Liepājas SEZ valde izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā KVV Liepājas metalurga īpašumu

Pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā KVV Liepājas metalurga teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iegādājies Turcijas investors Aslanli Metalurji, pavēstīja Liepājas SEZ pārstāvji.

Lēmums pieņemts vienbalsīgi, pavēstīja Liepājas SEZ pārstāvji.

Viņi skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo KVV Liepājas metalurga teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA Liepāja Steel valdes priekšsēdētāju, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidroja Liepājas SEZ pārstāvji.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas

nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

Liepājas SEZ valdes loceklis Andris Ozols uzsvēra, ka no investīciju aizsardzības viedokļa, lai mazinātu riskus, labākais risinājums ir pirmpirkuma tiesību izmantošana, jo tas ļaus rūpīgi izvērtēt plānoto uzņēma darbību un pārliecināties par ražotnes atbilstību vides prasībā. Tas ir svarīgi, lai netiktu nodarīts kaitējums cilvēkiem un videi un līdzās varētu attīstīties citi uzņēmumi, kas ļautu plašo bijušā KVV Liepājas metalurga teritoriju izmantot pilnīgi un veidot kā videi draudzīgu industriālo parku ar vairāk kā 20 dažāda profila uzņēmumiem.

Turcijas investors tuvāko gadu laikā Liepājas metalurga teritorijā sola ieguldīt 200 miljonus eiro

Pirkuma līguma nozīmīgākais aktīvs ir 2011.gadā uzstādītā elektroloka tēraudkausēšanas iekārta. Liepājas SEZ valdes sēdē pirms lēmuma pieņemšanas uzklausīja Turcijas investora pārstāvi un juridisko konsultāciju no zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns, lai jau lēmumā noteiktu turpmākās darbības kā veidot sadarbību ar Turcijas uzņēmuma Aslanli Metalurji izveidoto meitasuzņēmumu Liepāja Steel.

Turcijas uzņēmums Aslanli Metalurji no SIA FeLM iegādājās elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu. Liepājas SEZ pārstāvji norādīja, ka īpašuma pārdevējs SIA FeLM nekad nav slēpis, ka tā galvenais uzdevums ir bijis pēc iespējas dārgāk pārdot īpašumu, nevis izvērtēt investora nodomus. Pirkuma līguma nozīmīgākais aktīvs ir 2011.gadā uzstādītā elektroloka tēraudkausēšanas iekārta.

Pirms pirkuma līguma noslēgšanas ar FeLM jau pirmajā tikšanās reizē, kas notika šā gada martā, Liepājas pašvaldība un Liepājas SEZ pārvalde Turcijas investoriem norādīja uz potenciālajiem riskiem un apgrūtinājumiem, tostarp lokālplānojumu un vēsturisko piesārņojumu.

«Turcijas uzņēmums Aslanli Metalurji ir nozīmīgs investors, diemžēl ne valsts, ne pašvaldības, ne arī Liepājas SEZ pārvaldes rīcībā nav uzņēmuma Aslanli Metalurji vai tā meitasuzņēmuma Liepāja Steel biznesa plāns un pat vīzija kā tiek plānota darbība, kādas tehnoloģijas tiks izmantotas un kā plānots izmantot solītās investīcijas 200 miljonu eiro apmērā,» pavēstīja Liepājas SEZ pārstāvji.

Viņi atgādināja, ka 2019.gada 25.septembrī Liepājas SEZ pārvalde ar Ministru kabineta atbalstu iegādājās desmit nekustamos īpašumus, tostarp zemi, ēkas, infrastruktūras objektus bijušajā KVV Liepājas metalurga teritorijā no AS Citadele Banka un SIA Hortus RE ar kopējo platību 60,6 hektāri, apvienojot tos ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem un sākot kopējā Liepājas Industriālā parka izveides nodoma īstenošanu 120 hektāru platībā.

«Liepājas metalurga nav jau astoņus gadus un šodienas dienaskārtībā ir jautājums «būt vai nebūt» Liepājai kā modernai, videi draudzīgai, daudzfunkcionālai pilsētai, kurā strādā moderni apstrādes rūpniecības uzņēmumi, tostarp metālapstrādes nozarē, kurā attīstās ražotnes ar augstu pievienoto vērtību, bet vienlaikus tie ir videi un cilvēkam draudzīgi un ļauj pilsētai attīstīt arī nozīmīgus izglītības, kultūras, sporta un tūrisma projektus,» pauda Liepājas SEZ pārstāvji.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas SEZ pārvalde un FeLM 2018.gadā 23.augustā noslēdza nodomu protokolu, kas nosaka kādi uzdevumi Liepājas SEZ pārvaldei jāsasniedz un jāizveido videi draudzīgs Liepājas industriālais parks.

Paredzēts, ka industriālais parks radītu vismaz 1 000 jaunas, labi apmaksātas darba vietas, kas ilgtermiņā nodrošina stabilus ieņēmumus budžetā aptuveni 100 miljonu eiro apmērā, piesaistītu investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbībai vismaz 300 miljonu eiro apmērā, palielinātu rūpnieciskās ražošanas apjomu par vairāk nekā 200 miljoniem eiro gadā un nodrošinātu kvalitatīvu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības vidi.

