bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 17.09.2019 | Vārda dienas: Vaira, Vairis, Vera
LithuaniaLietuva

Lietuvā: Iepakojums ir ražotāju darba specifika, nevis atkritumu apsaimniekotāju uzņēmējdarbība

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Depozīta sistēma ir radīta, lai risinātu konkrētu problēmu – piesārņojumu parkos, pludmalēs, mežos, uz ielām un citur, un nozare ir atbildīga par tās radītā iepakojuma pārstrādi. Nav skaidrs, kāpēc atkritumu apsaimniekotāji vēlas iejaukties nozares darbā, pārvaldot daļu no saražotā produkta. Būtu absurdi, ja atkritumu apsaimniekotāji mācītu ražotājiem, kā ražot dzērienus un kādus pārvadājumus izmantot loģistikai. Tieši tas pats attiecas uz depozīta sistēmu – iepakojums ir ražotāju darba specifika, nevis atkritumu apsaimniekotāju uzņēmējdarbība, uzsver Lietuvas depozīta sistēmas operatora padomes priekšsēdētājs Sauļus Galadausks (Saulius Galadauskas).

Viņš norāda, ka Lietuvas depozīta sistēmu kopīgi pārvalda mazumtirgotāji un ražotāji, taču ražotājiem ir primārā loma, jo tie finansē sistēmu un ir juridiski atbildīgi par pārstrādes mērķu izpildi. «Savukārt atkritumu apsaimniekotāji Lietuvā nekad nav bijuši iesaistīti sistēmas pārvaldībā. Tā kā tiek rūpīgi sekots līdzi tam, kāds iepakojums tiek nodots, to materiālam ir augsta kvalitāte un atkritumu pārstrādātāji ir ieinteresēti to iegādāties. Ņemot vērā šo faktu, būtu nepareizi, ja depozīta sistēmas klienti to arī pārvaldītu, kas ir tiešs interešu konflikts.»

Lietuvas depozīta sistēmas operatora padomes priekšsēdētājs arī pauž, ka pašlaik novērojama arī aktīva diskusija saistībā ar «paplašināto depozītu». «Depozīta sistēma ir paredzēta konkrēta veida dzērienu iepakojumiem – plastmasai, alumīnijam un stiklam. Šo iepakojumu ir iespējams iztīrīt un ievērot visas higiēnas prasības, bet, ja nododam, piemēram, krējuma vai jogurta iepakojumus, iegūstam milzīgas higiēnas problēmas. Tādiem iepakojumiem kā šampūniem, sadzīves ķīmijas līdzekļiem, kas ir izgatavoti no dažādiem plastmasas savienojumiem, pamatā ir negatīva vērtība – šos materiālus praktiski nav iespējams pārdot otrreizējā tirgū, tādēļ papildus nepieciešams maksāt par materiālu pārstrādi vai iznīcināšanu.»

«Ja šie iepakojumi, kuriem nav būtiskas materiālas vērtības, nonāktu depozīta sistēmā, tas nozīmētu, ka dalības maksai būtu jābūt tik lielai, lai nosegtu visas pārstrādes izmaksas, kas veidotu manāmu cenu pieaugumu patērētājiem un apdraudētu depozīta sistēmas operatora finanšu plūsmas stabilitāti. Pie mums Lietuvā sistēma aptver visus klasiskos dzērienu iepakojumu veidus un tā strādā ļoti labi, tāpēc mēs negrasāmies to paplašināt ar kādām citām, eksotiskām kategorijām,» pauž Galadausks.

«Lielākā daļa valstu, kurās strādā depozīta sistēma, ir vienojušās par pieņemšanas punktu izvietošanu veikalos. Ja mēs pieņemam, ka pieņemšanas punktos varētu nodot arī cita veida iepakojumus, šos nodošanas punktus noteikti nevarētu veidot veikalos, jo tad veikali pārvērstos par kārtējo atkritumu poligonu. Būtu pavisam neatbilstoši, ja Rīgā uzstādītu, piemēram, desmit savākšanas punktus, trīs atrastos Ventspilī un viens Jelgavā – kā patērētāji nogādātu visa veida iepakojumus uz šiem pāris savākšanas punktiem? Tāda sistēma noteikti nebūtu izdevīga iedzīvotājiem, bet tieši viņi ir pati svarīgākā auditorija, un mums ir jārūpējas par iedzīvotāju ērtībām.»

«Taras depozīta sistēma Lietuvā darbojas jau kopš 2016.gada februāra un, gadiem ejot, mēs varam novērot, ka situācija tikai uzlabojas. Ja pirmajā gadā iepakojuma savākšanas rezultāti bija 74%, tad jau 2017. un 2018.gadā mēs šo rādītāju palielinājām līdz 92%, sasniedzot ES direktīvas noteiktos mērķus par 90% iepakojumu pārstrādi. Mums pat nenācās gaidīt līdz direktīvā noteiktajam 2030. gadam, lai sasniegtu vēlamos rezultātus un ceram, ka arī šogad sasniegsim vismaz 92%,» atzīmē Galadausks.

Viņš uzskata, ka arī iedzīvotāji ir ļoti apmierināti ar esošo sistēmu – veicot patērētāju socioloģiskās aptaujas, var redzēt, ka 87% ir pamanījuši, ka apkārtējā vide ir kļuvusi tīrāka. «Un kā gan ne – tie ir 360 miljoni savākto vienību, kas pirms tam tika apglabāti poligonā vai izmesti vidē. Pietam sistēma mudinājusi Lietuvas iedzīvotājus uzmanīgāk šķirot arī citus atkritumus, un to var izskaidrot pavisam vienkārši – ja agrāk daudzi nešķiroja atkritumus, tagad viņi ir spiesti to darīt, finansiāla stimula vadīti, un līdz ar pudeļu šķirošanu, iedzīvotāji sākuši šķirot arī citus iepakojuma veidus.»

«Mēs esam ņēmuši vērā citu valstu pieļautās kļūdas, arī mūsu kaimiņu – igauņu. Pie mums Lietuvā nav krāpšanās problēmu un sistēma strādā ļoti efektīvi. Mēs vēlamies, lai Latvijas depozīta sistēma gūtu panākumus, jo, galu galā, sistēmas galvenais mērķis ir panākt tīrāku vidi patērētājam un nozarei optimālā veidā,» uzsver Galadausks.


Pievienot komentāru

ASV mudina Lietuvu negodināt holokaustam palīdzējušus tautiešus

Amerikas Savienoto Valstu sūtne holokausta jautājumos norādījusi Lietuvai, ka «ir svarīgi objektīvi aplūkot vēstures personību rīcību – gan to labos, gan sliktos darbus». Diplomāte šādi izteikusies saistībā ar pretrunīgo lietuviešu amatpersonu un partizānu ģenerāli Vētru.

Valdībā pieņem vairākus grozījumus ar mērķi uzlabot veselības aprūpi grūtniecēm

Valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kad paredz paplašināt ģenētiski iedzimto slimību skrīningu un noteikt stingrākas resertifikācijas prasības ginekologiem dzemdību speciālistiem.

Valdība piešķir 310 273 eiro pārraižu telpu stāvokļa uzlabošanai LTV un LR studijās

Lai novērstu akūtus drošības un darbības riskus sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – darbībā, valdība lēma piešķirt 310 273 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saeimas komisijā neatbalsta ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

PVD: Vairākās Siguldas izglītības iestādēs ēdināšana notikusi nelegāli

Pārtikas un veterinārajam dienestam, veicot pārbaudes Siguldas izglītības iestādēs, praktiski katrā atklājis pārkāpumus, informē dienests.

