bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 16.10.2019 | Vārda dienas: Daiga, Dinārs, Dinija
LithuaniaLietuva

Lietuva darba spēka robus lāpa ar ukraiņu strādniekiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lins Jegelevičs speciāli BNN

Ja reiz Lietuva pārsita emigrācijas rekordus Eiropas Savienībā, tad tagad tā kļuvusi par mājām tūkstošiem ukraiņu, kuri te ierodas, meklējot labāku dzīvi. Lietuvas Migrācijas departamenta dati liecina, ka 2018.gadā Lietuvā dzīvojošo ukraiņu skaits pieauga par 42%, padarot to par lielāko ārzemnieku kopienu valstī. Piemēram, 2019.gada 1.janvārī Lietuvā bija apmetušies 16 873 ukraiņu.

Iebrauc tūkstošiem viesstrādnieku

Emigrācijas radīto darba spēka trūkumu Lietuvā steidz labot ukraiņi un citi trešo valstu pilsoņu. Salīdzinājumam – ja 2016.gadā Lietuvā strādāja 18 000 cilvēku no trešajām valstīm, tad 2018.gadā tie jau bija 55 000.

«Ja mums nebūtu mūsu seši ukraiņu braucēji, mēs būtu ķezā. Darba spēka samazināšanās ir ļoti jūtama gan reģionos, gan visā valstī. Mums ir mazāk vietējo braucēju, kuri būtu ar mieru sēsties aiz autobusa stūres. Vienkārši cilvēku ir mazāk,» BNN stāsta Modests Čeponks (Modestas Čeponkus), pārvadājumu kompānijas Vlasava direktora vietnieks.

Jauni maršruti ukraiņu strādniekiem

Patiesībā tas bijis ukraiņu pieplūdums, kas pamudinājis uzņēmumu atvērt jaunu maršrutu no Klaipēdas Lietuvā uz Hersonu Ukrainā. Vlasava nodarbina 76 cilvēkus, no kuriem lielākā daļa ir autobusu šoferi.

«Lai apkalpotu šo maršrutu, mēs nolīgām sešus ukraiņus. Viņi dara lielisku darbu. Visi no viņiem ir centīgi, ļoti pozitīvi un, atšķirībā no vairuma vietējo, neprasa lielu aprūpi. Viņi no sirds novērtē viņiem doto darbu un runā krievu valodā, tāpēc nav arī valodas barjeras, un viņi viegli iekļaujas vietējā dzīvē. Cik man zināms, daudzi no viņiem plāno šeit atvest arī savas ģimenes,» stāsta Čeponks.

Pērn Klaipēdā strādāja 827 ukraiņi. Lielākā daļa no viņiem strādā pārvadājumu un celtniecības nozarēs.

Cenšas apturēt viesstrādnieku pieplūdumu

Viesstrādnieku skaits audzis tik strauji, ka daži likumdevēji ierosinājuši likumprojektus, lai ierobežotu ārzemju darba spēka pieaugumu. Tomēr daudzi Lietuvas uzņēmēji tam iebilst – Lietuvai vienkārši neesot citas iespējas, lai uzturētu līdzšinējo ekonomikas tempu.

Pēc Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrijas datiem 2018.gadā 60% no Lietuvas izsniegtajām daudzkārtējām vīzām, kas pamatotas ar darba atļaujām, tika ukraiņiem. Tāds pats procents uzturēšanās atļauju arī tika izsniegts Ukrainas iedzīvotājiem. Pēdējos gadus ukraiņi var izmantot vienkāršotu darba atļaujas iegūšanas procesu.

Tomēr ukraiņu šoferu nodarbināšana Vlasava vadībai nebija tas vieglākais darbs.

Likvidējamie šķēršļi

«Mums jālikvidē diezgan daudz birokrātisku šķēršļu, kas stājušies ceļā. Pirmkārt, mums jāsaņem atļauja no vietējās Nodarbinātības aģentūras, iepriekš zināmas kā Darba birža. Mums jāpierāda, ka, neskatoties uz reklāmu par brīvajām darba vietām autobusa šofera amatam uzņēmumā Vlasava, lietuviešus šis darbs neinteresē. Tikai tad mēs varam turpināt algošanu,» piebilst Čeponks.

Jāatzīmē, ka tikai divi lietuvieši, potenciālie šoferi, vērsušies Palangas uzņēmumā, lai uzzinātu ko vairāk par darbu. Taču, kad pavēstīts par vajadzību ikdienā veikt 1 600 kilometrus garu distanci no Klaipēdas uz Hersonu, interese izplēnēja. Ukraiņu šoferi Palangā nopelna aptuveni 722 eiro uz rokas, un alga tiek palielināta atkarībā no nostrādātajām stundām.

Ukraiņi – strādīga tauta

BNN intervijā Nikolajs Ivasikovs un Konstantīns (kurš vēlējies atklāt tikai vārdu) izteikušies priecīgi par savām jaunajām mājām – Palangu.

