bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Lielās pilsētas neatbalsta pacelt nodokli alkoholam un degvielai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nākamā gada budžeta robs ir 460 miljonus eiro, ko iecerēts kompensēt ar patēriņa nodokļu celšanu, paceļot nodokli alkoholam un degvielai. Valdības iecerēto nodokļu reformu neatbalsta lielās pašvaldības, vēsta raidījums Nekā personīga.

BNN iepriekš vēstīja, ka nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam, liecina Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai nodotās nodokļu reformas pamatnostādnes.

Svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1 000 litriem plānots paaugstināt par 7,8% – no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1 000 litriem plānots paaugstināt par 24% – no 455,3 eiro līdz 564 eiro.

Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada plānots palielināt par 11% – no 341 eiro līdz 378 eiro par 1 000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli iecerēts palielināt par 12% – no 206 eiro līdz 231 eiro par 1 000 litriem.

Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm plānots celt par 5,5% – no 67 eiro par 1 000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija, iepriekš vēstīja BNN.

Savukārt raidījums Nekā personīga norāda, ka plānotajām reformām pastāv divas daļas – patīkamā un nepatīkamā daļa.

Patīkamā daļa.

Atcels nodokli reinvestētajai peļņai, samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokli, pacels neapliekamo minimumu un minimālo algu. No nodokļiem atbrīvos pensijas līdz 300 eiro, kā arī palielinās atvieglojumus par apgādājamajiem.

Nodokļos iezīmējas neliela progresivitāte. FM aprēķinājusi, ka minimālās algas saņēmējam būs 69 eiro vairāk uz rokas, cilvēkam ar 910 eiro algu 25, savukārt strādājošais ar vismaz 1000 eiro lielu algu uz rokas saņems 19 eiro vairāk. Pensionāri pēc nodokļu reformas iegūtu aptuveni 15 eiro.

Nepatīkamā daļa

Valsts vēlas no 15-20% palielināt uzņēmumu ienākumu nodokli izņemtajai peļņai, noteikt griestus attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecību, izglītību un ziedošanu, no autoratlīdzībām ieturēt 5% pensiju apdrošināšanai, ieviest jaunu 20% nodokli laimestiem virs 3000 eiro, kā arī palielināt akcīzi alkoholam, tabakas produktiem un degvielai. Akcīzes pieaugums cenu palielināšot ar 4,5 centiem litrā.

Pagaidām šiem nepopulārākajiem kompensējošajiem mehānismiem nav divu ietekmīgu spēlētāju – pašvaldību un tranzītbiznesa smagsvaru atbalsta. Īpaši tie iebilst pret nodokļa celšanu dīzeļdegvielai.

Latvijas dzelzceļam Krievijas lēmums samazināt tranzītu caur Latvijas ostām radījis kritumu. Ja vēl valsts tagad palielinās akcīzi dīzeļdegvielai, uzņēmuma stāvoklis kļūs neapskaužams.

Nekā personīga kļuvis zināms, ka pašreizējā redakcijā neatbalstīt reformu solījis satiksmes ministrs Uldis Augulis, kurš gan partejiskās piederības dēļ kolēģes ieceres publiski nekritizēšot. Neapmierinātas ir arī pašvaldības, jo dīzeļdegviela ir būtiska daļa no sabiedriskā transporta izmaksām. Lielās pilsētas bija ieplānojušas palielināt līdzfinansējumu Eiropas fondiem. Nodoms mazināt pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa šos sapņus sagrauj.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) raidījumam skaidro: «Pašvaldības jau bija plānojušas tā kā lielākus ieņēmumus un ka viņas varēs rēķināties ar to naudu, ar Eiropas naudu, likt klāt savu naudu. Šeit es gribētu padiskutēt, vai pašvaldība vēlas, lai viņu iedzīvotājiem būtu lielāki ieņēmumi vai pašvaldības vēlas, lai viņiem būtu lielāki ienākumi. Tā ir drusciņ starpība.»

Reforma saasinājusi valdības attiecības ar pašvaldībām. Kučinskis, kurš pats iepriekš bijis lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, tagad sūdzas, cik spēcīgs ir pašvaldību lobisms. Lielo pilsētu asociācija pat noalgojusi auditorkompāniju, lai FM pierādītu, ka tās aprēķini par ieguvumiem valsts budžetā ir nepareizi. Ministrija apgalvo, ka tieši otrādi – struktūrfondu pieplūdums turpmākos pāris gadus ļaus pārvarēt ieņēmumu kritumu, ko radīs nodokļu mazinājums pensionāriem un strādājošajiem, teikts raidījumā.

Savukārt FM padomnieks Jurijs Spiridonovs norāda: «Mēs šodien esam saņēmuši pārmetumu par to, ka FM ir pārāk konservatīva, vērtējot likmes.»

Mazāki ienākumi no iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļiem «sitīs» pa veselības budžetu un pabalstu sistēmu, norāda Nekā personīga. Tādēļ Finanšu ministrija piedāvā nofiksēt, ka 1% no sociālajām iemaksām jeb aptuveni 80 miljoni papildus novirzāmi veselības aprūpei. Pret to savukārt iebilst Labklājības ministrs Reirs no Vienotības. Esot bažas, ka tādā veidā tika «noēsts» krīzes gados jau tā paputinātais sociālā budžeta uzkrājums.

Un šis ir tikai viens no Vienotības iebildumiem. Partija uzskata, ka Kučinska iecerētie kompensējošie mehānismi budžeta ieņēmumus samazinās. Un, ja gadīsies krīze, valsts būšot spiesta ķerties pie budžeta bāzes izdevumiem, apdraudot skolotāju un policistu algas.

Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns par situāciju skaidro: «Vai tika apskatīta arī tāda iespēja, ka budžets būs jākonsolidē? Jā. šāds pieņēmums izskanēja, tas mūs dara bažīgus. Jo, jā, taisnība, bija tāda lieta, ka izskanēja, ka būs jāpārskata budžeta bāzes finansējums. Ministrijām. Tas nozīmē to, citiem vārdiem sakot, jau Latvijas pazīstamais termins – konsolidācija.»

Arī Smiltēns premjerministram iesaka atmest ideju par akcīzes celšanu degvielai, jo, ja Latvijā būs dārgākā degviela Baltijā, mūsu benzīntankus neizmantos starptautiskie auto kravu pārvadātāji.

Atbildot uz Smiltēna bažām, ministru prezidents saka: «Pierobežas reģioni nekļūs par tādu kā biznesa vietu, no kuras visi ievedīs degvielu, kas it kā būs lētāka? Šis viss tiek veikts arī, sazinoties patstāvīgi ar Lietuvas kolēģiem. Tāpēc aicinu attiecībā uz alkoholu un cigaretēm Lietuvas mans kolēģis pie manis griezās jau gada sākumā. Mana atbilde bija nezinu. Tā kā mēs šos pieaugumus jebkurā gadījumā sabalansēsim,» ar pārliecību skaidro Kučinskis.

Tupretī domnīcas CERTUS vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis pauž neizpratni: «Mēs dzīvojam jocīgos laikos, ja mums konservatori kļuvuši par reformatoriem, liberāļi par sociāldemokrātiem.»

Pašreizējais valdības plāns paredz trešdien, 26.aprīlī, par nodokļu reformu diskutēt ar pašvaldībām, bet jau piektdien, 28.aprīlī, pieņemt valdībā. Savukārt vasarā vairākās ārkārtas sēdēs valdības plāns paredz izskatīt Saeimā, lai tas varētu stāties spēkā no 2018.gada 1.janvāra.

Ref: 225.000.224.697


Pievienot komentāru

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Vēlas pārveidot Drošības policiju par Nacionālās drošības dienestu

Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.

Datu aizsardzības regulas pirmajās 100 piemērošanas dienās saņemtas 20 sūdzības

Eiropas Savienības Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanas pirmajās 100 dienās Datu valsts inspekcija saņēmusi 20 datu aizsardzības pārkāpumu paziņojumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informē DVI direktore Daiga Avdejanova.

EM: Nebanku kredītu devējiem rūpīgāk jāveic klientu maksātspējas vērtēšana

Lai arī nozares darbībā esot vērojami uzlabojumi, Ekonomikas Ministrijas aicina veikt grozījumus, kas liktu nebanku kredīta izsniedzējus veikt rūpīgāku klientu maksātspējas izvērtēšanu un ļautu kreditētājiem apmainīties ar informāciju.                                           

Pieprasa 6,4 miljonus eiro sociālās aprūpes darbinieku algām; pieteikts 8 stundu badastreiks

Labklājības ministrija nākamgad budžeta ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.

Interneta lietotāju īpatsvars Igaunijā visstraujāk aug senioru vidū

Interneta lietotāju skaits Igaunijā ir sasniedzis 89% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka no vecuma grupām straujākais pieaugums pēdējo triju mēnešu laikā novērots 65-74 gadu veco igauņu vidū, tā liecina oficiālā statistika.

Nākamo trīs gadu periodam ES fondu vadībai pieejami 56 miljoni

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai no 2019.gada līdz 2021.gada nogalei būs pieejami gandrīz 56 miljoni eiro.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.