bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 23.10.2019 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LithuaniaLietuva

Lietuva darba spēka robus lāpa ar ukraiņu strādniekiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lins Jegelevičs speciāli BNN

Ja reiz Lietuva pārsita emigrācijas rekordus Eiropas Savienībā, tad tagad tā kļuvusi par mājām tūkstošiem ukraiņu, kuri te ierodas, meklējot labāku dzīvi. Lietuvas Migrācijas departamenta dati liecina, ka 2018.gadā Lietuvā dzīvojošo ukraiņu skaits pieauga par 42%, padarot to par lielāko ārzemnieku kopienu valstī. Piemēram, 2019.gada 1.janvārī Lietuvā bija apmetušies 16 873 ukraiņu.

Iebrauc tūkstošiem viesstrādnieku

Emigrācijas radīto darba spēka trūkumu Lietuvā steidz labot ukraiņi un citi trešo valstu pilsoņu. Salīdzinājumam – ja 2016.gadā Lietuvā strādāja 18 000 cilvēku no trešajām valstīm, tad 2018.gadā tie jau bija 55 000.

«Ja mums nebūtu mūsu seši ukraiņu braucēji, mēs būtu ķezā. Darba spēka samazināšanās ir ļoti jūtama gan reģionos, gan visā valstī. Mums ir mazāk vietējo braucēju, kuri būtu ar mieru sēsties aiz autobusa stūres. Vienkārši cilvēku ir mazāk,» BNN stāsta Modests Čeponks (Modestas Čeponkus), pārvadājumu kompānijas Vlasava direktora vietnieks.

Jauni maršruti ukraiņu strādniekiem

Patiesībā tas bijis ukraiņu pieplūdums, kas pamudinājis uzņēmumu atvērt jaunu maršrutu no Klaipēdas Lietuvā uz Hersonu Ukrainā. Vlasava nodarbina 76 cilvēkus, no kuriem lielākā daļa ir autobusu šoferi.

«Lai apkalpotu šo maršrutu, mēs nolīgām sešus ukraiņus. Viņi dara lielisku darbu. Visi no viņiem ir centīgi, ļoti pozitīvi un, atšķirībā no vairuma vietējo, neprasa lielu aprūpi. Viņi no sirds novērtē viņiem doto darbu un runā krievu valodā, tāpēc nav arī valodas barjeras, un viņi viegli iekļaujas vietējā dzīvē. Cik man zināms, daudzi no viņiem plāno šeit atvest arī savas ģimenes,» stāsta Čeponks.

Pērn Klaipēdā strādāja 827 ukraiņi. Lielākā daļa no viņiem strādā pārvadājumu un celtniecības nozarēs.

Cenšas apturēt viesstrādnieku pieplūdumu

Viesstrādnieku skaits audzis tik strauji, ka daži likumdevēji ierosinājuši likumprojektus, lai ierobežotu ārzemju darba spēka pieaugumu. Tomēr daudzi Lietuvas uzņēmēji tam iebilst – Lietuvai vienkārši neesot citas iespējas, lai uzturētu līdzšinējo ekonomikas tempu.

Pēc Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrijas datiem 2018.gadā 60% no Lietuvas izsniegtajām daudzkārtējām vīzām, kas pamatotas ar darba atļaujām, tika ukraiņiem. Tāds pats procents uzturēšanās atļauju arī tika izsniegts Ukrainas iedzīvotājiem. Pēdējos gadus ukraiņi var izmantot vienkāršotu darba atļaujas iegūšanas procesu.

Tomēr ukraiņu šoferu nodarbināšana Vlasava vadībai nebija tas vieglākais darbs.

Likvidējamie šķēršļi

«Mums jālikvidē diezgan daudz birokrātisku šķēršļu, kas stājušies ceļā. Pirmkārt, mums jāsaņem atļauja no vietējās Nodarbinātības aģentūras, iepriekš zināmas kā Darba birža. Mums jāpierāda, ka, neskatoties uz reklāmu par brīvajām darba vietām autobusa šofera amatam uzņēmumā Vlasava, lietuviešus šis darbs neinteresē. Tikai tad mēs varam turpināt algošanu,» piebilst Čeponks.

