bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 12.11.2019 | Vārda dienas: Kaija, Kornēlija
LithuaniaLietuva

Lietuva darba spēka robus lāpa ar ukraiņu strādniekiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lins Jegelevičs speciāli BNN

Ja reiz Lietuva pārsita emigrācijas rekordus Eiropas Savienībā, tad tagad tā kļuvusi par mājām tūkstošiem ukraiņu, kuri te ierodas, meklējot labāku dzīvi. Lietuvas Migrācijas departamenta dati liecina, ka 2018.gadā Lietuvā dzīvojošo ukraiņu skaits pieauga par 42%, padarot to par lielāko ārzemnieku kopienu valstī. Piemēram, 2019.gada 1.janvārī Lietuvā bija apmetušies 16 873 ukraiņu.

Iebrauc tūkstošiem viesstrādnieku

Emigrācijas radīto darba spēka trūkumu Lietuvā steidz labot ukraiņi un citi trešo valstu pilsoņu. Salīdzinājumam – ja 2016.gadā Lietuvā strādāja 18 000 cilvēku no trešajām valstīm, tad 2018.gadā tie jau bija 55 000.

«Ja mums nebūtu mūsu seši ukraiņu braucēji, mēs būtu ķezā. Darba spēka samazināšanās ir ļoti jūtama gan reģionos, gan visā valstī. Mums ir mazāk vietējo braucēju, kuri būtu ar mieru sēsties aiz autobusa stūres. Vienkārši cilvēku ir mazāk,» BNN stāsta Modests Čeponks (Modestas Čeponkus), pārvadājumu kompānijas Vlasava direktora vietnieks.

Jauni maršruti ukraiņu strādniekiem

Patiesībā tas bijis ukraiņu pieplūdums, kas pamudinājis uzņēmumu atvērt jaunu maršrutu no Klaipēdas Lietuvā uz Hersonu Ukrainā. Vlasava nodarbina 76 cilvēkus, no kuriem lielākā daļa ir autobusu šoferi.

«Lai apkalpotu šo maršrutu, mēs nolīgām sešus ukraiņus. Viņi dara lielisku darbu. Visi no viņiem ir centīgi, ļoti pozitīvi un, atšķirībā no vairuma vietējo, neprasa lielu aprūpi. Viņi no sirds novērtē viņiem doto darbu un runā krievu valodā, tāpēc nav arī valodas barjeras, un viņi viegli iekļaujas vietējā dzīvē. Cik man zināms, daudzi no viņiem plāno šeit atvest arī savas ģimenes,» stāsta Čeponks.

Pērn Klaipēdā strādāja 827 ukraiņi. Lielākā daļa no viņiem strādā pārvadājumu un celtniecības nozarēs.

Cenšas apturēt viesstrādnieku pieplūdumu

Viesstrādnieku skaits audzis tik strauji, ka daži likumdevēji ierosinājuši likumprojektus, lai ierobežotu ārzemju darba spēka pieaugumu. Tomēr daudzi Lietuvas uzņēmēji tam iebilst – Lietuvai vienkārši neesot citas iespējas, lai uzturētu līdzšinējo ekonomikas tempu.

Pēc Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrijas datiem 2018.gadā 60% no Lietuvas izsniegtajām daudzkārtējām vīzām, kas pamatotas ar darba atļaujām, tika ukraiņiem. Tāds pats procents uzturēšanās atļauju arī tika izsniegts Ukrainas iedzīvotājiem. Pēdējos gadus ukraiņi var izmantot vienkāršotu darba atļaujas iegūšanas procesu.

Tomēr ukraiņu šoferu nodarbināšana Vlasava vadībai nebija tas vieglākais darbs.

Likvidējamie šķēršļi

«Mums jālikvidē diezgan daudz birokrātisku šķēršļu, kas stājušies ceļā. Pirmkārt, mums jāsaņem atļauja no vietējās Nodarbinātības aģentūras, iepriekš zināmas kā Darba birža. Mums jāpierāda, ka, neskatoties uz reklāmu par brīvajām darba vietām autobusa šofera amatam uzņēmumā Vlasava, lietuviešus šis darbs neinteresē. Tikai tad mēs varam turpināt algošanu,» piebilst Čeponks.

Jāatzīmē, ka tikai divi lietuvieši, potenciālie šoferi, vērsušies Palangas uzņēmumā, lai uzzinātu ko vairāk par darbu. Taču, kad pavēstīts par vajadzību ikdienā veikt 1 600 kilometrus garu distanci no Klaipēdas uz Hersonu, interese izplēnēja. Ukraiņu šoferi Palangā nopelna aptuveni 722 eiro uz rokas, un alga tiek palielināta atkarībā no nostrādātajām stundām.

Ukraiņi – strādīga tauta

BNN intervijā Nikolajs Ivasikovs un Konstantīns (kurš vēlējies atklāt tikai vārdu) izteikušies priecīgi par savām jaunajām mājām – Palangu.

«Mēs dzirdējām daudz jauku lietu par Lietuvu un lietuviešiem, pirms pametām savu dzimto valsti. Man šeit patīk viss, laikapstākļi, jūra, kas ir rokas stiepiena attālumā, attiecības, kas mums ir ar mūsu lietuviešu kolēģiem,» BNN sacījis Ivasikovs. Iepriekš viņš strādājis Hersonā par šoferi vietējā pārvadājumu uzņēmumā, un viņa pienākumos ietilpa pavadīt daudz laika, ceļojot uz Maskavu, Varšavu un citām megapolēm aiz Ukrainas robežas.

Samu audzētājs pametis biznesu, lai strādātu Lietuvā

Klaipēdas transporta uzņēmums SIA Elme transportas nodarbina divdesmit ukraiņus. Neapmierināti ar ekonomikas slogu mājās, viņi likuši visas cerības uz labāku dzīvi sev un savām ģimenēm Lietuvā. Viens no viņiem, Iļjenko Bohdans, Ukrainā bijis uzņēmuma īpašnieks – audzējis samus. Taču, līdz ar nespēju «savilkt kopā galus», vīrietis nodevis savu uzņēmējdarbību brālim un iesēdies autobusā uz Klaipēdu.

«Es nenožēloju savu lēmumu. Neskatoties uz prezidenta maiņu, es pagaidām neceru uz kaut ko labu Ukrainā. Situācija tur vienkārši pasliktinās,» iepriekš Iļjenko izteicies vietējai avīzei. Kā liecību par Lietuvas ekonomisko potenciālu viņš minējis iegādāto mazlietoto auto. «Tā ir joprojām labā stāvoklī un labi darbojas. Lai to nopirktu, man nācās Klaipēdā strādāt trīs mēnešus, bet, ja to pašu gribētu iegādāties Ukrainā, man nāktos strādāt vismaz pusgadu,» sacījis ukrainis. Viņa darba devējs arī apmaksā īri viņam un viņa ukraiņu kolēģiem.

Līdzīgi kā Lietuvas emigranti Rietumos, arī ukraiņi ir lieli taupītāji – naudu, ko nopelnījuši viņi nereti sūta nabadzības piemeklētajām ģimenēm Ukrainā.

Uzņēmuma direktors Algimants Dirgela (Algimantas Dirgėla) izsaka atzinību par saviem ārzemju strādniekiem. No otras puses, viņam neesot bijusi izvēle, kā vien sekot citiem Klaipēdas uzņēmējiem un pieņemt darbā ukraiņus. Kvalitatīvu darbinieku trūkums ir jūtams, turklāt vietēji ir daudz izvēlīgāki darba tirgū. «Lietuvieši grib lielākas algas, lielāku brīvību darba grafikā un tā tālāk,» BNN atzīmē Dirgela

Prezidenti pievēršas ukraiņu ekspluatācijas jautājumam

Vienlaikus daudzi ukraiņi Lietuvā nokļūst daudz dziļākā nelaimē nekā tie, kuri palikuši savās mājās – krāpniecība, negodīgi darba devēji Lietuvā un, iespējams, arī visur citur, nav retums. Stāsti par postu ir tik plaši izplatīti, ka Ukrainas darba spēka ļaunprātīgas izmantošanas temats iekļauts līdzšinējās Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaite) un bijušā prezidenta Petro Porošenko dienas kārtībā, tiekoties 2017.gada nogalē.

