Lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu figurē sešas personas

Ilustratīvs attēls

Kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, kura ietvaros otrdien, 28.janvārī, notika procesuālās darbības arī likvidējamā ABLV Bank, figurē sešas personas, noskaidroja aģentūra LETA.

Kriminālprocesā patlaban ir sešas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību. Prokuratūrā neatklāja, vai šīm personām ir aizturētā statuss vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss. Visas šīs personas atrodas Latvijā, apstiprināja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Sākotnēji prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka lietā otrdien veiktas vismaz 20 sankcionētas kratīšanas Latvijā un arī ārvalstīs sadarbībā ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm. Tomēr Majevska vēlāk precizēja, ka izmeklēšanas darbības ārvalstīs patlaban veiktas tikai vienā valstī – Baltkrievijā.

Izmeklēšanas interesēs prokuratūra pagaidām nesniedz plašāku informāciju.

Latvijas Televīzija 28.janvāra vakarā vēstīja, ka lietas ietvaros jau iztaujāts ABLV Bank akcionārs Ernests Bernis, taču nekāds statuss viņam nav piemērots. To apliecināja Berņa advokāts Jānis Kārkliņš.

Viņš arī norādīja, ka ne Berņa darbavietā, ne dzīvesvietā neesot izņemti nekādi dokumenti vai citi priekšmeti, «kas varētu liecināt par jebkādu Berņa kunga saistību ar lietas ietvaros minētajiem uzņēmumiem».

Tāpat advokāts apgalvoja, ka lieta ir saistīta ar dažiem bijušās bankas ārvalstu klientiem, kur prokuratūra uzskata, ka klienti, iespējams, veikuši kādus noziedzīgus nodarījumus.

Jau ziņots, ka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas pārvaldes, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieki 28.janvārī veica neatliekamās procesuālās darbības, tostarp vismaz 20 sankcionētas kratīšanas.

Publiski zināms, ka procesuālās darbības tiek veiktas arī likvidējamajā ABLV Bank.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji ieradušies arī kādā īpašumā Rīgā, Alberta ielā.

Vēl par šo tematu: Kratīšana ABLV Bankā saistīta ar 50 miljonu eiro atmazgāšanu

Prokuratūra paziņojusi, ka izmeklēšanas darbības tiek veiktas saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā kādā kredītiestādē.

Krimināllietā esošie materiāli satur ziņas, ka organizētā grupa, kurā ietilpst vairāku valstu pārstāvji, laikā no 2015.gada līdz 2018.gadam veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, tostarp, veicot pārskaitījumus vienā no Latvijas kredītiestādēm par faktiski nenotikušiem darījumiem.

Organizētās grupas īstenoto noziedzīgo nodarījumu atbalstīja likvidējamā kredītiestāde un tās darbinieki, novēršot šķēršļus naudas līdzekļu pārskaitīšanā, uzskata izmeklētāji.

Kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklēšana pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par dokumentu viltošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Šis kriminālprocess sākts pagājušajā gadā un tajā izveidota izmeklēšanas grupa. Pērn 19.oktobrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra pārņēma kriminālprocesa izmeklēšanu.

ABLV Bank likvidators Armands Smans atzina, ka bankas juridiskajā adresē Skanstes iela 7 k-1, Rīgā, tiek veiktas iepriekš plānotās procesuālās darbības. Viņš arī atzīmēja, ka bankas pārstāvji aktīvi sadarbojas un turpinās sadarboties ar procesuālo darbību veicējiem nolūkā maksimāli palīdzēt tiesībsargājošajām iestādēm to funkciju un uzdevumu izpildē.

Arī ABLV Bank likvidatore Vineta Čukste-Jurjeva žurnālistiem norādīja, ka plašāku informāciju par bankā veiktajām procesuālajām darbībām nevar sniegt, jo visi bankas likvidatori ir parakstījušies par informācijas neizpaušanu. Vienlaikus viņa piebilda, ka neviens bankā nav aizturēts.

Lasiet arī: Medijs: «Netīrās naudas» apjoms ABLV Bank varētu pārsniegt miljardu

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, ABLV Bank akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva ABLV Bank sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi ABLV Bank izsniegto licenci.

ABLV Bank problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu (FinCEN) 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. FinCEN publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka ABLV Bank vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. ABLV Bank apsūdzības ir noraidījusi.

Ssaistībā ar ABLV Bank pēdējos gados Latvijas tiesībsargājošās iestādēs ir ierosināti vairāki kriminālprocesi.

Piemēram, pagājušā gada oktobrī Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā apliecināja, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) izmeklēšanā tobrīd bija astoņi kriminālprocesi, kuros izmeklē ABLV Bank un tās darbinieku lomu iespējamā naudas atmazgāšanā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit
This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

Do NOT follow this link or you will be banned from the site!