Lai sasniegtu nodomu protokolā nospraustos mērķus Liepājas SEZ pārvalde mērķtiecīgi strādā jau trīs gadus. Jau trešo gadu turpinās plānošanas darbs, lai plašo teritoriju transformētu par modernu un pievilcīgu uzņēmējdarbības infrastruktūru, kurā veiksmīgi strādātu un attīstītos viedi, inovatīvi uzņēmumi, radot pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un nodrošinot kvalificētas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu.

Liepājas SEZ pārstāvji pavēstīja, ka turpmāk paredzēta bijušās KVV Liepājas metalurga teritorijas konsolidācija un vienota pārvaldība, nosakot vienotus un saprotamus priekšnoteikumus uzņēmējdarbības veikšanai, Eiropas Savienības finanšu resursu piesaiste ar maksimālo atbalsta intensitāti vēsturiskā vides piesārņojuma likvidēšanai visā teritorijā, kā arī kvalitatīvas uzņēmējdarbības vides izveide ar ērtu, efektīvu un pieejamu infrastruktūru.

Patlaban bijušajā KVV Liepājas metalurga teritorijā savu uzņēmējdarbību veic divi moderni metālapstrādes uzņēmumi SIA Caljan un SIA GF Powdercoating, tāpat ir noslēgti īstermiņa nomas līgumi ar SIA Ekers Stividors LP, kas iznomātajās noliktavās uzglabā kokskaidu granulas, radot papildus jaudas kravu apstrādei Liepājas ostā, fosilā kurināmā kravu vietā pārkrauj atjaunojamā energoresursa kravas. Savukārt SIA Mols L izmanto kravu laukumus malkas apaļkoku uzglabāšanai un pārstrādei, kas enerģētikas sezonas laikā, caur Liepājas ostu eksportēs augstvērtīgu kurināmo šķeldu.

Jau ziņots, ka Turcijas investori Aslanli Metalurji aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā Liepājas metalurga teritorijā.

Šogad 30.aprīlī FeLM, kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu Aslanli Metalurji piederošam uzņēmumam Liepāja Steel.

Aslanli Metalurji pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. FeLM un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.

Liepāja Steel valdes priekšsēdētājs Guntars Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

«Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un ceram sākt ražošanu jau šogad,»pauda Senkāns.

Uz jautājumu, vai FeLM var apstiprināt maksājumu veikšanu no Turcijas investoru puses, FeLM pārstāvji atbildēja, ka pušu starpā noslēgtā līguma nosacījumi satur komercnoslēpumu, tāpēc komentāri par pārdošanas procesa rezultātiem tiks sniegti tikai pēc tā noslēguma.

Tāpat ziņots, ka pircējs iegūst īpašuma tiesības uz aktīviem pēc pirkuma summas samaksas pilnā apmērā un pie nosacījuma, ka Liepājas SEZ pārvalde neizmantos pirmpirkuma tiesības uz darījumā iekļautiem nekustamiem īpašumiem. Pēc pirkuma maksas saņemšanas FeLM veiks norēķinus ar Finanšu ministriju saskaņā ar cesijas līgumu un turpinās darbu pie atlikušo aktīvu un prasījuma tiesību izstrādes.

Portāls Lsm.lv iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums Aslanli Metalurji izteica piedāvājumu FeLM izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

Aslanli Metalurji pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu KVV Liepājas metalurgu par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

Vienlaikus kompānijā skaidroja, ka Aslanli Metalurji vēlas atrast veidus, kā neizvest izejvielas no Baltijas reģiona, bet pievienot tām papildu vērtību, atjaunojot modernu ražošanu un sniedzot pienesumu reindustrializācijas plānu īstenošanai Latvijā.

Aslanli Metalurji ietilpst Turcijas Epas Group, kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. Epas Group nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

Aslanli Metalurji īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā Aslanli Metalurji nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. Aslanli Metalurji pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

Jau ziņots, ka FeLM pagājušā gada izskaņā grasījās mainīt bijušā KVV Liepājas metalurga aktīvu, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, pārdošanas procesu.

FeLM 5.novembrī izsludināja tai piederošās kustamās mantas, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, kā lietu kopības izsoli ar augšupejošu soli ar sākumcenu 4,3 miljoni eiro. Līdz noteiktajam pieteikšanās termiņam izsolei netika autorizēts neviens izsoles dalībnieks, attiecīgi, izsole ir atzīta par nenotikušu.

Iepriekš FeLM divās izsolēs piedāvāja iegādāties kustamo mantu kopā ar četriem nekustamajiem īpašumiem, tostarp pirmajā izsolē kustamās mantas sākumcena bija 4,275 miljoni eiro, bet otrajā izsolē – 4,07 miljoni eiro. Pirmā izsole sākās 2020.gada 12.maijā un noslēdzās 11.jūnijā, bet otrā izsole sākās 16.jūnijā un noslēdzās 7.jūlijā. Dalībai abās izsolēs neviens pretendents nepieteicās, tādējādi izsoles tika atzītas par nenotikušām.

Jau ziņots, ka Austrijas uzņēmums Smart Stahl GmbH 2018.gada martā uzvarēja KVV Liepājas metalurga velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt FeLM pārņēma nepārdoto KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsni.

2018.gadā KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas ceha un tajā esošās kustamās mantas – elektrotēraudkausēšanas krāsns – elektroniskā izsole tika atzīta par nenotikušu, jo tajā nepieteicās neviens pretendents. Elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena bija noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.

KVV Liepājas metalurgs par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

FeLM ir SIA Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (iepriekš Privatizācijas aģentūra) meitasuzņēmums. Possessorkapitāldaļu turētājs ir Ekonomikas ministrija.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas