bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 19.09.2019 | Vārda dienas: Muntis, Verners
LithuaniaLietuva

Lietuva darba spēka robus lāpa ar ukraiņu strādniekiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lins Jegelevičs speciāli BNN

Ja reiz Lietuva pārsita emigrācijas rekordus Eiropas Savienībā, tad tagad tā kļuvusi par mājām tūkstošiem ukraiņu, kuri te ierodas, meklējot labāku dzīvi. Lietuvas Migrācijas departamenta dati liecina, ka 2018.gadā Lietuvā dzīvojošo ukraiņu skaits pieauga par 42%, padarot to par lielāko ārzemnieku kopienu valstī. Piemēram, 2019.gada 1.janvārī Lietuvā bija apmetušies 16 873 ukraiņu.

Iebrauc tūkstošiem viesstrādnieku

Emigrācijas radīto darba spēka trūkumu Lietuvā steidz labot ukraiņi un citi trešo valstu pilsoņu. Salīdzinājumam – ja 2016.gadā Lietuvā strādāja 18 000 cilvēku no trešajām valstīm, tad 2018.gadā tie jau bija 55 000.

«Ja mums nebūtu mūsu seši ukraiņu braucēji, mēs būtu ķezā. Darba spēka samazināšanās ir ļoti jūtama gan reģionos, gan visā valstī. Mums ir mazāk vietējo braucēju, kuri būtu ar mieru sēsties aiz autobusa stūres. Vienkārši cilvēku ir mazāk,» BNN stāsta Modests Čeponks (Modestas Čeponkus), pārvadājumu kompānijas Vlasava direktora vietnieks.

Jauni maršruti ukraiņu strādniekiem

Patiesībā tas bijis ukraiņu pieplūdums, kas pamudinājis uzņēmumu atvērt jaunu maršrutu no Klaipēdas Lietuvā uz Hersonu Ukrainā. Vlasava nodarbina 76 cilvēkus, no kuriem lielākā daļa ir autobusu šoferi.

«Lai apkalpotu šo maršrutu, mēs nolīgām sešus ukraiņus. Viņi dara lielisku darbu. Visi no viņiem ir centīgi, ļoti pozitīvi un, atšķirībā no vairuma vietējo, neprasa lielu aprūpi. Viņi no sirds novērtē viņiem doto darbu un runā krievu valodā, tāpēc nav arī valodas barjeras, un viņi viegli iekļaujas vietējā dzīvē. Cik man zināms, daudzi no viņiem plāno šeit atvest arī savas ģimenes,» stāsta Čeponks.

Pērn Klaipēdā strādāja 827 ukraiņi. Lielākā daļa no viņiem strādā pārvadājumu un celtniecības nozarēs.

Cenšas apturēt viesstrādnieku pieplūdumu

Viesstrādnieku skaits audzis tik strauji, ka daži likumdevēji ierosinājuši likumprojektus, lai ierobežotu ārzemju darba spēka pieaugumu. Tomēr daudzi Lietuvas uzņēmēji tam iebilst – Lietuvai vienkārši neesot citas iespējas, lai uzturētu līdzšinējo ekonomikas tempu.

Pēc Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrijas datiem 2018.gadā 60% no Lietuvas izsniegtajām daudzkārtējām vīzām, kas pamatotas ar darba atļaujām, tika ukraiņiem. Tāds pats procents uzturēšanās atļauju arī tika izsniegts Ukrainas iedzīvotājiem. Pēdējos gadus ukraiņi var izmantot vienkāršotu darba atļaujas iegūšanas procesu.

Tomēr ukraiņu šoferu nodarbināšana Vlasava vadībai nebija tas vieglākais darbs.

Likvidējamie šķēršļi

«Mums jālikvidē diezgan daudz birokrātisku šķēršļu, kas stājušies ceļā. Pirmkārt, mums jāsaņem atļauja no vietējās Nodarbinātības aģentūras, iepriekš zināmas kā Darba birža. Mums jāpierāda, ka, neskatoties uz reklāmu par brīvajām darba vietām autobusa šofera amatam uzņēmumā Vlasava, lietuviešus šis darbs neinteresē. Tikai tad mēs varam turpināt algošanu,» piebilst Čeponks.

Jāatzīmē, ka tikai divi lietuvieši, potenciālie šoferi, vērsušies Palangas uzņēmumā, lai uzzinātu ko vairāk par darbu. Taču, kad pavēstīts par vajadzību ikdienā veikt 1 600 kilometrus garu distanci no Klaipēdas uz Hersonu, interese izplēnēja. Ukraiņu šoferi Palangā nopelna aptuveni 722 eiro uz rokas, un alga tiek palielināta atkarībā no nostrādātajām stundām.

Ukraiņi – strādīga tauta

BNN intervijā Nikolajs Ivasikovs un Konstantīns (kurš vēlējies atklāt tikai vārdu) izteikušies priecīgi par savām jaunajām mājām – Palangu.

«Mēs dzirdējām daudz jauku lietu par Lietuvu un lietuviešiem, pirms pametām savu dzimto valsti. Man šeit patīk viss, laikapstākļi, jūra, kas ir rokas stiepiena attālumā, attiecības, kas mums ir ar mūsu lietuviešu kolēģiem,» BNN sacījis Ivasikovs. Iepriekš viņš strādājis Hersonā par šoferi vietējā pārvadājumu uzņēmumā, un viņa pienākumos ietilpa pavadīt daudz laika, ceļojot uz Maskavu, Varšavu un citām megapolēm aiz Ukrainas robežas.

Samu audzētājs pametis biznesu, lai strādātu Lietuvā

Klaipēdas transporta uzņēmums SIA Elme transportas nodarbina divdesmit ukraiņus. Neapmierināti ar ekonomikas slogu mājās, viņi likuši visas cerības uz labāku dzīvi sev un savām ģimenēm Lietuvā. Viens no viņiem, Iļjenko Bohdans, Ukrainā bijis uzņēmuma īpašnieks – audzējis samus. Taču, līdz ar nespēju «savilkt kopā galus», vīrietis nodevis savu uzņēmējdarbību brālim un iesēdies autobusā uz Klaipēdu.

«Es nenožēloju savu lēmumu. Neskatoties uz prezidenta maiņu, es pagaidām neceru uz kaut ko labu Ukrainā. Situācija tur vienkārši pasliktinās,» iepriekš Iļjenko izteicies vietējai avīzei. Kā liecību par Lietuvas ekonomisko potenciālu viņš minējis iegādāto mazlietoto auto. «Tā ir joprojām labā stāvoklī un labi darbojas. Lai to nopirktu, man nācās Klaipēdā strādāt trīs mēnešus, bet, ja to pašu gribētu iegādāties Ukrainā, man nāktos strādāt vismaz pusgadu,» sacījis ukrainis. Viņa darba devējs arī apmaksā īri viņam un viņa ukraiņu kolēģiem.

Līdzīgi kā Lietuvas emigranti Rietumos, arī ukraiņi ir lieli taupītāji – naudu, ko nopelnījuši viņi nereti sūta nabadzības piemeklētajām ģimenēm Ukrainā.

Uzņēmuma direktors Algimants Dirgela (Algimantas Dirgėla) izsaka atzinību par saviem ārzemju strādniekiem. No otras puses, viņam neesot bijusi izvēle, kā vien sekot citiem Klaipēdas uzņēmējiem un pieņemt darbā ukraiņus. Kvalitatīvu darbinieku trūkums ir jūtams, turklāt vietēji ir daudz izvēlīgāki darba tirgū. «Lietuvieši grib lielākas algas, lielāku brīvību darba grafikā un tā tālāk,» BNN atzīmē Dirgela

Prezidenti pievēršas ukraiņu ekspluatācijas jautājumam

Vienlaikus daudzi ukraiņi Lietuvā nokļūst daudz dziļākā nelaimē nekā tie, kuri palikuši savās mājās – krāpniecība, negodīgi darba devēji Lietuvā un, iespējams, arī visur citur, nav retums. Stāsti par postu ir tik plaši izplatīti, ka Ukrainas darba spēka ļaunprātīgas izmantošanas temats iekļauts līdzšinējās Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaite) un bijušā prezidenta Petro Porošenko dienas kārtībā, tiekoties 2017.gada nogalē.

Abi līderi parakstījuši memorandu cīņā pret ukraiņu strādnieku ļaunprātīgu izmantošanu Lietuvā. Tomēr tikai 2018.gada beigās Lietuva pieņēma nepieciešamās likuma izmaiņas, lai stiprinātu sociālās garantijas ukraiņu strādniekiem un apkarotu nelegālo nodarbinātību.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Liepājā neiespējami atrast citu vērtīgu darbu bez telefona. Neiešu taču laukos muļāties.

Fukušimas nolaidības lietā attaisno uzņēmuma vadītājus

Tiesa Japānā, lietā par iespējamu nolaidību saistībā Fukušimas atomelektrostacijas katastrofu ir attaisnojusi atbildīgā enerģētikas uzņēmuma vadību.

Konkursā uz FKTK vadītāja amatu uzvarējusi Santa Purgaile

Konkursā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētāja amatu uzvarējusi Santa Purgaile, informē Valsts kancelejā.

Rīgas ielu ikdienas uzturēšanai grib novirzīt papildu finansējumu trīs miljonu eiro apmērā

Rīgas ielu uzturēšanai varētu novirzīt vēl trīs miljonus eiro, liecina Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas lēmums.

Somija: Lielbritānijai atlikušas 12 dienas Brexit priekšlikumu iesniegšanai

Eiropas Savienības prezidējošās valsts, Somijas, premjerministrs Anti Rinne, norādījis, ka Brexit kontekstā Lielbritānijas valdībai ir 12 dienas, lai iesniegtu priekšlikumus esošā izstāšanās nolīguma grozīšanai.

Komitejā atbalsta tūrisma nodevas ieviešanu Rīgā

Rīgā no 2021.gada varētu ieviest tūrisma nodevu, paredz Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā atbalstītais saistošo noteikumu projekts.

Nacionālajai akustiskajai koncertzālei paredzētie miljoni sadalīti citam vajadzībām

Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai pieejamie 23 miljoni Eiropas struktūrfondu finansējuma, kurus iepriekš tika plānots izmantot AB dambja pamatu nostiprināšanai, sadalīti citām vajadzībām, paziņojis kultūras ministrs Nauris Puntulis.

FKTK piemēro PrivatBank sodu vairāk nekā miljona apmērā

FKTK padome piemērojusi soda naudu AS PrivatBank 1,019 miljona eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.

ASV pauž gatavību likvidēt Kaļiņingradas pretgaisa aizsardzības sistēmu

Amerikas Savienotajām Valstīm ir plāns, kā likvidēt pretgaisa aizsardzības sistēmu Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tā atklājis ASV Eiropas Gaisa spēku komandieris Džefs Herigans, vēsta LRT un Breaking Defense.

LIZDA draud ar protestiem, ja skolotāju algas nepalielinās arī nākamgad

Uzzinot par to, ka 2020.gada septembra nav paredzēts paaugstināt skolotāju algas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība gatavojas lemt par protestu rīkošanu.

Pūce sola stingrāk kontrolēt pašvaldību aizņemšanos

Pašvaldību aizņēmumi Valsts kasē infrastruktūras objektu būvniecībai tiks vairāk izvērtēti un kontrolēti, solījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

EP atbalsta lielāka finansējuma piešķiršanu pētniecībai un Erasmus

Eiropas Parlamenta deputāti atbalstījuši lielāka finansējuma piešķiršanu pētniecībai un Erasmus programmai.

