Lielās pilsētas neatbalsta pacelt nodokli alkoholam un degvielai

Nākamā gada budžeta robs ir 460 miljonus eiro, ko iecerēts kompensēt ar patēriņa nodokļu celšanu, paceļot nodokli alkoholam un degvielai. Valdības iecerēto nodokļu reformu neatbalsta lielās pašvaldības, vēsta raidījums Nekā personīga.

BNN iepriekš vēstīja, ka nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam, liecina Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai nodotās nodokļu reformas pamatnostādnes.

Svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1 000 litriem plānots paaugstināt par 7,8% – no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1 000 litriem plānots paaugstināt par 24% – no 455,3 eiro līdz 564 eiro.

Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada plānots palielināt par 11% – no 341 eiro līdz 378 eiro par 1 000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli iecerēts palielināt par 12% – no 206 eiro līdz 231 eiro par 1 000 litriem.

Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm plānots celt par 5,5% – no 67 eiro par 1 000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija, iepriekš vēstīja BNN.

Savukārt raidījums Nekā personīga norāda, ka plānotajām reformām pastāv divas daļas – patīkamā un nepatīkamā daļa.

Patīkamā daļa.

Atcels nodokli reinvestētajai peļņai, samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokli, pacels neapliekamo minimumu un minimālo algu. No nodokļiem atbrīvos pensijas līdz 300 eiro, kā arī palielinās atvieglojumus par apgādājamajiem.

Nodokļos iezīmējas neliela progresivitāte. FM aprēķinājusi, ka minimālās algas saņēmējam būs 69 eiro vairāk uz rokas, cilvēkam ar 910 eiro algu 25, savukārt strādājošais ar vismaz 1000 eiro lielu algu uz rokas saņems 19 eiro vairāk. Pensionāri pēc nodokļu reformas iegūtu aptuveni 15 eiro.

Nepatīkamā daļa

Valsts vēlas no 15-20% palielināt uzņēmumu ienākumu nodokli izņemtajai peļņai, noteikt griestus attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecību, izglītību un ziedošanu, no autoratlīdzībām ieturēt 5% pensiju apdrošināšanai, ieviest jaunu 20% nodokli laimestiem virs 3000 eiro, kā arī palielināt akcīzi alkoholam, tabakas produktiem un degvielai. Akcīzes pieaugums cenu palielināšot ar 4,5 centiem litrā.

Pagaidām šiem nepopulārākajiem kompensējošajiem mehānismiem nav divu ietekmīgu spēlētāju – pašvaldību un tranzītbiznesa smagsvaru atbalsta. Īpaši tie iebilst pret nodokļa celšanu dīzeļdegvielai.

Latvijas dzelzceļam Krievijas lēmums samazināt tranzītu caur Latvijas ostām radījis kritumu. Ja vēl valsts tagad palielinās akcīzi dīzeļdegvielai, uzņēmuma stāvoklis kļūs neapskaužams.

Nekā personīga kļuvis zināms, ka pašreizējā redakcijā neatbalstīt reformu solījis satiksmes ministrs Uldis Augulis, kurš gan partejiskās piederības dēļ kolēģes ieceres publiski nekritizēšot. Neapmierinātas ir arī pašvaldības, jo dīzeļdegviela ir būtiska daļa no sabiedriskā transporta izmaksām. Lielās pilsētas bija ieplānojušas palielināt līdzfinansējumu Eiropas fondiem. Nodoms mazināt pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa šos sapņus sagrauj.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) raidījumam skaidro: «Pašvaldības jau bija plānojušas tā kā lielākus ieņēmumus un ka viņas varēs rēķināties ar to naudu, ar Eiropas naudu, likt klāt savu naudu. Šeit es gribētu padiskutēt, vai pašvaldība vēlas, lai viņu iedzīvotājiem būtu lielāki ieņēmumi vai pašvaldības vēlas, lai viņiem būtu lielāki ienākumi. Tā ir drusciņ starpība.»

Reforma saasinājusi valdības attiecības ar pašvaldībām. Kučinskis, kurš pats iepriekš bijis lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, tagad sūdzas, cik spēcīgs ir pašvaldību lobisms. Lielo pilsētu asociācija pat noalgojusi auditorkompāniju, lai FM pierādītu, ka tās aprēķini par ieguvumiem valsts budžetā ir nepareizi. Ministrija apgalvo, ka tieši otrādi – struktūrfondu pieplūdums turpmākos pāris gadus ļaus pārvarēt ieņēmumu kritumu, ko radīs nodokļu mazinājums pensionāriem un strādājošajiem, teikts raidījumā.

Savukārt FM padomnieks Jurijs Spiridonovs norāda: «Mēs šodien esam saņēmuši pārmetumu par to, ka FM ir pārāk konservatīva, vērtējot likmes.»

Mazāki ienākumi no iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļiem «sitīs» pa veselības budžetu un pabalstu sistēmu, norāda Nekā personīga. Tādēļ Finanšu ministrija piedāvā nofiksēt, ka 1% no sociālajām iemaksām jeb aptuveni 80 miljoni papildus novirzāmi veselības aprūpei. Pret to savukārt iebilst Labklājības ministrs Reirs no Vienotības. Esot bažas, ka tādā veidā tika «noēsts» krīzes gados jau tā paputinātais sociālā budžeta uzkrājums.

Un šis ir tikai viens no Vienotības iebildumiem. Partija uzskata, ka Kučinska iecerētie kompensējošie mehānismi budžeta ieņēmumus samazinās. Un, ja gadīsies krīze, valsts būšot spiesta ķerties pie budžeta bāzes izdevumiem, apdraudot skolotāju un policistu algas.

Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns par situāciju skaidro: «Vai tika apskatīta arī tāda iespēja, ka budžets būs jākonsolidē? Jā. šāds pieņēmums izskanēja, tas mūs dara bažīgus. Jo, jā, taisnība, bija tāda lieta, ka izskanēja, ka būs jāpārskata budžeta bāzes finansējums. Ministrijām. Tas nozīmē to, citiem vārdiem sakot, jau Latvijas pazīstamais termins – konsolidācija.»

Arī Smiltēns premjerministram iesaka atmest ideju par akcīzes celšanu degvielai, jo, ja Latvijā būs dārgākā degviela Baltijā, mūsu benzīntankus neizmantos starptautiskie auto kravu pārvadātāji.

Atbildot uz Smiltēna bažām, ministru prezidents saka: «Pierobežas reģioni nekļūs par tādu kā biznesa vietu, no kuras visi ievedīs degvielu, kas it kā būs lētāka? Šis viss tiek veikts arī, sazinoties patstāvīgi ar Lietuvas kolēģiem. Tāpēc aicinu attiecībā uz alkoholu un cigaretēm Lietuvas mans kolēģis pie manis griezās jau gada sākumā. Mana atbilde bija nezinu. Tā kā mēs šos pieaugumus jebkurā gadījumā sabalansēsim,» ar pārliecību skaidro Kučinskis.

Tupretī domnīcas CERTUS vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis pauž neizpratni: «Mēs dzīvojam jocīgos laikos, ja mums konservatori kļuvuši par reformatoriem, liberāļi par sociāldemokrātiem.»

Pašreizējais valdības plāns paredz trešdien, 26.aprīlī, par nodokļu reformu diskutēt ar pašvaldībām, bet jau piektdien, 28.aprīlī, pieņemt valdībā. Savukārt vasarā vairākās ārkārtas sēdēs valdības plāns paredz izskatīt Saeimā, lai tas varētu stāties spēkā no 2018.gada 1.janvāra.

Ref: 225.000.224.697

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas