bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 08.12.2019 | Vārda dienas: Gunārs, Gunis, Vladimirs
LithuaniaLietuva

Lietuva darba spēka robus lāpa ar ukraiņu strādniekiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lins Jegelevičs speciāli BNN

Ja reiz Lietuva pārsita emigrācijas rekordus Eiropas Savienībā, tad tagad tā kļuvusi par mājām tūkstošiem ukraiņu, kuri te ierodas, meklējot labāku dzīvi. Lietuvas Migrācijas departamenta dati liecina, ka 2018.gadā Lietuvā dzīvojošo ukraiņu skaits pieauga par 42%, padarot to par lielāko ārzemnieku kopienu valstī. Piemēram, 2019.gada 1.janvārī Lietuvā bija apmetušies 16 873 ukraiņu.

Iebrauc tūkstošiem viesstrādnieku

Emigrācijas radīto darba spēka trūkumu Lietuvā steidz labot ukraiņi un citi trešo valstu pilsoņu. Salīdzinājumam – ja 2016.gadā Lietuvā strādāja 18 000 cilvēku no trešajām valstīm, tad 2018.gadā tie jau bija 55 000.

«Ja mums nebūtu mūsu seši ukraiņu braucēji, mēs būtu ķezā. Darba spēka samazināšanās ir ļoti jūtama gan reģionos, gan visā valstī. Mums ir mazāk vietējo braucēju, kuri būtu ar mieru sēsties aiz autobusa stūres. Vienkārši cilvēku ir mazāk,» BNN stāsta Modests Čeponks (Modestas Čeponkus), pārvadājumu kompānijas Vlasava direktora vietnieks.

Jauni maršruti ukraiņu strādniekiem

Patiesībā tas bijis ukraiņu pieplūdums, kas pamudinājis uzņēmumu atvērt jaunu maršrutu no Klaipēdas Lietuvā uz Hersonu Ukrainā. Vlasava nodarbina 76 cilvēkus, no kuriem lielākā daļa ir autobusu šoferi.

«Lai apkalpotu šo maršrutu, mēs nolīgām sešus ukraiņus. Viņi dara lielisku darbu. Visi no viņiem ir centīgi, ļoti pozitīvi un, atšķirībā no vairuma vietējo, neprasa lielu aprūpi. Viņi no sirds novērtē viņiem doto darbu un runā krievu valodā, tāpēc nav arī valodas barjeras, un viņi viegli iekļaujas vietējā dzīvē. Cik man zināms, daudzi no viņiem plāno šeit atvest arī savas ģimenes,» stāsta Čeponks.

Pērn Klaipēdā strādāja 827 ukraiņi. Lielākā daļa no viņiem strādā pārvadājumu un celtniecības nozarēs.

Cenšas apturēt viesstrādnieku pieplūdumu

Viesstrādnieku skaits audzis tik strauji, ka daži likumdevēji ierosinājuši likumprojektus, lai ierobežotu ārzemju darba spēka pieaugumu. Tomēr daudzi Lietuvas uzņēmēji tam iebilst – Lietuvai vienkārši neesot citas iespējas, lai uzturētu līdzšinējo ekonomikas tempu.

Pēc Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrijas datiem 2018.gadā 60% no Lietuvas izsniegtajām daudzkārtējām vīzām, kas pamatotas ar darba atļaujām, tika ukraiņiem. Tāds pats procents uzturēšanās atļauju arī tika izsniegts Ukrainas iedzīvotājiem. Pēdējos gadus ukraiņi var izmantot vienkāršotu darba atļaujas iegūšanas procesu.

Tomēr ukraiņu šoferu nodarbināšana Vlasava vadībai nebija tas vieglākais darbs.

Likvidējamie šķēršļi

«Mums jālikvidē diezgan daudz birokrātisku šķēršļu, kas stājušies ceļā. Pirmkārt, mums jāsaņem atļauja no vietējās Nodarbinātības aģentūras, iepriekš zināmas kā Darba birža. Mums jāpierāda, ka, neskatoties uz reklāmu par brīvajām darba vietām autobusa šofera amatam uzņēmumā Vlasava, lietuviešus šis darbs neinteresē. Tikai tad mēs varam turpināt algošanu,» piebilst Čeponks.