Jāatzīmē, ka tikai divi lietuvieši, potenciālie šoferi, vērsušies Palangas uzņēmumā, lai uzzinātu ko vairāk par darbu. Taču, kad pavēstīts par vajadzību ikdienā veikt 1 600 kilometrus garu distanci no Klaipēdas uz Hersonu, interese izplēnēja. Ukraiņu šoferi Palangā nopelna aptuveni 722 eiro uz rokas, un alga tiek palielināta atkarībā no nostrādātajām stundām.

Ukraiņi – strādīga tauta

BNN intervijā Nikolajs Ivasikovs un Konstantīns (kurš vēlējies atklāt tikai vārdu) izteikušies priecīgi par savām jaunajām mājām – Palangu.

«Mēs dzirdējām daudz jauku lietu par Lietuvu un lietuviešiem, pirms pametām savu dzimto valsti. Man šeit patīk viss, laikapstākļi, jūra, kas ir rokas stiepiena attālumā, attiecības, kas mums ir ar mūsu lietuviešu kolēģiem,» BNN sacījis Ivasikovs. Iepriekš viņš strādājis Hersonā par šoferi vietējā pārvadājumu uzņēmumā, un viņa pienākumos ietilpa pavadīt daudz laika, ceļojot uz Maskavu, Varšavu un citām megapolēm aiz Ukrainas robežas.

Samu audzētājs pametis biznesu, lai strādātu Lietuvā

Klaipēdas transporta uzņēmums SIA Elme transportas nodarbina divdesmit ukraiņus. Neapmierināti ar ekonomikas slogu mājās, viņi likuši visas cerības uz labāku dzīvi sev un savām ģimenēm Lietuvā. Viens no viņiem, Iļjenko Bohdans, Ukrainā bijis uzņēmuma īpašnieks – audzējis samus. Taču, līdz ar nespēju «savilkt kopā galus», vīrietis nodevis savu uzņēmējdarbību brālim un iesēdies autobusā uz Klaipēdu.

«Es nenožēloju savu lēmumu. Neskatoties uz prezidenta maiņu, es pagaidām neceru uz kaut ko labu Ukrainā. Situācija tur vienkārši pasliktinās,» iepriekš Iļjenko izteicies vietējai avīzei. Kā liecību par Lietuvas ekonomisko potenciālu viņš minējis iegādāto mazlietoto auto. «Tā ir joprojām labā stāvoklī un labi darbojas. Lai to nopirktu, man nācās Klaipēdā strādāt trīs mēnešus, bet, ja to pašu gribētu iegādāties Ukrainā, man nāktos strādāt vismaz pusgadu,» sacījis ukrainis. Viņa darba devējs arī apmaksā īri viņam un viņa ukraiņu kolēģiem.

Līdzīgi kā Lietuvas emigranti Rietumos, arī ukraiņi ir lieli taupītāji – naudu, ko nopelnījuši viņi nereti sūta nabadzības piemeklētajām ģimenēm Ukrainā.

Uzņēmuma direktors Algimants Dirgela (Algimantas Dirgėla) izsaka atzinību par saviem ārzemju strādniekiem. No otras puses, viņam neesot bijusi izvēle, kā vien sekot citiem Klaipēdas uzņēmējiem un pieņemt darbā ukraiņus. Kvalitatīvu darbinieku trūkums ir jūtams, turklāt vietēji ir daudz izvēlīgāki darba tirgū. «Lietuvieši grib lielākas algas, lielāku brīvību darba grafikā un tā tālāk,» BNN atzīmē Dirgela

Prezidenti pievēršas ukraiņu ekspluatācijas jautājumam

Vienlaikus daudzi ukraiņi Lietuvā nokļūst daudz dziļākā nelaimē nekā tie, kuri palikuši savās mājās – krāpniecība, negodīgi darba devēji Lietuvā un, iespējams, arī visur citur, nav retums. Stāsti par postu ir tik plaši izplatīti, ka Ukrainas darba spēka ļaunprātīgas izmantošanas temats iekļauts līdzšinējās Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaite) un bijušā prezidenta Petro Porošenko dienas kārtībā, tiekoties 2017.gada nogalē.

Abi līderi parakstījuši memorandu cīņā pret ukraiņu strādnieku ļaunprātīgu izmantošanu Lietuvā. Tomēr tikai 2018.gada beigās Lietuva pieņēma nepieciešamās likuma izmaiņas, lai stiprinātu sociālās garantijas ukraiņu strādniekiem un apkarotu nelegālo nodarbinātību.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Liepājā neiespējami atrast citu vērtīgu darbu bez telefona. Neiešu taču laukos muļāties.

Saeimas komisijā konceptuāli atbalsta finansējuma palielināšanu partijām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumu Politisko organizāciju finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

Eurostat: Latvija otrajā ceturksnī starp 14 ES valstīm ar budžeta pārpalikumu

Latvijā otrajā ceturksnī vispārējās valdības budžetā fiksēts pārpalikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, tādējādi tai esot starp 14 Eiropas Savienības valstīm, kurās valsts ienākumi pārsnieguši izdevumus.

Igaunijā neplāno ar nodokli aplikt dabai nedraudzīgas automašīnas

Politiķi Igaunijā nevēlas ieviest nodokli automašīnām, lai samazinātu novecojušo spēkratu skaitu valstī, un nav plānotas arī plašākas diskusijas par šo jautājumu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Par spīti speciālistu trūkumam nākamgad finansējumu rezidentūrai neplāno palielināt

Neskatoties uz jauno speciālistu trūkumu veselības nozarē, valsts finansējumu rezidentu apmācībai nākamgad nav plānots palielināt, turklāt no budžeta finansētā rezidentūrā plānots uzņemt vien par sešiem topošajiem speciālistiem vairāk.

Starptautisko attiecību eksperte: Krievija ir pārmaiņu priekšvakarā

Krievija šobrīd ir nonākusi krustcelēs, kad liela daļa sabiedrības un tās elite apzinās, ka pašreizējā vara ir sevi izsmēlusi un tās politika ir novedusi strupceļā, tā prominentā Krievijas eksperte Lilija Ševcova.

Ekonomikas ministrijai jāizstrādā priekšlikumi iepirkumu sistēmas pilnveidei

Ministru kabinets uzdevis Ekonomikas ministrijai izstrādāt detalizētu plānu iepirkumu sistēmas uzlabošanai.

Vēstniecībai Austrālijā – 1,78 miljoni. Vai tiek gādāts Rolex pulkstenis, kad nevar nopirkt skolas somu?

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē diskusijas raisījusi iecere nākamgad atvērt Latvijas vēstniecību Austrālijā, deputātiem norādot gan uz augstajām izmaksām, gan uz iespēju lūgt palīdzību diasporai, kā arī uz nepieciešamību pēc vēstniecībām citviet pasaulē.

ASV domnīca: Baltijai nepieciešams darīt vairāk, lai stiprinātu aizsardzības spējas

Baltijai, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas, nepieciešams darīt vairāk, par ietekmīgās ASV domnīcas The Jamestown Foundation oktobrī publicēto ziņojumu vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Ierosināta lieta par garantētā minimālā ienākuma līmeņa atbilstību Satversmei

Satversmes tiesa pēc tiesībsarga pieteikuma ierosinājusi lietu par garantētā minimālā ienākuma līmeņa atbilstību Satversmei.

Kavējoties Liepājas cietuma celtniecībai, Bordāns pieļauj likvidētā Brasas cietuma darbības atjaunošanu

Valstij nevēloties investēt ieslodzījuma infrastruktūras atjaunošanā, iespējams, nāksies atjaunot Brasas cietumu, Saeimas Juridiskajā komisijā atzinis tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Kariņš redzējumu par nodokļu reformu vēlas izstrādāt līdz Lieldienām

Līdz nākamā gada pavasarim plānotajai nodokļu reformai jāspēj atrast iedzīvotājiem iespējami nesāpīgākais veids, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē teicis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Vēlēšanas Kanādā: Mazinās atbalsts Trudo, tomēr liberāļi saglabā varas grožus

Kanādas premjerministra Džastina Trudo Liberālā partija pēc vēlēšanām Kanādā saglabājusi varas pozīcijas, tomēr Trudo nāksies vadīt mazākuma valdību.

