bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 23.10.2019 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LithuaniaLietuva

Lietuvā: Iepakojums ir ražotāju darba specifika, nevis atkritumu apsaimniekotāju uzņēmējdarbība

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Depozīta sistēma ir radīta, lai risinātu konkrētu problēmu – piesārņojumu parkos, pludmalēs, mežos, uz ielām un citur, un nozare ir atbildīga par tās radītā iepakojuma pārstrādi. Nav skaidrs, kāpēc atkritumu apsaimniekotāji vēlas iejaukties nozares darbā, pārvaldot daļu no saražotā produkta. Būtu absurdi, ja atkritumu apsaimniekotāji mācītu ražotājiem, kā ražot dzērienus un kādus pārvadājumus izmantot loģistikai. Tieši tas pats attiecas uz depozīta sistēmu – iepakojums ir ražotāju darba specifika, nevis atkritumu apsaimniekotāju uzņēmējdarbība, uzsver Lietuvas depozīta sistēmas operatora padomes priekšsēdētājs Sauļus Galadausks (Saulius Galadauskas).

Viņš norāda, ka Lietuvas depozīta sistēmu kopīgi pārvalda mazumtirgotāji un ražotāji, taču ražotājiem ir primārā loma, jo tie finansē sistēmu un ir juridiski atbildīgi par pārstrādes mērķu izpildi. «Savukārt atkritumu apsaimniekotāji Lietuvā nekad nav bijuši iesaistīti sistēmas pārvaldībā. Tā kā tiek rūpīgi sekots līdzi tam, kāds iepakojums tiek nodots, to materiālam ir augsta kvalitāte un atkritumu pārstrādātāji ir ieinteresēti to iegādāties. Ņemot vērā šo faktu, būtu nepareizi, ja depozīta sistēmas klienti to arī pārvaldītu, kas ir tiešs interešu konflikts.»

Lietuvas depozīta sistēmas operatora padomes priekšsēdētājs arī pauž, ka pašlaik novērojama arī aktīva diskusija saistībā ar «paplašināto depozītu». «Depozīta sistēma ir paredzēta konkrēta veida dzērienu iepakojumiem – plastmasai, alumīnijam un stiklam. Šo iepakojumu ir iespējams iztīrīt un ievērot visas higiēnas prasības, bet, ja nododam, piemēram, krējuma vai jogurta iepakojumus, iegūstam milzīgas higiēnas problēmas. Tādiem iepakojumiem kā šampūniem, sadzīves ķīmijas līdzekļiem, kas ir izgatavoti no dažādiem plastmasas savienojumiem, pamatā ir negatīva vērtība – šos materiālus praktiski nav iespējams pārdot otrreizējā tirgū, tādēļ papildus nepieciešams maksāt par materiālu pārstrādi vai iznīcināšanu.»

«Ja šie iepakojumi, kuriem nav būtiskas materiālas vērtības, nonāktu depozīta sistēmā, tas nozīmētu, ka dalības maksai būtu jābūt tik lielai, lai nosegtu visas pārstrādes izmaksas, kas veidotu manāmu cenu pieaugumu patērētājiem un apdraudētu depozīta sistēmas operatora finanšu plūsmas stabilitāti. Pie mums Lietuvā sistēma aptver visus klasiskos dzērienu iepakojumu veidus un tā strādā ļoti labi, tāpēc mēs negrasāmies to paplašināt ar kādām citām, eksotiskām kategorijām,» pauž Galadausks.

«Lielākā daļa valstu, kurās strādā depozīta sistēma, ir vienojušās par pieņemšanas punktu izvietošanu veikalos. Ja mēs pieņemam, ka pieņemšanas punktos varētu nodot arī cita veida iepakojumus, šos nodošanas punktus noteikti nevarētu veidot veikalos, jo tad veikali pārvērstos par kārtējo atkritumu poligonu. Būtu pavisam neatbilstoši, ja Rīgā uzstādītu, piemēram, desmit savākšanas punktus, trīs atrastos Ventspilī un viens Jelgavā – kā patērētāji nogādātu visa veida iepakojumus uz šiem pāris savākšanas punktiem? Tāda sistēma noteikti nebūtu izdevīga iedzīvotājiem, bet tieši viņi ir pati svarīgākā auditorija, un mums ir jārūpējas par iedzīvotāju ērtībām.»

«Taras depozīta sistēma Lietuvā darbojas jau kopš 2016.gada februāra un, gadiem ejot, mēs varam novērot, ka situācija tikai uzlabojas. Ja pirmajā gadā iepakojuma savākšanas rezultāti bija 74%, tad jau 2017. un 2018.gadā mēs šo rādītāju palielinājām līdz 92%, sasniedzot ES direktīvas noteiktos mērķus par 90% iepakojumu pārstrādi. Mums pat nenācās gaidīt līdz direktīvā noteiktajam 2030. gadam, lai sasniegtu vēlamos rezultātus un ceram, ka arī šogad sasniegsim vismaz 92%,» atzīmē Galadausks.

Viņš uzskata, ka arī iedzīvotāji ir ļoti apmierināti ar esošo sistēmu – veicot patērētāju socioloģiskās aptaujas, var redzēt, ka 87% ir pamanījuši, ka apkārtējā vide ir kļuvusi tīrāka. «Un kā gan ne – tie ir 360 miljoni savākto vienību, kas pirms tam tika apglabāti poligonā vai izmesti vidē. Pietam sistēma mudinājusi Lietuvas iedzīvotājus uzmanīgāk šķirot arī citus atkritumus, un to var izskaidrot pavisam vienkārši – ja agrāk daudzi nešķiroja atkritumus, tagad viņi ir spiesti to darīt, finansiāla stimula vadīti, un līdz ar pudeļu šķirošanu, iedzīvotāji sākuši šķirot arī citus iepakojuma veidus.»

«Mēs esam ņēmuši vērā citu valstu pieļautās kļūdas, arī mūsu kaimiņu – igauņu. Pie mums Lietuvā nav krāpšanās problēmu un sistēma strādā ļoti efektīvi. Mēs vēlamies, lai Latvijas depozīta sistēma gūtu panākumus, jo, galu galā, sistēmas galvenais mērķis ir panākt tīrāku vidi patērētājam un nozarei optimālā veidā,» uzsver Galadausks.


Pievienot komentāru

Seima komisija pauž bažas, ka Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības

Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības, tāds uzskats pausts Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijā.

Rinkēvičs: Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis

«Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis gan juridiski, gan politiski, gan vēsturiski.»

Atlaista visa Rīgas kartes valde

Līdz šim valdes locekļu amatus no Rīgas satiksmes puses ieņēma Jānis Meirāns un Pāvels Tulovskis, bet no Conduent – Ēriks Morizūrs. 

Pētījums: Tikai pusei Latvijas iedzīvotāju pietiekamas zināšanas par HIV

Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri aplami uzskata, ka ar HIV var inficēties no kukaiņu kodumiem, kā arī saskarē ar kanalizāciju, turklāt pietiekamas zināšanas par HIV ir tikai nedaudz vairāk kā pusei iedzīvotāju.

Ekskluzīvi | Gorkšs: LFF ir norakstījusi lielas naudas summas, kuras varēja novirzīt futbola attīstībai

Par Latvijas Futbola federācijas finanšu noziegumiem un nesaimnieciski izlietoto naudu, visdrīzāk, maksāsim šodien, atņemot naudu futbola attīstībai rīt, intervijā BNN uzsver no LFF prezidenta amata atstādinātais Kaspars Gorkšs.

Deviņu mēnešu laikā iesaldēti noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro apmērā

Finanšu izlūkošanas dienests  šogad deviņos mēnešos izdevis 266 iesaldēšanas rīkojumus, kopumā iesaldējot iespējami noziedzīgi iegūtus līdzekļus 212,5 miljonu eiro apmērā.

Igaunijā neizdodas panākt vienošanos par minimālo algu 2020.gadā

Igaunijas Darba devēju apvienībai un Igaunijas Tirdzniecības savienības konfederācija nav panākušas vienošanos par minimālās algu 2020.gadā.

Ārsti centīsies ietekmēt Saeimas deputātu lēmumu par veselības budžetu

Protestējot pret politiķu liekulību, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija ir nosūtījusi vēstules visiem Saeimas deputātiem, atgādinot partiju programmās rakstīto un tautas priekšstāvju iepriekš solīto.

Turcija un Krievija vienojas par Sīrijas kurdu spēku tālāku atkāpšanos

Turcijas un Krievijas prezidenti ir vienojušies Sīrijas ziemeļos dot kurdu spēkiem laiku, lai tie atkāptos tālāk no Turcijas-Sīrijas pierobežas apgabaliem, kur Ankara cenšas izveidot drošības zonu sīriešu bēgļu nometināšanai un kurdu spēku vājināšanai.

Nemiro: Nākamgad Baltijā varētu viesoties 80 000 Ķīnas tūristu

Tūristu skaits no Ķīnas nākamgad Baltijas valstīs varētu sasniegt 80 000, pēc piektā Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma foruma žurnālistiem sacījis ekonomikas Ralfs Nemiro.

Aptauja: Autovadītāji pie lielā ceļu satiksmes negadījumu skaita vaino braukšanas kultūru

Lielākā daļa jeb 62% autovadītāju pārliecināti, ka pie ceļu satiksmes negadījumiem visbiežāk vainojama šoferu braukšanas kultūra un regulāri pārsniegtais atļautais braukšanas ātrums.

Krievijas politoloģe: Baltijas valstīm jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā

Baltijas valstīm ir jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā, uzskata Londonā bāzētās starptautisko attiecību domnīcas Chatham House Krievijas eksperte Lilija Ševcova, jautāta par Krievijas politikas maiņas iespējamo ietekmi uz Baltijas valstīm.

Pēdējo gada laikā rindas uz vietām Rīgas bērnudārzos dubultojušās

Pēdējā gada laikā rindas uz vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzos ir dubultojušās, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta informācija.

Prasa saglabāt 52 kokus Pārdaugavā un ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā

Lai saglabātu apdraudēto ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā, vietnē ManaBalss aicina nepieļaut 52 koku izciršanu zaļajā teritorijā Pārdaugavā.

Audits: Augstākās izglītības reforma Igaunijā nav sasniegusi savus mērķus

Igaunijas Nacionālā audita biroja ziņojums liecina, ka 2013.gadā veiktā pārēja uz bezmaksas augstāko izglītību un citas reformas nav nesušas gaidītos rezultātus, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Lietuvas biodegvielas ražotāji raizējas, ka Baltkrievu imports viņus izstums no tirgus

Lietuvas biodegvielas ražotāji satraukušies, ka lētā baltkrievu malka viņus stumj laukā no tirgus un valsts riskē nonākt Baltkrievijas importa atkarībā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Konfektes un elektropreces – zādzība, par ko tiesā 25 gadus pēc nozieguma

Romans  Siņicins Latvijā tiek tiesāts saistībā ar konfekšu, elektropreču un citu lietu zādzībām no veikaliem, kas norisinājušās pirms 25 gadiem.

Dzīvokļu mājā Rīgā atrasta sālsskābe un miris cilvēks

Izmantojot gāzes analizatoru, NBS kopā ar VUGD pārbaudīja arī ēku, lai konstatētu sālsskābes koncentrāciju gaisā un to, vai iedzīvotāji var atgriezties savos dzīvokļos.

Brexit iestrēgst Lielbritānijas parlamentā; Džonsons apsver jaunas vēlēšanas

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons rosinās vispārējās vēlēšanas, ja Eiropas Savienības aicinās Brexit atlikt līdz janvārim, ziņo BBC.

Kosmētikas ražotāju Dzintars lūdz pasludināt par maksātnespējīgu

Dzintara sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

Līdz ar novadu reformu plāno noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās

Izglītības un zinātnes ministrija līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs.

Saeimas komisijā konceptuāli atbalsta finansējuma palielināšanu partijām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumu Politisko organizāciju finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

Eurostat: Latvija otrajā ceturksnī starp 14 ES valstīm ar budžeta pārpalikumu

Latvijā otrajā ceturksnī vispārējās valdības budžetā fiksēts pārpalikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, tādējādi tai esot starp 14 Eiropas Savienības valstīm, kurās valsts ienākumi pārsnieguši izdevumus.

Igaunijā neplāno ar nodokli aplikt dabai nedraudzīgas automašīnas

Politiķi Igaunijā nevēlas ieviest nodokli automašīnām, lai samazinātu novecojušo spēkratu skaitu valstī, un nav plānotas arī plašākas diskusijas par šo jautājumu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Par spīti speciālistu trūkumam nākamgad finansējumu rezidentūrai neplāno palielināt

Neskatoties uz jauno speciālistu trūkumu veselības nozarē, valsts finansējumu rezidentu apmācībai nākamgad nav plānots palielināt, turklāt no budžeta finansētā rezidentūrā plānots uzņemt vien par sešiem topošajiem speciālistiem vairāk.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->