«Mēs dzirdējām daudz jauku lietu par Lietuvu un lietuviešiem, pirms pametām savu dzimto valsti. Man šeit patīk viss, laikapstākļi, jūra, kas ir rokas stiepiena attālumā, attiecības, kas mums ir ar mūsu lietuviešu kolēģiem,» BNN sacījis Ivasikovs. Iepriekš viņš strādājis Hersonā par šoferi vietējā pārvadājumu uzņēmumā, un viņa pienākumos ietilpa pavadīt daudz laika, ceļojot uz Maskavu, Varšavu un citām megapolēm aiz Ukrainas robežas.

Samu audzētājs pametis biznesu, lai strādātu Lietuvā

Klaipēdas transporta uzņēmums SIA Elme transportas nodarbina divdesmit ukraiņus. Neapmierināti ar ekonomikas slogu mājās, viņi likuši visas cerības uz labāku dzīvi sev un savām ģimenēm Lietuvā. Viens no viņiem, Iļjenko Bohdans, Ukrainā bijis uzņēmuma īpašnieks – audzējis samus. Taču, līdz ar nespēju «savilkt kopā galus», vīrietis nodevis savu uzņēmējdarbību brālim un iesēdies autobusā uz Klaipēdu.

«Es nenožēloju savu lēmumu. Neskatoties uz prezidenta maiņu, es pagaidām neceru uz kaut ko labu Ukrainā. Situācija tur vienkārši pasliktinās,» iepriekš Iļjenko izteicies vietējai avīzei. Kā liecību par Lietuvas ekonomisko potenciālu viņš minējis iegādāto mazlietoto auto. «Tā ir joprojām labā stāvoklī un labi darbojas. Lai to nopirktu, man nācās Klaipēdā strādāt trīs mēnešus, bet, ja to pašu gribētu iegādāties Ukrainā, man nāktos strādāt vismaz pusgadu,» sacījis ukrainis. Viņa darba devējs arī apmaksā īri viņam un viņa ukraiņu kolēģiem.

Līdzīgi kā Lietuvas emigranti Rietumos, arī ukraiņi ir lieli taupītāji – naudu, ko nopelnījuši viņi nereti sūta nabadzības piemeklētajām ģimenēm Ukrainā.

Uzņēmuma direktors Algimants Dirgela (Algimantas Dirgėla) izsaka atzinību par saviem ārzemju strādniekiem. No otras puses, viņam neesot bijusi izvēle, kā vien sekot citiem Klaipēdas uzņēmējiem un pieņemt darbā ukraiņus. Kvalitatīvu darbinieku trūkums ir jūtams, turklāt vietēji ir daudz izvēlīgāki darba tirgū. «Lietuvieši grib lielākas algas, lielāku brīvību darba grafikā un tā tālāk,» BNN atzīmē Dirgela

Prezidenti pievēršas ukraiņu ekspluatācijas jautājumam

Vienlaikus daudzi ukraiņi Lietuvā nokļūst daudz dziļākā nelaimē nekā tie, kuri palikuši savās mājās – krāpniecība, negodīgi darba devēji Lietuvā un, iespējams, arī visur citur, nav retums. Stāsti par postu ir tik plaši izplatīti, ka Ukrainas darba spēka ļaunprātīgas izmantošanas temats iekļauts līdzšinējās Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaite) un bijušā prezidenta Petro Porošenko dienas kārtībā, tiekoties 2017.gada nogalē.

Abi līderi parakstījuši memorandu cīņā pret ukraiņu strādnieku ļaunprātīgu izmantošanu Lietuvā. Tomēr tikai 2018.gada beigās Lietuva pieņēma nepieciešamās likuma izmaiņas, lai stiprinātu sociālās garantijas ukraiņu strādniekiem un apkarotu nelegālo nodarbinātību.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Liepājā neiespējami atrast citu vērtīgu darbu bez telefona. Neiešu taču laukos muļāties.

Tallinai velosatiksmes stratēģijas ieviešana varētu izmaksāt 195 miljonus eiro

Tallinas velosatiksmes stratēģijas 2018. – 2027.gadam pilnīga ieviešana varētu izmaksāt 195 miljonus eiro, paudis pilsētas vicemērs Kalle Klandorfs.

LU iegūst 39.vietu starptautiski atzītā universitāšu reitingā

Latvijas Universitāte no Latvijas augstskolām ieguvusi augstākos rezultātus starptautiski atzītajā Jauno Eiropas un Centrālāzijas valstu reitingā, ieņemot 39.vietu.

Mencu nozvejas kvotas Baltijas jūras austrumos samazina par 92%

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā nākamajam gadam, tostarp mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumos samazināta par 92%.

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot tiesas konfiscētos 29 miljonus eiro, kas saistīti ar bijušajām ukraiņu amatpersonām

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām saistītos 29 miljonus eiro, kurus Rīgas apgabaltiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi.

Lietuvā ieradušies ASV karavīri

Lietuvā ieradušies pirmie karavīri no ASV rotācijas spēkiem ASV spēki Lietuvā atradīsies līdz 2020.gada pavasarim, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Valdība lemj: Latvijā būs 39 pašvaldības

Ministru kabinets otrdien, 15.oktobrī, atbalstījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.

Vēsture atkārtojas: Ar Lembergu saistīts medijs atsauc nepatiesas ziņas par Meroni

Kārtējo reizi ar Lembergu saistīts medijs spiests atzīties melos un atsaukt savus nepamatotos izteikumus, kas vērsti pret advokātu Rudolfu Meroni. Šoreiz atsaukumu publicējusi Neatkarīgā Rīta Avīze.

Mediķi rīkos plašu protestu saistībā ar finansējuma samazinājumu nozarei

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome lēmusi rīkot protesta akcijas saistībā veselības finansējuma samazinājumu.

Apstiprināta jaunā RB Rail padome

Akcionāru sapulcē otrdien, 15.oktobrī, apstiprināta Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail padome, informē uzņēmumā.

Tiesai nodota seksuāla rakstura noziegumos apsūdzētā priestera Zeiļas lieta; viens no apsūdzētajiem miris

Prokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā par seksuāla rakstura noziegumiem apsūdzēti divi vīrieši, tai skaitā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteris Pāvels Zeiļa, savukārt vēl viens apsūdzētais šogad miris.

Eiropas Dzimumu līdztiesības indekss: Latvija 18.vietā un uzlabojumi minimāli

Latvijas starp Eiropas Savienības dalībvalstīm dzimumu līdztiesības ziņā ieņem 18.vietu, liecina Eiropas Dzimumu līdztiesības indekss 2019.

Bordāns: Sistēma AT priekšsēdētāja un Ģenerālprokurora amatos vēlas savus cilvēkus

Ir ziņas, ka sistēma gatavo sev mantiniekus un vēlas apstiprināt savus pietuvinātos cilvēkus, runājot par reformām tieslietu sistēmā, tai skaitā arī AT priekšsēdētāja un Ģenerālprokurora nomaiņu, izteicies tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Spānijā vardarbīgas sadursmes pēc katalāņu politiķu notiesāšanas

Spānijas autonomajā reģionā Katalonijā izcēlušas masu protesta akcijas un sadursmes ar policiju pēc tam, kad Spānijas Augstākā tiesa deviņus katalāņu politiķus notiesājusi uz deviņiem līdz 13 gadiem cietumā.

Sākas nedēļa, kad jāvienojas par Brexit. Britu mārciņas vērtība krītas

Britu mārciņas vērtība kritusies pret eiro un ASV dolāru, sākoties nedēļai, kurā Lielbritānijai un Eiropas Savienībai vajadzētu panākt Brexit vienošanos.

Vienotība: Rīgas dome mēģina saglabāt likvidējamā Riga.lv struktūru

Vienotības Rīgas domes frakcijai ir bažas, ka Rīgas pilsētas nākamā gada budžetā iecerēts par gandrīz miljonu eiro palielināt finansējumu Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļai, saglabājot likvidējamā Riga.lv struktūru.

ASV ar sankcijām soda Turciju par iebrukumu Sīrijā

ASV prezidents Donalds Tramps pavēstījis, ka izdevis rīkojumu par sankcijām pret NATO sabiedrotās Turcijas amatpersonām un ievedmuitas noteikšanu turku tēraudam, kā arī prasījis valstij izbeigt iebrukumu kaimiņvalstī Sīrijā.

Lāčplēša ielas 123 B ēkas īpašnieks bijis neziņā par nama tehnisko stāvokli

Četrstāvu ēka Lāčplēša ielā 123 B, 3.liters, pēc tam, kad tur nedēļas nogalē iebruka griesti, atzīta par dzīvošanai bīstamu, informē Rīgas domē.

KNAB aiztur Salaspils pašvaldības uzņēmuma Valgums-S valdes locekli

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā aizturējis Salaspils pašvaldības uzņēmuma Valgums-S valdes locekli Ilgoni Igauni.

Koalīcija vienojas atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu, sākotnējo konceptu papildinot ar trim jaunām pašvaldībām

Valdības partijas vienojušās atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu, sākotnēji piedāvāto modeli papildinot ar trim jaunām pašvaldībām.

Medijs atgādina par Lemberga pietuvināto nāves gadījumiem

«Neviens no četriem manis pieminētajiem, man zināmajiem ļaudīm man nekad neatstāja ne psiholoģiski vāja, ne arī slimīga cilvēka iespaidu, kam pusmūžā būtu kādi būtiski veselības traucējumi.»

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par nabadzības izskaušanu veicinošiem pētījumiem

Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par pētījumiem, kas veicinājuši nabadzības mazināšanu pasaulē, paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Vecākiem Igaunijā automātiski piešķirs ģimenes pabalstus

Vecākiem Igaunijā vairs nevajadzēs pieteikties ģimenes pabalstiem un tie tiks piešķirti automātiski, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Bažās par drošības riskiem Igaunijas IT ministre Huawei nomaina pret iPhone

Sekojot valsts iestāžu brīdinājumiem par drošības riskiem, Igaunijas informāciju tehnoloģiju ministre Kerta Kingo savu Huawei viedtālruni iemainījusi pret iPhone, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->