Tallinā apsver iespēju ierobežot lapu pūtēju lietošanu

Tallinas pašvaldības Vides un komunālo pakalpojumu departaments ierosinājis ierobežot lapu pūtēju lietojumu pilsētas ielās.

Slovākijā par žurnālista slepkavību apsūdz četras personas

Slovākijas tiesībsargājošās iestādes saistībā ar žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavību 2018.gadā ir izvirzījušas apsūdzības politiķiem pietuvinātam uzņēmējam un vēl trim personām.

Ugunsdzēsēji Lietuvā pieprasa algu paaugstināšanu un draud ar protestiem

Aptaujas liecina, ka Lietuvā ugunsdzēsēji bauda lielu sabiedrības uzticību, taču tajā pašā laikā naudas trūkums apgrūtina to pienākumu izpildi. Ja nekas nemainīsies, Lietuvas ugunsdzēsēji draud streikot, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Britu mārciņas vērtība īslaicīgi sasniedz piecu mēnešu maksimumu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien, 21.oktobrī, īslaicīgi pieaugusi līdz piecu mēnešu maksimumam, pateicoties jaunam Brexit optimismam, taču pēc tam kritusies.

Administratīvo pārkāpumu lietās varētu atcelt tiesnešu imunitāti

Tieslietu padome konceptuāli lēmusi, ka administratīvo pārkāpumu lietās atceļama tiesnešu imunitāte, informē Augstākajā tiesā.

Koalīcijas frakcijas vienojas priekšlikumus nākamā gada budžetam virzīt tikai kopīgi

Panākta vienošanās, ka valdību veidojošo partiju Saeimas frakcijas atsevišķi priekšlikumus nākamā gada budžetam nevirzīs.

Ja aizturētajam Latgales policistam par kukuļošanu cels apsūdzības, Ģirģens vērtēs arī Ķuža atbildību

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža atbildību solās vērtēt tad, ja aizdomās turētajam Latgales policistam tiks celtas apsūdzības.

Pēc panākumiem Šveices parlamenta vēlēšanās Zaļie vēlas lielāku atbildību no finanšu sektora

Pēc panākumiem Šveices parlamenta vēlēšanās Zaļā partija paudusi apņēmību būt stingrākiem pret valsts finanšu sektoru, ziņo Reuters. «Mums finanšu centrs jātur pie lielākas atbildības,» paziņojusi Zaļo līdere Regula Ritza.

Ventspilī steigā pārapstiprina iepriekšējo Brīvostas pārvaldes sastāvu

Ventspils pilsētas dome piektdien, 18.oktobrī, apstiprinājusi pilnvaru pagarināšanu uz vēl pieciem gadiem Ventspils brīvostas pārvaldes valdē tajā jau ilgstoši esošajiem vietvaras politiķiem.

Prāvu par WikiLeaks dibinātāja Asanža izdošanu turpinās skatīt 2020.gada februārī

Tiesas prāva par WikiLeaks dibinātāja Džuliāna Asanža dibinātāja izdošanu turpināsies 2020.gada februārī, ziņo Reuters.

Rīgā sabrukušās ēkas iemītniekiem jāmeklē jaunas mājas

Ēka Rīgā, Lāčplēša ielā 123B, kurai 12.oktobrī vienā no stāviem iegruva griesti, nav ekspluatējama, tāpēc aptuveni 60 nama īrniekiem ir jāmeklē jauni mājokļi.

Eksperts: Pēdējo mēnešu pozitīvie dzimstības rādītāji Igaunijā vēl nenozīmē pastāvīgu demogrāfisko pieaugumu

Lai gan pēdējos mēnešos Igaunijā novērojama lielāka dzimstība nekā mirstība, analītiķi teic – ir par agru, lai teiktu, ka Igaunijā dabiski palielinās populācija.

Tiesa pārliecināta par gana raitu Maxima traģēdijas lietas iztiesāšanu; ministrs sagaida AT aktivitāti

Tiesu administrācija apgalvoja, ka Maxima traģēdijas krimināllietas iztiesāšana Pārdaugavas tiesā tiek organizēta tā, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku un ātrāku lietas iztiesāšanas procesu, bez neattaisnotas novilcināšanas.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->