Brexit: jaunais EP sasaukums atbalsta ES nostāju līgumā saglabāt Īrijas risinājumu

Eiropas Parlamenta jaunais sasaukums pieņēmis rezolūciju, kur norādīts, ka esošais Lielbritānijas izstāšanās nolīgums ir taisnīgs, līdzsvarots un nodrošina juridisku noteiktību, kā arī apliecināts, ka Eiropas Savienības likumdevējs atbalsta organizētas izstāšanās scenāriju.

Igaunijā vēlas būtiski dārgāku tabaku, mazajiem brūžiem – paplašināšanos

Igaunijā ierosināti grozījumi akcīzes nodokļa likmēs paredz 15% likmes sadārdzinājumu tabakai un izmaiņas mazo alus darītavu definīcijā, kas paredz nodokļa atlaižu attiecināšanu uz ievērojami lielāku produkciju.

Ukrainā nodeg centrālās bankas eksprezidentes māja

Ukrainas policija izmeklē ugunsgrēku, kurā nodegusi Ukrainas banku sistēmas reformētājas, centrālās bankas bijušās prezidentes māja. «Terors turpinās,» tā komentējusi eksbaņķiere Valērija Gontareva.

Konkurējošajā izsolē valsts piecu gadu obligācijas pārdotas par 24 miljoniem eiro

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē pārdotas piecu gadu obligācijas par 24 miljoniem eiro, liecina biržas Nasdaq Riga sniegtā informācija.

Policija sākusi kriminālprocesu par inficēšanās gadījumiem Siguldas bērnudārzos

Valsts policija sākusi kriminālprocesu par bērnu saslimšanas gadījumiem Siguldas bērnudārzos.

Igauņu tehnoloģiju uzņēmumi apņemas kļūt klimatam ilgtspējīgi līdz 2030.gadam

33 igauņu tehnoloģiju uzņēmumi un organizācijas, ieskaitot taksometru pakalpojumu sniedzēju Bolt, ir parakstījuši Zaļo solījumu, apņemoties līdz 2030.gadam pārkārtot savu darbību tā, lai no vides un klimata piesārņojuma viedokļa kļūtu pilnībā ilgtspējīgi.

airBaltic augustā pārvadā par 28% vairāk pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2019.gada augustā pārvadājusi 566 093 pasažierus jeb par 28% vairāk nekā šajā mēnesī pērn.

VK: Pašvaldības rīkojas bezatbildīgi, aizņemoties naudu neizvērtētiem un pārāk lieliem projektiem

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lietuviešu zemnieki atsakās no piena ražošanas zemās iepirkuma cenas dēļ

Piena iepirkuma cenas Lietuvā ir tik zemas, ka mazām un vidējām piena saimniecībām nav izdevīgi pastāvēt, un gada laikā no šīs nozares valstī ir attiekusies katra astotā saimniecība, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Latvija starp deviņām Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – augustā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 6,2%, tai esot starp deviņām Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Kalniete ievēlēta Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidentes amatā

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ievēlēta par Eiropas Parlamentā lielākās politisko partiju frakcijas – Eiropas Tautas partijas grupas – viceprezidenti.

ASV iesūdz tiesā Snoudenu par viņa jauno grāmatu

Amerikāņu trauksmes cēlējs Edvards Snoudens izdevis jaunu grāmatu, pret kuru prasību tiesā jau tās iznākšanas dienā iesniegušas Amerikas Savienotās Valstis. Prasības mērķis ir «iegūts visus ieņēmumus» no grāmatas tirdzniecības.

Komiteja atbalsta dotācijas palielināšanu Rīgas zoodārzam

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja akceptē Rīgas zoodārza lūgumu palielināt pašvaldības dotāciju par 80 000 eiro uzturēšanas izdevumu segšanai.

Kariņš rosinās auditu par ēdināšanu izglītības iestādēs visā Latvijā

Pēc zarnu nūjiņu infekcijām Siguldā un PVD atklātajiem pārkāpumiem praktiski visās turienes izglītības iestādēs, tiks rosināta pārbaude par to, kā ēdināšana notiek citās izglītības iestādēs Latvijā, atklājis premjers Krišjānis Kariņš.

Jaunākie komentāri


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->