Lietuva lūdz iekļaut Klaipēdas gāzes termināli ES interešu projektu sarakstā

Lietuva lūgusi iekļaut Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli Eiropas Savienības (ES) kopīgu interešu projektu [projects of common interest, PCI] sarakstā. Ja Eiropas Komisija šo lūgumu apstiprinās, Lietuva varētu cerēt uz finansiālu atbalstu vismaz 100 miljonu eiro apmērā, un tas ļautu pazemināt gāzes cenas gan pašas Lietuvas, gan pārējo Baltijas valstu lietotājiem.

Pozitīva atbilde faktiski nozīmētu, ka terminālis, kas uzcelts par kompānijas Klaipedos nafta līdzekļiem un ko uztur Lietuvas patērētāji, tiktu atzīts par reģionālu projektu.

Kā norādījis enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, Lietuvas valdība pēdējā laikā risina aktīvas sarunas ar latviešiem un Igauņiem, kuru atbalsts šim projektam ir ļoti svarīgs. 8.maijā Tallinā par to runās triju Baltijas valstu un Polijas premjerministri. Plānots arī, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valdību vadītāji apmeklēs Klaipēdas termināli un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.

«Mūsu piedāvājums latviešiem un igauņiem bija tāds – atšķirsim jaunu, tīru lappusi un bez jebkādiem iepriekšējiem aizspriedumiem racionāli pārskatīsim izmaksas, skaitļus, tirgus apmērus, tā darbību, palūkosimies, kā pēc 2024.gada mūsu reģionā izskatītos terminālis, ja tas atrastos Igaunijā, Latvijā vai Lietuvā. Ar Latvijas ministru pagājušajā nedēļā runājām, ka mēs varētu izvērtēt, vai Klaipēdas terminālis ir optimālākais. Ja tas ir optimālākais risinājums, mēs varētu domāt par citiem soļiem,» ziņu aģentūrai BNS sacījis Vaičūns.

«Mēs mēģinām veidot pozitīvu noskaņojumu, jo vēl pērn novembrī latviešu un igauņu nostāja attiecībā uz Klaipēdas termināli bija diezgan noraidoša. Šis pozitīvais noskaņojums pamazām veidojas – vismaz ir piekrišana sarunām,» viņš piebildis.

Kā skaidrojis Lietuvas enerģētikas ministrs, ja Klaipēdas terminālis tiktu iekļauts kopīgu interešu projektu sarakstā, tas pavērtu iespēju lūgt Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) atbalstu, bet reāli tāda iespēja varētu būt pieejama tikai nākamā gada sākumā, jo šā gada beigās tiks izveidots galīgais PCI saraksts.

Arī premjerministrs Sauļus Skvernelis norādījis, ka Lietuva ļoti aktīvi strādā «ar kolēģiem Latvijā, Igaunijā un Eiropas Komisijā», lai Klaipēdas terminālis tiktu atzīts par reģionālo. «Ja mēs kopīgi to panāksim (..), varēsim lūgt EK atbalstu un atrisināt jautājumu par finansiālās nastas samazināšanu Lietuvai,» viņš sacījis aģentūrai BNS.

Pēc Vaičūna teiktā, EK, kas februārī noraidīja Igaunijas kompānijas Alexela pieteikumu par ES līdzfinansējumu 344 miljonu eiro apmērā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektam Paldiskos, tādējādi netieši apliecinājusi, ka Lietuva varētu cerēt uz atbalstu Klaipēdas terminālim.

Savukārt ES lēmums piešķirt 101 miljonu eiro Horvātijas terminālim Krkas salā, viņaprāt, vērtējams kā precedents, ka EK atbalsta sašķidrinātās gāzes glabāšanas un regazifikācijas (FSRU) tehnoloģiju, lai gan iepriekš tika uzskatīts, ka tā nekvalificējas CEF atbalstam.

Bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis iepriekš aģentūrai BNS sacījis, ka vienošanās ar EK par atbalstu Klaipēdas termināļa kuģa Independence izpirkšanai palīdzētu atvieglot sarunas ar Norvēģijas koncernu Hoegh LNG par iespēju šo kuģi izpirkt vēl pirms 2024.gada, kad beigsies tā līzinga līgums.

Par termināļa kuģa nomu Klaipedos nafta gadā maksā 68,9 miljonus dolāru (aptuveni 65,95 miljonus eiro), tātad desmit gadu laikā šī summa sasniegs aptuveni 659,5 miljonus eiro. Hoegh LNG ne tikai iznomājusi Lietuvai kuģi ar visu apkalpi, bet arī nodrošina tā pārvaldību un apkopi.

Ref:224.000.103.1021

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas