bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra

Lietuvā: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rokas Masiulis

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere  pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts – tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim.  Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Pēc viņa teiktā, juridiski situāciju var raksturot tā – komisāre fiksē konkurences pārkāpumu, nosaka sodu un līdztekus tam tiek paredzēta arī kompensācija, kas šajā gadījumā būtu Mažeiķu-Reņģes posma atjaunošana.

«Ja mēs vērstos tiesā un mums izdotos pierādīt, ka – es runāju teorētiski – nekāda pārkāpuma nav, tad automātiski atkristu arī Reņģes posma atjaunošana. (..) Taču atjaunošana tiek aplūkota ne tikai šīs lietas kontekstā. Var tiesāties, bet varbūt ir vērts apsvērt iespēju vienkārši atjaunot Reņģes posmu, nesaistot to ar šo lietu, parādot mūsu partneriem tiklab Polijā, kā Latvijā  labo gribu – ka mēs vienkārši gribam pielikt punktu šai sāpīgajai problēmai, kas attīstījusies līdz tādam līmenim,» norādījis Masjulis.

Viņš atzinis, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas šis jautājums tā vai citādi būs jāapspriež valdībā, jo tam ir ne tikai ekonomiski, bet arī politiski aspekti.

«Jāvērtē vesela pakete jautājumu, kas saistīti ar EK. Pirmkārt, Lietuva saņem ne mazumu Eiropas līdzekļu. Otrkārt, pēc agrākās dzelzceļa uzņēmuma vadības atkāpšanās saglabājušas ļoti sliktas attiecības ar EK transporta jomā. Viena no nākamā gada prioritātēm, kam, domājams, nepietiks ar vienu gadu vien, būs šo attiecību atjaunošana. Tādēļ arī šīs lietas risinājums būtu viens no soļiem, kuri, ceru, varētu uzlabot mūsu attiecības ar EK, jo mums būs jāstrādā kopā daudzus gadus. Lietuvai ir ne viens vien projekts – gan Rail Baltica, gan Via Baltica, gan citi. Protams, nepieciešams arī racionāli izvērtēt juridiskās iespējas uzvarēt šai lietā,» izteicies ministrs.

Komentējot Lietuvos geležinkeliai apgalvojumu, ka uz Latviju ved vēl divi ceļi, kas tiek izmantoti tikai par 20%, viņš norādījis, ka Mažeiķu-Reņģes posms «kalpo diviem mērķiem».

«Mūsu partneri – gan Polijas naftas koncerns PKN Orlen, gan latvieši, uzskata, ka Reņģe ir vajadzīga, bez tās nevar. Reālā dzīve rāda, ka uz Latviju pirms šā posma izārdīšanas un pēc tam tiek vests  tas pats kravu apjoms. Domāju, ka uz Latviju varētu braukt arī pa esošajiem ceļiem, taču Reņģei ir arī diezgan liela simboliska nozīme, runājot par agresīvu Lietuvos geležinkeliai izturēšanos, un to, iespējams, varētu atrisināt vienīgi šā posma atjaunošana,» atzinis Masjulis.

Komentējot Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites izteikumu, ka tiesā būtu pārsūdzama tikai naudassoda aprēķināšanas metodika, nevis pats konkurences pārkāpuma fakts, Masjulis norādījis, ka galīgā nostāja tiks formulēta tikai pēc vizītes Briselē un lēmuma pieņemšanas valdībā.

«Taču summa ir vissāpīgākā lieta. Komisija [balstījusies uz pieņēmumu], ka pa jūras ceļu tiktu vesti visi 100% [Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas Orlen Lietuva] produkcijas, ko [gadījumā, ja sliežu ceļš nebūtu nojaukts,] varētu vest caur Latviju. Faktiski tika vesta tikai ļoti neliela daļa. Aprēķina formulā tika ielikti maksimālie lielumi, bet tie nav gluži reāli,» viņš spriedis. «Komisija, manuprāt, ņēmusi hipotētiskus skaitļus un tos ekstrapolējusi. Man grūti atbildēt viņu vietā, bet šis elements ir diskutējams,» teicis Masjulis.

Ministrs norādījis, ka Lietuvos geležinkeliai vadītājs Mants Bartuška tikko bijis Latvijā, un izteicis cerību, ka viņš atradīs laiku arī tālākām sarunām, bet 15.novembrī visu triju Baltijas valstu satiksmes ministri tiksies Viļņā.

«Centīšos uzklausīt [latviešu] viedokli. Mums ar viņiem jāspēj atrast risinājumu. Ir jāmāk pārkāpt sev pāri un meklēt saskares punktus. (..) Nebūtu labi, ja mēs meklētu viens otra vājības. Ir jāpavelk svītra un jāskatās nākotnē,» viņš uzsvēris.

Lūgts komentēt EK pamudinājumu sadalīt Lietuvos geležinkeliai  atsevišķās kompānijās ar atsevišķiem akcionāriem, Masjulis atgādinājis, ka Lietuva no nacionālās drošības viedokļa ir atšķirīgā situācijā nekā pārējās ES valstis.

«Ir jāsaprot, ka Lietuva nodrošina tranzītu uz Kaļiņingradu, kas ir vismilitarizētākā zona Eiropā. Ne tikai Lietuva, bet arī pārējā Eiropa ir ieinteresēta, lai tranzīts uz šo zonu tiktu kontrolēts. Iedomājieties, ja mēs atvērtu durvis un saskaldītu šo tirgu – Krievijai tas ir stratēģiskais mērķis. Cik laika būtu vajadzīgs, lai nodempingotu cenas, un te runa būtu vairs ne par komerciju, bet par politiku, par ģeopolitiku. Atlaižot grožus, esmu pārliecināts, tiktu mēģināts nostiprināties šai jomā,» viņš spriedis.

Pēc ministra teiktā, Vestagerei šis aspekts ir zināms. «Īpaši šis temats tika skarts, kad Lietuva stājās Eiropas Savienībā. Eiropa sākumā pat nesaprata šo tranzītu uz Kaļiņingradu, bet vēlāk ļoti atbalstīja to, ka mums būtu jāparedz izņēmums, lai Lietuvā viss būtu vienās – valsts – rokās, jo galu galā tas ir Eiropas interesēs,» stāstījis Masjulis.

Atgriežoties pie jautājuma  par attiecībām ar Latviju, viņš norādījis, ka noteikti tiks mēģināts atrast kopsaucēju.

«Latviešus aizvainoja tas, cik pēkšņi sliedes tika noārdītas. [Bijušā Lietuvos geležinkeliai vadītāja Staša] Dailīdkas agresija nekādā ziņā neveicināja mūsu attiecību veidošanu, bet domāju, mums izdosies pārliecināt, ka domas par teorētiskiem zaudējumiem nebūt nav tas auglīgākais attiecību ceļš nākotnei, jo, uzdodot tādu toni, visi sāk domāt tādā griezumā. Uzskatu, ka mums ar viņiem ir daudz iespēju atrast kopīgu valodu,» sacījis Lietuvas satiksmes ministrs.

Intervijā viņš aicināts paust viedokli arī par apgalvojumu, ka Latvija neatsaucas Lietuvas aicinājumam boikotēt Baltkrievijā topošo Astravjecas atomelektrostaciju un tajā ražotās elektroenerģijas importu, jo cer tādējādi pamudināt Baltkrieviju savas kravas novirzīt caur Latviju.