Jāatzīmē, ka tikai divi lietuvieši, potenciālie šoferi, vērsušies Palangas uzņēmumā, lai uzzinātu ko vairāk par darbu. Taču, kad pavēstīts par vajadzību ikdienā veikt 1 600 kilometrus garu distanci no Klaipēdas uz Hersonu, interese izplēnēja. Ukraiņu šoferi Palangā nopelna aptuveni 722 eiro uz rokas, un alga tiek palielināta atkarībā no nostrādātajām stundām.

Ukraiņi – strādīga tauta

BNN intervijā Nikolajs Ivasikovs un Konstantīns (kurš vēlējies atklāt tikai vārdu) izteikušies priecīgi par savām jaunajām mājām – Palangu.

«Mēs dzirdējām daudz jauku lietu par Lietuvu un lietuviešiem, pirms pametām savu dzimto valsti. Man šeit patīk viss, laikapstākļi, jūra, kas ir rokas stiepiena attālumā, attiecības, kas mums ir ar mūsu lietuviešu kolēģiem,» BNN sacījis Ivasikovs. Iepriekš viņš strādājis Hersonā par šoferi vietējā pārvadājumu uzņēmumā, un viņa pienākumos ietilpa pavadīt daudz laika, ceļojot uz Maskavu, Varšavu un citām megapolēm aiz Ukrainas robežas.

Samu audzētājs pametis biznesu, lai strādātu Lietuvā

Klaipēdas transporta uzņēmums SIA Elme transportas nodarbina divdesmit ukraiņus. Neapmierināti ar ekonomikas slogu mājās, viņi likuši visas cerības uz labāku dzīvi sev un savām ģimenēm Lietuvā. Viens no viņiem, Iļjenko Bohdans, Ukrainā bijis uzņēmuma īpašnieks – audzējis samus. Taču, līdz ar nespēju «savilkt kopā galus», vīrietis nodevis savu uzņēmējdarbību brālim un iesēdies autobusā uz Klaipēdu.

«Es nenožēloju savu lēmumu. Neskatoties uz prezidenta maiņu, es pagaidām neceru uz kaut ko labu Ukrainā. Situācija tur vienkārši pasliktinās,» iepriekš Iļjenko izteicies vietējai avīzei. Kā liecību par Lietuvas ekonomisko potenciālu viņš minējis iegādāto mazlietoto auto. «Tā ir joprojām labā stāvoklī un labi darbojas. Lai to nopirktu, man nācās Klaipēdā strādāt trīs mēnešus, bet, ja to pašu gribētu iegādāties Ukrainā, man nāktos strādāt vismaz pusgadu,» sacījis ukrainis. Viņa darba devējs arī apmaksā īri viņam un viņa ukraiņu kolēģiem.

Līdzīgi kā Lietuvas emigranti Rietumos, arī ukraiņi ir lieli taupītāji – naudu, ko nopelnījuši viņi nereti sūta nabadzības piemeklētajām ģimenēm Ukrainā.

Uzņēmuma direktors Algimants Dirgela (Algimantas Dirgėla) izsaka atzinību par saviem ārzemju strādniekiem. No otras puses, viņam neesot bijusi izvēle, kā vien sekot citiem Klaipēdas uzņēmējiem un pieņemt darbā ukraiņus. Kvalitatīvu darbinieku trūkums ir jūtams, turklāt vietēji ir daudz izvēlīgāki darba tirgū. «Lietuvieši grib lielākas algas, lielāku brīvību darba grafikā un tā tālāk,» BNN atzīmē Dirgela

Prezidenti pievēršas ukraiņu ekspluatācijas jautājumam

Vienlaikus daudzi ukraiņi Lietuvā nokļūst daudz dziļākā nelaimē nekā tie, kuri palikuši savās mājās – krāpniecība, negodīgi darba devēji Lietuvā un, iespējams, arī visur citur, nav retums. Stāsti par postu ir tik plaši izplatīti, ka Ukrainas darba spēka ļaunprātīgas izmantošanas temats iekļauts līdzšinējās Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaite) un bijušā prezidenta Petro Porošenko dienas kārtībā, tiekoties 2017.gada nogalē.

Abi līderi parakstījuši memorandu cīņā pret ukraiņu strādnieku ļaunprātīgu izmantošanu Lietuvā. Tomēr tikai 2018.gada beigās Lietuva pieņēma nepieciešamās likuma izmaiņas, lai stiprinātu sociālās garantijas ukraiņu strādniekiem un apkarotu nelegālo nodarbinātību.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Liepājā neiespējami atrast citu vērtīgu darbu bez telefona. Neiešu taču laukos muļāties.

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!