Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības līderis Ramūns Karbausks

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Lēnāka izaugsme, tukšāka valsts kase

Lietuvas Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka valsts ekonomiskā attīstība tuvākajos gados palēnināsies. Prognozes liecina, ka 2019.gadā kopumā Lietuvas iekšzemes kopprodukts būs audzis par 3,7%, savukārt 2020. un 2021.gadā tiek paredzēta izaugsme attiecīgi 2,4% un 2,3% apmērā.

Rēķinoties ar gaidāmo, Lietuvas valdība aktīvi meklē, kā vairot nodokļu ieņēmumus. Zemnieku un zaļo savienības vadītā valdība un Seima pozīcija ir izstrādājusi un atbalstījusi vienreizēja automašīnu piesārņojuma nodokļa ieviešanu.

Vēl uz lielu sabiedrības daļu varētu attiekties Lietuvas progresīvā nekustamā īpašuma nodokļa grozījumi. Līdz šim nodoklis bijis jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro. Šobrīd Lietuvā nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā aptuveni 3 500 iedzīvotājiem. Valdība ierosinājusi nekustamā īpašuma nodokļa slieksni pazemināt līdz īpašuma vērtībai 100 000 eiro apmērā.

«Zemieku-zaļo» līderis Ramūns Karbausks (Ramūnas Karbauskis) tomēr rosinājis plānoto slieksni noteikt augstāku – 150 000 eiro līmenī.

Sabiedrības un ekonomista vērtējums

Valdības plānotās nodokļu izmaiņas sabiedrībā šoruden uzņemtas ar nopēlumu teju visos ienākumu līmeņos. Tikmēr ekonomisti uz iecerētajiem jauninājumiem kopumā raugās neitrāli.

Luminor bankas vecākais ekonomists Žigmints Maurics (Žygimantas Mauricas) vērš uzmanību uz procesu, kādā valdība sagatavo nodokļu likumu grozījumus. Viņaprāt, tas ir «haotisks».

«Ir skaidra apzināšanās, ka valstij nodokļu ceļā ir jāiekasē vairāk naudas. Joprojām ir neizpildīti solījumi tādām strādājošo grupām kā policisti, ugunsdzēsēji un skolotāji. Turklāt ekonomika šobrīd izskatās stagnējoša, bet centieni attiecībā uz to, kur iekasēt vajadzīgo papildu naudu šķiet visai izmisīgi,» tā Luminor bankas vecākais ekonomists Žigmints Maurics sarunā ar ziņu portālu BNN.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas