādas marihuānas veikalos negaidīti liels pieprasījums

Kanādas likumīgajos marihuānas veikalos otrajā dienā, kopš psihoaktīvā augu preparāta pārdošana valstī legalizēta lietošanai izklaides nolūkā, novērots preces trūkums, jo pieprasījums no pircējiem ir negaidīti liels.

3+ Ģimenes karte veicinājusi pasažieru skaita pieaugumu sabiedriskajā transportā

Šī gada deviņos mēnešos ir divkāršojies sabiedriskajā transportā pārvadāto pasažieru skaits, kuri izmanto 3+ Ģimenes karti. Daudzbērnu ģimeņu locekļi reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos šogad pārvadāti 545 tūkstošus reižu, veidojot 1,5% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita.

Policija: Rīgā samazinās alkohola lietošana neatļautās vietās

Rīgā 2018.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, pārkāpumi par alkohola lietošanu neatļautā vietā no 1 518 ir samazinājušies līdz 1 044 gadījumiem, vēsta Rīgas pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieks Lauris Kudiņš. Šobrīd Rīgā ir 3 220 vietas, kurās var iegādāties alkoholu.

CVK paziņos un apstiprinās galīgos 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus

Šodien, 19.oktobrī, pulksten 13.00 notiks Centrālās vēlēšanu komisijas sēde, kurā paredzēts apstiprināt 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus un nosaukt 13.Saeimā ievēlētos deputātus, ziņo CVK pārstāve Kristīne Bērziņa.

Putins: Bijušās Padomju republikas nožēlo PSRS galu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādījis, ka cilvēki bijušajās Padomju republikās nožēlojot, ka vairs nepastāv Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.

Lūdz KNAB izvērtēt Ventspils domes un Ventspils naftas termināla 2,5 miljonu eiro darījumu

Valsts kontrole lūgusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Finanšu ministriju izvērtēt Ventspils pašvaldības un SIA Ventspils nafta termināls pērn veikto 2,5 miljonu eiro darījumu, norādīts VK revīzijā par 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Pirmās partiju sarunas ar Vējoni neiezīmē favorītu premjera kandidātu vidū

Partijas, kuras ceturtdien, 18.oktobrī, kā pirmās tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, neesot nosaukušas sev tīkamākos premjera amata kandidātus, toties apliecinājušas vēlmi veidot iespējami plašāku koalīciju, turpinot sarunas ar visām partijām, izņemot Saskaņu.

Oktobrim netipiski silto laiku nomainīs rudenīgāki laika apstākļi

Tuvākās nedēļas laikā silto laiku nomainīs lietaināks, vējaināks un ievērojami vēsāks laiks. Gaidāmajā nedēļas nogalē ievērojami pazemināsies gaisa temperatūra, bet nākamās nedēļas sākumā pastiprināsies rietumu puses vējš.

Vācija izdod Bulgārijai žurnālistes slepkavībā aizdomās turēto

Vīrietis, kuru Bulgārijā tur aizdomās par žurnālistes Viktorijas Marinovas slepkavību un kurš ticis arestēts Vācijā, ir izdots Bulgārijai, tā pavēstījušas vācu varasiestādes.

Merkele: Brexit vienošanās joprojām ir sasniedzama

Vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības joprojām ir sasniedzama, tā paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele pēc Eiropas Savienības galotņu sanāksmes, kur nepiepildījās Briseles cerības sagaidīt sarunām izšķirošu pretimnākšanu no Londonas.

Lietuvā budžets ar rekordlielu deficītu un finansējumu izglītībai, veselībai

Lietuvas budžets piekto gadu pēc kārtas tiek pieteikts kā rekordists, jo atkal paredzēts nebijuša apmēra deficīts, kā arī tēriņi izglītībā, veselības aprūpē, inovāciju atbalstā un sociālās nevienlīdzības mazināšanā. Opozīcija par finanšu plānu izskās kritiski.

Maršruts nedēļas nogalei: Mazie Dziesmusvētki, Zemlika un eklēru darbnīca

Nedēļas nogale tuvojas straujiem soļiem, tāpēc aicinām ielūkoties Maršrutā, lai brīvdienas tiktu pavadītas pēc iespējas kvalitatīvāk.