Abi līderi parakstījuši memorandu cīņā pret ukraiņu strādnieku ļaunprātīgu izmantošanu Lietuvā. Tomēr tikai 2018.gada beigās Lietuva pieņēma nepieciešamās likuma izmaiņas, lai stiprinātu sociālās garantijas ukraiņu strādniekiem un apkarotu nelegālo nodarbinātību.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Liepājā neiespējami atrast citu vērtīgu darbu bez telefona. Neiešu taču laukos muļāties.

Turcijas izraidīts iespējamais džihādists iestrēgst starp robežām

ASV pilsonis, kuru Turcija tur aizdomās par līdzdalību teroristiskajā grupējumā «Islāma valsts» un izraidījusi no valsts, ir iestrēdzis starp Turcijas un Grieķijas robežām.

Latvijā būtiski pieaudzis graudaugu un elektroierīču eksports

Eksporta pieaugumu Latvijā septembrī būtiski ietekmēja graudaugu kultūru, elektroierīču un iekārtu, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī eļļas augu sēklu eksporta vērtības pieaugums.

Atbalsta stingrākas prasības ģenētiski modificēto organismu kontrolei

Saeimas komisija galīgajā lasījumā atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības ĢMO uzraudzībai un kontrolei.

Pie Baltijas robežām pārtverta Krievijas kara lidmašīna

NATO iznīcinātājiem Lietuvā pagājušajā nedēļā bijis jāizlido vienu reizi, atsaucoties uz trauksmi par Krievijas militārās lidmašīnas klātbūtni.

Nemiro: Latvijai ir jāpiedalās izstādē Expo 2020 Dubai; lēmums vēl jāpieņem valdībai

Latvijai ir jāpiedalās nākamgad Dubaijā gaidāmajā starptautiskajā izstādē Expo 2020 Dubai, tomēr gala lēmumu par to decembrī pieņems Ministru kabinets.

Mediķi: VM piedāvātais medicīnas darbinieku algu palielināšanas modelis nav godīgs

VM piedāvātais mediķu atalgojuma palielināšanas modelis nav godīgs un iet pretrunā ar iepriekš izteikto vēlmi mediķu atalgojumu celt visiem medicīnas darbiniekiem vienlīdzīgā apjomā, paudušas nozares asociācijas.

Igaunijā ceļ ciematu pieaugušajiem ar autismu

Igaunijā sākts būvēt ciematu pieaugušajiem ar autiskā spektra traucējumiem un dažādiem intelekta traucējumiem. Ciematu pabeigt plānots jau 2020.gadā.

Eurostat: Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 141 miljonu eiro vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2018.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 141 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem.

Uz trešo lasījumu virza priekšlikumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai

Saeimas Budžeta un finanšu komisija nolēmusi virzīt Saeimā izskatīšanai trešajā lasījumā grozījumus likumā par Latvijas Banku, kas tostarp paredz FKTK pievienot Latvijas Bankai.

Lukašenko viesojas Austrijā, meklē ciešāku saikni ar ES

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kuram nav tuvu partnervalstu apkārtējā reģionā, izņemot Krieviju, otrdien, 12.novembrī, devies vizītē uz Austriju. Šī ir viņa pirmā došanās uz kādu Eiropas Savienības dalībvalsti pēdējos trijos gados.