Ekskluzīvi | Ābrama par būvniecības karteļiem: sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu

Sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu. Vainīgajiem jāatkāpjas no augstiem amatiem, nevis vienkārši jānoiet pagrīdē un pēc kāda laika jāatsāk darbība, tā par būvniecības karteļiem un aizdomām, kas vērstas pret lietā iesaistītajām amatpersonām, intervijā BNN norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Baltkrievija: Politiskā noskaņojuma svārstības nedrīkst ietekmēt kodoldrošību

Baltkrievijas enerģētikas ministra vietnieks norādījis, ka uz kodoldrošību nedrīkst attiekties politiskā noskaņojuma svārstības. Viņa izteikumi saistīti ar Lietuvu, kuras pierobežā Krievijas uzņēmumi būvē Baltkrievijas pirmo atomelektrostaciju.

Swedbank: Dzīvokļu cenas auga straujāk par algu, mājokļa pieejamība Rīgā samazinājās

Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šī gada 2.ceturksnī ir samazinājies par 4,7 punktiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, un tuvākajā laikā mājokļi nevarētu kļūt pieejamāki.

LU rīkos jaunu iepirkumu par Rakstu mājas celtniecību

Rakstu mājas iepirkums ir apturēts un Latvijas Universitātes vadība lēmusi rīkot jaunu iepirkumu par ēkas celtniecību, tā LNT raidījumā 900 sekundes paziņojis LU rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube.

Amnesty International balvu saņem pusaudžu klimata aizstāve Thunberga

Pasaulē lielākā cilvēktiesību organizācija Amnesty International piešķīrusi tās apbalvojumu Pārliecības vēstniece zviedru skolniecei Grētai Thunbergai, kura aizsākusi skolēnu masveida iknedēļas demonstrācijas par labu klimata aizsardzības politikai.

Citskovskis: Valsts pārvaldes atalgojumam jāsasniedz 80% no privātā sektora algām

Veidojot jaunu atlīdzību sistēmu valsts pārvaldē, viens no mērķiem ir panākt, ka valsts pārvaldes atalgojuma līmenis sasniedz 80% no atalgojuma privātajā sektorā, tā izteicies Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

ES ar britiem par izstāšanos spriedīs biežāk, Džonsons pastāv uz šķiršanos 31.oktobrī

Tikšanos par Brexit problemātiku aizvadījuši Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Puses vienojušās tikties biežāk, koncentrējoties uz izstāšanos 31.oktobrī.

VID astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 0,3% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,446 miljardus eiro, kas ir par 20,899 miljoniem eiro jeb 0,3% vairāk, nekā plānots.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, PVD apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā.

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.

Pirmajā Ierēdnis ēno uzņēmēju iniciatīvā piedalās 99 ierēdņi

Iniciatīvas Ierēdnis ēno uzņēmēju dienā – 16.septembrī – 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Par divām nedēļām pagarināta pārbaude par ģenerālprokurora Kalnmeiera darbu

Līdz 1.oktobrim pagarināts termiņš, līdz kuram Augstākās tiesas tiesnesei Marikai Senkānei jābeidz pārbaude par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, informē AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Latvijā brīvo darbvietu skaits pieaudzis par 5,9 tūkstošiem jeb 23,8%

Brīvo darbvietu skaits Latvijā šī gada 2.ceturksnī bijis 30,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8%.

Maxima Tartu cīnās pret jauno konkurentu Lidl

Lietuviešu lielveikalu ķēde Maxima Igaunijas pilsētā Tartu ir neapmierināta ar zonējuma plānu, kas pieļauj pilsētas pirmā Lidl lielveikala atvēršanu blakus Maxima īpašumam.

Pievienojoties Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas iespējas

Pēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas un tirdzniecības iespējas, norāda AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Transporta piesārņojums: Parīzē plāno 500 eiro dotācijas e-velo iegādei

Francijā ar mērķi samazināt gaisa piesārņojumu tiek apsvērta 500 eiro dotācija miljoniem Parīzes iedzīvotāju, lai tie varētu iegādāties elektrisko divriteni. Līdz 2020.gada februārim Parīzē tiks īstenota arī elektrisko divriteņu īres programma.

Iedzīvotāju sniegtā informācija paplašina Valsts kontroles revīzijas apjomus

Iedzīvotāju iesaiste ir ļoti nozīmīga, jo tā pastarpināti tiek nodrošināta kontrole pār publisko resursu izmantošanu.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->