«Mēs sākumā bijām pārsteigti, bet vēlāk sapratām, ka latvieši saskata komerciālu izdevīgumu Astravjecas atbalstīšanā, tādējādi cerot piesaistīt savām ostām vairāk kravu. No Baltkrievijas dzirdam atsauksmes, ka Latvijas delegāciju locekļi atbalsta Astravjecu vai vismaz nav pret to, toties lietuvieši, lūk, ir pret Astravjecu, tādēļ kravas vajadzētu virzīt caur Latviju. To pārbaudīt nav iespējams, bet šādu informāciju nācies dzirdēt diezgan daudz, un uztrauc tas, ka tikai kaut kāda komerciāla aspekta dēļ varētu upurēt šo jautājumu, kurš ir galvenokārt politisks. Ceru, ka tas neapstiprināsies,» viņš sacījis, piebilstot, ka arī par šo jautājumu paredzēts runāt ar Latvijas pārstāvjiem.

EK 2.oktobrī paziņoja, ka noteikusi uzņēmumam Lietuvos  geležinkeliai nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo tas, 2008.gadā likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu ar Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā paredzēts ne tikai naudassods, bet arī prasība Lietuvos geležinkeliai novērst pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība.

Lietuvas amatpersonas apgalvo, ka sliedes šai posmā izārdītas drošības apsvērumu dēļ, bet, kā atzinusi ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere, EK konstatējusi, ka Lietuvas dzelzceļa uzņēmums radījis situāciju, lai tā klients – Polijas naftas koncernam PKN Orlen piederošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca Orlen Lietuva – nevarētu izmantot konkurences radītās priekšrocības.

Pēc viņas teiktā, Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca gadiem ilgi izmantojusi Lietuvos   geležinkeliai pakalpojumus, lai nosūtītu savu produkciju uz ārzemēm, taču 2008.gadā tā nolēmusi pārbaudīt, vai Latvijas valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” tai nevarētu piedāvāt labākas cenas, taču Lietuvas dzelzceļa uzņēmums nevis mēģinājis piedāvāt labākus nosacījumus, bet izārdījis reālāko ceļu, pa kuru Orlen produkcija varēja sasniegt Latviju.

Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška paziņojis, ka Lietuvos geležinkeliai EK lēmumu par naudassodu pārsūdzēs Eiropas Savienības Tiesā, taču arī norādījis, ka uzņēmums tuvākajā laikā varētu sākt atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu.

19,5 kilometrus garais dzelzceļa posms negaidīti tika slēgts 2008.gadā, to skaidrojot ar sliežu ceļa slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību.

Ref:224.000.103.2678


Pievienot komentāru

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Vēlas pārveidot Drošības policiju par Nacionālās drošības dienestu

Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.

Datu aizsardzības regulas pirmajās 100 piemērošanas dienās saņemtas 20 sūdzības

Eiropas Savienības Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanas pirmajās 100 dienās Datu valsts inspekcija saņēmusi 20 datu aizsardzības pārkāpumu paziņojumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informē DVI direktore Daiga Avdejanova.

EM: Nebanku kredītu devējiem rūpīgāk jāveic klientu maksātspējas vērtēšana

Lai arī nozares darbībā esot vērojami uzlabojumi, Ekonomikas Ministrijas aicina veikt grozījumus, kas liktu nebanku kredīta izsniedzējus veikt rūpīgāku klientu maksātspējas izvērtēšanu un ļautu kreditētājiem apmainīties ar informāciju.                                           

Pieprasa 6,4 miljonus eiro sociālās aprūpes darbinieku algām; pieteikts 8 stundu badastreiks

Labklājības ministrija nākamgad budžeta ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.

Interneta lietotāju īpatsvars Igaunijā visstraujāk aug senioru vidū

Interneta lietotāju skaits Igaunijā ir sasniedzis 89% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka no vecuma grupām straujākais pieaugums pēdējo triju mēnešu laikā novērots 65-74 gadu veco igauņu vidū, tā liecina oficiālā statistika.

Nākamo trīs gadu periodam ES fondu vadībai pieejami 56 miljoni

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai no 2019.gada līdz 2021.gada nogalei būs pieejami gandrīz 56 miljoni eiro.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.