Septembrī Latvijas eksportēto preču vērtība par 2,5% lielāka nekā pirms gada

Latvijas eksports jeb ārējās tirdzniecības apgrozījums septembrī veidojis 2,44 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 1,6% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 2,5%, bet importa vērtība samazinājās par 4,6%.

2020.gadā iecerēts paplašināt atbalstu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem

Mājokļu atbalsta programmai šogad un 2020.gadā būs pieejami septiņi miljoni eiro, informē Ekonomikas ministrijā.

Tiesa kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pasludinājusi kosmētikas ražotāju AS Dzintars par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu.

«Bērni ierodas traumēti». Lietuvā mācās 500 skolēni no Ukrainas, Donbasa

Lietuvas skolās pašlaik mācās vairāk nekā 500 ukraiņu skolēni, no kuriem daudzi ir no Ukrainas karadarbības zonas Donbasa reģionā.

Veselības ministrija rosina rezidentiem atalgojumu palielināt par 20%

Veselības ministrija rosina rezidentu darba samaksu palielināt par 20%, bet pārējām ārstniecības personām zemāko darba samaksu palielināt par 10%.

Delna: 13.Saeimas deputāti «atturējušies» mazāk nekā 12.Saeimas

Šī Saeimas sasaukuma deputāti daudz retāk balsojumos izvēlējušies atturēties, secinājusi Sabiedrība par atklātību – Delna, apkopojot 13.Saeimas deputātu balsojumus no pērnā gada 6.novembra līdz šī gada 30.septembrim.

No 19.novembra mainīsies pasta sūtījumu deklarēšanas kārtība

No 19.novembra Valsts ieņēmumu dienests maina muitojamo sūtījumu apstrādes kārtību.

Ukrainas bankas eksprezidente uzbrukumos saredz oligarha atriebību par PrivatBank

Par vardarbīgu vēršanos pret Ukrainas centrālās bankas eksprezidentes ģimeni pati Valērija Gontareva vaino ukraiņu oligarhu, kuram viņa atņēmusi Ukrainas lielāko banku PrivatBank.

Līdz šim notiesāta 41 persona. IDB izmeklējumi nenorāda uz situācijas uzlabošanos iekšlietu dienestos

Iekšējās drošības biroja pirmstiesas izmeklēšanas rezultāti nenorāda uz situācijas uzlabošanos iekšlietu dienestos, kuros joprojām nemazinās vairāku kategoriju noziegumi.

Policija pie kāda vīrieša atrod gandrīz 38 tūkstošus cigaretes

Pie kāda vīrieša automašīnā un īpašumā atrastas un konfiscētas 37 800 nelegālo cigarešu, informē Valsts policijā.

Austrālija cieš katastrofālos krūmāju ugunsgrēkos

Austrālijas austrumos, tostarp Sidnejā, izsludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar plašiem krūmāju ugunsgrēkiem, ko pastiprina karstums un stiprs vējš.

Bondars: Ir grūti balsot pret populārām lietām

«Ir ļoti grūti balsot pret populārām lietām. Politikā vienmēr būs situācija, ka ieceres būs lielākas par iespējām,» skaidrojot 2020.gada budžeta pieņemšanas procesu, teicis Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.

Cērps oficiāli piesakās kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps oficiāli ir pieteicies kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Prasa izmaiņas konkursā par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus nākamos desmit gadus

IUB aizliedzis VSIA Autotransporta direkcija bez grozījumu veikšanas nolikumā turpināt iepirkuma procedūru un slēgt līgumu par reģionālajiem sabiedriskā autotransporta pakalpojumiem no 2021. līdz 2030.gadam.

Turcija sāk deportēt Rietumvalstu džihādistus

Turcija pirmdien, 11.novembrī, pavēstījusi, ka sākusi sūtīt ārvalstu radikālo musulmaņu kaujiniekus atpakaļ uz to izcelsmes valstīm ASV un Eiropā. Kopumā Turcijas ieslodzījuma vietās ir vairāk nekā tūkstotis grupējuma «Islāma valsts» kaujinieku.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!